Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:114, Did:0, useCase: 3

Mokas pret pundurvalstīm: ne pirmo, ne pēdējo reizi

Rolands Eliņš

Mokas pret pundurvalstīm: ne pirmo, ne pēdējo reizi
Raimonds Krollis spēlē pret Lihtenšteinu. Foto: LFF

Latvijas futbola izlase 26. martā nespēja pieveikt Lihtenšteinas valstsvienību, pārbaudes mačā Kiprā cīnoties neizšķirti 1:1. Neapmierinātība ir ne tikai saprotama, bet pat loģiska - Lihtenšteina tomēr pirms spēles pret Latviju bija praktiski savā zemākajā punktā. Taču plašāks ieskats Eiropas futbola statistikā tomēr liecina, ka neveiksmes pret pundurvalstīm Latvijas līmeņa izlasēm ir regulāra parādība un ka Latvija šajā ziņā nemaz tik ļoti negatīvi neizceļas. Fakts ir tāds, ka Eiropā FIFA ranga 110.-140. vietas īpašnieces spēlēs pret ranga 165.-210. vietas ieguvējām bez uzvaras paliek vidēji 29% spēļu.

FIFA rangā ir 210 valstis. Pēdējo vietu ieņem Sanmarīno, un turpat blakus ir arī Lihtenšteina, kas atrodas 203. vietā, priekšpēdējā starp UEFA valstīm. Tā ir loģiska atrašanās vieta valstij, kas pēc iedzīvotāju skaita Latvijas lielāko pilsētu rangā būtu sestajā vietā (starp Jūrmalu un Ventspili), jo grūti prasīt regulārus panākumus no izlases, kurai nemaz nav savas vietējās futbola līgas.

Klīst baumas, ka Lihtenšteinai Latvijas futbols patīk. Abu izlašu 12 savstarpējās spēlēs Lihtenšteina tikusi pie vienas uzvaras un diviem neizšķirtiem, un to valstu saraksts, kas vismaz trīsreiz palikušas bez uzvaras pret Lihtenšteinu, nav nemaz tik garš - vēl arī Armēnija (trīs neizšķirti), Gibraltārs, Islande (abām zaudējums un divi neizšķirti), Sanmarīno (trīs zaudējumi un divi neizšķirti), kā arī Luksemburga (trīs zaudējumi un viens neizšķirts).

Turklāt arī klubu līmenī tieši panākums pār Latvijas komandu noveda Lihtenšteinas pazīstamāko klubu "Vaduz" līdz savam lielākajam mačam. 1996. gadā UEFA "Cup Winners Cup" kvalifikācijā "Vaduz" divu spēļu summā pieveica "Universitāte Rīga" (iepriekš "RAF Jelgava"), kas deva iespēju pēc tam cīnīties pret Parīzes "Saint-Germain".

Nav arī tā, ka Lihtenšteinas izlase visu laiku būtu bijusi starp vājākajām izlasēm pasaulēm. Laika periodā pirms 12-18 gadiem tā uzrādīja visnotaļ pieklājīgus rezultātus EČ un PK atlases ciklos, 2006. un 2008. gada finālturnīru ciklos sakrājot attiecīgi astoņus un septiņus punktus. Savu atlases grupu tabulās Lihtenšteina tolaik cīnījās vienā līmenī (punktu ziņā) ar Islandi, Luksemburgu un Lietuvu. Lihtenšteina savulaik pat pietuvojās FIFA ranga simtniekam, 2011. gadā pakāpjoties uz 118. vietu.

"Euro 2008" kvalifikācijā Lihtenšteina trīs punktus guva arī pret Latviju, pieveicot to 2007. gada mača martā savā laukumā ar 1:0. Interesanti, ka arī trešā neuzvarētā spēle pret Lihtenšteinu Latvijai bijusi tieši marta mēnesī (2013. gadā 1:1). Taču jāuzsver, ka kopš tā laika pagājuši vairāki gadi un Lihtenšteinas futbols nav turējies līdzi Eiropas futbola līmeņa kāpumam.

Lihtenšteinas izlases panākumi pirms desmit gadiem kļuva arvien retāki, un vakardienas spēli pret Latviju tā sagaidīja ar 24 zaudējumu sēriju kabatā. Kopš 2021. gada septembra neizšķirta 1:1 pret Armēniju Lihtenšteina bija guvusi divus vārtus un ielaidusi 70. Proti, vidēji pēc katriem saviem gūtajiem vārtiem sekoja ielaisti 35 vārti. Mēs runājam par komandu, kurai septiņu iepriekšējo spēļu laikā bijuši statistikā fiksēti pieci sitieni vārtu rāmī. Nu ko, pret Latviju izrādījās, ka, lai gūtu vārtus, sitiens pa vārtiem nemaz nav vajadzīgs.

