Dobrecovs: "Rudņevs nemeklē partnerus un neizmanto iespējas"

Kāds ir Tavs kopējais viedoklis par spēli?
Nemaz nezinu, ar ko sākt. Manuprāt, izlasei ir grūti spēlēt, ja tā nespēlē savā stilā, proti, kad ir jāspēlē kā pirmajam numuram. Diemžēl mūsu aizsargi nebija gatavi šāda tipa spēlei, jo viņi ir pieraduši, ka esam otrais numurs, ka izteikti palīdz pussargi un ir vieglāk. Zaudējām ātrumā un rezultātā 1:1. Laikam rezultāts ir likumsakarīgs. Kāds uzskata, ka, ja iesistu 11 metru soda sitienu, uzvarētu, bet es domāju, ka Lihtenšteinai kopumā bija vairāk momentu nekā Latvijai...

Vai aizsargi netika galā ar tiešajiem pienākumiem aizsardzībā vai tāpat arī uzbrukumā nepalīdzēja pietiekami?
Ar tiešajiem. Mums bija trīs uzbrucēji, Verpakovskis, Kamešs un Rudņevs, un līdz ar to, domāju, bija plāns spēlēt pretinieka laukuma pusē, bet parasti esam pieraduši spēlēt aizsardzībā. Rezultātā mums uzbrukumā skaitliski bija daudz cilvēku, bet aizsardzībā radās daudz caurumu, un tāpēc arī aizsargi netika galā ar savām funkcijām. Pieraduma vaina.

Varbūt vidējās līnijas spēlētāji nepaveica pietiekami lielu darba apjomu, kā nākas nepalīdzot aizsargiem un nepaspējot laicīgi nosēsties?
Neteiktu, ka viņi nepaspēja - tas pats Lazdiņš izklupienos glāba, citi arī. Vienkārši Latvija centās spēlēt uzbrukuma futbolu un pussargi centās palīdzēt, savukārt pretinieks spēlēja tīri uz pretuzbrukumiem un gaidīja savu iespēju, un tas viņiem ļoti labi sanāca.

Vai, Tavuprāt, pret tādu komandu kā Lihtenšteina nebūtu jāgūst vairāk par vieniem vārtiem?
Ir jāgūst, bet... Visu mūžu esmu runājis tikai par uzbrucējiem. Teiksim, Rudņevs nevar atļauties izšķērdēt momentus. Piemēram, viņam bija iespēja pie 0:0 - tādai izlasei kā Latvija no momenta ir jāizspiež viss. Cik citronā ir palicis sulas, tik ir jāizspiež. Rudņevs apspēlēja pretinieku un sita tuvajā stūrī, kaut arī varēja dot Mārim. Rudņevs Hamburgā, Poznaņas "Lech" ir pieradis, ka ir vadošais uzbrucējs un dara, ko grib. Latvijas izlasē tomēr ir jāredz un jāmeklē arī partneri. Domāju, ja viņš būtu devis piespēli, Māris vienkārši pieliktu kāju, un bumba ieripotu tukšos vārtos.

Tu uzdevi jautājumu, vai nav jāgūst vairāk par vieniem vārtiem - Latvija jau tā negūst daudz vārtu, tāpēc spēlēs ar tādu pretinieku kā Lihtenšteina ir jāspiež ārā maksimums, jāspēlē uz partneriem, nevis individuāli. Jā, varbūt Rudņevs grib pierādīt, ka var gūt vārtus tāpat kā Hamburgā, bet izlasē neizdodas. Varbūt viņš domā, ka, ja spēlējam ar pastarīti Lihtenšteinu, tad tūlīt būs - gūšu divus, trīs četrus vārtus un būšu Dievs - tā nenotiek.

Varbūt nav korekts salīdzinājums, bet, ja Bosnija Lihtenšteinā iesit astoņus vārtus un uzvar ar 8:1, savukārt mums turpat ir 1:1, vai varam secināt, ka esam daudz tuvāk tādas Lihtenšteinas līmenim nekā augstākam plauktam, kādā ir bosnieši?
Negribētu apgalvot, ka esam zemā līmenī - tomēr mūsu izlase šobrīd pārkārtojas. Tāpat kā valsts - agrāk bija PSRS dzimušie futbolisti, bet tagad ienāk Latvijas laikā dzimušie jeb Eiropas bērni, kuri spēlē citādi. Tur ir tā starpība - kad Latvija kvalificējās "Euro2004", tie bija PSRS puikas un tie bija tādi, kuri ikdienā spēlēja vienā komandā. Cik šobrīd ir lielākais skaits pārstāvju no viena kluba? Šķiet, trīs nav... Agrāk 11-12 bija no viena kluba, kuri katru dienu dara vienu un to pašu, trenējas kopā, ģērbjas vienādi - tā bija ģimene. Tāpat kā dzīvē - ja vīrs ar sievu ir sliktās attiecībās, cieš arī bērns. Tāpat arī tagad - izlase ir dažādu spēlētāju apvienojums.

