Kazakevičam prieks par Gutkovska vārtiem, Ontužāns sevi pierādījis treniņos

- Pirmām kārtām, mums bija būtiski caur šo pārbaudes spēli risināt vairākus uzdevums. Viens no būtiskākajiem bija beidzot uzvarēt un iegūt zināmu pārliecību. Tas arī izdevās, lai gan kopumā nevar teikt, ka visas spēles garumā viss izdevās tā, kā mēs plānojām, bet rezultāts ir pozitīvs. Vairākas lietas no tām, kuras mēs bijām plānojuši, arī paveicām, un tajā pašā laikā jācer, ka tas mums neprasīs atsevišķu spēlētāju traumas – pēc šīs spēles jau ir daži jautājumi, kas ir saistībā ar spēlētāju stāvokli, bet ceru, ka viss būs kārtībā un visi spēlētāji būs gatavi spēlei pret Fēru salām.

- Divi jautājumi par taktiku. Pirmkārt, vai Uldriķim bija uzstādījums tik dziļi nākt pakaļ bumbai? Otrkārt, kādēļ pat pret Sanmarīno neizmēģinājām spēli ar balsta pussargu un diviem uzbrūkošākiem centra pussargiem?
- Nē, Robertam tāda uzstādījuma nebija. Viņš tiešām intuitīvi diezgan bieži no savas centra uzbrucēja pozīcijas gāja pakaļ bumbai, kas arī mazliet sarežģīja mums spēli, jo tādā veidā ļāvām pretiniekiem pret mums spēlēt kompaktāk, kas nebija labi un kas sarežģīja mūsu iespējas centrālajā zonā spēlēt starp līnijām. Šajā situācijā bija konkrēti uzdevumi – ja Jānis Ikaunieks ir centra uzbrucēja pozīcijā un atstumj aizsardzības līniju atpakaļ, tikai tad Roberts, mainoties vietām, drīkst iet zemāk pēc bumbas. Jā, pirmajā puslaikā Roberts diezgan bieži gāja pārāk dziļi pēc bumbas: tāda uzstādījuma nebija. Kas attiecas uz shēmu ar vienu vai diviem balstiem, mums šajā spēlē uzdevums bija arī meklēt risinājumus nākamajai spēlei pret Fēru salām. Ņemot vērā, ka Zjuzins nedrīkstēs spēlēt [diskvalifikācijas dēļ] un vēl divu balsta pussargu nometnē nav [Kristeram Toberam un Eduardam Emsim ir Covid-19 – A.S.], mums bija būtiski tieši divu balstu shēmā paskatīties Alekseju Saveļjevu un Ritvaru Ruginu kā potenciālos variantus spēlē pret Fēru salām. Tas bija mūsu galvenais uzstādījums, kādēļ turpinājām spēlēt ar diviem balstiem.

- Ja nekļūdos, visas spēles līdz šim bijušas ar vienu shēmu. Vai jūsu bagāžā vispār ir variants ar vienu balsta pussargu – varbūt D līgā, kur varam vairāk kontrolēt bumbu, mums tieši skaitliski pietrūkst radošu spēlētāju?
- Izņemot spēli Maltā, kur spēlējām ar 4-4-2, pārējās spēles tiešām aizvadījām ar 4-2-3-1. Te vairāk ir taktiskais jautājums, kāds ir uzstādījums uzbrukuma grupā: vai malējos pussargus izmantojam ar iešanu starp līnijām vai arī viņus turam plašāk flangos? Lielā mērā no tā arī ir atkarīgs, vai shēma ir ar vienu vai diviem balsta pussargiem un kurā brīdī balsta pussargs iet augstāk. Variants, ka varam spēlēt ar vienu balsta pussargu, eksistē, bet pie noteiktu citu likumsakarību sakritības – atkarībā no spēles stila un tā, kā spēlē mūsu malējie pussargi, vai viņi spēlē vairāk frontāli vai iet vairāk starp līnijām, tādējādi šo zonu piesātinot uz malējo pussargu rēķina.

