Kurš maksās par jaunā stadiona būvniecību, ja ne valsts?
Trešdien Rīgas dome atbalstīja zemes gabala Lucavsalā nodošanu Latvijas Futbola federācijai "nacionālā stadiona būvniecības ieceres izstrādei". Kāpēc uzrakstīts tik smagiem vārdiem? Jo par "būvniecību" kā tādu vēl pāragri runāt, galvenokārt jau tāpēc, ka finansējuma jaunā stadiona būvniecībai pagaidām gluži vienkārši vēl nav, pagaidām ir vienkārši "ieceres izstrāde".
Protams, pastāv atsevišķs temats par to, vai Lucavsala patiešām ir piemērotākā vieta stadionam, taču, ja reiz Rīgas dome šo priekšlikumu ir atbalstījusi, tad tas jāpieņem kā fakts. Cita lieta, ka diez vai Lucavsalas mazdārziņu uzturētājiem uzreiz acumirklī būtu jākrīt panikā un bezspēcībā jāizvācas. Ja precedentus meklējam Latvijas sporta infrastruktūras vēsturē, tad līdz mirklim, kad tiks iedzīti pirmie stadiona pāļi, vēl būs jāpagaida.
Šobrīd projekta kopējā vērtība stadionam ar 15 tūkstošiem sēdvietu tiek lēsta 44 miljonu eiro apmērā (neskaitot apkārējās infrastruktūras uzlabojumus). Ja kāds var parādīt uz liela mēroga būvniecības projektu, kuram beigās bija nepieciešams mazāks finansējums nekā plānots/piešķirts, tad ļoti priecāšos. Bet gudrāk būs laicīgi pieņemt, ka šie 44 miljoni beigās izaugs vismaz pusotru reizi, kas savukārt jau ir lielāka summa nekā viss Latvijas valsts sporta budžets 2024. gadā kopā. No kurienes nāks šis finansējums?
LFF vadība norāda uz cerētu UEFA un FIFA atbalstu. LFF prezidents Vadims Ļašenko piesauc, ka šis atbalsts varētu būt 30-40% apmērā no projekta kopējām izmaksām. Pat ja pieņemam, ka tie ir maksimālie 40% un ka UEFA patiešām tam piekrīt (tas nebūt nav garantēts), tad matemātiski šeit sanāk 17.6 miljoni eiro.
"Skaidrs, ka jārunā ar valsti un pašvaldību, kā arī potenciālajiem investoriem," raidījumā "Ārpus kadra" teica Ļašenko. "Mums pašiem realizēt šādu projektu īstermiņā nav iespējams. Bet ilgtermiņā, teiksim 20 gados, ja mēs atradīsim investoru, kurš gatavs ieguldīt 60 miljonus, tad jau par to var domāt."
Tas, protams, ir ļoti liels "ja". Ja investori ar liekiem 60 miljoniem eiro un entuziasmu par iespējām nopelnīt Latvijas sportā mētātos uz katra stūra, tad mums vispār nebūtu problēmu. Cik reāla ir iespēja atrast šādu investoru, proti, vai to vispār vērts piesaukt? Ļašenko mūsu platuma grādu precedentus nenosauca, taču norādīja, ka risinās darbs šajā virzienā.
"Piemēram, pie mums atlidoja AAE šeihs (Muhameds Ali Alabars), par kuru bija šaubas," sacīja Ļašenko. "Runāju arī ar citiem bagātiem cilvēkiem, kuriem patīk futbols un kuri gatavi izskatīt šāda veida piedāvājumu. Taču sākumā vispirms jāvienojas par vietu, kur stadionam vispār ir vieta, jo ar projektu Ziepniekkalnā vai Rumbulā mēs nevienu investoru neieinteresēsim."
Tas nozīmē, ka konkrēti šobrīd tātad skaidrības par finansējumu nav? "Mēs, LFF, esam gatavi garantēt noteiktu daļu finansējuma," atbildēja Ļašenko. "Tāpat esam gatavi iesaistīties sarunās ar valsti un sponsoriem." Tāpat Ļašenko atgādināja, ka LFF ir raidtiesību līgums ar UEFA 17 miljonu eiro vērtību sešu gadu periodā un ka šos līdzekļus LFF var izmantot pēc ieskatiem, proti, ar iespēju daļu no tiem ieguldīt stadionā.
