Pātelainens: "Neesmu burvis, lai no cepures izvilktu trusīti. Attīstība prasa laiku"

- Aizvadījām sliktu spēli, vai arī 0:3 ir reālā atšķirība starp abām komandām?
- Starp abām komandām ir starpība kvalitātē, par to nav nekādu šaubu. Jāpaslavē Gruzija, kurai ir teicami un tehniski spēlētāji, kuru kustība ir ļoti asa un kuru piespēles ir savlaicīgas, kuru pirmais pieskāriens ir labs. Gruzija ir laba komanda, un man tā patīk. Ielaistajos vārtos slikti aizsargājās vidējā līnija, un no tādiem vārtiem, protams, vajadzētu izvairīties. Jābūt disciplinētākiem, agresīvākiem, tuvāk savam spēlētājam un jāzina, kur ir tavs spēlētājs. Trešos vārtus ielaidām pretuzbrukumā – nedrīkst šādi no malas ielaist pretinieku viduszonā. Sāpīgs, sāpīgs vakars – nekādu šaubu. Taču tajā pašā laikā aizvadījām labas epizodes un, manuprāt, mūsu piespēļu temps bija labs. Lai arī vakars nebija patīkams, spēlētāji neslēpās krūmos un turpināja censties. Tomēr ar to ne tuvu nav gana.

- Pretinieku treneris teica, ka šī bija Gruzijas labākā spēle viņa vadībā. Kur jūsu septiņu spēļu rangā ievietojama šī spēle?
- (Iesmejas) Ja zaudē ar 0:3, tad noteikti starp sliktākajām. Protams, ka tā ir. Mani iespaidoja Gruzijas spēle – ļoti ātra un precīza. Zinājām, ka Gruzijai ir ļoti labi un tehniski apdāvināti spēlētāji, tādēļ arī mainījām izvietojumu, lai būtu stabilāki aizsardzībā. Bet shēmas neko nenozīmē, ja katrs individuāli neizpilda savu darbu. Mācīsimies no šīm kļūdām. Rādīsim tās spēlētājiem un treniņos strādāsim pie tā, lai šīs kļūdas vairs neatkārtotu. Vai vismaz to būtu arvien mazāk. Esmu uzsvēris attīstības nozīmi, esmu uzsvēris progresa un procesa nozīmi. Vēl neesam pat tuvumā tam, kur vēlamies būt, un visi to var redzēt, taču mūsu spēlē ir pozitīvas iezīmes. Mēs progresējam. Jā, rezultāts nebija labs, bet pat tad, ja tiec sakauts ar 0:3, kā tas notika šodien, sniegumā var būt arī labas lietas.

- Varat tās nosaukt?
- Bija daudz labu piespēļu uz priekšu, taču arī pārāk bieži izvēlējāmies drošākos risinājumus un piespēlējām atpakaļ vai uz sāniem. Tā vietā, lai būtu drosmīgi un spēlētu uz priekšu. Arī tas, cik laicīgi izdarām kustību. Šajā ziņā starp abām komandām ir liela atšķirība, un šodiena mums bija labs piemērs, kas vēl ir jāiemācās. Mums priekšā ir tāls ceļš, bet mēs esam nelokāmi, turpinām trenēties un dot spēlētājiem vielu pārdomām un galu galā turp nokļūsim. (Telpas skaļruņos atskan signāls par gaidāmu paziņojumu) Vai tas ir signāls par pēdējo vilcienu? Kāds man teica, ka mums statistikā ir 12 sitieni pa vārtiem [taču tikai viens rāmī]. Tas man ir pārsteidzoši, ņemot vērā, ka zaudējām ar 0:3. Jā, vairāki sitieni nebija labas vārtu gūšanas iespējas, taču tie bija pusmomenti. Mums ir jāturpina strādāt, lai spēlētāji šādās situācijās būtu aukstasinīgāki. Un tad arī iesitīsim. Jā, neaizmirstu, ka Vaņins atvairīja pendeli un tobrīd atstāja mūs spēlē, taču tie pusmomenti – lai arī kurā brīdī tie būtu – ir jāizmanto. Nesaku, ka bijām pelnījuši kaut ko paņemt no šīs spēles. Nē, es to nesaku. Bet iespējas un labas lietas bija. Un šo informāciju mēs nodosim spēlētājiem. Tāpat kā par pieļautajām kļūdām. Paliek reālisti un analizējam labās un sliktās lietas.

