Pahars: "Izlases futbolists bez prakses klubā - tas ir kā mazs noziegums"

"Izlases treneriem tā ir katastrofa, ja futbolistiem nav spēļu prakses"

Par sastāva izvēli – nosauc grūtākās pozīcijas, par kurām bija jāizšķiras!
Patiesībā nebija grūtu izvēļu, bet bija piespiedu izvēles. Pēdējās ziņas par Dubru un Rakelu – protams, tās ietekmēja galīgo izvēli. Nevēlos šeit ne slēpt, ne liekuļot – tieši šī iemesla dēļ pēdējā brīdī izsaucām gan Bogdaškinu, gan Torresu. Bet to, kurš būs spēcīgāks, parādīs treniņnometne – pēc viena treniņa to vēl grūti sacīt. Visi acīmredzami ir izteikti dažādā stāvoklī. Piemēram, Jagodinskis un Jānis Ikaunieks ir bez spēļu prakses kopš marta – principā izlases trenerim tā ir katastrofa. Patiesībā tas ir kā mazs noziegums. To arī viņiem saku – nevar spēlētājs atbraukt uz izlasi tikai ar treniņu bagāžu. Ar to ir par maz.

Skaidrs, ka šobrīd viņi tāpat ir starp labākajiem savos ampluā un iekļuva starp 24 šobrīd izsauktajiem – no tā neizsprukt. Taču potenciāli mēs meklēsim variantus, un tāpēc arī tagad ir izsaukti Bogdaškins un Kļuškins – tie, kuri Virslīgā sevi apliecinājuši. Potenciāli varēja tikt izsaukts arī Karlsons no “Ventspils”, pie kaut kādiem apstākļiem arī Kazačoks. Taču viņam [Kazačokam] šobrīd ir prakse U-21 izlasē, un tas viņam ir labāks risinājums – būs pareizāk, ja Kazačoks nospēlēs divus pilnus mačus U-21 izlasē, nevis netiks pie spēles laika lielajā izlasē. Es tā domāju.

Tiem, kam ar spēļu praksi ir katastrofa, ir cerības iekļūt pamatsastāvā?
Domāju, ka ir. Atkal jāpiesauc tas pats iemesls – nespējām piesaistīt visus labākos. Nav Cauņas, Rakela un Dubras, tāpēc trīs vietas ir vakantas. Ja spēlētājs bez spēļu prakses treniņos izskatīsies spēcīgi gan statistiski, gan vizuāli treneru acīs, tad kāpēc ne? Es pats gan to negribētu, man tas ne pārāk patīk, bet diemžēl esam tādā situācijā, kādā esam. Tiesa, nevēlamies šo situāciju dramatizēt – viss ir normāli, mums ir puiši, būs divas labas spēles. Domāju, viss būs labi, visi ir pozitīvā noskaņojumā. Futbolistiem, kas līdz šim izlasē ir mazāk spēlējuši, tagad radīsies iespēja. Bieži gadās, ka tādos brīžos šādas iespējas tiek lieliski izmantotas. Jebkuram spēlētājam ir varianti. Esmu par to, ka ir jādod iespējas – paši iepriekš par to esat pārliecinājušies. Paskatīsimies.

Cik nopietnas traumas ir Cauņam, Rakelam un Dubram?
Ar Cauņu kā parasti... Tāda pati trauma – potīte, bija operācija. Viņš nesen bija Spānijā rehabilitācijā, pēc tam neilgi pabija Latvijā. Īsāk sakot, garš process. Operāciju viņam veica Nīderlandē un ir jāatjaunojas. Cik tas prasīs laika, grūti sacīt, nezinu. Vai ir cerības viņu šogad redzēt? Ceru redzēt viņu katrā treniņnometnē. Joprojām saglabāju cerības un arī turpināšu tās saglabāt, kamēr vien viņš nebeigs karjeru. Cerēšu līdz pēdējam.

Ar Rakelu runāju uzreiz pēc operācijas. Sākumā necēla klausuli, bet tad pārzvanīja man. Viņš vēl bija tāds... pēc narkozes nebija kārtīgi atguvies. Ar viņu situācija ir sliktāka – laikam jau ziniet, vismaz pusgadu izlaidīs. Cik saprotu, viņai ir lūzums, ir cietušas saites. Tas ir uz ilgu.

