Kazakevičs: "Vērtīga spēle, kas deva atbildes uz vairākiem jautājumiem"

"Mēs jau gaidījām sarežgītu spēles sākumu, jo viens no mērķiem šajā pārbaudes spēlē jau tieši bija adaptēties citiem spēles ātrumiem," sacīja Dainis Kazakevičs, atbildot uz Īrijas mediju jautājumiem. "Un jāsaka, ka spēles sākumā ar pretinieku piedāvāto tempu, bumbas kontroli un pārvietošanos līdz galam veiksmīgi netikām galā, kas noveda pie rezultāta 0:2, un tas uz kādu mirkli mūs būtiski izsita no līdzsvara. Taču pozitīvi bija tas, ka spējām atgriezties spēlē."

Kazakevičs piekrita, ka jau iepriekš tika sagaidīts, ka būtisks ierocis Īrijas izlases arsenālā būs centrējumi soda laukumā: "Fokusējāmies uz to, ka mums jābūt gataviem jau laukuma malās izdarīt daudz lielāku spiedienu uz pretiniekiem un spēlēt agresīvāk tur, lai apgrūtinātu centrējumu veikšanu, bet no tā arī radās problēmas. Vēlējāmies uzlikt aizsardzības bloku augstāk nekā tas izdevās spēles sākumā, un pēc tam jau radās rezultāts, ka soda laukumā netikām galā ar šiem te centrējumiem. Kaut gan, gatavojoties spēlei, rēķinājāmies, ka tā ir viena no pretinieku spēcīgākajām pusēm."

"Domāju, ka Īrijas komanda ir ar raksturu," pretiniekus, kurus pirmdien gaida spēle pret spēcīgo Franciju, novērtēja Kazakevičs. "Iespējams, ka Īrijai nākamajā mačā būs jāiejūtas tādās situācijās, kādās šoreiz bijām mēs. Bet domāju, ka Īrija noteikti var parādīt cienījamu sniegumu arī pret Francijas izlasi, par iespējamo rezultātu gan man grūti spriest, taču fantastiskā atmosfērā savu līdzjutēju priekšā Īrija noteikti var būt konkurētspējīga šajā mačā."

Preses konference turpinājās ar Latvijas mediju jautājumiem, un par iemesliem neveiksmīgajam spēles sākumam Kazakevičs paskaidroja, ka komandai neizdevās nospēlēt kompakti un agresīvi: "Sapratām, ka jāadaptējas citiem pretiniekiem, ka šeit būs pavisam cita individuālā meistarība un temps nekā iepriekšējā gada spēlēs. Bija ļoti būtiski nospēlēt kompakti, neļaut pretiniekiem sajust ātrumu un atrast brīvās vietas laukumā. Kad tas neizdevās un pretinieki tika pie centrējumiem, skaidrs, ka arī tad mums vajadzēja nospēlēt labāk vārtu priekšā, taču fundamentāla problēma bija jau tā, ka vispār ļāvām pretiniekiem sajust spēli. Tāpēc arī šī spēle bija ļoti vērtīga, jo sapratām, ka tā mums var būt problēma, un izdevies ievākt daudz informācijas. Tagad mums ir sešas dienas līdz nākamajai spēlei, bet nu skaidrs, ka mums no savām kļūdām jāmācās ļoti ātri, jo nākamais pretinieks (Velsa) būs vēl spēcīgāks un sniegs jau nākamos pārbaudījumus."

Par izvēli sākumsastāvā sūtīt divus uzbrucējus Kazakevičs norādīja, ka principā jau izlase spēlējusi ar vienu uzbrucēju: "Mums bija viens uzbrūkošais centra pussargs, kura pozīciju ieņēma uzbrucējs Uldriķis, un es īsti nevaru piekrist, ka spēlējām ar 4-4-2 izkārtojumu. Ideja bija tāda, ka laukuma vidusdaļā mums ir trīs, nevis divi spēlētāji. Šeit bija vairāki faktori. Pirmais – mums vienkārši bija jāpārbauda spēlētāji, un tādēļ mums arī bija jau ieplānotas maiņas, proti, zinājām, ka konkrētais futbolists nospēlēs tik un tik minūšu un tad tiks nomainīts. No sešām maiņām četras bija paredzētas jau iepriekš, un arī divas atlikušās bija jau ieplānotas kā ar lielu varbūtību sagaidāmas."