- Kāds būs Latvijas mērķis nākamajā kvalifikācijā? Un vai ticat, ka Latvijas spēlētāji var progresēt? (Gruzijas žurnālista jautājums)
- Protams, ka varam. Progresējam visu laiku. Protams, ka ceļā pretī attīstībai allaž ir šķēršļi. Tas nav tikai rožu dārzs. Mēs noteikti varam progresēt. Esam pacietīgi un daudz strādājam ārpus spēlēm. Spēlētāji klausās, un viņi ļoti vēlas mācīties un kļūt labākiem. Un mēs kļūsim labāki. Rezultāts šodien bija briesmīgs, un mēs negribējām, lai notiktu kas tāds, bet jāpaslavē Gruzija, kas nospēlēja ļoti labi.

- Kāds būs mērķis kvalifikācijā?
- Eiropas čempionāta kvalifikācijā nākamajā gadā? Tik tālu es vēl neskatos. Ceturtdien un piektdien analizēšu šīs divas spēles un izveidošu videoklipus spēlētājiem. Un tad skatīsimies Kazahstānas un Andoras virzienā un gatavosimies tām spēlēm. Tas šobrīd ir galvenais mērķis, tālāk vēl neskatāmies.

- Kādēļ tika veiktas piecas izmaiņas sākumsastāvā?
- Gribējām svaigas kājas, jo zinājām, ka spēlēsim pret ļoti enerģisku un ātru komandu. Man šķita, ka vairāki spēlētāji, kuri iepriekš izgāja uz maiņu, nospēlēja ļoti labi. Kā Cigaņiks, kurš labu spēli aizvadīja arī šodien. Viņš izlasē ienes svaigas vēsmas. Tas ir ceļš uz priekšu. Mums ir jaunieši, kuri ienāk izlasē, un nekautrēsimies uz izlasi aicināt jauniešus, jo mums ir labi jaunieši. Tādi arī bija pārmaiņu iemesli – sniegums un svaigums, jo zinājām, ka mums būs jāaizsargājas un daudz jāskrien pret mobilu un ļoti ātru komandu.

- Otrajā puslaikā bija pāris situāciju, kad Karašausks pēc bumbas devās laukuma dziļumā. Tā bija viņa improvizācija vai jūsu norāde?
- Tā bija viņa improvizācija. Man patiktos viņu redzēt augstāk laukumā un bumbu saņemt tur, bet spēles laikā viņš brīžiem sēdās ļoti zemu. Viņš saņēma bumbu un veidoja diezgan labu saspēli, gandrīz kaut ko izveidojot. Taču es vēlētos, lai viņš spēlētu augstāk un tiktu pie viens pret vienu situācijām, kurās viņš ar savām driblēšanas prasmēm varētu radīt vārtu gūšanas iespējas. Improvizējot viņš meklēja zonas laukuma dziļumā, un es viņam sacīju, lai paliek augstāk laukumā un lai dziļumā spēlētu citi. Domāju, ka ir labi, ka mums ir komandas kustība, ka spēlētāji nav statiski un viņi meklē plašumu, ja to uzreiz neatrod tur, kur gribētos. Protams, ka gribam, lai mūsu taktika būtu kā zirnekļa tīkls, kurā visi spēlētāji būtu saistīti savā starpā. Nekādā mērā nevaru pārmest Karašauskam par pūlēm. Viņš centās atrast bumbu, un viņš darīja visu, ko spēja, arī aizsardzībā. Visi zinām, ka viņš nav dabisks aizsardzības tipa spēlētājs un ka aizsardzības pienākumi ir tie, kurus viņam reizēm ne pārāk gribētos pildīt. Bet viņš pieturējās pie spēles plāna un darīja, ko varēja.

