Valdes sēdes pusdienu laikā, Mežecka un Starkova statuss, Keiša godavārds

Divas valdes "sēdes" kongresa pusdienu laikā
Par iespējamām būtiskām pārmaiņām tika baumots vēl pirms kongresa sākuma, bet pirmais nopietnais vēstnesis bija tas, ka kongress neapstiprināja valdes ziņojumu – apstiprināšanai vajadzēja 50%+1 balsi, taču par nobalsoja tieši puse jeb 47 no 94 klātesošajiem biedriem. Prezidenta un ģenerālsekretāra ziņojums gan tika apstiprināts ļoti pārliecinoši. Ap plkst. 16:30 kongresā tika izsludināta plānotā pusdienu pauze, kuras laikā valde nu jau leģendārajā 109. kabinetā savācās uz divām sanāksmēm – otrā no tām notika bez prezidenta Kaspara Gorkša un ģenerālsekretāra Edgara Pukinska klātbūtnes.

Kongresā sākoties debatēm, cits pēc cita tribīnē kāpa valdes locekļi un pavēstīja savu lēmumu. Pirmais par atkāpšanos paziņoja otrais viceprezidents Žoržs Tikmers, bet tad kongress tika informēts par telpās nepalikušā Māra Verpakovska rakstisku atlūgumu. Par atkāpšanos pavēstīja arī Juris Keišs, Vladimirs Žuks un Aleksandrs Starkovs, kamēr Jānis Mežeckis atbildēja nekonkrēti, sakot, ka atkāpsies, ja to vajadzēs. Bet uz pārējo fona izcēlās Aleksandrs Isakovs, sakot, ka atkāpties var jebkurā brīdī un savu lēmumu paziņos nākamajā valdes sēdē. Kongresā klātienē nebija Gunta Blumberga un Vadima Direktorenko, kuri portālam Sportacentrs.com atklāja, ka arī savu lēmumu pavēstīs valdes sēdē. Savukārt Artūrs Zakreševskis, kurš pēc pusdienu pauzes kongresā vēl bija, taču pēc tam esot steidzies uz JDFS "Alberts" vakara treniņu un tribīnē nekāpa, savu atbildi nav sniedzis.

Mežecka un Starkova atkāpšanās ārkārtas kongresu neietekmē
Atbilstoši statūtiem, Latvijas Futbola federācijas valde sastāv no 11 locekļiem un ārkārtas kongress mēneša laikā ir jāsasauc tad, ja valdē palicis mazāk par pusi locekļu (tātad, ja palicis mazāk par sešiem). Tikmera, Verpakovska, Keiša, Žuka un Starkova atkāpšanās varēja likt domāt, ka vajadzīga vēl viena demisija – par kuru pēc kongresa žurnālistiem jau daudz tiešāk pavēstīja Mežeckis. Tomēr bija vairāki āķi, kas iepriekš publiski nebija precīzi izskaidroti. Pirmkārt, valdē jau bija viena brīva vieta kopš pagājušā pavasara, kad Dainis Gudermanis atkāpās pēc Starkova atlaišanas no izlases trenera amata. Otrkārt, Mežeckim un Starkovam, kā zināms, valdē nebija balsstiesību, tomēr statūtos šāda dalījuma balsstiesīgajos un nebalsstiesīgajos nav.

Kā skaidroja Pukinsks, Mežeckis oficiāli valdes loceklis nemaz nav bijis, lai arī federācijas mājaslapā valdes locekļu sadaļā bija atrodams, bet valdes sēžu protokolos viņam īpašs statuss netika norādīts. Savukārt Starkovs, kurš savulaik tika ievēlēts par valdes locekli, balsstiesības valdē zaudēja pēc kļūšanas par izlases treneri, bet pēc atlaišanas tās arvien nebija atguvis: "Juridiski Mežeckis valdē ir pieaicināta persona ar padomdevēja tiesībām. Viņš piedalās valdes sēdēs, izsaka viedokli, bet viņam nav iespēju balsot. Arī Starkova kungs ir valdes loceklis, taču šobrīd viņam nav valdes locekļa pilnvaru, jo viņam vēl ir spēkā esošs līgums ar federāciju par visu saistību izpildi. Līdz ar to viņam valdē nav pārstāvja tiesību, kas nozīmē, ka oficiāli ir deviņi pilnvērtīgi valdes locekļi. Tādējādi, ja paliek pieci vai mazāk [pilnvērtīgu valdes locekļu], tad ir ārkārtas kongress. Ja paliek seši, tad ārkārtas kongresa nav."

