Aprit desmit gadi kopš Latvijas vēsturiskās dalības "Euro 2004"

Tāpat šodien aprit desmit gadi kopš Latvijas pirmajiem un pagaidām arī vienīgajiem vārtiem finālturnīros. Tos Latvija guva perfektā pretuzbrukumā, kura noslēgumā Verpakovskis, piemānījis aizsargu, no vārtu priekšas precīzi pielaboja Andreja Prohorenkova piespēli. Pats Prohorenkovs gan nevēlas sev atvēlēt pārāk lielus laurus: "Man parasti nepatīk, kad saka, ka es tajos piedalījos – es vienkārši darīju to, kas man bija jādara."

"Šajos vārtos piedalījās pilnīgi visi. Kāds savāca bumbu, kāds atdeva piespēli, kāds guva vārtus. Tie bija kolektīvi vārti, un es nebiju pēdējais, kurš pieskārās bumbai. Un es nebiju pirmais, kurš šo bumbu atņēma. Varbūt, ka es visiem paliku atmiņā, jo uzbrukuma laikā visilgāk skrēju ar bumbu," Prohorenkovs turpināja. "Protams, ka tas viss tika darīts apzināti – šie vārti par 99% tika izveidoti ideāli. Tā pati Igora Stepanova piespēle, kura labā pozīcijā izvirzīja mani. Gan Igora, gan mana piespēle, gan Māra atvēršanās soda laukumā – tas viss notika pārdomāti."

Vaicāts, vai tā bija svarīgākā piespēle viņa karjerā, Prohorenkovs atbildēja apstiprinoši, un viņa sejā iezagās lepns smaids. "Jā, tā bija svarīgākā piespēle manā dzīvē. Piespēļu ir bijis daudz, taču tā bija viena no svarīgākajām un visvairāk atmiņā paliekošākajām. Un noteikti lepojos, ka piedalījos un devu kaut kādu ieguldījumu Latvijas izlasē," sacīja Prohorenkovs.

""Euro 2004" bija manas karjeras pati virsotne, un var teikt, ka nedēļas laikā to atceros vairākas reizes. Tos brīžus, kurus visi kopā pārdzīvojām. Kā gājām uz čempionātu, kā spēlējām, kā priecājāmies un arī kā kopīgi piedzīvojām vilšanos. Domāju, ka visai Latvijai Eiropas čempionāts bija liels sasniegums. Ļoti ceru, ka kādreiz Latvija atkal spēlēs finālturnīrā un mēs visi varēsim to atbalstīt," Prohorenkovs noslēdza.

Latvija, pateicoties Verpakovska vārtiem un Petra Čeha pārspēšanai, pirmā puslaika kompensācijas laikā izvirzījās vadībā, taču mača izskaņā čehi tomēr izrāva uzvaru. 73. minūtē turnīra uzlecošā zvaigzne Milans Barošs panāca izlīdzinājumu, bet 85. minūtē Mareks Heincs guva otros vārtus (2:1). Otrajā spēlē Latvija varonīgi cīnījās neizšķirti pret Vāciju (0:0), bet pēdējā mačā atzina Nīderlandes pārākumu (0:3). Grupā ar deviņiem punktiem uzvarēja Čehija, kas vēlāk pusfinālā pagarinājumā zaudēja nākamajai čempionei Grieķijai (0:1). Arī Nīderlande apstājās pusfinālā, ar 1:2 piekāpjoties Portugālei.

Finālturnīra gaitā Starkovs uzticējās vienam un tam pašam starta sastāvam. Vārtos spēlēja Aleksandrs Koliņko ("Rostov"), aizsardzībā – Aleksandrs Isakovs ("Skonto"), Mihails Zemļinskis ("Skonto"), Igors Stepanovs ("Beveren") un Oļegs Blagonadeždins ("Skonto"), bet vidējā līnijā – Imants Bleidelis ("Viborg"), Vitālijs Astafjevs ("Admira"), Valentīns Lobaņovs ("Metalurh Z") un Andrejs Rubins ("Shinnik"). Priekšējā līnijā bija Andrejs Prohorenkovs ("Maccabi T-A") un Māris Verpakovskis ("Dynamo K").

Visās spēlēs uz maiņu izgāja Juris Laizāns (CSKA M) un Marians Pahars ("Southampton"), bet pa reizei uz maiņu gāja Vīts Rimkus ("Ventspils"), Dzintars Zirnis ("Liepājas metalurgs") un Andrejs Štolcers ("Fulham"). Bez nosauktajiem sastāvā finālturnīrā bija arī skontieši Andrejs Piedels, Andrejs Pavlovs, Mihails Miholaps un Artūrs Zakreševskis, ventspilnieki Māris Smirnovs un Igors Korabļovs, kā arī Jurģis Pučinsks ("Luch-Energiya").