Protams, kuriozs ir kuriozs, un, ja reiz liktenis lēmis Mārcim Ošam veikt neprecīzu piespēli un Pāvelam Šteinboram tieši tajā brīdī paslīdēt, tad varam priecāties, ka tas notika pārbaudes spēlē, kuras rezultāts nevienā turnīra tabulā netiek ieskaitīts. Cita lieta, ka pēc šī neveiksmīgā kurioza jau tāpat vēl bija priekšā visa spēle, kurā iesist vismaz divus vārtus, proti, paveikt to, ko bija spējušas 20 no 24 Lihtenšteinas iepriekšējām pretiniecēm.

Tā vietā jau atkal jārunā par Latvijas futbola izlases tendencēm pret pundurvalstīm. Jāatzīst fakts, ka rezultātu ziņā esam tuvāk šīm pundurvalstīm nekā Eiropas futbola elitei, galu galā, tikai nesen pirmoreiz tikām ārā no UEFA Nāciju līgas "pagraba" jeb D līgas. Taču, rēķinot uz papīra un noliekot vienu otram pretim izlašu sākumsastāvus, pret Lihtenšteinu, Sanmarīno, Gibraltāru (201. vieta FIFA rangā), Maltu (172. vieta FIFA rangā) un Andoru (164. vieta), Latvija tomēr ir favorītes statusā.

Pret šīm piecām Eiropas vājākajām izlasēm (kuru valstu kopējais cilvēku skaits ir 700 tūkstoši cilvēku) kopumā aizvadītas 39 spēles, un pilnīgi pret visām piecām vismaz vienreiz nācies palikt bez uzvaras. Šajos 39 mačos Latvijas kopējā bilance ir 26 uzvaras, astoņi neizšķirti un pieci zaudējumi. Ne visi mači bijuši oficiālo turnīru ietvaros, bet, ja rezultātus pārvēršam šobrīd aktuālo punktu izteiksmē, tad mačos pret piecām Eiropas vājākajām izlasēm Latvija guvusi 86 punktus no 117 iespējamajiem jeb 73.5%.

Protams, mums gribētos, lai 73.5% vietā būtu 100%, un katra neuzvarētā spēle pret Lihtenšteinu, Sanmarīno u.c. mūsu vietējā sporta sabiedrībā iegūst minitraģēdijas statusu, taču futbols ir futbols un 100% šajā statistikā nav arī visnotaļ spēcīgām Eiropas futbola valstīm. Latvijai šādas paslīdēšanas gan ir regulāras, turklāt nav runa par kādu konkrētu neveiksmju posmu, bet gan patiešām regularitāti - gandrīz vai katram nacionālās izlases trenerim nācies piedzīvot palikšanu bez uzvaras mačā pret kādu no Eiropas vājākajām izlasēm.

Taču ne jau ar Grieķiju, Ungāriju un Čehiju salīdzināms Latvijas futbols, un uz jautājumu, vai patiešām pamatoti pārmest Latvijas izlasei 73.5% iegūto punktu statistiku, palīdz atbildēt salīdzinājums ar citām apmēram mūsu līmeņa komandām. Azerbaidžāna, Igaunija, Kipra, Fēru salas un Lietuva - visas šīs UEFA zonas komandas FIFA rangā ir starp 110. un 140. vietu, kur pēdējos gados nostabilizējusies Latvija.

Šīm piecām izlasēm kopējā bilance pret piecām pundurvalstīm ir 87-22-13, proti, punktu izteiksmē tie ir 283 punkti no 366 maksimāli iespējamajiem jeb 77.3%. Tas ir pavisam nedaudz virs Latvijas 73.5%, un šo sešu valstu konkurencē Latvija ir piektajā vietā - pavisam pieticīgi pret pundurvalstīm klājies Azerbaidžānai, kas, pirmkārt, pret tām spēlējusi divreiz retāk un, otrkārt, uzvarējusi mazāk nekā pusē spēļu (20 spēlēs iegūts 31 punkts jeb 51.7% no maksimāli iespējamajiem 60).

Pārējām četrām izlasēm - Igaunijai, Kiprai, Fēru salām un Lietuvai - savā vēsturē ir izdevies iegūt nedaudz virs 80% punktu pret Eiropas pundurvalstīm. Vissekmīgākā šajā ziņā bijusi Igaunija (84.7%), kura turklāt aizvadījusi daudz šādu spēļu, pret visām piecām pundurvalstīm spēkojoties vismaz piecas reizes.

