Viedoklis: Kādi bija mūsējie pret Dienvidkoreju

Mūsu spēlētāju izvērtējums ir subjektīvs, tādēļ katram ir iespēja nepiekrist zemāk uzrakstītajam.

Uzreiz jāsāk ar to, ka skaidrs, ka neviens no atsevišķiem spēlētājiem un Latvijas izlases kopumā nekādus brīnumus negaidīja (cerams…), jo praktiski visi spēlētāji tikai pavisam nesen atgriezušies no atvaļinājumiem un sākuši gatavoties jaunajai sezonai. Arī komandas sastāvs bija tāds, kādam tam arī būtu jābūt pārbaudes spēlēs – netrūka spēlētāju, kurus Latvijas izlases formās nebijām redzējuši praktiski vispār, kā arī tādu, kuri spēlējuši vien epizodiski. Šodien viens spēlētājs debitēja izlasē, diviem futbolistiem tā bija otrā spēle, vēl trīs futbolisti izlases krekliņu pielaikoja trešo reizi…

Pasaules Kausa finālturnīra dalībniece Dienvidkoreja šodien uzvarēja pelnīti, domājams, to neapšaubīs neviens. Korejieši saspēlējās krietni vien labāk, izveidojot virkni lielisku vārtu gūšanas momentu. Ar realizāciju gan neklājās tik labi, kā viņiem gribētos. Tikai brīžiem viņi deva iespēju pārņemt iniciatīvu mūsējiem. Latvijas izlase šodien nospēlēja pārāk haotiski, bieži vienkārši sitot bumbu prom pēc iespējas tālāk no vārtiem. Uzbrucēji bumbu pie pretinieku soda laukuma (kur nu vēl soda laukumā) saņēma gaužām reti. Brīžiem izskatījās, ka mūsu taktiskajā arsenālā nebija plāna, kā darboties pēc ielaistajiem vārtiem. Prieks, ka mājasdarbs (lasi – standartsituācija) izpildīts praktiski perfekti – aizsardzībā darbojāmies precīzi, veiksmīgi spēlējot otrajā stāvā un arī pozicionāli, bet uzbrukumā pretiniekiem sagādājām daudz galvassāpju. Visvairāk iepriecināja pašaizliedzībā spēle, kas vairākkārt kompensēja pieļautās taktiskās kļūdas. Piedosim šim izlases modelim zaudējumu, jo īstās spēles vēl tikai priekšā.

Spēlētāju vērtējums

Izvērtējot katru spēlētāju individuāli, ņemts vērā tas, ka spēlētāji vēl ir tālu no vēlamās fiziskās kondīcijas, kā arī tas, ka vairākiem futbolistiem pietrūkst pieredzes izlases rindās, kas noved pie nesaspēlētības problēmām. Augstākais novērtējums sešas zvaigznītes, zemākais – viena.

Andris Vaņins ****** (45 minūtes)

Lai nu kura, bet tieši vārtsargu līnija ir tā, pret kuru vienmēr izturos viskritiskāk, bet nu šoreiz abi vārtsargi pelnījuši uzslavas. Andris Vaņins šodien bija nepārprotami pārliecinošākā persona Latvijas izlases virknējumā. Pirmajā puslaikā viņš vismaz reizes trīs glāba, patiešām glāba, savu komandu no lielām nepatikšanām. Ar savu darbību vārtos ieviesa pārliecību. Kustīgie korejieši vairākkārt varēja nokļūt labās sitienu pozīcijās, bet uzmanīgais Vaņins prata novērst briesmas jau priekšlaicīgi. Labākais šodienas spēlē, kaut arī aizvadīja vien vienu puslaiku. Apsveicam vārtsargu arī ar 30. spēli izlases rindās.

Aleksandrs Koliņko ****(45+3)

Pieredzējušajām vārtsargam šodien tika dota iespēja aizvadīt veselu puslaiku. Darba viņam netrūka, tādēļ pilnībā varējām novērtēt viņa gatavību aizvietot Vaņinu. Saša spēlēja droši, taču mazliet tomēr kļūdījās, kad izlase ielaida vārtus. Tas nebija viņa gols, bet bija iespēja nospēlēt arī labāk. Patika Koliņko kustīgums, kā arī tieksme ātri ievadīt komandas uzbrukumus. Ja kāds šaubījās par viņa spējām, tagad viss skaidrs – Koliņko otrā vārtsarga vieta izlasē ir droša.