- Pirmajā puslaikā bija viens stūra sitiens, kurā Rakels un Cigaņiks bija divatā pret vienu gruzīnu spēlētāju, taču neizspēlēja stūra sitienu, tā vietā izdarot centrējumu. Tas bija nepareizs lēmums, vai arī viņiem tā bija jādara?
- Ja pareizi atceros epizodi, tad atbrīvojām vietu un izdarījām piespēli Fertova virzienā. Tā ka tobrīd viss lāga neaizritēja pēc plāna. Pārtraukumā to pieminējām, lai mēs pieturētos pie standartsituācijām, kuras praktizējām, nevis nedaudz zaudētu koncentrēšanos. Diemžēl tieši tas notika. Protams, ka vēlamies, lai spēlētāji standartsituācijās saglabātu arī brīvības elementu un iespēju improvizēt. Ja viņi redz kādu atbrīvojušos spēlētāju, kas mums pārsteidzoši ir piedāvāts, tad, protams, ka viņi drīkst to izmantot, lai gūtu priekšrocību. Taču pie tā ir jāstrādā un, protams, nevaram spēlētājiem teikt, ka viņi var darīt ko vien vēlas. Ir jādara tās lietas, kuras esam mēģinājuši, bet, ja parādās acīmredzamas citas iespējas, spēlētāji drīkst to darīt.

Pozitīvi attiecos pret spēlētāju domāšanu. Dodam viņiem vadlīnijas, bet, ja spēlētāji laukumā nedomā, tad nedomāju, ka mēs kaut kur tiksim. Negribam, lai mūsu spēlētāji būtu roboti. Gribam, lai viņi domātu, izprastu spēli un pieņemtu savus lēmumus mūsu taktiskā plāna ietvaros. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Brīžiem man rodas sajūta, ka spēlētāji spēlē ar rokasbremzi un ir nedaudz robotizēti, nepietiekami domājot par spēli. Un šā iemesla dēļ spēles izpratne ir ierobežota. Gribam attīstīt mūsu jauniešus un panākt, lai viņi vairāk domātu par taktiku un lēmumiem. Taktikas ietvaros, vēlos to uzsvērt. Bez tā mūsu spēlētāji nekad neattīstīsies par pasaules klases futbolistiem. Un tas ir ļoti svarīgi jaunatnes futbolā un jaunatnes trenēšanā, lai jauniešos attīstītu futbola domāšanu. Tas nenotiek pats no sevis. Tam ir vajadzīga programma, un jo agrāk to sāksim, jo labāk. Tas ir paveikts daudzās valstīs, un domāju, ka tas ir nepieciešams arī šajā valstī, lai nākotnē izveidotu vairāk domājošu, modernu, tehniski un taktiski spējīgāku spēlētāju. Tas manā izpratnē ir ceļš uz priekšu.

- Pēc Andoras spēles vaicāju, vai laukumā redzējāt līderus. Vai tagad, pēc ceturtās spēles, redzat futbolistus, kuri grūtos brīžos nebaidās uzņemties iniciatīvu?
- Arvien vairāk runājam laukumā. Ir arvien vairāk instrukciju. Ir arvien vairāk uzmundrinājuma pēc kļūdām. Kas ir labi – mēs to vēlamies. Nevar pateikt kādam, ka tu, starp citu, esi šīs komandas līderis un ka tev ir atbilstoši jāuzvedas. Tā tas nenotiek. Tas ir jāiemācās, un tas prasa laiku. Protams, kad spēlētājiem iet spēle un aug pārliecība, ir vieglāk būt līderiem. Bet sakāvē ar 0:3 sajūta ir briesmīga – ticiet man, esmu bijis šādās situācijās. Tādēļ vēlos mainīt spēlētāju attieksmi, lai neviens neapstātos un nenokārtu galvas, sakot, ka viss iet pilnīgi greizi, kā arī bija, taču visi turpināja censties. Šādās situācijās atrast līderus ir grūti. Jā, mēs gribētu, lai tādi būtu. Kā jau teicu, varam dzirdēt, ka laukumā runājam un organizējam arvien vairāk. Tā ir viena no pārmaiņām, un domāju, ka tas ir lieliski.

