Kazakevičs: "Ciklu vērtēju pozitīvi - esam spēruši būtisku soli uz priekšu"
Latvijas futbola izlase 2022. gada Pasaules kausa kvalifikāciju pabeidza ar uzvaru Gibraltārā (3:1), izcīnot otro uzvaru desmit spēlēs un ar deviņiem punktiem finišējot piektajā vietā. Piedāvājam komandas galvenā trenera Daiņa Kazakeviča sacīto pēc spēles.
- Ar ko saistīts tik slikts spēles sākums un kā patika reakcija uz ielaistajiem vārtiem un īpaši tas, ka visus vārtus guva uzbrucēji?
- Domāju, ka, gatavojoties šai spēlei, pirmām kārtām saskārāmies ar divām acīmredzamām problēmām. Savainojumu un diskvalifikācijas dēļ nācās izvēlēties tādu centra pussargu pāri [Igors Tarasovs un Mārtiņš Ķigurs], kas nekad kopā nav spēlējis, un domāju, ka tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc spēles sākumā centrālajā zonā neizskatījāmies tik pārliecinoši, cik gribētu, un vairākkārt devām Gibraltāra izlasei iespēju veikt kvalitatīvas pārejas no aizsardzības uzbrukumā un apdraudēt mūsu vārtus. Sapratām, ka pēc tam, kad Norvēģijā atstājām diezgan daudz spēku, šī spēle nebūs vienkārša. Tajā pašā laikā mani priecē, ka, lai arī sniegums nebija vispārliecinošākais, izdevās izcīnīt trīs punktus un uzvarēt ar itin pārliecinošu gala rezultātu. Un, kā jau atzīmēji, pluss noteikti ir tas, ka katrs no trim uzbrucējiem izmantoja savu iespēju un guva vārtus. Šodien svarīgākais bija rezultāts. Protams, gribējām to sasniegt ar pārliecinošāku sniegumu, bet tam bija arī objektīvi iemesli, kādēļ ne viss izdevās, kā plānots.
- Ielaistajos vārtos izcēlās Ķigura zaudētā bumba, bet vai arī pārējie spēlētāji atradās tajās pozīcijās, kurās viņiem bija jābūt?
- Ielaistajos vārtos nebija tikai vienas individuālas kļūdas problēma – tas bija pozicionālo kļūdu kopums, kas neļāva arī pareizi noreaģēt uz bumbas zaudējumu. Mums viena treniņa laikā nācās pārslēgties no viena spēles stila, kādā spēlējām pret mūsu grupas vadošajām komandām, uz pavisam citu spēles stilu, kurā mums ir jādominē, daudz jāspēlē ar bumbu, jāievēro pozicionālais līdzsvars, un ne viss šajā sakarā šovakar izdevās – īpaši spēles pirmajā daļā.
- Ņemot vērā, ka vieta tabulā vairs neizšķīrās, vai apsvēri iespēju sākumsastāvā laist arī tādus futbolistus, kuri tajā tikuši retāk, vai tava pieeja ir, ka katrā kvalifikācijas spēlē jāspēlē labākajiem?
- Te ir vairāki apstākļi. Pirmkārt, ceru, ka jūs arī ievērojāt, ka pamatsastāvā devās vairāki spēlētāji, kuri ne vienmēr tajā ir, jo spēlētāju iztrūkums tomēr bija diezgan ievērojams – gan to spēlētāju, kuri nebija pieejami vēl pirms nometnes, gan to spēlētāju, kuri no izsauktajiem nevarēja spēlēt traumas vai diskvalifikācijas dēļ. Mana pieeja neapšaubāmi ir tāda, ka katrā izlases spēlē jāspēlē konkrētajā brīdī visoptimālāk gataviem spēlētājiem ar pilnīgu atbilstību sastāvam. Manā skatījumā, nedosim iespēju spēlēt izlasē vienkārši spēlēšanas pēc – tikai tad, ja spēlētājs ar savu darbu treniņnometnē un iepriekšējās spēlēs ir apliecinājis, ka ir pelnījis šīs spēles minūtes.