Kaspars Gorkšs ****(90+3)

Šajā mačā bija komandas kapteinis (vai būs arī nākamajos mačos?). Kapteiņa apsējs Kasparam laukumā pilnīgi noteikti netraucēja. No aizsargu kvarteta nospēlēja visstabilāk, kas ir pašsaprotami, jo sezona Gorkšam rit pilnā sparā. Otrajā stāvā uzvarēja lielāko daļu divkauju, pirmā puslaika vidū varēja gūt arī vārtus, taču viņa sitiens lidoja gar pašu vārtu stabu. Vienā situācijā gan lika sirdij pukstēt straujāk, kad gandrīz ieraidīja bumbu savos vārtos. Labs, bet ne izcils sniegums no centra aizsarga puses.

Deniss Kačanovs ***(90+3)

Par šo aizsargu māca nelielas šaubas pirms mača, jo viņš joprojām ir bez kluba, taču Deniss, kā ierasti, cīnījās visiem spēkiem, nežēlojot sevi, taču kārtējo reizi pierādījās arī tas, ka Denisa stiprā puse ir uzbrukumu noslāpēšana, nevis apturēšana. Nokavēja brīdī, kad korejietis guva vienīgos vārtus šajā mačā, tādējādi nespēja kavēt pretinieku. Uzbrukumu ievadīšana pa tukšo… Laiks atrast klubu, kur turpināt karjeru.

Pāvels Mihadjuks ****(90+3)

Pāvelam šī bija vien otrā spēle izlases rindās, taču uz laukuma tas nejutās. Pārī ar Gorkšu gaisa divcīņās bija pārliecinošs, pāris reizes bīstami pieslēdzās uzbrukumiem. Varēja arī iesist otrajā puslaikā, kad viņa sitienu nobloķēja… Perepļotkins. Situācijā, kad ielaidām vārtus nospēlēja nepārāk veiksmīgi, ļaujot bumbai nokļūt līdz tālajam vārtu stabam, kur to vārtos ieraidīja pretinieks. Spēlēja pašaizliedzīgi, nopelnot vairāk plusiņu, nekā mīnusu.

Ritus Krjauklis **(90+3)

Aizsargs, kura vārdu pirmajā puslaikā pieminēja daudzi, diemžēl ne tajā labākajā nozīmē. Viens no aizvadītās sezonas labākajiem centra aizsargiem LMT Virslīgā šodien bija spiests spēlēt malējā aizsarga pozīcijā. Ar saviem pienākumiem galā netika, bieži ļaujot pretiniekiem tikt pie labām sitienu pozīcijām. Tieši no viņa malas arī tika izdarīts liktenīgais centrējums. Jaunajam aizsargam vitāli nepieciešama spēļu prakse, kuru viņam laupīja „Dinaburg” izslēgšana no Virslīgas čempionāta sezonas izskaņā. Nenorakstīsim Krjaukli uzreiz, bet nu šī nebija viņa labākā spēle.

Jevgēņijs Kosmačovs ***(70)

Trešā spēle izlases rindās jaunajam pussargam. Laukumā nebija tas manāmākais futbolists, kas balsta pussargam nav tas svarīgākais rādītājs. Ar rupjām kļūdām neizcēlās, bet arī spilgtu epizožu no viņa puses nebija. Galveno uzsvaru lika uz spēli aizsardzībā, kas kopumā arī izdevās. Gribētos gan mazliet pārliecinošāku darbību un uzņēmību uzbrukumu uzsākšanā.

Genādijs Soloņicins ***(65)

Mūsu azerbaidžānis laukumā izskatījās neslikti, izceļoties arī ar pāris labām piespēlēm partneriem. Īpaši atmiņā palikusi piespēle Andrejam Rubinam pirmā puslaika izskaņā. Pietiekami aktīvs sniegums no viņa puses, taču nevienmēr izdarīja visu nepieciešamo aizsardzībā, iespējams, ka par daudz iesēdās savā laukuma pusē. Nekādu brīnumu no viņa puses jeb laukumā bija ierastais Genādijs Soloņicins.

Vladimirs Koļesņičenko ***(90+3)

Vairākkārt Koļesņičenko laicīgi pārkāpa noteikumus pret pretiniekiem, neļaujot viņiem uzsākt bīstamus uzbrukumus. Pamatuzmanību veltīja spēlei aizsardzībā, kur bija īstajā vietā un laikā, bloķējot un izsitot bumbas. Uzbrukuma smailē bija manāms reti, bet centības pietika. Visticamāk, tieši viņš arī kļūs par komandas pamatsastāva centra pussargu.