Kā jau teicu par domāšanu, nemācām, lai spēlētāji būtu roboti. Tieši tāpat arī ar līdera dotībām. Tas no mediju puses ir ļoti biežs jautājums: kurš ir līderis? Mums tādu nav pārāk daudz. Nav. Bet varu teikt, ka mūsu puiši runā vairāk un cits citam dod vairāk instrukciju un ka viņi ir vairāk atbrīvojušies un ar lielāku vēlmi apliecināt sevi. Es to atbalstu. Kā jau teicu, tas ir jādara taktikas ietvaros, nevis jāspēlē solo. Mūsu spēlētāji attīstās pareizā virzienā. Kāds varētu teikt, ka, lūk, 0:3 un tas tā neizskatās, bet, runājot par attīstību, reizēm ir jāpaskatās tālāk par rezultātu. Un es daru tieši to. (…) Teicu, ka šis bija sāpīgs vakars mums, treneriem un spēlētājiem, taču tas bija arī sāpīgs mūsu līdzjutējiem, kuri vēlā otrdienas vakarā ieradās un mūs atbalstīja. Vēlos viņiem pateikties par to, ka turpināja atbalstīt komandu. Arī viņi bija vīlušies un izjuta sāpes. Vēlos viņiem pateikties par atbalstu.

- Mums bija gandrīz 50% bumbas kontrole, bet tikai viens sitiens vārtu rāmī. Četru spēļu laikā mums bijuši tikai septiņi sitieni vārtu rāmī, ieskaitot spēli pret Andoru. Kādēļ tā?
- Kāds man teica, ka mums bija 12 sitieni pa vārtiem, bet tu runā par sitieniem rāmī, vai ne?! Vienkārši – jāuzlabo sitienu kvalitāte. Izveidojot vārtu gūšanas iespēju, ir jātrāpa rāmī, un visu laiku to atkārtojam spēlētājiem, kā arī izlasē trenējam katru dienu. Man ir jāsaka arī tas, ka kopā esam pavisam neilgi un spēlētāju attīstība prasa laiku. Zinu, ka ir klubi, kas pie tās ļoti nopietni strādā, bet mums ir jāuzlabo kvalitāte, lai varētu rāmī trāpīt biežāk. Citādi iesist nevarēs – tā nav nekāda raķešu zinātne. Gribam, lai mūsu taktikas palīdzētu radīt vārtu gūšanas iespējas. Ļoti rūpīgi un detalizēti analizējam sniegumu: cik daudz uzbrucēju ieskrējienu mums ir, cik daudz uzbrūkošu piespēļu mums ir, cik pozitīvi esam, kāda veida centrējumus izdarām. Aspektu ir ļoti daudz. Pēdējās piespēles nav pietiekami labas. Ieskrējieni varētu būt labāki. Starta pozīcijas var būt labākas. Vai spēlētājs izdevības laikā izprot vārtsarga kustību un izdara sitienu pareizajā stūrī. Visu laiku ar spēlētājiem runājam par šīm lietām. Atkal runājam par attīstību, par procesu. Labam spēlētajam pasaki vienu reizi, viņš to izdarīs simt reižu. Sliktam spēlētajam pasaki simt reižu, viņš to izdarīs vienu reizi. Šajā teicienā ir patiesība. Nesaku, ka mūsu spēlētāji ir slikti. Viņi klausās, mēģina un kļūs labāki. Bet tas prasa nedaudz laika.

- Kļūstot par izlases treneri, teicāt, ka vēlaties augstu un agresīvu presingu. Šovakar šķita, ka presingu vairāk veic individuāli spēlētāji, bet trūka kolektīva presinga.
- Jā, brīžiem varēja vēlēties daudz vairāk. Mūsu doma bija augstu presingot un liegt izspēlēt no saviem vārtiem, vārtsargu piespiežot izdarīt tālu piespēli, jo viņiem priekšā nebija gara uzbrucēja. Viņiem bija daudz ļoti spējīgu spēlētāju uz zemes, kuri nav pārāk raduši pie gaisa divcīņām. Un katru reizi, kad panācām, lai vārtsargs sistu tālu uz priekšu, bumbu ieguvām mēs. Tā ka tas strādāja. Tas bija nedaudz atšķirīga veida augstais presings. Nebija tā, ka ļāvām aizsargiem saņemt bumbu un tad uzsākt presingu, cenšoties atgūt bumbu pretinieku pusē. Gribējām provocēt tālās piespēles un tādējādi, iespējams, neļaut viņiem spēlēt savu spēli, kurā viņi ir ļoti labi. Tāpēc augstais presings bija – kā arī biju solījis. Taču būs spēles, kurās augstā presinga nebūs, bet būs vidēji zems presings. Tas ir atkarīgs no pretinieka un manis izvēlētās taktikas. Taču bieži vēlamies presingot augstu, būt pozitīviem un proaktīviem, provocēt kļūdas. Tomēr reizēm to nevar darīt, jo jāspēlē pret kvalitatīvu komandu. Ja, piemēram, spēlētu pret "Barcelona", viņi uzbrukumus no vārtiem veidotu neatkarīgi no tā, ko mēs darītu, un droši vien biežāk to darītu precīzi.