- Rezultāts ļoti labs, bet kā apmierināja spēles kvalitāte, īpaši pozicionālos uzbrukumos? Spēles viens pret vienu joprojām ļoti maz, centrējumu kvalitāte – zem katras kritikas.
- Skaidrs, ka nevarētu teikt, ka viss izdevās izcili, bet domāju, ka viss spiediens no tā, ka mums neizdodas gūt vārtus, neuzvaram un spēlējam pret FIFA ranga pēdējo komandu, radīja zināmu nervozitāti spēlētājos. Arī kopumā pozicionālā spēle ar bumbu mums ne vienmēr padodas ļoti kvalitatīvi. Arī šodienas spēle, kā jau teicu, nebija vienkārša. Pozitīva lieta, kuru varu atzīmēt, protams, ir tā, ka bijām diezgan disciplinēti pārejas fāzēs, neļaujot pretiniekiem īpaši ieskrieties un esot diezgan disciplinēti un organizēti cīņā par otrajām bumbām. Bet bija epizodes spēlē, kurās gan pozicionālā uzbrukumā varējām nospēlēt labāk, gan tieši spēles beigās pie rezultāta 3:0, kad ik pa brīdim atļāvāmies diezgan dezorganizētu spēli, kas neliecina par atbilstošām kvalitātēm.

- Kāds priekšstats ir radies par Ontužāna spējām tieši tagad un tūlīt? Kāda bija doma Krolli vest tikt tālā ceļā un nedot spēlēt pārbaudes spēlē, kamēr viņš varētu spēlēt pie U21 izlases pret labu komandu Polijā?
- Ja runājam par Danielu, tas, ka devām viņam iespēju spēlēt pamatsastāvā, liecina par to, ka viņa perspektīvas ir pietiekami pozitīvas. Viņš progresē, un mēs ar viņu rēķināmies kā ar spēlētāju, kurš arī Nāciju līgas spēlēs var iziet laukumā. Domāju, ka debijai pamatsastāvā viņa sniegums nebija slikts. Skaidrs, ka ar savām niansēm. Ar Danielu reāli rēķināmies. Protams, vēlreiz atgādināšu, ka to ir ļoti būtiski sabalansēt ar regulāru spēļu praksi, lai viņš turpinātu progresēt arī kluba rindās – kaut vai otrajā komandā. Attiecībā pret Raimondu plāns bija tāds, ka viņu šodien izmantosim, bet izveidojās situācija, ka bijām spiesti veikt neplānotu maiņu – Ošu nomainīja Dubra. Raimonds jau iesildījās, un man bija izvēle starp to, vai šajā spēlē iedot minūtes Gutkovskim – ar domu, lai viņš, iespējams, gūst vārtus un pārkāpj pāri tai psiholoģiskajai barjerai, ka viņš Latvijas izlases sastāvā nav guvis nevienus vārtus, - vai arī izvēlēties Raimondu. Izvēlējos pirmo versiju, gatavojoties spēlei pret Fēru salām. Skaidrs ir viens – ja nebūtu plānots Raimondu šajā spēlē izmantot, tad tavs jautātais par iespēju spēlēt Polijā, nevis šeit sēdēt uz soliņa, būtu diezgan loģiski. Taču Raimondam nākamajās divās spēlēs noteikti ir izredzes, šobrīd vienkārši situācija izveidojās tāda, ka mums bija sešas maiņas, no kurām četras bija plānveida un divas atstājām atkarībā no situācijas – sanāca, ka viena bija jāizmanto centra aizsarga maiņai, kas nebija plānots.

- Kas notika Ošam? Vai arī Kamešs tika mainīts piespiedu kārtā vai arī neizmantoja savu iespēju?
- Ošs sajuta diskomfortu ceļgalā un paprasīja maiņu. Savukārt Kameša maiņa bija plānota, tur nebija ne izmantotas, ne neizmantotas iespējas – plānojām, ka viņš nospēlēs puslaiku un puslaiku nospēlēs arī Dāvis Ikaunieks, lai mums paliktu opcijas divu spēlētāju izvēlē nākamajai spēlei. Tā maiņa bija plānota, un tā nebija saistīta ar Vladimira sniegumu.

- Iepriekšējā sabraukumā minēji, ka Ontužāns netika pie minūtēm, jo tās nebija nopelnījis. Tas nozīmē, ka šoreiz viņš treniņā tās izcīnīja? Un kā viņam klājas ar sadzīvisku iejušanos komandā, jo esi pirmais treneris ilgā laikā, kurš izlasi vada latviski?
- Daniels tiešām pirmajos treniņos sevi parādīja ļoti labi, jo mums bija plāns, iespējams, viņu izmantot drīzāk uz maiņu, bet, pateicoties sniegumam treniņprocesā, viņš pārliecināja, ka ir pelnījis vietu pamatsastāvā. Šajā ziņā viņš šo posmu pirms pirmās spēles neapšaubāmi nostrādāja ļoti labi. Ja runā par komunikāciju, viņš runā krieviski un komunikācija lielas problēmas izlases iekšienē viņam nerada. Viņš arī saprot latviski. Kad runājam futbola pamatlietas, viņš tās saprot, bet, ja ir nepieciešamība angliski vai krieviski kaut ko paskaidrot detalizētāk, tā nav liela problēma.

