Gutkovskis: "Man ir ļoti liela apņemšanās beidzot gūt pirmos vārtus izlasē"

„Šobrīd esmu vēl Polijā. Mājās neatgriezos, jo klubs gribēja, lai visi paliekam tuvumā un esam gatavi, kad sezona atsāksies. Tad nu tagad esmu šeit un gaidu,” sacīja Vladislavs Gutkovskis. „Mūsu kluba vadība pavisam noteikti nav atmetusi cerības, ka sezona tomēr tiks izspēlēta līdz galam, un arī pats to vēlētos. Ņecečas klubs ļoti negrib, lai arī nākamajā sezonā vajadzētu spēlēt Polijas pirmajā līgā, tika cerēts uz atgriešanos Ekstraklasē, ieguldīti lieli līdzekļi, paņemti vairāki leģionāri. Iepriekšējā sezonā pacelties uz augšu neizdevās, lai gan tas bija uzstādīts kā galvenais mērķis, tāpēc tika liktas lielas cerības uz šo sezonu. Turnīra tabulā gan mēs tik augstu nebijām, taču punktu izteiksmē atstarpes bija mazas un bija labas iespējas pacelties augstāk, lai tiktu Ekstraklasē, kas ir kluba lielais mērķis. Tāpēc klubs tiešām ļoti vēlas, lai viss tiktu izspēlēts līdz beigām, nevis sezona tiktu atcelta, taču skaidrs arī, ka tas nav īsti no mums atkarīgs, jāskatās, kā attīstīsies situācija.”

Gutkovskis lika noprast, ka ļoti vēlas palīdzēt „Termalica” vienībai piepildīt tās mērķi un atgriezties Ekstraklasē, lai gan, pat ja tas notiktu, viņš nākamajā sezonā ar komandu vairs nebūs. Jau janvārī tika panākta vienošanās par pāreju uz Ekstraklases klubu „Rakow” (šobrīd devītajā vietā līgā), un Gutkovskis bija cerējis, ka jau pavasarī varēs spēlēt tajā, taču klubi par pāreju tomēr nevienojās.

„Sākumā ar „Termalica” treneri it kā bija izrunāts, ka parakstīšu vienošanos ar „Rakow” un varēšu doties prom,” sacīja Gutkovskis. „Uz to arī noskaņojos, taču tad tiku pasaukts pie trenera izrunāties un jau bija cits noskaņojums. Teica, ka esmu vajadzīgs komandai un īsti vairs negrib palaist prom, teica, lai vēl tomēr nospēlēju līdz vasarai, līdz sava līguma beigām. Arī „Rakow” vēlējās, lai es esmu pie viņiem jau šajā sezonas pusē, tika diskutēts par iespējām, taču beigās tā arī palika, ka turpināju spēlēt „Terlamica” sastāvā, lai gan zinu, ka vasarā būšu citur.”

Ņemot vērā, ka Eiropas futbolā arvien nopietnāk rēķinās ar iespēju, ka līdz jūnijam beigām pašreizējo sezonu nesanāks izspēlēt, Gutkovskis var kļūt par vienu no spēlētājiem, ar kuriem rodas juridiskas problēmas sezonas ievilkšanās dēļ, proti, pēc 30. jūnija viņš jau būs citas komandas spēlētājs. Tiek ziņots, ka FIFA izskata iespējas šo datumu pārcelt, taču tas nav tik vienkārši izdarāms.

Gutkovskis norādīja, ka šī situācija ikdienas komandas darbā nav sagādājusi nekādas problēmas: „Esmu šeit jau iedzīvojies, ar visiem labs kontakts, viss visiem bija saprotams. Man arī šeit pašam patīk, turklāt tieši nesen kluba treniņbāzē bija panākti vairāki uzlabojumi, piemēram, ielikts džakuzi baseins blakus stadionam. Jaunais treneris, kad ieradās komandā, tieši tā arī pavaicāja futbolistiem – kas jums nepieciešams, ko jūs vēlētos? Un tad skatījās, ko no tā var nodrošināt. Tāpēc arī vēlos klubam palīdzēt, savā ziņā atmaksāt to, ko tas ieguldījis. Cerēju, ka palīdzēšu klubam atgriezties Ekstraklasē, cerēju, ka pats tikšu pie labākā vārtu guvēja titula.” Sezonas pārtraukšanas brīdī Gutkovskis ar desmit vārtu guvumiem bija dalītā ceturtajā vietā līgas labāko vārtu guvēju sarakstā.

