V. Morozs: "Sava vērtība jāparāda laukumā"

28 gadus vecais Viktors Morozs pēc gandrīz desmit Rīgas "Skonto" aizvadītajām sezonām šovasar pievienojās Bulgārijas čempionei Sofijas "CSKA". Vangažos dzimušais futbolists jau četras spēles pēc kārtas ir "CSKA" pamatsastāvā, pildot balsta pussarga funkcijas. Par "CSKA" 32. numura spēli Bulgārijā arvien labākus vārdus saka gan žurnālisti, gan "CSKA" atbalstītāji, tādēļ eSports.lv nolēma sazināties ar pašu Morozu, lai sīkāk uzzinātu par viņa dzīvi Sofijā, transfēra problēmām, futbola popularitāti Bulgārijā, atmiņām par "Skonto", cerībām tikt izsauktam uz Latvijas izlasi un citām lietām.

- Pagājušās nedēļas nogalē aizvadīji kārtējo spēli Sofijas "CSKA" pamatsastāvā. Izskatās, ka komandā esi iejuties!
- Jā, komandā jūtos labi, visi mani uzņēma normāli. Ar puišiem nekādu problēmu nav, jo kolektīvs ir ļoti draudzīgs. Kluba mērķis ir atkārtoti kļūt par Bulgārijas čempioni un iegūt zelta medaļas, tā ka visi darbojas, lai sasniegtu šo mērķi. Ikviens komandā ir gatavs palīdzēt otram, viss ir kārtībā!

- Vai esi jau daudz maz nostabilizējis vietu pamatsastāvā, kā varētu noprast pēc pēdējiem mačiem?
- Nē, tā nav un par to nedomāju. Konkurence komandā ir ļoti liela – spēlē tas, kurš dotajā brīdī ir spēcīgāks. Gandrīz nekad nav tā, ka ar vienu sastāvu mēs spēlētu divas spēles pēc kārtas. Treneri skatās, kā spēlētājs nospēlējis iepriekšējo spēli, kā parādījis sevi treniņos, un tad izšķiras par to, kurš spēlēs. Garantēta vieta sastāvā nav nevienam. Pastāvīgi jāpierāda sevi un jābūt labā formā – konkurence patiešām ir liela, piemēram, uz divām vietām vidējās līnijas centrā pretendē pieci futbolisti.

- Painteresējoties starp Bulgārijas futbola pazinējiem, par tavu spēli varēja dzirdēt tikai labus vārdus. Kā pēc paša vērtējuma izdevies nospēlēt līdz šim?
- Es neteiktu, ka nospēlēju spoži. Treneru kolektīvam pretenziju pret manu spēli nav – izpildu savus pienākumus, cenšos palīdzēt komandai pēc iespējas vairāk. Jā, pirmajā spēlē guvu vārtus un nospēlēju veiksmīgi, arī pārējās spēles nebija sliktas. Treneris no manis gaida, lai vairāk palīdzu centra aizsargiem un esmu balsta pussargs. Gūt vārtus nav mans uzdevums, lai gan arī pēdējā spēlē varēju iesist.

- Jau teici, ka uz centra pussarga posteni konkurence ir liela. Kādas klases spēlētāji savākti citās pozīcijās?
- Kopējais komandas līmenis, protams, ir augsts. Čempionātā spēlē vairāki Bulgārijas izlases futbolisti, tostarp arī mūsu komandā. Divi aizsargi ir izlases spēlētāji, vēl vairāki ir kandidātos, kurus izsauc ik pa laikam. Un ļoti mums daudz ir jaunu spēlētāju, kuri pārstāv Bulgārijas U-21 izlasi. Arī leģionāru līmenis ir visai augsts. Pret "CSKA" citas komandas spēlē ļoti uzmanīgi – tās spēlē ar vienu uzbrucēju, piepilda laukuma vidusdaļu un lielu uzmanību pievērš aizsardzībai. Varbūt tikai, izņemot "Levski". Šādu pretinieku rīcību īpaši var novērot, kad mēs spēlējam savā laukumā.

