LFF joprojām neapstiprina Kļaviņa kandidatūru

DK pēc LFF valdes ierosinātās lietas uzsākšanas februāra beigās divreiz oficiāli uzklausīja Krišjāni Kļaviņu un ņēma vērā viņa iesniegtos rakstiskos paskaidrojumus, vērtējot viņa kandidatūru LFF prezidenta amatam. DK secinājusi, ka savākts pierādījumu kopums, kas liek secināt, ka K.Kļaviņš varētu būt veicis darbības, kuras ir pretrunā ar godīgas spēles principiem un ir veicis darbības, kas ir pretrunā ar Latvijas futbola Ētikas kodeksu.

Līdz ar to DK paziņo, ka neuzskata Kļaviņa kandidatūru par apstiprināmu, tiesa, DK arī ņēmusi vērā, ka Kļaviņa gadījums nemaz nav apspriests Disciplinārajā reglamentā un viņu nevar sodīt saskaņā ar tajā paredzētajiem punktiem. Tādēļ DK arī nekādu sodu Kļaviņam nav piešķīrusi un arī galīgo lēmumu viņa pieteikumā LFF prezidenta vēlēšanām nav pieņēmusi. DK ziņo, ka tas ir LFF Valdes kompetencē, līdz ar to lieta nodota tālākai izskatīšanai LFF Valdei.

LFF DK lēmuma skaidrojums

1) 2015. gada 30. decembrī Krišjānis Kļaviņš iesniedza pieteikumu kandidēšanai Latvijas Futbola federācijas (turpmāk - LFF) prezidenta vēlēšanās, kuras paredzētas 2016. gada 29. aprīlī, tādā veidā iegūstot pretendenta uz LFF prezidenta amata kandidāta statusu;

2) Š.g. 25. februārī LFF DK saņēma LFF Valdes š.g. 24. februāra lēmumu iesniegt dokumentāciju saistībā ar K.Kļaviņa kandidatūru LFF prezidenta amatam izskatīšanai DK un š.g. 19. februāra LFF Godīgas spēles un ētikas komitejas (turpmāk - Komiteja) lēmumu par iespēju piemērot LFF Disciplinārajā reglamentā paredzētās sankcijas K.Kļaviņam par iespējamo iesaistīšanos darbībās saistībā ar manipulāciju ar futbola spēļu rezultātiem;

3) LFF rīcībā pēdējo gadu laikā ir nonākusi informācija par K. Kļaviņa iespējamo iesaistīšanos darbībās, kuras ir vērstas uz manipulāciju ar sporta spēļu rezultātiem. Saskaņā ar Komitejas nolikuma p.1., kurš paredz, ka Komitejas uzdevums ir izskatīt jautājumus, kas saistīti ar spēļu rezultātu ietekmēšanu, Komiteja š.g. 19.februārī izskatīja K.Kļaviņa atbilstību kandidēšanai LFF prezidenta amatam un Komitejas pienākums bija konstatēt, vai K.Kļaviņš varētu būt pārkāpis godīgas spēles principus un tādā veidā neatbilst LFF statūtiem un citiem tiesību aktiem.

4) Saskaņā ar LFF statūtu 7.panta 1.punktu, LFF institūcijas un amatpersonas savā darbībā ievēro FIFA, UEFA un LFF statūtus, reglamentus, direktīvas, lēmumus un ētikas kodeksu. Savukārt LFF statūtu 4.panta 2.punkts nosaka, ka ikvienai personai un organizācijai, kas saistīta ar futbolu, jāievēro normatīvie akti, reglamenti un godīgas spēles (angļu valodā – Fair play) principi, kā arī lojalitātes, godīguma un sportiskās meistarības principi. Komiteja secināja, ka no iepriekšminētā izriet, ka LFF prezidentam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju.

5) Saskaņā ar LFF statūtu 31.panta 9.punktu, LFF prezidenta kandidātam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas Latvijas Republikas normatīvajos aktos un LFF statūtos, līdz ar to var secināt, ka LFF pienākums ir izvērtēt, vai attiecīgais LFF prezidenta amata kandidāts var tikt apstiprināts gaidāmajām LFF prezidenta un valdes vēlēšanām. Prezidenta kandidātu pieteikumu izvērtēšana un apstiprināšana pirms kongresa, saskaņā ar LFF statūtu 33.panta o) punktu, ir LFF Valdes kompetencē.