Par Dubru līdz galam nezinu, kas par vainu. Daudz runājos gan ar Jermakoviču [BATE galvenais treneris – aut.], gan pašu Kasparu. Sāpes ir, konkrētāk viņi paši nezina un nesaprot. Dubram bija jālido uz Minheni. Saprata tikai vienu - ir kaut kāds iekaisums krusteniskajās saitēs un ir risks tās saraut. Bet tas, kā zināt, nozīmētu izlaist veselu gadu. Tāpēc, lai neriskētu, viņam iedeva pauzi, un viņš aizlidoja uz Minheni uz izmeklējumiem. Tā kā zinājām, ka Kaspara šai treniņnometnē nebūs, sīkāk nenoskaidroju. Paies šīs spēles, un mēs, protams, mēģināsim noskaidrot vairāk, kas un kā.

"Gorkšs pirms izlases mačiem savācās"

Vai tev nebija nepatīkams pārsteigums tas, ka Gorkšs izlēma turpināt karjeru “Liepājā”?
Ne taču. Viņu labi pazīstu, tā ir normāla situācija. Tas ir labāk nekā, piemēram, braukt kaut kur uz Kipru. Kā Šabala – aizbrauca turp, vasaru tur noblandījās un bija redzams, ka atradās sliktā formā, ārpus treniņprocesa.

Zinu, ka “Liepājā” ir normāls treniņprocess, Māris [Verpakovskis] ir blakus, ir labs treneru štābs, tagad viņiem arī parādījies labs fiziskās sagatavotības treneris, itālis. Es šo situāciju uztvēru ar vēsu prātu. Skaidrs, ka tā nav viņa pēdējā pietura – arī viņš pats domā, ka nospēlēs Liepājā līdz sezonas beigām un pēc tam meklēs variantus. Dažreiz ir vērts atgriezties šeit, uzņemt formu un varbūt vēl pagūt kaut kur aizbraukt.

Cik labā formā viņš ir, jo tu pats zini, cik “Liepāja” ir daudz vārtus ielaidusi?
Pie cik vārtu ielaišanas viņš bija vainīgs?

Tāpēc ir jautājums, cik viņš labā formā ir.
Pēdējo maču [“Liepāja” beidzot neielaida un izrāva 1:0 uzvaru pār “Riga” – aut.] viņš nospēlēja labāk nekā vairākas iepriekšējās [smaida]. Jā, iepriekš viņš acīmredzami nebija labā formā, taču arī visa komanda tādā nebija, nevis tikai viņš. Tā ka tur vesels faktoru kopums ietekmēja lielo ielaisto vārtu skaitu. Tai pašā laikā “Liepāja” spēlē saistošu futbolu – skatītājiem [iesmejas], pretiniekiem. Paši sit iekšā, ļauj pretiniekam iesist.

Ja nopietni, tas viss radīja satraukumu arī par Kasparu, taču pavēroju viņu pēdējā mačā – “Skonto” stadionā pret “Riga” viņš ļoti spēcīgi izskatījās. Un Torress ļoti labu golu iesita. Abi viņi ir pieredzējuši spēlētāji, kuri atbildīgos brīžos spēj savākties. Acīmredzot pienāca īstais brīdis – Kaspars saprot, ka tuvojas izlases laiks un, ja viņš turpinās atrasties tādā stāvoklī, tad vienkārši netiks izlasē. Skaidrs, ka viņš to nevēlas, tāpēc savācās. Šeit treniņnometnē jau mēs skatīsimies un lemsim.

"Kad Torress ieguva pilsonību, viņš bija super formā! Tagad pagājis gads..."

Ja Gutkovskis otros divus vārtus iesistu pirms nedēļas [pirms kandidātu paziņošanas], viņam būtu iespējas tikt kandidātu sarakstā?
Viņš bija paplašinātajā sarakstā, bet šeit tāda pati situācija kā ar Kazačoku – šai brīdī nevēlējos viņus abus raustīt. Manā skatījumā viņus šai brīdī bija vērts iekļaut lielās izlases kandidātu sarakstā tikai tādā gadījumā, ja ir nodoms uzreiz likt sastāvā. Uzskatu, ka šobrīd viņiem būtu grūti iekļūt sastāvā – mums tomēr labā formā ir uzbrucēji, arī Dāvis Ikaunieks ir labs, un viņš var nospēlēt arī priekšā. Šajā ziņā mums ir liela konkurence – diez vai viņš [Gutkovskis] iekļūtu sastāvā. Viņi agri vai vēlu šeit [lielajā izlasē] būs, bet šobrīd viņiem ir mači, kuros spēlēt pa 90 minūtēm un krāt tāda līmeņa pieredzi [U-21]. Lai spēlē tur, bet pēc tam skatīsimies.

