Sanmarīno sākās un pret Sanmarīno arī beidzās – Šita traumu un pārdomu posms

Vārti un rezultatīva piespēle
"Panervozēt sanāca, jo gribējām gūt pēc iespējas agrākus vārtus, kuri uzreiz mainītu spēli. Un tie pirmie vārti arī mainīja spēli – uzreiz bija vieglākas sajūtas," teica Šits, kurš gan guva uzvaras vārtus 38. minūtē, gan arī asistēja Bruno Meļņa vārtos 86. minūtē. Ja beigās sitienu statistika jau bija 18:4 Latvijas labā, tad līdz pirmajiem vārtiem par spīti teritorijas pārsvaram sitienu skaits ilgu laiku turējās līdzsvarā 2:2 un 3:3. "Visu nedēļu tam biju gatavojies un teicu, ka jātrenē pacietība – man nebūs tik labu iespēju kā pret labām izlasēm, jo Sanmarīno spēlē ļoti kompakti un vienkārši gaida: gaida kaut ko. Tik ļoti nesatraucos par to, ka labu iespēju būs mazāk, jo zināju, ka tās tik un tā būs un jāizmanto tās 1-2 iespējas. Sākumā plāns bija pārbaudīt, vai varam iziet caur vidu, un vajadzēja viņus nogurdināt. Man patīk skriet – lai tikai man met tās bumbas, un es skriešu pakaļ."

"Pirmajos vārtos ļoti labi izspēlējām vispirms pa vidu un pēc tam caur malu. Kā man ir mācīts klubos un izlasēs, vienkārši jāskrien uz tuvo stabu – bumba atnāks. Aizsargi mēģināja nobloķēt, bet ar otro sitienu jau bumba ielidoja vārtos. Otrajos vārtos piespēle Bruno bija ļoti interesanta – sākumā gribēju piespēlēt, tad nodomāju, ka tomēr nē, bet Bruno iebļāvās un sanāca pacelt kāju. Tik perfekti piespēlēt, godīgi sakot, gan nebiju domājis (smejas)," sacīja uzbrucējs, kuram vēl pie 0:0 bija ļoti skaista bumbas apstrāde no gaisa un pēc tam bīstams tālsitiens tikai drusku garām. "Daudzi varbūt nezina, ka pirms spēles kaut kas notika un nesanāca apliet laukumu – spēlēšana uz sausa laukuma Sanmarīno bija liela priekšrocība. Bumba ķērās – ja būtu sākuši uz slapja laukuma, domāju, ka pirmajā puslaikā būtu bijusi pilnīgi cita spēle."

Sanmarīno ļoti bieži veica acīmredzamus pārkāpumus, ķerot ar rokām vai lecot kājās un mača izskaņā ar piekto dzelteno kartīti arī palika mazākumā: "Ja jūs atnāktu uz Parmas treniņu, tur būtu daudz trakāk, šī bija tikai tāda iesildīšanās (smejas). Klubā ir daudz agresīvāk – itāliešiem patīk raut, ķerties. Tiesnešiem varbūt prasītos kādā brīdī spēlētājus pabrīdināt, bet es pie šādas manieres jau esmu pieradis – tāds ir itāļu futbols. Gribējās uzvarēt pārliecinošāk, bet jāsaprot, ka šī ir pirmā cikla spēle – daudzu iepriekš komandā nebija." Pirms 15 mēnešiem Latvija ar Šitu pamatsastāvā Sanmarīno samierinājās ar 0:0. Kas bija galvenā šo spēļu atšķirība? "Ļoti labs jautājums. Atšķirība varbūt bija gatavošanās, jo toreiz pirms spēles Sanmarīno bija spēle pret Vāciju – šķita, ka, ja pret Vāciju varējām diezgan labi [0:4 tai spēlei bija ļoti neatbilstošs rezultāts, Šits arī nopelnīja 11 metru soda sitienu uz Vācijas vārtiem – A.S.], tad jau Sanmarīno jāpārbrauc pāri. Bija tāds kā atslābums."

Ilgstošās problēmas ar potīti
"Man personīgi šī bija ļoti svarīga spēle, jo pagājušā gada martā tieši pret Sanmarīno (0:0) guvu traumu, ar kuru mocījos visu šo sezonu. Izoperēja potīti, nespēlēju septiņus mēnešus un atgriezos pusotru mēnesi pirms šīs spēles – šīs bija manas pirmās 90 minūtes. Šī spēle nogrieza neveiksmju, mācību ciklu – pielika tam punktu," sacīja Šits. "To neviens nezina, bet potīti toreiz izmežģīju jau treniņā pirms Sanmarīno spēles. Tajā laikā nevarēju pateikt nē un teicu dokam, lai špricē pretsāpju zāles, - tagad es tādā situācijā nespēlētu. Jaunības azarts nav slikts, bet reizēm ir jānovelk kaut kādas līnijas. Potīti izmežģīju jau treniņā, spēlēju ar izmežģītu, iešļūcu un izmežģīju vēl vairāk.

