Gorkšs atklātajā vēstulē par Rudņeva attieksmi pret latviešu valodu
Latvijas futbola izlases kapteinis Kaspars Gorkšs pēc šodien skaļi izskanējušajiem Artjoma Rudņeva izteikumiem par latviešu valodu uzrakstījis atklātu vēstuli mūsu valstsvienības faniem.
Pārpublicējam pilnā apmērā Latvijas izlases kapteiņa Kaspara Gorkša atklāto vēstuli (saglabājot oriģinālo vēstules noformējumu u.tml.).
Motivācija - PATRIOTISMS
Atklātā vēstule Latvijas sporta līdzjutējiem.
Pēc šodien publiskajā telpā izskanējušajiem notikumiem, man personīgi ir radies jautājums par motivāciju un argumentāciju - vai visiem Valsts izlases sportistiem ir jābūt savas Dzimtenes patriotiem...
Citam tā ir nauda, slava, bet citam - patriotisms un cīņa par savu Valsti, Karogu!
Aizvien vairāk valstu izlasēs zem viena karoga spēlē dažādu nacionalitāšu pārstāvji un ne reti ir aktuāls jautājums par himnas dziedāšanu un cieņas izrādīšanu - vai varam prasīt to no visiem?
Manuprāt - JĀ!
Ir jāciena savu valsti, līdzjutējus, trenerus, komandas biedrus un VALODU!
Dzenoties pēc stila, uztetovēt Mildu uz augšdelma vai pie katras iespējas bučot karogu - ar to diemžēl neaprobežojas cieņa un savas Dzimtenes patriotisms.
Jautājums šeit ir par attieksmi un mana izlases biedra gadījumā, manuprāt runa ir vairāk par veselo saprātu un savā ziņā vienkāršu inteliģences trūkumu un neizprotamu bravūru.
Dzirdot un lasot šodien atspoguļotos izteikumus - neviļus liek man aizdomāties, ka runātājs nebūt nav ne nodevējs vai kauna traips, kā tiek skandināts, bet apveltīts ar muļķību - tieši tādu pašu, kā visi pārējie, kuri, dzīvojot savu dzīvi Latvijā, tā arī nav uzskatījuši par vajadzīgu mācēt savas Valsts valodu un vēl vairāk - lepojas ar savu nemācēšanu!
Es personīgi ļoti ceru, ka Artjoms ir pārprasts un tā nav viņa pārliecība.
Ceru jau pirmkārt viņa paša labā...
Diemžēl, man, kā savas Valsts patriotam un izlases kapteinim ir ļoti skumji un aizskaroši, ka tā vietā, lai pienācīgi gatavotos rītdienas tik ļoti svarīgajai spēlei - mums ir jārisina šāda rakstura jautājumi, bet šoreiz uzskatu, ka klusēt būtu nevietā un nelaikā.
Pats personīgi aicinu savas Valsts līdzjutējus būt ar mums kopā rītvakar stadionā un palīdzēt mums visiem kopā cīnīties par savu Valsti, Karogu un VALODU!
Jūs patiešām mums esat ļoti nepieciešami ar savu atbalstu.
Paldies
Patiesā cieņā
Kaspars Gorkšs
Gorkša vēstule pārpublicēta no šejienes.
+5 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
https://twitter.com/EsUnPiens/statu...
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
1995.gads, kādā Latvijas mazpilsētā (piem. Salacgrīva, Koknese, Saldus) piedzimst Jānis Bērziņš.
2004. gads. Viņa ģimene, ekonomisku un sociālu apstākļu spiesti dodas labāks dzīves meklējumos uz Angliju.
9.gadīgais Jānis turpina apgūt futbola prasmes Anglijā.
2013.gads. 18.gadus jaunais Jānis Bērziņš, Latvietis, Latvijas pilsonis tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem futbola talantiem pasaulē, grib spēlēt Latvijas izlasē. Izlases vadība viņu uzaicina, jo pussargu pozīcijā viņš jau ir labāks par vairumu izlases kandidātu.
Ierodoties uz izlases nometni, Jānis sastopas ar problēmu, grūti komunicēt ar treneriem un komandas biedriem, saziņai nepieciešams lietot angļu valodu vai arī jāpiesaista Latviešu - Krievu valodas tulks.
Diezgan interesanta situācija varētu rasties, un manuprāt tas nemaz nav nereāli tuvākajos gados.
Kā nez tādā gadījumā norisinātos futbola izlases terniņi?
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+7 [+] [-]
Cepuri nost Gorkša priekšā! Vēl vairāk cienu šo cilvēku kā personību!
+8 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+7 [+] [-]
Manā izpratnē nacionālisms nozīmē cieņu, mīlestību un lojalitāti pret nāciju, valodu un valsti kurai es esmu piederīgs. Tas nozīmē, ja man kādreiz rodas iespēja nest savas nācijas vārdu aiz sevis un pārstāvēt to ārpus valsts robežām, es to daru ar vislielāko cieņu un pietāti.
Mazliet (meloju pats sev, pat ļoti) kremt, ka sirdī patiesais krievs Rudņevs šādi izrīkojas ar mūsu nacionālām vērtībām, šajā sakarā, Latvijas valsts nacionālo futbola izlasi. Nav mums viņš jālauž runāt latviski un ar varu bučot valsts karogu. Negribi - nevajag. Dzīvo Daugavpilī, Hamburgā da jebkur citur, sit miljons vārtu, bet valsts izlasi pārstāvi tikai tad, ja to patiešām gribi, kā to grib Kaspars Gorkšs un tas sētas puika, kas aplīmējis visu savu guļamistabu ar Gorkša plakātiem.
Domājiet tam D-pils pašpuikam spēlēšana izlasē un raušanās uz to ir dziļu vērtību motivēta? Domāju, ka ne tuvu tam. Spēlēšana izlasē viņam paver plašākas iespējas personiskajā karjerā un lielākus skaitļus algu čekos. Starkova darbi to spilgti pasvītro. Bija tādi laiki, kad viņš izlasē vilka visus šos nekur nevajadzīgos pensionārus lai tie tiktu pie kaut kādām kapeikām vismaz kādā no Krievijas 3. līgas klubiem.
Allaž ar skaudību skatos, kā tādas nācijas kā Itālija, Polija, Spānija, Turcija utt. pirms spēlēm apskāvušies vienoti dzied savas valsts himnas. Labi, futbolā kā jau mazliet mīkstā (vairāk dienvidu tautām piemīt šāds raksturojums) sporta veidā šī nacionālā stāja ir mazliet vājāka. Toties, kas notiek regbijā. Tur večiem asaras acīs, kad tiek spēlēta valsts himna. Kad tā būs pie mums? Varam tikai sapņot.
Bet lai kas mainītos, ir jārīkojas, un jābūt ar stingru mugurkaulu un vēsu prātu. Jāaizstāv savas nacionālās vērtības, bez dakšām, bet ar prātu
P.s. Izsaku Kasparam vislielāko cieņu. Ilgu tev karjeru un stipru latvisko garu
+7 [+] [-]
+7 [+] [-]
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Ceru, ka Rudņev tiešām ir pārprasts un visticamāk drīzuma būs arī vēstule no viņa.
P.S. Himnas dziedāšana.... es pieļauju, ka liela daļā krievvalodīgu nemaz izlasē nezin, himans vardu un tulkojumu.
+2 [+] [-]
[+] [-]