6) LFF statūtu 1.panta 5.punkta a) apakšpunkts paredz, ka LFF ir FIFA un UEFA biedrs un līdz ar to LFF apņemas ievērot FIFA un UEFA statūtus, reglamentus, direktīvas un lēmumus. Tādējādi prezidenta amata kandidātam ir jāatbilst arī FIFA un UEFA izvirzītajām prasībām un LFF, izvērtējot LFF prezidenta kandidātu atbilstību, ir jāievēro ne vien LFF tiesību akti, bet arī UEFA un FIFA statūti, reglamenti, direktīvas un lēmumi.

7) LFF rīcībā ir 2015. gada 27. novembra vēstule no UEFA, kurā ir norādīts, ka K.Kļaviņš, kura personība, neskatoties uz viņa š.g. 3. marta iesniegumā paustajām šaubām attiecībā uz vēstulē minētās personas identitāti, tika identificēta pēc adreses, telefona numura, iepriekš ieņemtā preses sekretāra amata LFF, kā arī fakta, ka minētā persona ir basketbola komandas īpašnieks, ir vairākkārt pieminēts Bochum lietas izmeklēšanas materiālos. Bochum lieta ir Vācijas pilsētā Bohumā notikusī tiesvedība par plaša apmēra spēļu sarunāšanas lietu, kurā tika konstatēts, ka vairākiem spēlētājiem un tiesnešiem tika piedāvāts iesaistīties manipulācijās ar spēļu rezultātiem. Minētā lieta noslēdzās ar vairāku personu notiesāšanu un cietumsodu piespriešanu.

8) Tāpat 2015. gada 27 novembra UEFA vēstulē ir norādīts, ka viens no starpniekiem attiecībā uz manipulācijām ar spēļu rezultātiem minētajā Bochum lietā, Manuels Pekoseks (Manuel Pekosek), ir veicis 30 000 EUR pārskaitījumu K.Kļaviņam. Papildus tam, minētajā UEFA vēstulē ir norādīts, ka K.Kļaviņš ir pieminēts ierakstītā sarunā starp sporta totalizatora kompānijas SAMVO darbiniekiem, kuri sadarbojās ar personu Ante Sapina, kuram 2011.gadā tika piespriests cietumsods uz pieciem ar pusi gadiem par spēļu sarunāšanu. Minētās sarunas ietvaros SAMVO darbinieki apsprieda bankas konta atvēršanu uz tādas personas vārda, kurš mēdz "uzvarēt likmes" un viņš varētu iemaksāt minētajā kontā 100 000 ASV dolārus. Izmeklēšanas ietvaros tika konstatēts, ka minētā persona ir K.Kļaviņš.

9) Š.g. 2. martā LFF ir saņēmusi papildus informāciju no UEFA, kurā ir norādīts, ka līdz šim pret K.Kļaviņu nav tikušas uzsāktas UEFA disciplinārās izmeklēšanas, kā arī šobrīd disciplinārlietas pret viņu nav ierosinātas. Tāpat UEFA norāda, ka K.Kļaviņš šobrīd nav amatpersona UEFA Disciplinārā reglamenta izpratnē un līdz ar to neatrodas UEFA disciplināro institūciju jurisdikcijā, taču šī situācija mainītos, ja K.Kļaviņš tiktu ievēlēts par LFF prezidentu. Papildus p.7. minētajai UEFA vēstulei, šī vēstule precizē to, ka minētais maksājums no Manuel Pekosek, pēc visa spriežot, ir saistīts ar likmēm, kas tika veiktas uz sarunātajām spēlēm.

10) DK rīcībā ir arī LFF licencēta trenera Viktora Ņesterenko liecība, kurā norādīts, ka 2005.gadā viņam ir zvanījis K. Kļaviņš (tobrīd LFF preses sekretārs) ar piedāvājumu satikties. Tolaik Viktors Ņesterenko bija futbola kluba "Venta" treneris. K. Kļaviņš uz minēto tikšanos bija ieradies ar kādu neidentificētu personu no ārzemēm, kurš Viktoram Ņesterenko izteica piedāvājumu apzināti zaudēt Virslīgas čempionāta spēli pret "Liepājas Metalurgu" ar konkrētu vārtu starpību. Ņemot vērā minēto, DK secina, ka K. Kļaviņš, izmantojot trešo personu, iespējams, ir veicis darbības, kuras ir vērstas uz spēļu rezultātu ietekmēšanu.