Raidījumā "Ārpus kadra" piedalījās arī Maksims Krivuņecs, Virslīgas valdes priekšsēdētājs un LFF prezidenta vēlēšanu kandidāts. Uz jautājumu, vai ievēlēšanas gadījumā viņš būtu gatavs turpināt LFF sāktos procesus stadiona jautājumos, viņš atbildēja ar skaidru "nē".
"Uzskatu, ka tas, kas notiek šobrīd, nav pareizi," teica Krivuņecs. "Nacionālais stadions ir valsts līmeņa jautājums, un lokomotīvēm, kas to velk uz priekšu, būtu jābūt valstij un Izglītības un zinātnes ministrijai."
Tā būtu jābūt, taču realitātē tā nav, jo stadiona nepieciešamība nu nekādi nav jautājums, kas pirmoreiz pieminēts aizvakar - par to runāts jau gadiem. "Taču LFF jāpierāda valstij, ka šis jautājums ir svarīgs," sacīja Krivuņecs. "Neviens nestrīdas, ka stadions ir nepieciešams, tas ir skaidrs. Taču lielais jautājums ir izmaksas. (..) Ja tiek piesaukts UEFA līdzfinansējums, tad jāsaprot, ka tas nāk no konkrētas programmas - "UEFA HatTrick". UEFA nav citas programmas infrastruktūras attīstībai - ja tāda būtu, tad to labprāt izmantotu arī Lietuva un Islandes, kuras tagad cenšas būvēt stadionus. Un, ja izmanto līdzekļus no "UEFA HatTrick" programmas, tad skaidrs, ka te rodas alternatīvās izmaksas, proti, ja ieguldām stadionā, tad tas nozīmē, ka nevarēsim ieguldīt citos savos projektos."
Savukārt par Ļašenko piesauktajiem 17 miljoniem par raidtiesībām Krivuņecs iebilda, ka tā ir LFF biedru nauda: "Šis stadions nebija Vadima kā LFF prezidenta programmā. Tas, ko viņš šobrīd virza, nav saskaņots ar LFF biedriem, kuri nav pateikuši skaidru jā vai nē par to, kā izlietot savu naudu. Tādēļ nepieciešams LFF kongress, kurā šis jautājums tiek izrunāts un nodots balsošanai. Ja LFF biedri nobalsos, ka šis ir ceļš, kurš mums jāiet, tad, protams, iesim un darīsim."
Šeit vērts atgādināt, ka LFF pirms astoņiem gadiem jau bija tuvu jaunā stadiona būvniecības sākšanai, cerot izveidot "Futbola mājas" Krišjāņa Barona ielā. Toreizējā LFF vadība ar Gunti Indriksonu priekšgalā nonāca pie jautājuma par to, vai riskēt ar 10 miljonu eiro liela kredīta ņemšanu, lai realizētu projektu, un LFF valde nobalsoja pret, jo uzskatīja to par pārāk lielu finansiālo risku.
Pat ja LFF biedri dod skaidru signālu, ka viņiem nekam citam naudu nevajag un LFF valde var visu peļņu no UEFA izmantot stadiona būvniecībai, tas tāpat veidotu tikai daļu no kopējām izmaksām. Atbildi uz jautājumu "kurš maksās par pārējo?" pagaidām lielākā daļa iesaistīto diplomātiski noklusē, stila pēc piesaucot iespējamo ārzemju investoru uzrašanos, taču principā reāla ir tikai iespēja - maksās valsts. Un, ja nemaksās, tad arī nekāda stadiona nebūs.
Latvijai līdzīga mēroga valstīs stadionu pārsvarā ceļ valsts vai pašvaldība. Ir precedenti, ka to izdara ļoti bagāta kluba īpašnieks, kuram vienalga par zaudējumiem, ir precedenti, ka to uzņemas bagāts klubs ar valsts/pilsētas līdzfinansējumu vai aizdevumiem, taču pārsvarā viss nonāk pie valsts finansējuma.