Ja Torress nebūtu iesitis vārtus pret “Riga”, viņš nebūtu izlasē?
Būtu.

Kāpēc tad viņš netika izsaukts uzreiz?
Jo līdz šai pēdējai spēlei Virslīgā mēs nezinājām, vai viņš ir vesels vai nav. Viņam sāpēja gurns, un mums bija informācija, ka viņš varbūt nemaz nespēlēs pret “Riga”. Ja viņš nespēlētu un sāpes turpinātos, dabiski, ka es viņu nemaz neizsauktu. Taču viņš izgāja laukumā, malacis, ka guva brīnišķīgus vārtus. Redzams, ka Torress var radīt atšķirību [Pahars lietoja anglisko can make difference - aut.], viņš var izšķirt epizodi, un mums tas ir svarīgi. Kaut viņš nevarēs spēlēt 90 minūtes, ja viņš šādi izies uz 15-20 minūtēm, mums tā būs spēles super-pastiprināšana. Cerēsim, ka viņš spēs šādas epizodes izšķirt.

Ja Torress būs vesels, viņu varēs uzskatīt par vienu no izlases līderiem?
To tagad ļoti grūti pateikt.

Iedevām viņam pilsonību – tas ir ārkārtas gadījums, un viņam būtu jābūt ļoti laba līmeņa spēlētājam.
Pirmkārt, šeit jāsaka, kad viņam deva pilsonību, viņš bija super formā! Tobrīd, kad sāka klīst runas, ka viņš var iegūt pilsonību, viņš bija super formā, bija labākais spēlētājs Virslīgā un acīmredzami būtu līderis arī šeit izlasē. Taču gads ir pagājis, daudz kas mainās, un viņš bija sliktā formā - guva savainojumu Ziemas kausā, ilgi nespēlēja, pēc tam atjaunojās, pēc tam sākās kaut kādas ģimenes problēmas [dzimtenē Argentīnā – aut.], viņš aizlidoja uz Argentīnu – mēs to visu taču nevaram ietekmēt! Ja viņš nebūs gatavs vai nebūs labā formā, viņš izlasē vienkārši nespēlēs. Tas ir pašsaprotami. Tikai tāpēc vien, ka viņš ieguva Latvijas pilsonību, es taču nevaru saukt viņu izlasi? Tad jau visi būtu jāsauc – pat tie, kas nespēlē futbolu.

Nē, nē. Laiks iet, viss mainās – tas ir tikai normāli, ka viņš neiegūst automātiskas tiesības spēlēt izlasē. Pirmā treniņnometne – ir jāpierāda sevi. Gribu redzēt, kādā viņš stāvoklī, kā viņš treniņos kustas, kā viņš uzvedas ārpus laukuma, kā viņš ar žurnālistiem kontaktējas – varbūt viņš no ģērbtuvēm izies ar jums runāties puspliks [smaida]? Ir daudz nianšu, un viņš patiešām bija jāapskata darbībā, tāpēc arī izsaucām viņu šeit uz treniņnometni kā 24. futbolistu. Jāredz viņš tuvplānā, jānovērtē, vai viņš vispār ir šī līmeņa spēlētājs.

"Zjuzins ir spējīgs spēlēt spēcīgākā čempionātā un spēcīgākā klubā"

Izlasē ir Zjuzins, kurš ļoti maz spēlē Krievijas Nacionālajā līgā, bet nav Lukjanova, kurš spēlē regulāri un sit iekšā vārtus. Kaut arī abi ir dažādu pozīciju spēlētāji, vai nebija domas izsaukt arī Lukjanovu?
Godīgi? Nebija.

Teici, ka Gorkšam nenāca par sliktu atgriezties Latvijā. Vai to pašu var teikt arī par Zjuzinu?
Ļoti grūti pateikt. Zjuzins negribēja palikt Krievijā. Es to zināju, runāju ar viņu pēc marta spēlēm, un viņš gribēja braukt prom – viņam bija kaut kāds variants, un, cik saprotu, viņam bija arī zināmas pārrunas ar Virslīgas komandām. Taču galu galā citu variantu [ārzemēs] viņam nebija. Atvainojos, bet Tambova [Krievijas 1. līgas klubs – aut.] viņam, visticamāk, maksā trīsreiz vairāk nekā piedāvāja Virslīgā – cilvēkam ir jābaro ģimene, ir kaut kādi personīgi motīvi, un viņš izvēlējās tādu variantu. Protams, mums, izlasei, šis Krievijas 1. līgas variants nav tas labākais. Šis turnīrs nepielāgojas nekādiem izlašu grafikiem. Viņi spēlē un spēlē – kamēr Zjuzins būs šeit nometnē, viņiem vēl divi mači. Plus mežonīgie pārlidojumi – lūk, viņš no Krasnojarskas piecas stundas lidoja, pēc tam vēl uz Rīgu. Kāds viņš atlidoja? Protams, ka nekāds... Viņam vajadzīgs laiks, lai atjaunotos. Ar visām šīm neērtībām saskarties nav patīkami.