- Nesen aizvadīji arī slaveno derbija spēli starp diviem Sofijas klubiem – "CSKA" un "Levski". Kāda bija līdzjutēju atmosfēra šajā mačā un cik lielu interesi klubam tie pievērš ikdienā?
- "CSKA" un "Levski" – šie ir divi populārākie Bulgārijas klubi. No Sofijas augstākajā līgā ir četras komandas, taču kopumā visvairāk līdzjutēju ir diviem lielajiem klubiem. Nesen bija derbijs, un publika, kas savācās, bija liela. Aptuveni 20 000 skatītāju. Šo komandu līdzjutēji izturas ļoti agresīvi viens pret otru. "CSKA" līdzjutējiem zilā krāsa ["Levski" kluba formas tērpi ir zilā krāsā – aut.] ir pati nīstamākā, bet "Levski" līdzjutēji neieredz sarkano [ar kādu spēlē "CSKA" – aut.]. Spēles laikā atmosfēra bija nokaitēta, un līdzjutējiem tika pievērsta liela uzmanība gan stadionā, gan ārpusē, gan spēles laikā, gan pirms un pēc tās. Incidentu gan nekādu nebija. Spēle notika pilsētas centrālajā stadionā, lai izslēgtu dažādu nekārtību draudus, jo pērn "CSKA" laukumā notika daudz incidentu, konfliktu utt.

Arī ikdienā līdzjutēji sasveicinās, parunā, apsveic ar labi aizvadītu spēli un novēl panākumus nākotnē. Tā nenotiek ļoti bieži, bet pāris reižu ir prasījuši autogrāfus, kad staigāju ar dēlu pa parku vai citur.

- Kā tu raksturotu komandas galveno treneri Dimitaru Peņevu?
- Vispār viņš, kā uzzināju, skaitās labākais Bulgārijas treneris 20. gadsimtā. Pieredzējis speciālists, kurš kādreiz pats spēlēja "CSKA" un bija labākais Bulgārijas futbolists. Trenera karjerā Peņevs ir vadījis arī Bulgārijas izlasi, un viņu ļoti ciena visi žurnālisti un spēlētāji. Viņam ir divi palīgi – viens no tiem arī runā krieviski, jo ir strādājis Krievijā. Tāds ir treneru sastāvs – visai pieredzējis. Principā, ko man vajag izdarīt – ierasties uz treniņu, izlikt visus spēkus, un tālāk jau treneri lemj, kuri spēlēs un kādus uzdevumus pildīs.

- Kā Bulgārijā ir ar sazināšanos ar citiem? Bulgāru valoda ir līdzīga krievu, bet tomēr atšķiras.
- Jā, sākumā dzirdēju, ka bulgāru valoda ir līdzīga krievu, bet, kad šeit biju pirmās dienas, nesapratu absolūti neko. Palīdzēja otrais treneris, kurš, kā jau teicu, runā krieviski. Viņš pārtulkoja vajadzīgo. Bet patlaban treniņos jau visus svarīgākos terminus esmu iemācījies, tulkošanu vairs nevajag. Savukārt, kad vēlos parunāt ar citiem, tad sanāk tāda smieklīga krievu valoda ar bulgāru terminiem, ja kaut ko vajag, tad zinu arī angliski. Tas, ko saka treneris, man jau viss ir saprotams, ar to problēmu nav.

- Un kā ar sadzīvi? Bulgārija nav īpaši bagāta valsts, bet vai to izjūti?
- Viss ir kārtībā, ar ģimeni dzīvoju netālu no kluba bāzes. Tā atrodas pāris kilometrus aiz Sofijas robežām, es dzīvoju pilsētā, bet ne īpaši tālu. Tur dzīvo vēl četri komandas leģionāri, ieskaitot vienu Slovēnijas izlases futbolistu aizsargu Mitju Morecu – aut., ar kuru esam draugi. Ģimene atbrauca septembrī, kad jau biju atradis dzīvokli un ievācies.

- "CSKA" finansiālo problēmu dēļ neatļāva piedalīties Eirokausos. Kāda situācija šajā ziņā ir tagad?
- Avīzes ik pa laikam raksta par "CSKA" finansiālajām problēmām – par to, ka klubs meklē investorus un ir zaudējis tiesības piedalīties Čempionu līgas turnīrā. Tomēr uz spēlētājiem šīs problēmas neattiecas, tās neizjūtam.

- Pirms pāris nedēļām bulgāru mediji ziņoja tieši par tevi un "CSKA" finansēm – bulgāri "Skonto" neesot laikā nomaksājuši pirmos 50 000 eiro, kas ir trešdaļa no transfēra summas un bija jāsamaksā līdz 20. oktobrim. Vai šī problēma tika atrisināta?
- Jā, zinu par to. Dzirdēju, ka samaksa aizkavējās par četrām piecām dienām, bet man kluba vadība teica, ka pirmā summa ir pārskaitīta, un viss ir kārtībā. Ar šīm lietām nenodarbinu prātu – tā bija problēma pirmajos divos mēnešos, kad nedrīkstēju spēlēt, jo klubs kaut kādā veidā nebija norēķinājies ar "Skonto". Tas mani, protams, neiepriecināja, biju nesaprotamā situācijā. Tomēr tagad ir iespēja spēlēt, un, kā dzirdēju, arī ar "Skonto" klubs ir vienojies un pirmo daļu nomaksāja.