Kauņas stadiona renovācijā, ko veica pašvaldība, 2017. gadā pieteiktais 25 miljonu finansējums līdz stadiona atklāšanai 2022. gadā bija izaudzis teju divkārt. Lietuvā liela stadiona projekts virzās arī Viļņā, kur pašvaldība kopā ar Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministriju sniedz lielāko daļu finansējumu - 157 miljonus eiro. Savukārt Igaunijā futbola izlases mājas ir "Lillekula" stadions, ko savulaik uzcēla "Flora" klubs ar Aivaru Pohlaku priekšgalā. Pohlaks vēlāk kļuva par Igaunijas Futbola federācijas bosu un nodeva stadiona tās rīcībā, un stadions pirms astoņiem gadiem ar valsts atbalstu tika būtiski renovēts tik augstā līmenī, ka pat tika pie tiesībām uzņemt UEFA 2018. gada Superkausa izcīņu. Te var savilkt paralēles ar bijušā LFF prezidenta Indriksona "Skonto" stadionu, proti, "kas būtu, ja būtu".
Izmantotie resursi:
https://www.thestadiumbusiness.com/...
https://kauno.diena.lt/naujienos/ka...
https://news.err.ee/116857/5-millio...
https://www.lsm.lv/raksts/sports/fu...
Piedodiet, bet tur ir jābūt vai nu ļoti naivam, vai nu pārakajam optimistam, lai ticētu, ka tas stadions būs. Vai arī jābūt ieinteresētam naudas savākšanā 🫠 Nu nekas šobrīd Latvijā vēl joprojām nav tāds mainijies, lai tā nenotiktu.. saku to mīlot gan sportu, gan Latviju.. tāda diemžēl ir realitāte.. Vai tad jau vienreiz UEFA neiedeva kaut kādus miljonus? 😀😀😀
Pareizi - federācijai!
Tātad kam jāmeklē finansējums?
Pareizi - federācijai!
Ļoti ceru, ka veselais saprāts uzvarēs un ne eirocenta valsts vai pašvaldību naudas netiks ieguldīts šajā bezcerīgajā (peļņu nenesošajā) būvē!
Latvija dod 250-350 mio EUR gadā Ukrainai, lai sagrautu orkus. Katri mio, ko mēs te iegrūstu, būtu beigas Ukrainas finansējumam!
2) Vai nav prātīgāk iegūldīt šos 17M Skonto stadionā, uzcelt gala tribīni, sakārtot to Skont Halles stūri un uztaisīt par tribīnēm, ceļot jaunās tribīnes arī ieplānot visus šos UEFA/FIFA prasības par preses telpām utt. Kāpēc jāceļ ko jaunu, ja veco nespējam īsti līdz galam apdzīvot.
3) Izskatās pēc pirmsvēlēšanu aģitācijas, nevis reālas vajadzības.
Patlaban izskatās diezgan bezcerīgi ka tuvākajos gados reāli kas tiks pasākts.
Un kāpēc gan noteikti Rīgā, bet ne piemēram futbola pilsētā Liepājā?
…..
Pūš miglu acīs
Tieši šīs attīstāmās teritorijas ir ar lielu platību un interesantākas investoriem
Pie esošās demogrāfiskās situācijas šāda būve iespējama tikai Rīgā
Kam vajadzīgs stadions? LFF, Latvijas futbola izlasei, līdzjutējiem, koncertu organizētājiem utt.
Kam jāmeklē finansējums? LFF ar to nodarbojas, bet atceros, kad vajadzēja Arēna Rīga būvēt, tad gan nācās praktiski visu darīt par valsts naudu - lielākie strīdi bija par to kurš būvēs!
Būtu veselais saprāts, tad arī Mežaparka estrādē neieguldītu ne centa, bet ņemot vērā, ka ir objekti un ēkas, kas ir vienkārši vajadzīgi, tad tāpat kā estrāde un futbola stadions ir jābūt. Starp citu - futbola stadionam ir iespēja daļu naudas atgūt ne tikai caur futbola spēlēm, bet arī caur koncertiem - tā būtu ietilpīgākā celtne kur var dabūt uz koncertiem vislielāko biļešu pircēju skaitu.
Par Ukrainu nesatraucies - pietiks gan ukraiņiem gan stadionam.
Tomēr publika mums izlepusi.