- Filozofisks jautājums: maijā stājoties pie izlases stūres, vai bijāt gaidījis, ka būs tik grūti strādāt ar Latvijas futbolistiem un sasniegt pozitīvus rezultātus?
- Jā, biju – precīzi zināju, uz kurieni nācu. Biju skatījies iepriekšējās spēles un iepriekšējos rezultātus, un aina nebija pārāk patīkama, tāpēc lieliski zināju, kas notiek. Uzlabojamā bija ļoti daudz. Pirmām kārtām man šķita, ka ir jāmaina attieksme, ka mums ir jābūt agresīviem, jāspēlē augstā tempā, jābūt proaktīviem, domājot augstu presingu un tamlīdzīgas lietas. Un šajās lietās esam ārkārtīgi progresējuši. Tad sāku domāt par uzbrukumu veidošanu. Domāju, ka to visu laiku darām arvien labāk. Jā, ir spēles, kurās tas neizdodas tik labi, bet tad atkal sanāk labi. Tas ir progress – tas nav tikai nepārtraukti augošā līknē. Bet, nē, lieliski zināju, kurp dodos. Jau teicu jums, ka esmu gatavs smagi strādāt ar abām rokām, esmu gatavs attīstīt, man ir plāns, kas valstī ir jādara ilgtermiņa nākotnē. Es vēlētos atrast ilgtermiņa risinājumu. Nedomāju, ka ir ātras zāles.

Tādēļ pirmsspēles preses konferencē izcēlu realitātes izjūtu. Mums ir jābūt vēlmei attīstīties un izpratnei par to, kur esam. Daži cilvēki to nesaprot. Nevēlas saprast. Viņi vēlas tūlītējus panākumus. Bet es neesmu nekāds burvis, kurš no cepures izvilks trusīti. Es esmu attīstītājs. Izbaudu darbu ar šo komandu. Tiešām. Viņi ir labi puiši. Viņi klausās, viņi cenšas. Domāju, ka mums ir arī labi jaunieši, kuri var pastiprināt komandu. Mums ir jaunieši, kuri ir attīstījušies lielās akadēmijās Vācijā, Itālijā un citi. Cigaņiks ir labs piemērs. Viņš šodien bija ļoti spilgts ar labām tehniskajām prasmēm, ar izpratni, labu enerģiju. Viņš ļoti vēlējās ko izdarīt. Tas ir ceļš uz priekšu – iesaistot jauniešus, kad viņi būs gatavi. Tas prasa laiku, bet, kad esam sapratuši, ka jaunietis ir gatavs, iesaistām viņu komandā. Tas ir ceļš, kā progresēt, jau akadēmiju līmenī spēlētājus individuāli un pozicionāli attīstīt tādus, kādus mēs vēlamies. Domājušus spēlētājus. Nākotne var būt daudz, daudz labāka nekā tā, kurā esam šobrīd. Tas ir ļoti sāpīgi. Nepārprotiet, bet ir jābūt nedaudz mazohistiskam, lai veiktu šo darbu. Saku to jokojot – neuztveriet burtiski.

- Zinām par Tarasova iepriekšējām veselības problēmām, un šī, domājams, nebija viņa labākā spēle karjerā. Kādēļ paturējāt viņu laukumā un pārtraukumā nomainījāt Fertovu?
- Jutu, ka mums ir jāuzlabo vidējās līnijas labā mala. Gan aizsardzības ziņā, gan arī jāpalielina temps un spēks tajā zonā. Atbilde bija Isajevs. Pamatsastāvā viņš nespēlēja pirmajā spēlē gūtā savainojuma dēļ. Biju piesardzīgs, ka viņš varētu nebūt par 100% gatavs iesaistīties divcīņās. Kāds varētu teikt, ka tas bija nepareizs lēmums. Iespējams, bet šo lēmumu pieņēmu šā iemesla dēļ. Ļoti augstu vērtēju gan Isajevu, gan Fertovu un zinu, ka Tarasovs var veikt labu darbu vidējā līnijā. Maiņu veicu šo iemeslu dēļ: nedaudz vairāk tempa, nedaudz vairāk spēka.