11) No p.7. minētā (jo p.8 minētā papildus informācija uz Komitejas sēdes brīdi vēl nebija LFF rīcībā) Komiteja ir secinājusi, ka K.Kļaviņš varētu būt veicis darbības, kuras ir pretējas godīgas spēles (Fair play) principam. Persona, kura ir veikusi šādas darbības, neatbilst LFF statūtu 4.panta 2.punkta prasībām un 7.panta 1.punkta prasībām un UEFA Disciplinārā reglamenta prasībām, un Komitejas ieskatā minētās personas kandidatūra LFF prezidenta amatam ir pretrunā ar LFF statūtos noteiktajām prasībām, kā arī UEFA un FIFA prasībām.

12) Komitejas ieskatā, LFF Valde, šādu personu iekļaujot valdes locekļu kandidātu sarakstā, pakļautu LFF riskam saņemt UEFA sankcijas. Spēkā esošajos UEFA tiesību aktos spēļu sarunāšana ir uzskatāma par ļoti nopietnu pārkāpumu, kuram atbilstoši UEFA Disciplinārā reglamenta 10.pantam pat nav noilguma. Konstatējot šāda veida pārkāpumus, disciplināra rakstura sankcijas var tikt vērstas gan pret LFF amatpersonu, gan arī pret LFF kā organizāciju. UEFA Disciplinārā reglamenta 11.panta 2.daļas a) un d) punktā ir noteikts, ka disciplināratbildība tiek paredzēta par jebkādiem kukuļdošanas un korupcijas gadījumiem un to mēģinājumiem (t.sk. spēļu sarunāšanu), kā arī par tādu darbību veikšanu, kas bojā futbola un UEFA reputāciju. Tādas personas kandidēšana uz prezidenta amatu, kura, iespējams, ir bijusi saistīta ar spēļu sarunāšanu, bojā futbola un UEFA reputāciju;

13) Tāpat Komiteja rekomendēja LFF Valdei neiekļaut K. Kļaviņu valdes locekļu kandidātu sarakstā kā LFF prezidenta amata kandidātu, ņemot vērā to, ka pastāv pietiekošs pierādījumu kopums, kas liecina, ka minētā persona varētu būt iesaistīta darbībās, kuras nav savienojamas ar sporta ētiku un godīgas spēles (Fair play) principiem, un viņam nav nevainojama reputācija, kādai būtu jābūt jebkuras valsts futbola federācijas prezidenta kandidātam.

14) Kā š.g. 11. marta DK sēdes laikā norāda K.Kļaviņš un viņa pārstāve J.Kvjatkovska, K.Kļaviņš nav saņēmis atbildes uz viņa 29. februāra un 8. marta UEFA adresētām informācijas pieprasījuma vēstulēm. Tāpat K.Kļaviņš norāda, ka par Bochum lietu pirmo reizi ir uzzinājis, saņemot UEFA 2015. gada 27. novembra un š.g. 2. marta vēstules un to tulkojumus. K. Kļaviņš un viņa pārstāve J.Kvjatkovska uzskata, ka lieta nevar tikt izskatīta, kamēr nav saņemtas iepriekšminētās informācijas pieprasījuma vēstules un noliedz savu vainu jebkādās darbībās, kuras ir vērstas uz spēļu rezultātu manipulāciju. Papildus tam, K.Kļaviņš norāda, ka par V.Ņesterenko š.g. 19. februāra un 3. marta rakstiskajās liecībās norādīto informāciju ir iepazinies tikai šīs lietas izskatīšanas ietvaros un uzskata, ka V.Ņesterenko izteikumi ir apmelojoši un neatbilst patiesībai.