Lai to visu apvienotu, ir vajadzīgs laiks. Un domāju, ka Starkovs to izdarīs. Vai esam Lihtenšteinas līmenī? Esam tur, kur esam, bet domāju, ka Starkovs par 100% dara visu, lai mēs iespētu maksimālo. To varēja dzirdēt arī vakar [piektdien] TV translācijā - pat viņa balsī varēja dzirdēt to pārdzīvojumu, ka 1:1 nav rezultāts, kas ir vajadzīgs. Starkovs lika spēlēt ātrāk, gudrāk un pat pēc viņa balss varēja saprast, ka vakardienas sniegums nav tāds, kādu Latvija varētu rādīt. Bet snieguma nebija tādēļ, ka mūsu izlase spēlēja uzbrūkošo futbolu. Ja mēs būtu iesēdušies kā vienmēr pret favorītiem, spēlējuši savu futbolu un gaidījuši pretuzbrukumus, domāju, mēs būtu iesituši kādus trīs golus kā minimums.

Tātad Tevi var pārfrāzēt, ka neuzskati, ka Starkovam pēc šāda rezultāta būtu jāatkāpjas un ka nav citu kandidatūru, kas reāli varētu aizstāt Starkovu un uzrādīt labāku rezultātu?
Uzreiz pateikšu, ka neesmu tas, kurš pieņem tādus lēmumus...

Bet kādas Tavas domas kā Latvijas futbola izlases līdzjutējam?
Kā vienkāršs līdzjutējs domāju, ka viņam ir jāstrādā. Lai cik daudz būtu runāts, ka vajag citu un lasot tos pašus komentārus Sportacentrā, tieši šis treneris visvairāk zina no iekšienes, kas ir mūsu rīcībā. Domāju, ka viņam ir jāstrādā. Jebkuram var būt kritumi - gan trenerim, gan spēlētājiem. Runājot par vakardienas rezultātu, par to vienmēr atbild treneris - spēlējām uzbrūkošu futbolu un tikām taktiski apspēlēti. Taču paši Latvijas futbolisti nebija tam gatavi.

Par Rudņevu jau izteicies, bet kā vērtē pārējo uzbrūkošo spēlētāju, liepājnieku Māra Verpakovska un Vladimira Kameša, sniegumu?
Māris kā vienmēr centās. Tomēr viņam bija vairākas situācijas, kurās bija jāspēlē ar kreiso kāju - jādod piespēle vai jāsit. Tā nav viņa stiprākā puse. Domāju, ja viņš būtu spēlējis labajā pusē, būtu nedaudz citādi. Spēlēja viņš tur, kur spēlēja - ne jau man tas jālemj. Katrā ziņā domāju, ja viņš visas savas darbības veiktu no labās puses, kad bumba viņam ir pa labajai kājai, viņš savus momentus izmantotu labāk, izspiestu no tiem vairāk. Viņš mēģināja dot piespēles ar kreiso kāju - vienreiz, divreiz, trīsreiz, darot to, ko Rudņevs nemaz nemēģināja, proti, meklēja partnerus. Jo atkal jau - Māris ir PSRS bērns... Viņš spēlēja izlasē kā agrāk. Rudņevs ir citāds - viņš nevienu nemeklē, bet spēlē pats uz sevi.

Kamešs... Liepājas sastāvā allaž bijis centīgs puika - spēlē, cīnās. Dažreiz gadās, ka kaut kas nesanāk - gluži kā vakar, kad taisīja nevajadzīgus sodus. Centība bija, bet tā vienkārši nebija viņa spēle.

Noslēgumā - vai atceries vēl kādus tik skaistus vārtus Latvijas izlases izpildījumā, kā vakar no soda sitiena guva Cauņa?
Es šādus vārtus nekad neņemšos uzskatīt par skaistiem, jo tā bija vienkārša standartsituācija. Ja tas ir spēles moments, izspēlēta piespēle no gaisa un noslēguma sitiens pāri sev, tad jā - var teikt, ka tādi ir skaistākie vārti. Piemēram, runājot par Latviju, varu teikt, ka skaistākie bija vārti pret Turciju, kad Māris iesita, un Latvija tika uz Eiropas čempionāta finālturnīru. Lūk, tie ir skaistākie vārti! Vārtsargs izsita, viens pieskāriens, otrais, un, bumbai palecoties, Māris no gaisa trāpīja. Standartsituācija ir aptuveni tas pats, kas pendele. Un pendeli Cauņa izpildīja ar tādu pārliecību, kādu parasti neatļaujas pat Mesi. Jau pēc Cauņas ieskrējiena sapratu, ka viņš neiesitīs - viņš domāja, ka izdosies vienkārši ieripināt. Tā nedrīkst sist pendeli - tur nebija ne spēka, nekā.

Anatolijs Kreipāns teica, ka Cauņas gols no soda sitiena bija skaistākais šajā ciklā - es par to pastrīdētos. Jo tā ir standartsituācija - tu noliec bumbu, uzsit un, ja tu trāpi, tad trāpi. Domāju, tie noteikti nebija cikla skaistākie vārti - tādi tie ir, ja ir izspēlēta skaista kombinācija. Cauņam bumba smuki ielidoja, tomēr uzskatu, ka kombinācija un standartsituācija ir divas dažādas lietas.