- Vai dodiet priekšroku sniegumam Gruzijā, kad bijām piesardzīgāki, vai tagad, kad spēlējām pārgalvīgāk un pieļāvām vairāk kļūdu?
- Dodu priekšroku tādam sniegumam, kas dod uzvaru. Zinu, ka varam spēlēt abējādi. Zinu, ka komanda ir vairāk pieradusi spēlēt dziļā aizsardzībā. Tbilisi pārejot uz 4-4-2, sākām veidot labas iespējas. Esmu drosmīgs un vēlos gūt vārtus. Sauciet mani par dumju, ja vēlaties, bet gribu gūt vārtus un tiekties pēc tiem. Taču ne dumjā veidā. Lielu vērību pievēršam spēles līdzsvaram. Piemēram, šodien negribējām uzbrukt ar pārāk daudz spēlētājiem, lai saglabātu līdzsvaru. Pēdējie ielaistie vārti pretuzbrukumā tajā ziņā radīja vilšanos. Man ir jāredz ieraksts, lai redzētu, kas notika. Gribu būt pozitīvs, bet ne dumjā veidā. Pirmkārt, nevēlos ielaist nevienus vārtus. Kas ir dziļas aizsardzības pamatdoma. Taču gribu arī gūt vārtus. Jau pieminējām sitienu skaitu. Ja aizsargājas dziļi, sitienu nav pārāk daudz. Runājām par attīstību. Nedomāju, ka mēs pārāk daudz attīstīsimies, ja tikai aizsargāsimies un aizsargāsimies un priekšā būs viens spēlētājs, kuram pretī būs trīs sāncenši. Tas būtu ļoti sarežģīti.

Neizslēdzu, ka nākotnē nevarētu aizsargāties zemu, bet tādā gadījumā gribētu, lai visa komanda kopīgi dotos uzbrukumā. Kā Madrides "Atletico". Viņi aizsargājas fantastiski un zemu, bet uzbrūkot uz priekšu dodas visa komanda. Protams, viņiem ir arī ātrie pretuzbrukumi, bet pozicionāli augstāk dodas visa komanda. Līdz tam ir ļoti tāls ceļš un ir vajadzīgi ļoti meistarīgi spēlētāji, kuri var pieturēt bumbu. Gribu būt pozitīvs, bet neaizmirstu arī par aizsardzību. Jāteic, ka Nāciju līgā neesam ielaiduši daudz vārtu – šodiena šajā ziņā bija katastrofa, bet aizsardzībā esam bijuši diezgan solīdi. Šodien spēlējām ar divām četru spēlētāju līnijām un diviem uzbrucējiem. Tā ir visai aizsardzības stila taktika, bet negribējām spēlēt pārāk zemu – izņemot gadījumus, kad spēles disciplīnas dēļ ir jāseko līdzi savam spēlētājam. Šodien diemžēl neizdevās to izdarīt – pussargi vai nu ļāva sist un nebija pietiekami tuvu, vai arī ļāva skriet augstāk. Tā atkal ir viena no lietām, kas ir jāattīsta. Šodienas spēlē doma bija izveidot solīdu aizsardzību no divām četru spēlētāju līnijām un diviem priekšējiem spēlētājiem, kurus uzbrukumā izmantot kā mērķa spēlētājus, ar kuru palīdzību virzīt komandu augstāk. Vairākkārt tas labi izdevās, bet, protams, ne pietiekami bieži.

- Vakar runājāt par Gruzijas pacietīgo darbu un federācijas uzticību Vaisam. Vai esat pārliecināts, ka mūsu federācijai sakrīt vīzija ar jums par mūsu futbola attīstību? Un vai esat drošs, ka nākamgad vēl būsiet Latvijas izlasē šajā brīnišķīgajā stadionā?
- Esmu drošs, ka prezidents un valde grib visu labāko Latvijas futbolam un lēmumus pieņem attiecīgi.