Uz Parmu aizbraucu ar izmežģītu potīti un, kā izrādās, ar pārrautu kaut kādu mikrosaiti. No astoņiem uzbrucējiem septiņi bija traumēti, un man vajadzēja spēlēt, jo biju visvesalākais. Palīdzēju U19 komandai, kurai bija izslēgšanas spēles. Nospēlēju pusfinālu, iesitu tajā divus vārtus un nākamajā rītā nevarēju izkāpt no gultas. Ar to man sezona arī beidzās – finālā vairs nepalīdzēju. Atbraucu uz Latviju, pēc vasaras treniņnometne – viss atkal labi, bet aizbraucu uz U19 izlasi un [21. septembrī] pret Rumāniju jau 7. minūtē uzlecu pretiniekam uz kājas, potīte atkal izgāja no vietas.

Atkal mēnesi nospēlēju ar pārrautu saiti – vajadzēja taisīt operāciju. Klubam uzreiz teicu, ka operāciju vēlos taisīt caur savu aģentūru. Operāciju taisīju Milānā ar "Inter" galveno ārstu un bijušo Itālijas izlases ārstu Pjēro Volpi. Aģents tajā pašā dienā ar viņu sazinājās, mani tajā pašā dienā aizveda uz Milānu. Viņš trijās sekundēs pieskārās manai kājai ar četriem pirkstiem, prasīja, kurā no tām četrām vietām sāp, pamainīja vietas un uzreiz pateica, ka operācija jātaisa tur un tur. Operāciju sarunājām tajā pašā nedēļā, viņš pats arī to operāciju taisīja – tā ilga kādas četras minūtes, privātā klīnikā, pat nepaguvu pagriezties, kad operācija jau bija galā."

Septiņi pārdomu mēneši
"Ja sezona jāraksturo vienā vārdā, tā ir nevis 'veselība', bet gan 'pārdomas'. Ļoti daudz ko sapratu – lai to visu izstāstītu, būtu jārunā ļoti ilgi. Sapratu daudz ko – gan uz laukuma, gan ārpus tā. Domāšana, mērķi – viss futbolā un ārpus futbola. Liels pārdomu gads – tie septiņi mēneši bija ļoti grūti, bet esmu ļoti pateicīgs, ka tādi bija, jo mentāli, galvā mani vairs nekas nevar izsist no sliedēm – esmu kļuvis necauršaujams. Runa pat ir ne tikai par dzīves šķēršļiem, bet vairāk saprotu, kam ir un kam nav vērts tērēt enerģiju. Sapratu daudz dažādu lietu," skaidroja Šits.

Vakar Šits aizvadīja sezonas pēdējo spēli, bet Itālijas B sērijas nākamā sezona sāksies augusta vidū: "Teiktu, ka tagad desmit dienas neko nedarīšu, taču zinu, ka varbūt šovakar neko nedarīšu, bet jau rīt pamodīšos septiņos un iešu skriet. Līdz 5. jūlijam man ir 15 brīvas dienas, bet ne ļoti brīvas, jo klubā ir jāierodas labā fiziskajā formā. Domāju, pirmās piecas dienas paņemšu pauzi no pilnībā visa, aizbraukšu prom no Rīgas – kaut kur mežā ar ģimeni, radiniekiem. Kaut kādā jūlija sākumā sākšu gatavoties pirmssezonai. Tagad esmu pilnībā vesels."

Divu sezonu laikā Šits B sērijā ir aizvadījis piecas spēles un nospēlējis 157 minūtes, bet slavenais klubs arī ar otro piegājienu neatgriezās augstākajā divīzijā. Šitam, kuram februārī apritēja 19 gadu, vēl nav skaidrības par nākamo sezonu: "Pirmssezonas pirmajā, otrajā nometnē viss jau būs skaidrs – ja nu vajadzēs, tad vēl būs iespēja kaut ko meklēt." Oktobrī Šits, tobrīd B sērijas sezonā vēl neaizvadījis nevienu spēli, līgumu pagarināja līdz 2026. gada vasarai. "Man pēc U21 izlases spēles pret Vāciju bija daudz piedāvājumu un varbūt bija maza raustīšanās, bet tas, ko klubs man pateica, kā viņi man uzticas – ja veselība nebūtu mani pievīlusi, pieļauju, ka šosezon būtu nospēlējis daudz vairāk spēļu. Zinu, ka klubs man uzticas, un pašlaik negribu neko mainīt."