Pat pie izcilas satiksmes organizācijas uz ikdienas spēlēm piepildījums Rīgā būtu stipri lielāks. Tāpat arī potenciālu investoru (līdzfinansējumu) Rīgā atrast vieglāk dēļ pieguļošās zemes potenciālas izmantošanas ar peļņu
Pat Lietuvā vēl varētu diskutēt, ja vajadzētu būvēt - Viļņă vai Kauņā
Latvijā - palikšu pie sava viedokļa - kaut neliels ekonomiskais pamatojums tikai Rīgā. Piegulošās, attīstamās teritorijas der, 50 km ir perebors, bet tie paši Ziepniekkalni, Spilves pļavas, Rumbulas utt šķiet vairāk piemēroti
Visur attiștitajās Eiropas valstīs jauni, moderni stadioni tiek būvēti ārpus pilsētas centra, tādi attīstot šīs teritorijas, vecie ,kuri daži atrodas pilsētu centrā ,daļa turpina funkcionēt, daļa pārtop citos objektos. Varu nosaukt daudzus piemērus. Doma par Lucavsalu man atgadina atgriešanos pagātnē, bažas rada šāda objekta atrašanās pie svarīgas satiksmes artērijas, kāda ir Salu tilts, ar tomēr ļoti ierobeźotu satiksmes plūsmas caurlaidību
Es runāju par futbola stadionu ar aptuveni 10000 vietā, nevis sapņoju par Nacionālo stadionu ar desmitiem tūkstošu vietu. Esmu bijis pat daudzās valstīs un nelielan futbola stadionam nevajag milzīgas teritorijas un visur nav jāpiebrauc ar mašīnu, ideāli ja no centra var aiziet 15-30 minūtēs.
15 - 20k sēdvietas būs gan futbolam, gan koncertiem tādiem māksliniekiem, kas neuzstāsies tādā kā Arēna Rīga, jo ietilpība neatbilst tam, lai atmaksātos tam viesmāksliniekam vispār te braukt. Piemēram Taylor Swift visticamāk no Baltijas valstīm izvēlētos tieši Lucavsalas stadionu, jo tai būtu lielākā ietilpība Baltijas valstīs.
Tavs logo un to ko saki par Skonto stadionu vien pierāda, ka Latvijas futbolā zināšanas ir tikai tik daudz, ka futbolisti bumbu spēlē ar kājām un viss.
1) Skonto stadions pieder Riga FC klubam (un tas ko tur gribētu LFF viņus vispār neintresē)
2) Problēma nav tikai sēdvietu skaits, lai sasniegtu UEFA 4. kategorijas stadionu, bet daudz vairāk - kur tiešām nāktos ieguldīt lielus līdzekļus pārbūvei.
3) Par tevis teikto, ka lūk neviens nenāktu skatīties spēles - es gan vēlos informēt, ka pat Latvijas futbola Alltero 2.līgā (pēc piramīdas trešā līga) uz dažām sezonas spēlēm atnāk vairāk līdzjutēju nekā ir vidējais apmeklētības rādītājs Latvijas basketbola granda Rīgas VEF spēlēs.
4) Igaunijas/Latvijas basketbola līgā trūkst jeb kādas intrigas - šogad ar dēlu biju aizgājis uz BK Ventspils mājas spēli pret kaut kādu Igaunijas komandu TelTech, vai kaut kāds tāds nosaukums - mēs aizgājām, jo skolās te bērniem dod bezmaksas biļetes, lai vismaz kāds ietu skatīties tās spēles - nu tad uz vienu aizgāju (bērnam bez maksas, bet pieaugušajiem daži eiro). Halle nebija tukša, bet nu kādi 400 līdzjutēji, ne vairāk. Tagad noteik play-off spēles - joprojām apmeklētība uz BK Ventspils spēlēm ir zem 50% no halles sēdvietu skaitu.
Turpretī Skonto stadionā starp Riga FC vs RFS parastā sezonas spēlē (jā Rīgas derbijs) atnāk 5 500 līdzjutēju noskatīties spēli.
Vakar uz Grobiņas SC vs FK Liepāja bija tik daudz līdjutēju, ka spēles organizātori teju pašā spēles sākumā paziņoja, ka visas biļetes ir izpārdotas un lūdza atrast citu vietu no kurienes vērot spēli.
Tā, ka neesmu tevi nekad redzējis futbola komentāru sadaļā pirms tam un kā jau teicu, var redzēt, ka esi basketbola līdzjutējs, bet tad vismaz lūdzu nespļauj cita ūdens akā, ja tajā pašā laikā savā akā sūdi peld pa virsu.
