Starkovs: "Futbols Latvijā ir akmens laikmeta līmenī!"
Spānijā aizvadītā spēle Eiropas čempionāta (EČ) atlases turnīrā lieliski parādīja futbola sociālo stāvokli Latvijā - tas ir akmens laikmeta līmenī, laikrakstā "Diena" piektdien citēts Latvijas izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs.
"Spānijā bija uzskatāmi redzams, ka futbola sociālais stāvoklis pie mums ir akmens laikmeta līmenī — televīzijā spēli nerādīja, Ovjedo bija tikai divi žurnālisti, bet spēlējām taču ar vienu no futbola lielvalstīm, kur tik daudz ko redzēt. Izlase ir kā sabiedrības attieksmes produkts, jo visi dzīvojam vienā valstī," klāstīja Starkovs.
Izmantotie resursi:
Diena
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Un galvenais futbola attīstības rādītājs ir kā tiek domāts par skatītāju piesaistīšanu futbola spēlēm. Kādā līmenī ir LU stadions kāds ir tablo vai sēdvietas kā ar tualetēm utt. Ko varam redzēt tv no sporta veida nr.1 Latvijā. Ja jau kaut kādu iemeslu dēļ nerādam futbola spēli no Spānijas vai arī Ventspili čempionu līgā. Tā ir attieksme pret līdzjutējiem.
Žēl skatīties kā futbols grimst Latvijā- čempionāts, izlase, klubi, arī gadsimta treneris Starkovs ir mainījies un ne uz to labo pusi. Nosauciet kaut vienu futbolistu kurš ir līderis savā klubā ārpus Latvijas vai viens no9 tiem. Laizāns it kā labi spēlē,bet pēdējās viņa spēles izlasē nekomentēšu. laizāns atgādina iedomīgu gailēnu. Koļinko ir viens no labākajiem futbolistiem varbūt otrs būtu Gorkšs-bet tā tomēr ir Anglijas 2. līga pēc stipruma. Un cik ilgi mēs skatīsimies ka mokās laukumā mūsu krītošā zvaigzne - Verpakovskis. Kaut nu viens treneris iemācītu viņam noturēties kājās.
Interesanti cik no mūsu izlases tiktu piemēram Lietuvas, Gruzijas , Baltkrievijas izlasēs. Vienīgais laba līmeņa spēlētājs Latvijā no 1991.gada manuprāt bija PAHARS. Nebūtu traumas iespējams viņš būtu stabils izlases līderis. Verpakovska uzplaukums 2 gadu garumā ir par īsu lai sauktu viņu par lielu meistaru.
Ceru uz ārzemju treneri un kardinālām pārmaiņām latvijas čempionātā vai visreālākais ir Baltijas futbola līgas izveidi kur kādas 16 komandas spēlētu 2 apļu turnīru/ja vēl tur ievilktu Baltkrievijas klubus tad 4 klubi no katras valsts un uz priekšu/, bet laikam jau aizgāju utopijā- mūsu futbols mirst, jo mēs jau par labu spēli saucam ja ir 1 bīstams moments pa spēli pāris reizes tiekam pāri centram un pat kādu reizi līdz soda laukumam. Nu noskatieties kā Latvija uzvarēja Ziemeļīriju-cik mums bija bīstamu momentu un cik meistarīgi kombinējām pretinieka laukuma pusē. mēs jau priecājamies ka izlases futbolisti laukumā cīnās līdz galam, bet varbūt esmu vecmodīgs tomēr uzskatu ka pilnīga pašatdeve laukumā visas 90 minūtes nav nekas izcils , bet gan obligāta prasība jebkurā izlasē jebkuram spēlētājam. Izlasē jāspēlē meistarīgiem futbolistiem kuri prot kaut ko veidot un zaudēt var dažādi. 1-2 Moldovai vai 0-3 uzbekistānai/laikam 2003.gadā. Tas zaudējums neatstāja sāpīgas sajūtas, jo bija saturīgas kombinācijas no Latvijas izlases puses un 2. puslaikā 25 minūtes uzbeki pat pāri centram netika, tad Starkovs riskēja spēlēja ar 3 aizsargiem uz zaudējām ar 0-3, bet spēle bija. Rezultāts pēc tam Portugāle-2004.
Futbola funkcionāri Latvijā glābiet futbolu no pilnīgas nomiršanas Latvijā.
Ja Spānijā mums skaitījās laba spēle vai normāla tad mēs esam akmens laikmets.
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
2002.--2004. gada panākumi, ņemot vērā reālos priekšnoteikumus, bija vienkārši brīnums, Starkovs bija viens no šī brīnuma radītājiem (bet viņš nespētu neko daudz, ja Verpakovskis tobrīd nebūtu superformā), bet tas, ka tagad ar to pašu Starkovu esam tur, kur esam -- tā tiešām nav viņa vaina, tas ir mūsu reālo iespēju atspulgs. Un 0:2 pret Spāniju -- tas tomēr ir labāk, nekā 0:5 kā 90. gadu sākumā. Tā kā -- salīdzinot ar toreizējo, tomēr esam labāki pat brīdi, kad varējuma līkne iet uz leju.
[+] [-]
-1 [+] [-]
Bet ta ir!!!!
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]