Štolcers Portugālē trenē ķīniešus

“Pārcelties uz Portugāli man piedāvāja viens ķīniešu biznesmenis, kurš dzīvo Honkongā. Kopš 5. janvāra esmu netālu no Lisabonas un strādāju "Grupo Sportivo de Loures", kas spēlē 3. līgā un kurai uzdevums ir tikt otrajā līgā. Kluba saimnieks ir ķīnietis, bet prezidents – portugālis,” stāsta Štolcers. “Pārsvarā individuāli trenēju ķīniešu jaunos futbolistus U-19 komandā, lai sagatavotu viņus atbilstoši konkurētspējīgus pirmajai komandai. Kopā te ir ap 14-16 ķīniešu futbolistu – strādāju ar viņiem gan pēc savainojumiem rehabilitācijas procesā, gan izstrādāju katram individuālo treniņu plānu, gan arī trenēju šo grupiņu kopā. Kopš esmu te, trīs futbolisti jau ir uzņemti pirmajā komandā.”

Tiesa, pagaidām Andrejs nevar būt drošs par ilglaicīgu palikšanu Portugālē, jo oficiāli noslēgt līgumu liedz Portugāles Futbola federācija, kurai vispirms jāpārbauda trenera dokumenti, lai dotu zaļo gaismu strādāšanai valsts futbola sistēmā. “Īsti to neizprotu, taču man teica, ka būs vajadzīgi divi mēneši, lai visu izskatītu. Sistēma te nav ideāla, bet ir kā ir – strādāju un gaidu. Neredzu gan pamatu, lai mani šeit nepieņemtu, jo visi papīri ir oficiāli. Taču ir variants braukt strādāt arī uz Ķīnu – ja nu kas, droši vien tā darītu. Esmu vairākkārt bijis gan Korejā, gan arī Honkongā, un to pusi kaut cik zinu. Ķīniski gan vēl neko daudz nesaprotu [smejas]. Bet angļu valodu Portugālē saprot daudzi, pats arī esmu sācis mācīties portugāļu valodu.”

Jautāts, kāpēc Štolcers futbola dzimteni Angliju, kurā gan spēlētāja, gan trenera statusā pavadījis daudzus gadus, nolēmis nomainīt pret sev nepazīstamo Portugāli, treneris atbildēja: “Varu regulāri strādāt savā jomā kā profesionāls treneris. Tāpat arī finansiāli šis bija interesants variants. Bija piedāvājumi arī Latvijā, taču izlēmu doties uz Portugāli – ir saistošas perspektīvas kā trenerim un interesanta futbola valsts. Jā, Anglijā strādāju augstākā līmenī – tur viss trenera darbs jau bija datorizēts. Trīs mēnešus biju galvenais treneris “Stevenage” [galvenā komanda spēlē “League Two” jeb Anglijas 4. līgā – aut.] U-19 komandā, taču atnāca atpakaļ iepriekšējais treneris, kurš bija pirmajā komandā un kuru es aizvietoju, līdz ar to man tur vairs pēc tam nebija vietas. Angļi zemākās līgās skaita naudu un nevar atļauties daudz darbinieku klubā. Taču guvu labu pieredzi – galveno komandu trenēja [bijušais Anglijas izlases un Mančestras "United" uzbrucējs] Tedijs Šeringems, ar kuru arī bieži bija jāsastrādājas.”

Lūgts vairāk pastāstīt par modernizēto Anglijas jaunatnes futbola sistēmu, Štolcers uzsvēra, ka treneriem pieejama detalizēta informācija par spēlētāju paveikto iepriekšējos gados: “Klubi Anglijā ir iedalīti kategorijās, un “Stevenage” ir trešajā, taču tiecas uz otro. Bija divi treniņi dienā, un viss tika piefiksēts online režīmā un sūtīts Anglijas Futbola asociācijai kā pierādījumi. Individuāli aprakstīju katra spēlētāja izdarīto treniņā, tāpat treniņa režīmu, mērķi utt. Un tā katru dienu, kas ir laikietilpīgi un nogurdinoši, taču ar laiku varēja redzēt, ka tam ir jēga. Divi cilvēki klubā analizēja katru spēlētāju pēc spēlēm, kas tika filmētas. Pēc tā visa tagad esmu Portugālē, kur no tā nav nekā. Nevaru redzēt, ko klubā darījuši citi treneri, aprakstu un atskaišu nav. Anglijā spēlētājs nekur nepazūd, ja aiziet uz citu klubu – visa informācija [par vēsturi] ir piefiksēta un pieejama.”

Februāra “Sporta Avīzes” lasītāji jau par ko līdzīgu ir informēti, jo arī “West Ham” jaunatnes sistēmā spēlējošā latviešu vārtsarga Riharda Matrevica vecāki saņem video par dēla veikumu pat treniņos. Štolcers izklāsta šīs sistēmas plusus: “Spēlētāju vecākiem sūtīju sagatavotos video par katru spēlētāju. Un nebija jāstrīdas ar futbolistiem vai viņu vecākiem – ja viņi domāja, ka nospēlēta ļoti laba spēle, bet tā gluži nebija, tad varēju parādīt kļūdas video, un lieku jautājumu vairs nebija. Savukārt bez tādas sistēmas var strīdēties bez gala, jo spēlētājs uzskata, ka taisnība ir viņam, un arī vecāki bērnus taču parasti mīl un aizstāv. Būtu dīvaini, ja tā nebūtu, taču ir fakti – aizsūtu, un arī vecāki visu redz. Un es runāju par klubu, kurš ir trešajā kategorijā. Kas notiek augstākās kategorijās… Kad biju “Fulham”, tad redzēju, ka vairāki cilvēki sēž no rīta līdz vakaram, analizējot spēlētājus, un futbolists, ejot uz mājām, visu savā iPad var apskatīties.”

Štolcers nosmej, ka Portugālē par datorizētām treniņu palīgmetodēm un jaunākajām tendencēm neviens jaunatnes futbolā īsti dzirdēt negrib, taču vienlaikus cilvēki brīnās, ka attīstība nav tik ātra kā cerēts. Vai ķīnieši ar Štolcera palīdzību “Grupo Sportivo de Loures” pacels cerētajos augstumos, rādīs laiks – pirmos augļus droši vien varēs redzēt jau šīs sezonas beigās.