- Kas par problēmu bija pirmajos divos mēnešos, ja pirmo trešdaļu "CSKA" vajadzēja samaksāt tikai tagad?
- To es īsti nezinu. Laikam klubam bija problēmas ar finansēm. Kā man stāstīja, sākumā klubi vienojušies par vienu summu, tad atkal parādījusies cita, kur arī bijusi problēma. Nebija kontakta starp kluba prezidentu un viņa palīgu, tāpēc lietas aizkavējās.

- Skaidrs, ka "CSKA" ir augstākas klases komanda par Latvijas klubiem, bet, vai vari salīdzināt abu valstu čempionāta līmeņus?
- Vidējais līmenis Bulgārijā ir augstāks, jo līderi var zaudēt punktus jebkurai apakšgala komandai, piemēram, viena no mūsu galvenajām konkurentēm "Litex" nospēlēja neizšķirti ar tabulas lejasgala klubu. Mēs tāpat – spēlējām izbraukumā pret Plovdidas "Botev" klubu un, lai arī uzvarējām, nebija viegli, pretinieki pakutināja nervus. Un vēl – šeit komandas, kas cīnās par čempionu titulu, ir aptuveni piecas sešas.

- Kurā vietā tu liktu "Skonto", ja šī komanda spēlētu Bulgārijas augstākajā līgā?
- "Skonto"? Tā būtu līderu vidū. Tik un tā – "Skonto" ir gan tradīcijas, gan labs sastāvs. Komanda cīnītos par pašām augstākajām vietām arī Bulgārijā.

- Runājot par "Skonto", tu šajā komandā esi nospēlējis gandrīz desmit sezonas. Vai nebija mazliet apnicis?
- Nē, es neteiktu, ka man apnika tur spēlēt. Man pat bija doma, ka, visticamāk, no "Skonto" nekur prom neiešu un tur arī beigšu karjeru. Tomēr gadījās tāda situācija, ka Pols Ešvorts ["Skonto" galvenais treneris – aut.] rekomendēja mani "CSKA" un man ieteica aizbraukt tur uz pārbaudi – varbūt iepatīkos. Aizbraucu, ieraudzīju jaunu līmeni un nolēmu, ka man nāks par labu pāriet uz Bulgāriju, tāpēc nolēmu pievienoties "CSKA". Nekādā gadījumā nevaru teikt, ka spēlēt "Skonto" jau bija apnicis – komanda jau bija kļuvusi gluži kā par ģimeni, bija grūti pamest klubu. Vēl tagad ilgojos pēc bāzes, trenera, komandas biedriem, ekipējuma un visa cita.

- Vai nebiji gaidījis, ka parādīsies iespēja vasarā mainīt klubu?
- Nebiju gan to gaidījis. Polam Ešvortam ir sakari ar vienu angļu aģentu, kurš bija atbraucis uz Rīgu un skatījās mūsu spēli. Kā sapratu, viņš mani piefiksēja un, kad uzzināja, ka "CSKA" vajag centra pussargu, tad arī radās tāda iespēja. Var teikt, ka šāda iespēja radās negaidīti.

- Par Latvijas izlasi – vai rudenī nebiji gaidījis izsaukumu uz valstsvienību, zinot to, ka ir problēmas ar centra pussargiem?
- Protams, vienmēr gaidu izsaukumu uz izlasi. Kad spēlēju "Skonto", vienmēr labprāt un ar lielu prieku ierados izlasē. Diemžēl pēdējā laikā neesmu izsaukts, bet neesmu zaudējis cerības, cenšos izdarīt maksimālo, lai atgrieztos valstsvienībā.

- Vai pa šo laiku ar izlases treneri Aleksandru Starkovu arī neesi sazvanījies?
- Nē, neesam runājuši ar Starkovu par izlases tēmu. Bet par ko tad mums runāt? Jāparāda laukumā, cik katrs ir vērts, un, ja Starkovs redzēs, ka pietiekami, tad arī laukumā tas ir jāpierāda.

- Un pavasarī taču gaidīsi izsaukumu uz izlasi, kad būs nākamās spēles kvalifikācijas ciklā?
- Protams, gaidīšu un skatīšos, ko izsauks. Tomēr līdz pavasarim vēl ir ļoti daudz laika. Man pastāvīgi jāspēlē komandas sastāvā, lai sekotu uzaicinājums uz izlasi. Kā jau teicu, sava vieta izlasē jāparāda laukumā.