Tā jau mēdz teikt, ka ir meli, lieli meli un statistika. Statistika šoreiz ir tāda, ka Latvijas līmeņa izlases pret Eiropas pundurvalstīm vidēji iegūst trīs punktus no četriem, Latvija ar savu 73.5% iegūto punktu statistiku principā seko tendencēm. Ja meklējam anomāliju, tad drīzāk jāskatās Azerbaidžānas virzienā.

Secinājums, ka izgāšanos pret pundurvalstīm ziņā neesam pēdējie, gan nebūt nav mēģinājums tagad attaisnot nepatīkamo neizšķirtu pret izlasi, kurai ļāvām pārtraukt 24 zaudējumu sēriju. Tas drīzāk ir noraidījums vietējam stereotipam, ka Latvija ir vienīgā "normālā" valsts Eiropā, kas neprot pieveikt Sanmarīno un Lihtenšteinu.

Un, ja reiz noslēgumā piesaucu lielos melus un statistiku, tad tikpat labi arī Latvijas izlases jaunais treneris Paulo Nikolato izlases bilanci var rēķināt pa savam, no Kipras var atgriezties ar ļoti augstu paceltu galvu un LFF telpu durvis atsist vaļā ar kāju, sak, "mums divas spēles un vēl neviena zaudējuma".

Mūsu līmeņa izlašu visu laiku bilance pret Andoru, Gibraltāru, Lihtenšteinu, Maltu un Sanmarīno

ValstsFIFA rangāvs ANDvs GIBvs LIHvs MLTvs SAMKopāPunktiPunktu %
Igaunija123.12-0-04-1-04-1-04-2-24-1-028-5-2 89 no 10584.7%
Kipra125.5-0-02-0-0-3-3-26-0-016-3-251 no 6380.9%
Fēru salas135.3-2-01-1-08-0-06-2-22-0-0 20-5-265 no 8180.2%
Lietuva138.2-0-02-0-04-1-12-2-15-0-015-3-248 no 6080%
Latvija136.7-4-03-0-19-2-13-1-34-1-026-8-586 no 11773.5%
Azerbaidžāna113.1-4-0-3-1-12-3-42-0-08-7-531 no 6051.7%

Izmantotie resursi:
Latvijas Futbola federācija
The official website for European football |...
fifa.com

  +3 [+] [-]

, 2024-03-27 06:11, pirms mēneša
Cik labi ka ir tāda Azarbeidžāna. Un esam nevis priekšpēdējie bet piektie. 😀

  +3 [+] [-]

, 2024-03-27 11:56, pirms mēneša
Lielisks raksts. Un, ja jau par lepnumu un druvju atspēršanu - Nikolato vadībā Latvijas izlase ir guvis vārtus divās spēlēs pēc kārtas

  +4 [+] [-]

, 2024-03-27 14:17, pirms mēneša
Latvija futbolā pati ir pundurvalsts,nevajag lolot cerības par kaut kādiem panākumiem. Es tik nesaprotu vienu- kā iespējams,ka pie lielāka bērnu skaita un pārliecinoši lielākā finansējuma,visu šo 20+ gadu laikā nav izaudzis neviens stabils top5 īgu špīleris (Rudņevu varētu daļēji pieskaitit)???? Tiešām futbola treneri ir tik tupi?
Un nevajag argumentēt par milzīgo konkurenci,tur negadījuma pēc pa visiem šiem gadiem kādam bija jāizaug.

  +2 [+] [-]

, 2024-03-27 14:34, pirms mēneša
Viens nedaudz "vainu mīkstinošs" apstāklis ir, ka pie mūsu jau tā mazā cilvēku resursa tas vēl izšķīst pa daudziem sporta veidiem, īpaši uz hokeju Bet jā - vienalga treneru & sistēmas impotence ir diezgan nesaprotama.

  +1 [+] [-]

, 2024-03-27 14:51, pirms mēneša
sporta komentētājs rakstīja: Latvija futbolā pati ir pundurvalsts,nevajag lolot cerības par kaut kādiem panākumiem. Es tik nesaprotu vienu- kā iespējams,ka pie lielāka bērnu skaita un pārliecinoši lielākā finansējuma,visu šo 20+ gadu laikā nav izaudzis neviens stabils top5 īgu špīleris (Rudņevu varētu daļēji pieskaitit)???? Tiešām futbola treneri ir tik tupi?
Un nevajag argumentēt par milzīgo konkurenci,tur negadījuma pēc pa visiem šiem gadiem kādam bija jāizaug.
Latvijas izlašu spēles stili ir viens no galvenajiem faktoriem!(arī jauniešu izlases)
Nevari spēlēt autobusu pret lielajām izlasēm un cerēt, ka ārzemēs būsi kādam interesants!

Salīdzinoši Latvijas hokeja, basketbola izlases ir bijušas daudz nekaunīgākas gan jauniešu, junioru līmenī, gan tagad arī pieaugušo līmenī!