Tālu no centra galīgi neder, diemžēl nav un tik drīz nebūs mums futbols tik populārs un ne tikai futbols, pat hokejs , basketbols lai masas triektos uz Spilves pļavām, Bolderāju. Ja Skonto, Arēna Rīga nebūtu tikpat kā centrā tad skatītāju skaits krietni saruktu. Rīgā šādām ēkām jābūt tuvu centram, līdz kurām mierīgi var aiziet kājām. Vai ir kāds loģisks pretarguments?
1) Laukumam ir jābūt 105m x 68m
2) minimālās prasības tiesnešu ģerbtuvei - 20m2
3) VIP automašīnu novietnes - 150
4) VIP sēdvietu skaits - 500
5) VIP sēdvietu skaits viesu komandai - 100
6) VIP zona - 400m2
7) Minimālais skaits preses ložā - 100 ar 50 galdiem
8)...
Man apnika rakstīt, bet lūk tās ir dažas no prasībām, lai stadions dabūtu UEFA 4. kategoriju.
Un tu runā par Sporta pils teritoriju, kur bija hokeja laukums ar 3000 sēdvietām.
Bijušajā LU stadionā Krišjāņa Barona ielā pat nebija ieplānots UEFA 4. kategorijas stadions, bet gan stadions, lai vispā būtu kur spēles aizvadīt, jo tas bija laiks, ka visu laiku draudēja, ka Skonto stadions tik jaukts nost un tur būvēs biroju ēkas!
Par visu pārējo - pilnīgi piekrītu. Vakar jau citā rakstā plaši skaidroju kāpēc ar esošo infrastruktūru Lucavsala ir pilnīgi garām. Turklāt Ķirša izteikumi liecina, ka tuvākajā laikā izmaiņu nebūs. Precīzi pateici - Rietumos jaunos stadionus, halles būvē tuvāk nomalei - attīstot šo pilsētas daļu + nenogalinot pilsētu centrus transporta noslodzes ziņā. Lucavsala ir pilnīgi pretējs variants.
Arizonas Coyotes oficiāli ir piebeigts - visas problēmas sākās, kad komanda pameta Fīniksu (lielākā Arzionas štata pilsēta). Tagad komandu pārcels uz Jūtas štatu.
Maksās - futbola federācija!
Vai viņu atrasts investors!
Vēlreiz uzsveru - ne centa iedzīvotāju naudas šeit!
Un, ja ir tādi, kuri vēlas, var mēģināt saziedot, ja kaut kādi 15 000 (kā mums mēģina apgalvot aktīvie fani) saziedotu katrs pa 250 EUR, tas būtu jau 3.75 mio EUR un ar to būtu pietiekami, lai uztaisītu stadiona skices!
Protams, viss ir relatīvi - kas katram ir centrs, kas katram ir nomale. Ja kādam centrs ir ala Vecrīga, tad ārpus centra ir 90% stadionu. Ja centrs ir kā šeit runājam arī tāda Lucavsala - aglomerācijas centrs, galveno ceļu krustpunkti utt - jā, liela daļa stadionu ir centrā, tajā skaitā tiek celti jauni. Bet ir jāņem vērā, ka tie ir līdzīgi faktori, kā šobrīd ar Lucavsalu - kur varēja dabūt iespējas celt, kur bija zeme. Un pēcāk ap šo tereitoriju veidojās papildus apbūve - mājas vai veikali, kas izmantoja iespēju pelnīt no stadiona. 20. gs beigās, 21. gs sākumā, tomēr, ja ir tāda iespēja stadionus cenšās būvēt nomaļāk no pilsētas centra - ala Imantās un Purvčikus, ideālā gadījumā pavisam nomaļā teritorijā, ko paralēli stadiona celtniecībai attīsta infrastruktūras ziņā. Kāpēc? Pirmkārt - mazāk ierobežojumu, otrkārt īpašumu cenas un vērtibas. Nomalē šīs vērtības parasti ir zemākas, līdz ar to, lai ar laiku atpelnītu ieguldījumus nav jāliek biļetes kosmiskās cenās.
Kas attiecās uz ZA - Arizonas, FLoridas problēmas ir štati - štati, kur hokejs un aukstums absolūti nav topā. Papēti NFL stadionus, ja senāk tendence bija celt tos centrā, šobrīd ir pretēji. Pilsētas atgrūž stadionus no centriem, jo tā ir problēma pilsētai. Tas par ko rakstīju vakar - % nelielas daļas iedzīvotāju prieciņš, beidz nost visu pilsētu.