- Uzdevums izcīnīt ceturto vietu nav izpildīts. Vai ir paredzēta atskaite valdei, un, ja ir, kādi būs tās pieturpunkti, kādēļ izpildīt uzdevumu neizdevās?
- Tas nav jautājums, kas jāuzdod man. Tas ir jāuzdod valdei, kas izvirzīja uzdevumu un droši vien aicinās mani uz kādu kopsavilkumu par ciklu.
- Kā treneris vērtē ciklu un tajā panākto progresu – vai izlase šobrīd ir tur, kur gada sākumā gribēji, lai tā novembrī būtu?
- Ja runājam no spēles kvalitātes un atsevišķu rezultātu viedokļa, tad noteikti ir sperts solis uz priekšu un daudzi puiši ir progresējuši. Arī komanda kopumā, manuprāt, ir progresējusi. Skaidrs, ka atsevišķu spēļu rezultāti varēja būt arī pozitīvāki un turnīra tabulā izspiest vairāk. Tabulu varēja mainīt kaut vai divas epizodes – spēles izskaņas Melnkalnē un mājās pret Turciju, kuras varēja iedot mazliet citu fonu, bet skaidrs, ka ceļš uz augšu nav vienkāršs. Ņemot vērā rezultātus un spēles kvalitāti iepriekšējā pilnvērtīgajā kvalifikācijas ciklā [domāts "Euro 2020" cikls ar deviņiem zaudējumiem desmit spēlēs – A.S.], esam spēruši būtisku soli uz priekšu un šo ciklu vērtēju pozitīvi gan no komandas snieguma, gan rezultātu, gan spēlētāju izaugsmes viedokļa.
- Ķigurs šajās divās spēles novembrī vidusdaļā pieļāva vairākas rupjas kļūdas, kas pretiniekiem deva pretuzbrukumu iespējas. Šīs epizodes rodas pašpārliecinātības, nejaušības, tehniskā arsenāla vai kāda cita iemesla dēļ?
- Mārtiņš kopumā ir ļoti laba līmeņa spēlētājs un ļoti tehnisks spēlētājs, un esmu viņam pateicīgs par to, ka situācijā, kad mums bija ļoti būtisks iztrūkums balsta zonā, viņš uzņēmās šo lomu. Jā, ne vienmēr nospēlēja tā, kā mēs gribētu, bet viņa stilistika un spēcīgās puses vairāk atbilst uzbrūkošākai pozīcijai – uzbrūkošā centra pussarga pozīcijai. Līdz ar to viņa ierastās darbības šai pozīcijai reizēm bija pārāk avantūriskas, bet noteikti nekritizēšu Mārtiņu par šo spēli. Visiem puišiem teikšu paldies par šo spēli, un tā ir tiesa, ka spēle nebija ideāla un varēja būt labāka gan atsevišķiem spēlētājiem, gan komandai kopumā. Šodien svarīgākais bija rezultāts. Mārtiņam bija kļūdas, un viņš centās tās labot – viņš komandas interesēs nospēlēja neierastā pozīcijā, kas dažās epizodēs pārvērtās ne tik veiksmīgā sniegumā.
- Jau diezgan daudz esam spēlējuši pret šāda līmeņa komandām un vajadzētu būt pieredzei – kādēļ tomēr sanāca sliktas pirmās 20 minūtes? Pat izslēdzot ielaistos vārtus – nevajadzīgi pārkāpumi uzbrukuma zonā, lieki auti un citas epizodes.
- Spēles sākums tiešām nebija pārāk veiksmīgs, un pretiniekiem ļāvām pārāk daudz rīkoties ar bumbu. Vajadzēja spēlēt ciešāk, bet šoreiz tas neizdevās un atsevišķās epizodēs ļāvām pretiniekiem brīvi pieņemt bumbu. Skaidrs, ka pirms spēles prasījām pavisam citu pieeju pozicionālajai aizsardzībai, kompaktumam, agresivitātei, divcīņām un spiediena izdarīšanai, un zinājām pretinieku spēles stilu ar provokācijām un pārkāpumu pelnīšanu. Bija viss kopā – gan tas, ka nebijām pietiekami svaigi, gan tas, ka pietrūka laika pastrādāt vairāk, gan tas, ka vairākās pozīcijās trūka spēles veidotāju, kuri izlases modelī ierasti spēlē pamatsastāvā.