Taču atkal – neko nevaram padarīt, viņš ir lielisks futbolists, viens no vadošajiem mūsu izlasē. Tāpēc mums ir ar to visu jāsamierinās. Es taču nevaru lamāt viņa aģentus un pārmest, kāpēc puisim netika sagādāts līgums, piemēram, “Basel” vai “Ajax”? Nevar un tas no manis nav atkarīgs. Ja es ar to nodarbotos, tad kaut kā mēģinātu palīdzēt. Es varu iedot viņam spēles laiku – ja nospēlētu izcili pret turkiem, iesistu trīs vārtus, tad varbūt viņu paņemtu augstākā līmenī. Pagaidām grūti, kaut gan manā skatījumā viņš varētu spēlēt augstākā līmenī. Man tā liekas, varbūt kļūdos. Vērtēju subjektīvi, taču – ja viņš ir spējīgs risināt uzdevumus pret Slovākiju, pret Turciju, pret Islandi, tad kāpēc viņš nevarētu spēlēt spēcīgākā čempionātā un augstāka līmeņa klubā? Esmu pārliecināts, ka var, bet kaut kādu iemeslu dēļ viņam neizdodas un nākas sēdēt tur, kur viņš sēž.

Ja Karašauskam netiktu sagādāts līgums Šveicē, viņa nebūtu izlasē?
Nē, tad neizsauktu. Taču uzzināju, ka viņš aizbraucis tur, runājām ar viņu un zināju, ka viņš tur trenējas jau mēnesi [ievērojamu laiku pirms līguma parakstīšanas un debijas – aut.], ir labā formā. Prasīju, kādi treniņi notiek. Pēc tam viņš izgāja spēlēt, guva vārtus. Nebija arī Rakela un mums bija jāizdara šī izvēle.

Atkal – katram spēlētājam jāsaprot, un viņi to saprot, jo ir gudri puiši – ir varbūtība, ka es izsaukšu, bet, ja nav kluba un spēļu prakses, tad tikpat liela varbūtība ir, ka neizsaukšu. Tas pats bija ar Jagodinski, Jāni Ikaunieku. Ja būtu cita situācija, un visi būtu veseli vai izšautu vēl kāds – Virslīgā vai, piemēram, Lukjanovs gūtu nevis trīs, bet 15 vārtus [smaida], tad varbūt situācija ar kandidātu sarakstu būtu cita.

Jāsaprot arī tas, ka trīs gadus tiek veidota komanda, un var būt tā, ka ir līdzīga tipa spēlētāji, bet paņemšu vienu, nevis otru. Kāds teiks, ka tas otrs ir guvis par vieniem diviem vārtiem vairāk, bet es izvēlēšos to pirmo citu principu dēļ. Tikai tāpēc, ka viņš risinās tos uzdevumus, ko man vajag, nevis tos, kurus jārisina klubā. Dažreiz krīt izvēle uz tiem, kuri varbūt ne tik spilgti spēlē savā čempionātā, bet ir svarīgi elementi pie manis izlasē. Piemēram, Savaļnieks – Virslīgā viņš, atklāti sakot, pēdējos mačos švaki spēlē. Vāji! Un viņš pats to saprot. Bet es taču viņu nesodīšu par to, ka kaut kas nesanāk klubā, ja izlasē pie manis viņš izdarīja visu, ko vēlējos? Dabiski, ka svarīgs ir spēlētāja fiziskais, morālais stāvoklis, bet tai pašā laikā ir principi, kurus viņš izpilda vai neizpilda. Viss ir atkarīgs no tā.

"Jagodinskis gatavs ar zobiem saplēst visus Luksemburgas spēlētājus"

Kad tiks nosaukts liekais 24. spēlētājs un kuras pozīcijas spēlētājs tas būs?
Jā, vienam no viņiem būs jāatrodas tribīnēs – vēl nezinām, kuram. Domāju, ka tas varētu būt kāds no pussargiem, uzbrūkošajiem pussargiem – mums viņu ir daudz. Ceru, ka nebūs traumu, un būs grūta izvēle.