  +2 [+] [-]

, 2024-03-27 14:54, pirms mēneša
sporta komentētājs rakstīja: Latvija futbolā pati ir pundurvalsts,nevajag lolot cerības par kaut kādiem panākumiem. Es tik nesaprotu vienu- kā iespējams,ka pie lielāka bērnu skaita un pārliecinoši lielākā finansējuma,visu šo 20+ gadu laikā nav izaudzis neviens stabils top5 īgu špīleris (Rudņevu varētu daļēji pieskaitit)???? Tiešām futbola treneri ir tik tupi?
Un nevajag argumentēt par milzīgo konkurenci,tur negadījuma pēc pa visiem šiem gadiem kādam bija jāizaug.
Tikpat labi varētu prasīt kāpēc Latvijas līga neņem andoriešus, lihtenšteiniešus?
Atsisties laukumā- nav kvalitāte ar kuru kādu klubu ieinteresēsi.

  -1 [+] [-]

, 2024-03-27 15:26, pirms mēneša
Milziga kauna sajuta, ka tas nicjs pret nevarigo Lihtenshteinu, pielidzinams sakavei. Redzju Nikolatto seju, kad tuvojoties speles izskanai, pie rezultata 1-1, LR pat nevareja izveidot realus vartu gushanas momentus.... Tikai 98 minute LR radas 2 stura sitieni ,kur ari nespejam tikt pie vartu gushanas iespejam . Nabaga Nicccolato...nu beidzot saprata kada purva diuuksnajaaa iekapis...Sud i va gaa, makaronchikam paveicas, ka tuvakas speles junijaa, kad pretim naks tikpat varga izlases, ka LR- Lietuva. Nezinu, kur lai nem kadrus, kas varetu spelet un izveidot kaut kadu vartu gushanas momentus. To saku ar skumjam...

  +1 [+] [-]

, 2024-03-27 15:47, pirms mēneša
Puse no pašreizējiem izlases kandidātiem ir vienkārši nevienam nevajadzīgas , brāķa , nolietotas un ielauztas mēbeles.

  +4 [+] [-]

, 2024-03-27 17:15, pirms mēneša
Mums nemaz vārtu momentus nevajag, kamēr ir meistari, kas var uztaisīt golu no pilnīgi nekā, un mums tādi ir! Pat aizsardzībā!

  -1 [+] [-]

, 2024-03-27 20:39, pirms mēneša
Daini, atkāpies!

  +1 [+] [-]

, 2024-03-27 23:58, pirms mēneša
Labi jau ka vismaz savos vārtos var iesist,vismaz kaut kāda jautrība.

     [+] [-]

, 2024-03-28 06:41, pirms mēneša
sporta komentētājs rakstīja: Latvija futbolā pati ir pundurvalsts,nevajag lolot cerības par kaut kādiem panākumiem. Es tik nesaprotu vienu- kā iespējams,ka pie lielāka bērnu skaita un pārliecinoši lielākā finansējuma,visu šo 20+ gadu laikā nav izaudzis neviens stabils top5 īgu špīleris (Rudņevu varētu daļēji pieskaitit)???? Tiešām futbola treneri ir tik tupi?
Un nevajag argumentēt par milzīgo konkurenci,tur negadījuma pēc pa visiem šiem gadiem kādam bija jāizaug.
Ir teorija, ka labākie jaunieši nokļūst hokejā vai basī (un jā, bērnu sportā basketbolā ir ne tikai garie). Un krieviem nav futbola gēna (nesaku, ka latviešiem tas ir).

  +1 [+] [-]

, 2024-03-28 18:13, pirms mēneša
Lai kautkas uzlabotos ir jāapmāca jauniešu treneri.

     [+] [-]

, 2024-03-28 22:55, pirms mēneša
Vēl viens kuram sākusies panika pēc pārbaudes spēļu rezultātiem, kamēr Kaza varēja gremdēt 4 gadus un viss ok tad bija. Varbūt pietaupam kritiku līdz kāds oficiāls mačs aizvadīts.

     [+] [-]

, 2024-03-29 09:46, pirms 4 nedēļām
Nu, ko tagad teiksiet Daiņa nīdēji?

Izēda no amata Daini. Cilvēku, kurš sāka ar to, kā jāuzvar tādas Lihtenšteinas un Andoras. Dainis ir prom, un izlase atgreizās tur, kur bija pirms viņa: nespēja uzvarēt Kirpu un Lihtenšeinu. Bet Dainim piesējās par to, ka neuzvarējām Velsu, Turciju (kuras Dainim bija pretī pēdējā kvalifikācijā)...

Welcome back to reality!