- Pirmkārt, vai treneris var izcelt trīs spēlētājus, kuri šajā ciklā bija neaizstājami un bija komandas līderi? Otrkārt, konkrēti par Krolli, kurš piedalījās visās 10 spēlēs, bet nevienā nedabūja vairāk par 21 minūti: kādēļ tā un vai viņa spēles laiks šajā ciklā bija atbilstošs?
- Šobrīd droši vien neizcelšu nevienu spēlētāju un izcelšu visu komandu kopumā, jo dažādos posmos dažādās spēlēs bija dažādi spēlētāji, kuri deva diezgan lielu ieguldījumu. Tā ka atzīmēšu komandu kopumā un nepāriešu uz personālijām. Kas attiecas uz Raimondu, viņš turpina progresēt un arī šodien ļoti veiksmīgi izgāja uz maiņu. Tāds šobrīd ir mūsu redzējums par viņa spēles laiku, un šis spēles laiks, ja viņš turpinās progresēt, augs. Treneru štāba skatījumā tāds ir pašreizējais minūšu sadalījums starp uzbrucējiem. Vairāk komentējama īsti nav – ja kāds uzskata, ka spēles minūtēm bija jābūt lielākām, tad viņam tas arī droši vien būtu jāstāsta un jāpamato.
- Pēc pirmā puslaika rezultāts bija mūs neapmierinošs 1:1 un veici vienu maiņu pēc pozīcijas. Vai tika izskatīti varianti kādā konkrētā brīdī, rezultātam nemainoties, pāriet uz citu taktiku un izvietojumu, piemēram, spēlēt ar trim uzbrucējiem, vai arī līdz galam biji pārliecināts par šo izvietojumu un šo spēles stilu, ka tas dos rezultātu?
- Taktikas maiņu īsti neplānoju, jo uz rezervistu soliņa izvēles iespēju nebija daudz. Ņemot vērā, ka gan Vladislavs Gutkovskis, gan Roberts Uldriķis spēlēja pirms divām dienām, bija skaidrs, ka mums vajadzēs svaigu uzbrucēju. Variantu ar trim uzbrucējiem neizskatījām, un mums vajadzēja konkrētāk izpildīt to, par ko bijām vienojušies pirms spēles. Un otrajā puslaikā, atskaitot dažas epizodes, mums tas arī izdevās daudz labāk nekā pirmajā puslaikā.
[+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
-4 [+] [-]
+1 [+] [-]
-3 [+] [-]
-3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
-4 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
kaut gan pēc izgāztās Nāciju līgas daži laikam tiešām tā domā! pat treneris pats sev sit uz pleca cik viņš ir bijis teicams!
-3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Jā,es vienmēr un visur priecājos par Latvijas sportistu panākumiem.arī progresu uzskatu par panākumu.un uzskatu ka Kazakeviča darbs vērtējams pozitīvi,atšķirībā no divu iepriekšējo ampelmaņu darba.tie laikam bija vairāk otkatu nesēji nekā treneri.sevišķi tas somu dzērājs😀😀😀
+3 [+] [-]
-3 [+] [-]
+3 [+] [-]
Ja kādam neapmierina tas ko latviešu treneru komanda ar Kazakeviču priekšgalā ir sasnieguši ar šiem spēlētājiem, tad laikam viņiem patika visas tās sagrāves un iesistie trīs vārti visā kvalifikācijas ciklā pie Stajanoviča.
Tomēr vienmēr atceros to austrumu tautu parunu-suņi rej, bet karavāna mierīgi iet tālāk.
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Manuprāt LV futbolam šobrīd vitāli svarīgi ir noturēt uzņemto kursu.izskatās ka ne tikai izlases sniegums progresē.ari virslīga Ļašenko laikā ir attīrījusies no vairākām šaubīgām personām.tā ka ir cerība,ka Latvijas futene ies uz augšu.
Bet tie suņi ne tikai ries,viņi kodīs pie pirmās iespējas..
-2 [+] [-]
Dažs labs sev vareni glaimo uzskatot savus purkšķus internetā par viedokli.
[+] [-]
-1 [+] [-]