Tādējādi Mežecka un Starkova demisijām bija tikai informatīvs raksturs, bet valdes ārkārtas vēlēšanu notikšanu vai nenotikšanu tās nemaz neietekmē. Kongresa laikā oficiāli iesniegumu par atkāpšanos bija iesniedzis vienīgi Verpakovskis, taču, pieņemot, ka solījumu turēs arī Tikmers, Keišs un Žuks, valdē paliks vairs tikai pieci pilnvērtīgi locekļi: Gorkšs, kā arī Isakovs, Blumbergs, Direktorenko un Zakreševskis, kuri arī vēl var izšķirties par atkāpšanos. Līdz ar to ir skaidrs, ka pēc nepieciešamo iesniegumu saņemšanas federācijas izpildinstitūcijai (prezidentam un ģenerālsekretāram) būs mēneša laikā jāsasauc ārkārtas vēlēšanu kongress, kurā tiks aizpildītas vakantās valdes locekļu vietas – tas ir, ja pagaidām lēmumu nepaziņojušais kvartets atlūgumu neuzrakstīs, viņi valdē paliks līdz termiņa beigām nākamā gada pavasarī.

Kāpēc neatkāpās visi valdes locekļi?
Kamēr pārējie paziņoja tikai par savu atkāpšanos, interesanta nianse bija Keiša uzrunā – viņš pavēstīja, ka atkāpties ir nolēmusi visa valde. Tomēr tā nenotika. "Sanākšanas laikā saruna bija par to, ka valdei ir izteikta neuzticība un ka, manuprāt, valdei pilnā sastāvā ir jāatkāpjas," žurnālistiem sacīja Keišs. "Savukārt ģenerālsekretārs skaidroja, ka tā nedrīkst un ka katram lēmums ir jāpieņem individuāli. Pēc tam pirms [kongresa] otrās daļas atkal sanācām kopā. Šā vai tā, bet lielākā daļa valdes locekļu tomēr uzskatīja, ka ir jāatkāpjas. Nevaru komentēt, kas notika tur [sanāksmē] un kas notika te [kongresā]. Piemēram, Isakovs tur paziņoja, ka atkāpsies, bet tagad viņš mazliet mīkstināja [savu sacīto]. Citu rīcību negribu komentēt – es atbildu par sevi. Es paziņoju, un es tā izdarīju. Arī tajā telpā uzskatīju, ka valdei ir jāatkāpjas pilnā sastāvā. Tāda bija mana pārliecība."

"Vai uz valdi kandidēšu vēlreiz? Domāsim. Būs ārkārtas kongress, atkal sāksim domāt par jauniem prezidenta kandidātiem un to, kādas viņi redzēs savas komandas. Būs jāapsver vairāki faktori. Kādēļ atkāpos? [Krišjānis] Kļaviņš jau kongresā uzdeva jautājumu, vai esam gatavi atkāpties, ja valdei tiks izteikta neuzticība. Es jau toreiz atbildēju, ka esmu. Tad, kad neuzticība tiešām tika izteikta, man kā goda vīram citas iespējas nebija. Uzskatu, ka valdes ziņojuma noraidīšana ir neuzticības izteikšana. Neattiecinu to, ka es personīgi būtu slikti strādājis – ja man vaicās par darbu, varu izstāstīt daudz ko -, taču, ja kopējais fons ir šāds, tad man ir jāpieņem lēmums kā vīram," teica Keišs.