Andrejs Rubins ****(81)

Aktīvākais no mūsu pussargiem, kurš spēlēja ļoti manāmi, vairākkārt sitot gan pats, gan arī centrējot saviem partneriem. Žēl, ka ne sitiens spēles sākumā, ne puslaika beigās neizdevās, jo iespējas bija labas. Laukumā bija ļoti kustīgs, spēlēja gudri, mēģinot atrast labākos risinājumus uzbrukumu turpinājumiem. Viens no tiem retajiem, kurš necentās pie katras iespējas nospēlēt pēc iespējas vienkāršāk. Būtu veiksmīgāk izmantojis savas iespējas izcelties, kādu zvaigzni noteiktu saņemtu klāt. Ar savu sniegumu pelnījis vietu pamatsastāvā arī nākamajā spēlē.

Jurijs Žigajevs ****(25+3)

Laukumā izgāja apņēmības pilns, drīz vien nonākot diezgan labā sitiena pozīcijā. Sitiens nesanāca ne spēcīgs, ne precīzs. Mazais cinītis centās gāzt lielu vezumu, bet šoreiz nepadevās. Labākā iespēja Jurijam bija, kad viņš ar bumbu ierāvās soda laukumā, bet neko vairāk par stūra sitienu panākt neizdevās. No uz maiņu uznākušajiem visaktīvākais, kura darbības laukumā pretiniekiem vismaz brīžiem sagādāja problēmas.

Aleksandrs Fertovs b/z(20+3)

Teikšu godīgi, laukumā Fertovu praktiski nemanīju. Biežāk pierasts viņu redzēt malējā pussarga pozīcijā, kurā viņš arī spēlēja, kaut arī izlases pieteikumā viņš bija ierakstīts kā aizsargs. Dīvaini… Paveiktais laukumā neradīja nekādas emocijas, tādēļ bez komentāriem. Puisis vēl jauns, viss priekšā.

Artjoms Rudņevs ***(64)

Spēlētājs, kuru uz laukuma gaidīja ne viens vien Latvijas izlases atbalstītājs. Daudzi laikam palika vīlušies, jo Artjoms neiesita. Kā var iesist, ja tik reti tiec pie bumbas? Partneri Rudņevu ar bumbu uzbrukumā apgādāja ļoti reti. Izcēlās ar vienu nepārāk bīstamu sitienu ar galvu, kā arī ar kļūdu pirmā puslaika izskaņā, kad bija iespēja noorganizēt bīstamu pretuzbrukumu. Iespējams, ka jau spēles sākumā būtu guvis vārtus, ja vien Rubins nolemtu piespēlēt, nevis sist. Gaidīsim nākamos mačus, kuros jauno uzbrucēju varēs novērtēt objektīvāk.

Andrejs Perepļotkins ****(64)

Tāpat kā Rudņevs un arī pārējie uzbrucēji, kuri devās laukumā, pie bumbas uzbrukuma smailē praktiski netika, taču Andrejs šodien ēda zemi, netaupot spēkus visās spēles epizodēs. Izdarīja bīstamu centrējumu uz Rudņevu, vairākkārt atņēma bumbu pretiniekam. Centās saasināt spēli, taču joprojām par daudz tehniskā brāķa. Vēlme sevi pierādīt izlasē joprojām ir liela un arī tas nav maz. Pēc šodienas spēles ticis tuvāk izlases pamatsastāvam. Viena zvaigzne klāt par to, ka pārsteidza ar savu centību.

Ivans Lukjanovs ***(26+3)

Beidzot sagaidīja debiju Latvijas izlases rindās, laukumā izejot otrā puslaika vidusdaļā. Centās un nospēlēja lietderīgāk par Ģirtu Karlsonu, kurš laukumā devās vienlaicīgi ar Ivanu. Izdarīja labu piespēli Žigajevam, taču pēdējam neizdevās atrast veiksmīgu uzbrukuma turpinājumu. Kopējo iespaidu noteikti nesabojāja, bet nekādus brīnumus neparādīja. Sev atvēlētajās minūtēs neklātienes duelī izskatījās maķenīt labāks par Rudņevu.

Ģirts Karlsons ** (26+3)

Ko darīja Karlsons laukumā, nezinu. Stabilais Latvijas izlases pamatsastāva spēlētājs laukumā šoreiz devās uz maiņu, taču ne tikai neienesa patīkamas pārmaiņas, bet gan tieši otrādi. Spēlēja bez degsmes, biežāk bija manāms aizsardzībā, nekā uzbrukumā. Izskatījās nekāds. Ja arī turpmāk spēlēs kā šodien, Verpakovskim uzbrukuma smailē būs cits partneris.

Kristaps Blanks b/z(9+3)

Laukumā izgāja spēles beigu daļā, paspēja pastrīdēties ar tiesnesi un tas kopumā arī viss. Pārāk maz pabija laukumā, lai varētu vērtēt viņa paveikto.