15) DK neapšauba UEFA sniegto informāciju par K.Kļaviņa identitāti un saistību ar UEFA vēstulēs minēto Bochum lietu;

16) Papildus iepriekšminētajam, DK konstatē, ka K. Kļaviņa izteikumi gan sporta medijam "Sportacentrs.com", gan citos masu medijos nav savienojami ar Latvijas Futbola Ētikas kodeksu, jo ar minētajiem izteikumiem K.Kļaviņš atklāti diskreditē un rada necieņu gan pret LFF kā organizāciju, Latvijas nacionālo izlasei, LFF biedriem un juridiskajām institūcijām.

17) Papildus iepriekš minētajam DK konstatē, ka K. Kļaviņš vairākkārt ir publiski paudis informāciju, ka viņam ir zināmi fakti un informācija par prettiesisku spēļu iznākumu ietekmēšanu, piemēram, š.g. 23.februāra sporta medija "Sportacentrs.com" organizētajā diskusijā ar biedrības "Latvijas Futbola virslīga" izpilddirektoru Emīlu Latkovski par sarunātajām spēlēm Latvijas futbolā, norādot, ka viņam ir "Skonto" FC spēlētāju sniegta informācija, ka 2015. gada 23. jūlija UEFA Eiropas līgas spēle "Debrecen" – "Skonto" FC bija ietekmēta, atsakoties sniegt informāciju gan par konkrētiem spēlētājiem, kuri šo informāciju sniedza, gan par naudas summām, kas tika saņemtas.

UEFA Disciplinārais reglaments, cita starp, paredz pienākumu jebkurai personai brīvprātīgi informēt UEFA par jebkādām darbībām, kas ir saistītas ar spēļu iznākumu ietekmēšanu. DK ieskatā, ja K. Kļaviņa rīcībā ir informācija par manipulācijām ar futbola spēļu rezultātiem, viņa pienākums bija un ir nekavējoties sniegt šādu informāciju attiecīgajām iestādēm.

Kā norāda K.Kļaviņš š.g. 11. marta DK sēdē, viņa rīcībā nav informācijas par manipulācijām ar futbola spēļu rezultātiem, ieskaitot spēles ar Latvijas nacionālās izlases un futbola kluba "Skonto" FC dalību. Tajā pašā laikā K.Kļaviņš norāda, ka informācija, kuru viņš sniedz presē, ir viņa brīva izvēle un patieso informāciju viņš sniedz DK sēdes laikā. Ņemot vērā minēto, DK konstatē, ka K.Kļaviņš ir publiski sniedzis nepatiesu informāciju par iepriekšminētajiem faktiem attiecībā uz viņa rīcībā esošo informāciju par manipulācijām ar futbola spēļu rezultātiem.

18) Pamatojoties uz š.g. 3. marta K.Kļaviņa paskaidrojumos norādīto, pēdējā reize, kad viņš bija ar futbola aktivitātēm saistīta persona, bija 2010. gada LFF Kongresā, pārstāvot futbola klubu "Priekuļi", kas liek secināt, ka K.Kļaviņš varētu neatbilst LFF statūtu 18.panta 8. b) punktā izvirzītajām prasībām.

19) Š.g. 11. marta DK sēdē K.Kļaviņa pārstāve norāda, ka, ņemot vērā to, ka K.Kļaviņš nav Disciplinārā reglamenta subjekts, minētā lieta nav DK kompetencē, taču DK minēto lietu izskata, pamatojoties uz LFF Valdes un Komitejas lēmumiem;

20) Attiecībā uz iespējamo sankciju piemērošanu, DK ieskatā ir nepieciešams konstatēt, vai K.Kļaviņš – pretendents uz LFF prezidenta amata kandidāta statusu -, tieši šobrīd ir LFF DK jurisdikcijā un sankciju piemērošana ir iespējama. Saskaņā ar LFF Disciplinārā reglamenta p.3., Disciplinārajam reglamentam ir pakļauti LFF biedri, spēlētāji, spēles tiesneši, licencētie spēlētāju aģenti, jebkura oficiālā persona, kas ir saistīta ar sacensībām, to spēlēm vai citu ar futbolu saistītu aktivitāti, skatītāji. Līdz ar to var secināt, ka pretendents LFF prezidenta amata kandidātam nav subjekts LFF Disciplinārā reglamenta izpratnē.

Izmantotie resursi:
LFF DK 11. marta sēdes lēmumi - Latvijas...