- Gandrīz katrā spēlē mums ir ievērojami vairāk pārkāpumu nekā pretiniekiem. Tā ir taktika vai tikai nejaušība? Ja nejaušība, kādi ir iemesli – nespēja uzvarēt divcīņās bez pārkāpuma?
- Ja runā par pārkāpumiem un sodiem, ir būtiski, kādas ir situācijas laukumā. Ja runājam par situāciju, kad atrodamies augstā blokā un presingojam, bet pretinieks iet ārā no presinga, tad skaidrs, ka tā ir apzināta taktika, ka taisām sodu, lai mūs nenoķertu brīvās zonās – īpaši tādas komandas kā tā pati Sanmarīno, kuras ir orientētas uz pretuzbrukumu futbolu, lai tām nerastos iespējas pretuzbrukumiem, kad esam augstās pozīcijās. Bet, protams, tā ir ne vienmēr. Atsevišķiem spēlētājiem brīžiem ir problēmas ar pacietību nospēlēt epizodē līdz galam, nostrādāt kājās. Brīžiem tā vienkārši ir situācijas izpratne, par vēlu reaģējot uz situāciju un nokavējam momentu, līdz ar to esam spiesti pārkāpt noteikumus. Tādēļ viennozīmīgas atbildes nav. Skaidrs ir viens – mums ir jāprogresē šajā rādītājā, lai mūsu pārkāpumi būtu apzinātās situācijās, kurās tā ir jārīkojas no taktiskā viedokļa, bet ik pa brīdim mums pietrūkst labākas spēles lasīšanas un zināma kompaktuma distances ziņā līdz spēlētājam, kurš pieņem bumbu.

- Arī vaicājot par pārkāpumiem, kādēļ ir tik maz pārkāpumu pret mums – abās iepriekšējās spēlēs pirmais pretinieku sods bija tikai 37. minūtē? Un kādēļ pirmajās 60 minūtēs bija tikai trīs sitieni, kaut gan bumbas kontrole bija iespaidīga – vairāk nekā 70%? Jāspēlē vēl vertikālāk?
- Ir vairākas lietas. Pirmkārt, mums pietrūkst agresijas, kad atrodamies ar seju pret vārtiem – ļoti reti mēģinām apspēlēt, ļoti reti metam bumbu garām un provocējam pārkāpumus. Un tas ir jautājums gan par izprovocētiem pārkāpumiem, gan stūra sitieniem, kuru mums nebija tik daudz, kaut arī bumbas kontroles pārsvars bija diezgan nospiedošs. Tieši šī agresija īpaši laukuma malās, kā arī spēlē starp līnijām nepietiekami spēlējam pusppagriezienā, ar pieņemšanu un aiziešanu provocējot pretiniekus reaģēt uz šīm darbībām. Diezgan daudz, ja pieņemam bumbu ar muguru pret vārtiem, vienkārši atspēlējam un mēģinām apspēlēt ar piespēlēm. Šis agresijas jautājums ir diezgan būtisks, un šajā ziņā, īpaši pirmajā puslaikā, nepietiekami daudz mēģinājām apspēlēt un arī centrējumi no malām ne vienmēr bija savlaicīgi – pārāk pārturējām bumbu ar īsām piespēlēm. Neteikšu, ka ir nepieciešama vertikālāka spēle vai lielāka bumbas kontrole, bet gan tieši aktīvi darbība bumbas pieņemšanas brīdī un aktīva darbība, kad esam ar seju pret vārtiem, mēģinot pretinieku apspēlēt. Tās ir divas galvenās lietas, kas vairotu izprovocēto pārkāpumu un standartsituāciju skaitu.