Pirms pāris dienām Gutkovskis atzīmēja savu 25. dzimšanas dienu, taču viņa karjeras līkne ar augšupejošu līkni nav bijusi – pēc divām Polijas Ekstraklases sezonām tagad sekojušas divas sezonas Polijas pirmajā līgā. Latvijas uzbrucējs atzina, ka, ja pirms diviem gadiem būtu zinājis to, ka pirmajā līgā sanāks palikt tik ilgi, īsti priecīgs tam piekrist nebūtu. „Taču tagad teikt, ka kaut ko ļoti nožēloju, arī nevēlos. Ko tur pagātnē skatīties, jāskatās uz priekšu,” teica Gutkovskis. „Turklāt šajā klubā man patiešām ļoti patika, esmu daudz iemācījies un daudz ieguvis. Skatījos pēc situācijas un izvirzīju attiecīgus mērķus. Kad nokļuvu pirmajā līgā, apņēmos, ka izdarīšu tik daudz, cik varēšu, lai atkal tiktu pamanīts un tiktu uz augšu.”

Divās sezonās pirmajā līgā Gutkovskis ir iesitis 19 vārtus, kamēr divās sezonās pirms Ekstraklasē 11 vārtus. Viņš gan piekrita viedoklim, ka pirmajā līgā spēles mēdz būt mazrezultatīvas, piemēram, pirms gada Valērijam Šabalam pietika ar 12 vārtiem, lai kļūtu par Polijas 1. līgas labāko bombardieri. „Šeit ir mazāk vārtu guvumu, daudzas komandas nepaļaujas uz atklātu futbolu, bet gan spēlē agresīvi no aizsardzības. Komandas, kuras nav favorītes, uzsvaru liek uz neielaišanu, sanāk vairākas tādas samocītas spēles. Tie pašu vārtu guvumi arī pārsvarā sanāk tādi, kas gūti cīņā, nevis skaisti izspēlēti kā augstākās līgās.”

Arī par paša vārtu guvumiem Gutkovskis acumirklī nevarēja nosaukt, kurš būtu visvairāk izceļams un ar kuru viņš visvairāk lepotos tieši tehniskajā ziņā: „Taču atmiņā man visvairāk palicis no spēles pret „Tichy”. Toreiz nebiju sākumsastāvā un no malas skatījos, kā rezultāts ir 0:1, 1:2 un pēc tam 2:3, bija saspringta spēle un gaidīju, kad varēšu doties laukumā, biju uzvilcies un jutu, ka varu palīdzēt komandai. Mani uzmainīja, kad rezultāts bija 3:3, un jau pēc dažām minūtēm tiku pozīcijā un iesitu vārtus, komandai beigās izraujot uzvaru 4:3. Tās bija lielas emocijas un liels personīgais gandarījums.”

Gutkovskis iepriekš portālam Sportacentrs.com bija atklājis, ka neizmanto aģenta pakalpojumus sliktas personīgās pieredzes dēļ, taču tagad pastāstīja, ka viņam ir cilvēks, kurš palīdzēja nokārtot darījumu ar „Rakow”. Gutkovskis gan smaidīja, ka līgums ar „Rakow” ir 2+2 gadiem, tā ka tuvākajā laikā viņš neparedz sev lielu vajadzību pēc aģenta pakalpojumiem.

„Tāpat galvenais futbolā ir atkarīgs no manis paša, nevis kāda cita,” sacīja Gutkovskis, kurš iepriekšējo septiņu gadu laikā pārstāvējis tikai divas komandas („Skonto” un „Termalica”), kas Latvijas futbolā tomēr nav nemaz tik biežs apstāklis – iepriekšējās izlases sasaukumā to par sevi varēja tikai tikai Gutkovskis un Andris Vaņins. „Es gan nezinu, vai tas, ka komandas tiek mainītas reti, uzskatāms kā liels pluss futbolistam. Protams, klubam ir patīkami, ka spēlētājs atstrādā savu līgumu un ka līgums patiešām bija vienošanās par to, ka palikšu tik un tik ilgi. Taču man tas reizē nozīmē to, ka šajā laikā uz augstāku līmeni netiku un nosacīti paliku turpat uz vietas.”