"Ja runājam par konkrētām sastāva izvēlēm, tad skatīsimies no spēles uz spēli," turpināja Kazakevičs. "Līdzīgi kā PK 2022 atlasē, kur mums arī bija vairāki sastāva izkārtojuma varianti, un centīsimies iziet no situācijas katrā atsevišķā spēlē. Ja vaicājat konkrēti par šodienas mača kreisā aizsarga pozīciju, tad Vladislavu Sorokinu izvēlējos, jo viņam ir lielāka pieredze izlasē, kā arī viņš ir nedaudz fiziski spēcīgāks, jo tomēr gaidījām daudz divcīņu laukumā. Arī pie standartsituācijām viņš var nospēlēt sekmīgāk, un mūsu izlases hierarhijā Sorokins arī iepriekš bija nedaudz augstāk par Emīlu Birku. Uz šo konkrēto spēli gan mums nebija daudz laika sagatavoties, un šis lēmums principā bija pieņemts jau pirms nometnes."

Uz jautājumu par centra aizsargu maiņu, kad laukumā devās Mārcis Ošs, izlases treneris norādīja, ka tāds bija sākotnējais spēles plāns: "Par hierarhiju šajā pozīcijā varbūt nerunāšu, jo iespējas ir visiem, un tā nav tikai frāze. Izskatām dažādus variantus, un skatījāmies, kā Ošs un Daniels Balodis nospēlēs pārī ar Antonu Černomordiju, savukārt par Kasparu Dubru – viņa spēli mēs jau esam iepazinuši. Protams, ka šī bija kā pārbaude, lai saprastu, vai viņi būtu gatavi spēlei sākumsastāvā nākamajā mačā."

"Pirmām kārtām, man ir svarīgi, ka guvām vārtus," Kazakevičs atbildēja uz jautājumu, cik viņam svarīgi bija, ka skaistus vārtus guva tieši Uldriķis. "Mani iepriecināja, - jo tas ne vienmēr tā ir – ka mēs drosmīgi sitām pa vārtiem. Skaidrs, ka šādi vārti netiek gūti bieži, taču gan pirmo, gan otro vārtu guvumā mēs meklējām iespējas uzbrukt vārtiem, un tā ir viena no mūsu prasībām.Pirmo vārtu guvumā distance gan bija pietiekami liela, bet kopumā tieši tāda ir mana prasība, lai mēs meklētu variantus sitieniem. Protams, šeit no abiem sitieniem sanāca lieliski vārti. Nevaru atbildēt, ko tas nozīmēja pašam Robertam, bet man kā trenerim bija liels prieks, ka uzbrucējs, kurš ilgāku laiku nebija guvis vārtus, tagad to paveica. Tas ir būtisks ieguvums no šīs spēles, bet vēlreiz uzsvērušu, ka pats svarīgākais bija tas, ka vārtus guva Latvijas izlase, nevis kāds konkrēts spēlētājs."

Par Raimonda Kroļļa nākšanu laukumā uz maiņu un to, kā viņš izskatījās, Kazakevičs norādīja, ka šeit nav daudz, ko atbildēt, jo izlases treniņnometne ir tikko sākusies: "Mums bija viens taktiskais treniņš un bija pirmsspēles treniņš. Raimonda gadījumā – mums vajag viņu atbalstīt un ticēt viņa spējām, viņš ir spēcīgs futbolists, kurš noteikti daudz palīdzēs Latvijas izlasei. Šobrīd arī neteikšu, ka Raimonds bija vienīgais, kuram padevās vai nepadevās spēle, un šī spēle bija izaicinājums visai mūsu komandai. Tas bija kā tests pirms mača pret Velsu, un, jā, šeit varēja palielināt savas iespējas tikt pie spēles laika, bet vēlos uzsvērt, ka man noteikti nekur nav pazudusi ticība Raimonda spējām. Skaidrs, ka jaunam spēlētājam nav vienkārši būt bez spēļu prakses un pāriet jaunā līmenī. Tas, ko cilvēki no viņa tagad gaida, ir audzis, bet mums jābūt pacietīgiem."

Raivja Jurkovska un Eduarda Emša sakarā, kuri nepiedalījās vakardienas spēlē, Kazakevičs izteicās, ka tuvāko dienu laikā tiks saprasts, vai viņi varēs piedalīties treniņu darbā: "Tas atkarīgs no mūsu mediķu slēdzieniem."

"Apkopojot šo maču, domāju, ka tā sanāca ļoti vērtīga spēle," noslēdza treneris. "Redzējām mūsu problemātiskos punktus, pretinieks mums parādīja ātrumus, ar kuriem jārēķinās EČ kvalifikācijas ciklā. Pozitīvi bija tas, ka nebijām bez izredzēm laukumā, guvām vārtus un izlīdzinājām rezultātu. Neteikšu, ka bija vienalga, kāds ir rezultāts, izlases spēlēs nekad nav vienalga. Uzdevums tāpat bija cīnīties par uzvaru. Šī spēle iedeva mums atbildes uz vairākiem jautājumiem, taču skaidrs, ka mūs gaida nopietni izaicinājumi un mums pašiem jāuzlabo vairāki spēles elementi."