- Vai šāda centra aizsargu izvēle liecina, ka Fēru salām gatavo pāri Dubra-Černomordijs? Ja tā ir, vai Oša pozīcijas sašķobījās pēc galotnes pret Maltu? Un otrs jautājums par Jāņa Ikaunieka lomu – vairāk nekā 60 minūšu ir saistītas ar vēlmi līdzsvarot jaunpienācēju īpatsvaru vai arī viņa pozīcijas pirms Fēru salām ir mazinājušās?
- Pirmkārt, gribu teikt, ka iespējamo slodzi rēķinām divu, nevis trīs spēļu kontekstā. Ja ir spēlētāji, kuri šodien nospēlējuši 90 minūšu, tas noteikti nenozīmē, ka viņi netiek izskatīti spēlēšanai pret Fēru salām. Tādi varianti eksistē kā Mārcim, tā arī Elvim Stuglim – arī tas nav izslēgts. Jāņa gadījumā bija vairāki momenti. Jā, gribējām sabalansēt sastāvu un uzbrūkošā pussarga pozīcijā izlaist pieredzējušāku spēlētāju, kurš var organizēt spēli, ja ņem vērā, ka otrs šīs pozīcijas spēlētājs, kuru parasti izmantojam, Mārtiņš Ķigurs [kausa finālā] nospēlēja 120 minūtes – redzam, ka viņš fiziski vēl nav atjaunojies, mums priekšā ir divas būtiskas spēles, kurās gribam viņu izmantot. Tas bija iemesls, kādēļ viņš spēlēja nedaudz ilgāk, bet mēs arī ļoti rūpīgi sekojam līdzi funkcionālajam stāvoklim un šodienas spēlē ātruma un spēka darbs, kas prasa diezgan lielu noslodzi, pēc visiem mūsu programmatūru rādītājiem Jānim nebija ļoti augsts un bija adekvāts vienam pilnam puslaikam, tādēļ slodzi sabalansējām un izvēlējāmies viņam iedot vēl 15 minūtes otrajā puslaikā, jo diskusija bija starp mainīšanu pārtraukumā vai vēl 10-15 minūšu iedošanu.

- Vēl divi jautājumi par Ontužānu. Pirmkārt, cik daudz tiek runāts par viņa labāko pozīciju – man radās iespaids, ka viņš drīzāk ir desmitnieks? Otrkārt, kāda ir viņa gaidāmā nākotne kluba karjerā – vai ir gaidāms kāds progress?
- Viņa pamatpozīcija, kur viņš visbiežāk ir spēlējis, ir labais insaids, kad komanda šajā zonā spēlē ar diviem spēlētājiem. Līdz ar to mūsu izšķiršanās ir meklēt pozīciju, kurā viņš mums varētu būt noderīgs visvairāk, un šobrīd to meklējam flangā, jo desmitnieka pozīcijā redzam Jāni Ikaunieku un Ķiguru. Arī treniņprocesā liekot šajā pozīcijā, viņš, godīgi sakot, treniņos izskatījās pat labāk nekā šodien spēlē, bet to var saprast – viena lieta ir treniņprocess, bet otra lieta ir spēlēt kaujas apstākļos. Ja runā par viņa situāciju, mēs to apspriežam, bet skaidras atbildes pašlaik nav. Līdz ziemas pārtraukumam viņš paliks "Bayern" sistēmā. Kad būs iespējami kādi varianti, viņš tos izskatīs, bet pagaidām konkrētas atbildes no viņa nav. No viņa puses ir versijas, kādēļ viņš nespēlē, bet vienreiz preses konferencē to jau teicu, ka es negribētu šīs versijas izpaust un daudz lietderīgāk būtu, ja jūs parunātos ar viņu pašu. Manā skatījumā viņš neapšaubāmi ir talantīgs spēlētājs, kurš nacionālajai izlasei var būt ļoti noderīgs, un noteikti esam ļoti ieinteresēti, lai viņa situācija klubā un spēļu prakse iespējami ātrāk atrisinātos, lai progress būtu straujāks un varētu ar viņu jau kā pamatsastāva spēlētāju. Mēs to noteikti ļoti gribētu.

- Kuriem vēl spēlētājiem bez Oša ir veselības problēmas? Un vai Gutkovska iesistā pendele nozīmē, ka viņš tagad ir primārais štata sitējs vai abu pozīcijas ar Jāni ir vienlīdzīgas?
- Mikrosavainojums vai diskomforts ir vēl dažiem spēlētājiem. Viens no viņiem, kurš šodien nemaz nespēlēja, ir Igors Tarasovs, kurš guva savainojumu pirmsspēles treniņā, un ir jautājums, vai viņš paspēs atjaunoties. Plus vairākiem spēlētājiem, arī Krišam Kārkliņam, ir darba savainojumi, bet vēl lielus secinājumus nevaram izdarīt, jo parasti tas ir skaidrs nākamajā rītā pēc spēles, kad saprotam, kāda ir situācija. Tādēļ konkrētas atbildes pašlaik vēl nebūs. Runājot par štata vienpadsmit metru soda sitienu izpildītāju, to jūs redzēsiet nākamajā reizē, kad būs jāsit. Šodien bija būtiski, lai Gutkovskis izpildītu šo sitienu un gūtu vārtus – lai tas viņam netraucē, nesēž galvā. Ceru, visi jau nākamajā spēlē sagaidīsim, ka spiediens no viņa būs noņemts un viņš būs spējīgs mūs priecēt ar vārtiem arī no spēles.