Pussargu ir daudz, bet ir maz aizsargu, it sevišķi centra aizsargu – tikai Gorkšs spēlē regulāri un vēl Jagodinskis, kurš nespēlē vispār. Trešā nav vispār – vai šai pozīcijā varētu spēlēt Tarasovs vai Maksimenko? Varbūt bija doma izsaukt vēl kādu, piemēram, to pašu Bulvīti?
Tu domā daudz [smaida]. Tu visus nosauci. Tarasovs un Maksimenko var spēlēt centra aizsarga pozīcijā. Jagodinski pavērosim, kā viņš šeit strādās. Viņam ir liela vēlme, laba pašatdeve, attieksme bija normāla. Taču, kad viņam seko piespēle šeit treniņā, nav vairs tik labi – ir nedrošāks. Ir acīmredzami, ka viņam trūkst spēļu prakses un vajag laiku. Bet tai pašā laikā Jagodinskis ir stiprs, ar milzīgu vēlmi, ļoti lojāls – viņš ir gatavs iziet laukumā un ar zobiem saplēst visus Luksemburgas spēlētājus [smaida]. Man ir jāpieņem lēmums. Šodien pēc viena treniņa nav nekādu variantu to pateikt – būs viņš sastāvā vai nē. Rīt un parīt mums būs divi smagi treniņ, un tajos tad arī izpaudīsies līmenis un sagatavotības līmenis.

Nebija tomēr domas izsaukt vēl kādu centra aizsargu?
Bija – domājām par Bulvīti, domājām par Ošu. Tāda pati situācija – Ošam nebija spēļu prakses. Būs viņš “Jelgavā” vai nē, to nezinājām līdz pēdējam brīdim un pieņēmām lēmumu neizsaukt. Ne šobrīd. Runāju ar Mārci, visu viņam paskaidroju – puisis ir ar galvu, visu saprot, izdarīs secinājumus. Futbolistam ir pašam jāspēj ietekmēt situācija ar aģentiem, ar klubiem. Nekad neticēšu, ka spēlētājs to nevar ietekmēt. Var jau, protams, apgulties dīvānā un gaidīt, ka viss pats no sevis atrisināsies. Nē, arī pašam jāmeklē varianti – tā ir tava nākotne, tavs darbs. Man grūti saprast, ja cilvēks kopš marta nedara neko lietas labā.

Ar Jāni Ikaunieku situācija tomēr ir cita. Viņš atrodas klubā, ar kuru viņam ir līgums, un viņš vienkārši neiekļūst sastāvā. Meklē īri, vēl kaut kas – tā ir cita situācija. Bet ja tu neesi nekur un nemaz netrenējies ne ar vienu klubu, kaut tev ar to ir līgums, man tā šķiet jocīga situācija. Varbūt tas ir normāli, bet es nekad tādā situācijā neesmu bijis, nezinu. Man to grūti pieņemt, un es to negribu pieņemt.

Pret Luksemburgu piektdien izliksi optimālo sastāvu vai pirms Andoras tomēr pameklēsi kādas alternatīvas?
Protams, ka galvenais mačs būs Andorā – mēs to visu saprotam, un pirmām kārtām mērķtiecīgi gatavojamies tai spēlei. Tai pašā laikā svarīga būs spēle arī pret Luksemburgu. Domāju, ka tiem, kuri Andorā ies pamatsastāvā, pret Luksemburgu nevajadzētu spēlēt vairāk par 65-70 minūtēm. Kā būs, nezinu – mums jāpasēž, jāpadomā, jāparēķina, kā, kam, cik spēlēt, jo kādam tāpat arī pret Luksemburgu nāksies spēlēt 90 minūtes. Lai labāk saprastu, kam tas jādara, analizēsim GPS rādītājus, spēlētāju sirds stāvokli, to, kurš varēs labāk izturēt slodzes šajos divos mačos, kurš līdz šim ir spēlējis, kam ir bijusi labāka spēļu prakse, kurš ir noguris un otrādi – kuram vēl par maz ir bijis. Šobrīd to visu grūti izvērtēt.

Jāatgādina, ka Latvijas un Luksemburgas izlašu spēle piektdien tiešraidē tiks translēta Sportacentrs.com TV kanālā, bet pirms tās plānota arī pirmsspēles ekspertu studija.