Ivanovs: Jātrenējas četrreiz dienā

Savā piektajā blogā Deniss Ivanovs Sportacentrs.com lasītājiem stāsta par Latvijas izlases spēli novembra vidū Hondurasā, komandas pēdējiem rezultātiem, galveno treneri Fopi de Hānu, futbola līdzjutējiem DĀR, kā arī cerībām sagaidīt Ziemassvētkus Latvijā.

Spēlējam labāk, bet uzvarēt vairs nevaram

Sveiki! Vispirms par braucienu novembra vidū uz Hondurasu. Tas bija diezgan grūts – varbūt ne tāpēc, ka veicām tālu ceļu, bet gan stundu starpības dēļ. Astoņu stundu atšķirība – cēlāmies jau pirms pieciem rītā, un vairs gulēt nevienam negribējās. Par pašu valsti – droši vien skaistākās vietas neredzējām, jo turp neaizveda, taču noteikti Hondurasā ir arī kaut kas skaistāks par redzēto. Stadions normāls – varbūt mazliet nepierasts zālājs, taču citādi viss bija kārtībā. Kad sākās spēle, atmosfēra vienkārši bija super, iedzīvotājiem tie bija svētki. Kur tikai pilsētā paskaties, visiem zilie Hondurasas krekli. Pilns stadions, atbalstīja savu komandu – patīkami spēlēt tādā gaisotnē. Par spēli runājot, nebija viegli – turējāmies, turējāmies, taču līdz neizšķirtam mazliet pietrūka. Kopumā, manuprāt, brauciens vērtējams ar plusa zīmi, neskatoties uz tālo ceļu – reti taču spēlējam pret Pasaules Kausa izcīņas dalībnieci.

Pēc tam atgriezos DĀR, jau nospēlētas četras spēles, bet vairs nekādīgi nevaram uzvarēt. Pats interesantākais – kad pirms tam uzvarējām, nebūt nerādījām labu futbolu. Tagad spēlējam interesantāk un pat labāk nekā pirmīt, taču nevaram uzvarēt – ir labi momenti, taču nespējam iesist. Pēdējā spēlē bija 1:1 pret čempioniem un turnīra līderiem "Supersport". Otrajā puslaikā nerealizējām tik daudz iespēju... Jau nodomāju – ka tikai neīstenojas teiciens "Neiesit tu, iesit tev!". Tagad gatavojamies spēlei pret "Bidvest", kas parīt notiks Johannesburgā.

Par rezultātiem un vietu turnīra tabulā pagaidām klubā neviens nerunā. Varam uzkāpt ātri vien līdz 2. vietai, varam arī nokrist uz 7. vietu. Protams, mērķis ir tikt pēc iespējas augstāk, ierindoties pirmajās vietās. Turnīra tabulā situācija ir ļoti cieša, un situācija mainās ļoti bieži. Turklāt vakar vienu spēli atcēla vispār, bet vēl divas pārtrauca, jo Johannesburgā sākās stiprs lietus, kas vietējiem ir liels pārsteigums. Cerams, ka mēs parīt tur varēsim spēlēt.

Četri treniņi dienā

Ir pagājis kāds laiciņš, un varu arī raksturot komandas jauno treneri [Fopi de Hānu]. Pie viņa jātrenējas vairāk – aizvakar bija spēle, vakar – aerobika un baseins, bet šodien – deviņos no rīta bija trenažieru zāle, vienpadsmitos – treniņš, tad atkal seko trenažieri un vēl viens treniņš. Tātad šodien sanāk divi treniņi un vēl divreiz trenažieru zāle. Treniņu daudzums arī ir būtībā vienīgais, kas izmainījies. Protams, treneris grib ieviest arī savu taktisko shēmu, un visa komanda tikai pamazām sāk saprast, ko viņš no mums grib. Uzreiz bija grūti pārslēgties uz jauna trenera metodēm, šis process notiek pakāpeniski, un, manuprāt, arī treneris saprot, ka mēs varam izpildīt, ko mums liek. Redzams, ka tas ir labs treneris – ja reiz ir trenējis Nīderlandes jauniešu izlasi un "Heerenveen" klubu, tad slikts nemaz nevar būt!

Šobrīd mūsu stadionam tiek mainīts laukums, līdz ar to spēlējam citā vietā, un ir visai maz skatītāju – pāris tūkstošu uz katru maču. Savā stadionā varēsim spēlēt tikai nākamgad, bet šībrīža mājas spēļu laukums nav viegli piekļūstams cilvēkiem, jo neatrodas Keiptaunā. Turklāt Keiptaunā ir +30 grādu temperatūra, bet tur, kur spēlējam – vēl karstāks – ap +33. Cilvēkiem nepatīk braukt, kur ir vēl karstāks nekā mājās. Par līdzjutējiem runājot, viņi mīl visādi izrādīties un būt skaļi – dažādi kostīmi, maskas, taures utt. Ja atnāk 5 000 skatītāju, tad sajūta ir tāda, it kā būtu divreiz vairāk cilvēku – taurē, kliedz, dzied dziesmas utt., ar partneriem uz laukuma ir grūti sazināties. Cilvēki var atnākt uz stadionu un vērot gan spēli, gan pašus līdzjutējus. Arī futbolistiem ir patīkami spēlēt tādā atmosfērā – jo vairāk cilvēku, jo labāk, pie lielāka atbalsta arī spēle sokas veiksmīgāk.

Jācenšas redzēt "Ventspils" spēle šovakar

Līdz gada beigām atlikušas vēl piecas spēles – viena mājās un četras viesos. Tika mainīts kalendārs – pēdējā spēle mums sanāk 20. decembrī, pēc tam būs neliels pārtraukums, un janvārī komanda atkal savāksies kopā. Ceru, ka Ziemassvētkos būšu Latvijā. Mana draudzene kārto papīrus, lai varētu uzturēties DĀR tik ilgi, cik te būšu es. Drīz uzzināsim, vai izdosies nokārtot visu saistībā ar papīriem, biļetēm un pasēm. Ja nevarēs paspēt, tad Ziemassvētkus un Jauno gadu sagaidīsim šeit.

Mans komandas biedrs no Francijas, ar kuru bieži sazinos un kurš dzīvo vienā mājā ar mani, visu ceļu uz stadionu izrādīja neizpratni par to, ka Francija nav tikusi pirmajā grozā Pasaules Kausa izcīņas izlozē... Viņš nesaprot, kā tas var būt, ka tādai valstij kā Francija nav atradusies vieta starp Vāciju, Angliju utt. Savukārt es šovakar centīšos apskatīties "Ventspils" spēli UEFA Eiropas līgā – varbūt rādīs kāds TV kanāls, jo mājās futbola kanālu daudz, bet, ja ne, varbūt internetā!

Līdz nākamajai reizei!

Pirmais Denisa Ivanova blogs: Blogs: Ivanovs: "Dažos Keiptaunas rajonos labāk...
Otrais Denisa Ivanova blogs: Blogs: Ivanovs: "Mājās braucot, laiks rit ātrāk"
Trešais Denisa Ivanova blogs: Blogs: Ivanovs: Maksimums būtu bijusi 2.vieta...
Ceturtais Denisa Ivanova blogs: Blogs: Ivanovs: Nedēļas laikā trijos kontinentos