Iepriekšējā gadā Gutkovskis regulāri tika iespēlēts Latvijas izlases sākumsastāvā Slavišas Stojanoviča vadībā, par ko viņš trenerim saka paldies un nožēlo, ka neizdevās šo uzticību attaisnot ar saviem pirmajiem vārtiem Latvijas izlasē. „Nav jau tā, ka iespēju nebija, bija vairākas labas iespējas, kur vienkārši vajadzēja izdarīt labāk. Nesanāca. Bija 3-4 vārtu gūšanas iespējas, uzbrucējam no tām vajag izveidot vismaz 1-2 vārtus. Man ir ļoti liela apņemšanās pēc iespējas drīzāk atvērt savu rēķinu Latvijas izlasē, kur tagad jau sanācis uzspēlēt visai daudz, taču pirmos vārtus vēl neesmu iesitis. Kuru iespēju visvairāk nožēloju, ka nesanāca iesist? Nav tā, ka tagad naktīs neguļu tādēļ, taču noteikti pret Izraēlu varēju iesist, vajadzēja tikai nedaudz labāk uzsist.”

Stojanovičs gada sākumā tika atbrīvots no Latvijas izlases galvenā trenera amata, taču Gutkovskis izteicās, ka pie tā jau ir pieradis un šajā faktā neko īpašu nesaskata. „Ja tā tagad paskaita, es savā nemaz tik ilgajā izlases karjerā trijos gados esmu redzējis jau piecus galvenos trenerus (Pahars, Starkovs, Pātelainens, Stojanovičs, tagad Kazakevičs),” pasmējās Gutkovskis. „Tas nav nekas traģisks, arī klubā man treneri mainījušies visai bieži, tāpēc uzskatu to par normālu darba sastāvdaļu. Protams, novērtēju to, ka Slaviša man uzticējās un turpināja sūtīt sastāvā arī tad, kad komandai neveicās, taču esmu gatavs sevi pierādīt arī pie trenera Daiņa Kazakeviča.”

Gutkovskis atzina, ka Slaviša centies ar izlasi strādāt ilgtermiņā un ka viņa darbs, noskaņošanās spēlei un asā kritika pēc spēlēm bija vērsta uz to, lai izlasē būtu cita domāšana: „Viņš centās panākt, lai mainās lielās lietas – domāšana un attieksme. Nesaku, ka tas iepriekš izlasē bija pilnīgi nepareizi, taču Slaviša centās, lai mēs spēlei gatavojamies ar citu pieeju. Tas, ka viņš pēc tam medijos skarbi pārmeta mums attieksmes trūkumu un tamlīdzīgas lietas... grūti man par to izteikties, taču domāju, ka arī tā bija daļa no viņa plāna.”

„Par izlases rezultātiem īsti neko piebilst nevaru, žēl, ka tā. Tagad ir apņemšanās sagaidīt nākamās spēles, kad nu tās būs, un censties ar jaunu vilni iet uz augšu,” sacīja Gutkovskis. „Citādi sanāca tā, ka aizbraucu uz izlasi, nospēlēju, pamatīgi zaudēju, atbraucu pie kluba, kur komandas biedri mani velk uz zoba par 0:5 un 0:6 rezultātiem. Tas viss tā ar smaidu un pozitīvi, taču tāpat... Par spēlēm ar Poliju gan klubā bija priecīgi, teica, ka esmu labi nospēlējis. Viņi bija apmierināti, ka var redzēt sava kluba spēlētāju mačā pret Polijas izlasi, kur jau no Ekstraklases ir visai grūti tikt iekšā.”

Latvijas futbola Virslīgai Gutkovskis cenšas sekot līdzi visnotaļ daudz, bet notiekošo futbola federācijā gan cenšas atstāt citu ziņā: „Šo to medijos pamanu, ka tiek rakstīts tur par cīņām un strīdiem, taču neiedziļinos. Manā ziņā ir spēlēšana. Protams, kad atlaida Kasparu Gorkšu, tas tika pamanīts un apspriests. Kā es izjutu Gorkšu kā LFF prezidentu? Neteikšu, ka kaut kā īpaši. Kad bija izlases spēles, tad atnāca parunāties uz ģērbtuvēm, teica īsu uzrunu un tamlīdzīgi. Savā ziņā jau bija interesanti, viņš tomēr nesen vēl pats spēlēja izlasē un daudziem bija personīgi pazīstams. Nezinu, es laikam arī biju gaidījis, ka kā prezidents viņš izdarīs nedaudz vairāk, taču nezinu tik sīki, lai varētu plašāk izteikties.”