Latvija pret finālturnīra dalībniecēm - no 0:12 un 0:10 līdz 4:1, 4:0 un 4:2

Pašsaprotami, ka gan Latvijas pirmajā neatkarības laikā, gan mūslaikos daudz biežāk spēlēts pret Eiropas izlasēm. PK2018 finālturnīrā piedalīsies 14 Eiropas komandas un Latvija nekad nav spēlējusi tikai pret Angliju un Serbiju (arī Dienvidslāviju ne). Pret pārējām 12 izlasēm ir spēlēts un ar vairākām ne reizi vien.

Loģiski, ka visbiežāk spēlēts pret Zviedriju - 17 reizes, no tām 11 reizes no 1926. līdz 1938. gadam. Otrajā tikšanās reizē 1927. gada 29. maijā Latvija piedzīvoja zaudējumu, kurš ir lielākais vēl šobaltdien (un, cerams, šis antirekords nekad netiks "labots") - Solnā "Rasunda" stadionā 19 tūkstošu skatītāju klātbūtnē 0:12. Pusi vārtu guva Albins Holbeks, bet trīs vārtus pievienoja Svens Ridels, kurš ar 49 vārtiem ir Zviedrijas izlases visu laiku otrais rezultatīvākais futbolists - Zlatans Ibrahīmovičs viņu apsteidza 2014. gada 4. septembrī. Pavisam Ridels pret Latviju izcēlās piecas reizes, vēl pa vārtiem pievienojot 1929. (10:0) un 1931. gadā (6:0).

Tomēr nav tā, ka zviedri Latviju vienmēr pēruši. 1932., 1933. un 1938. gadā Latvija pa reizei iespēja neizšķirtu, bet pirmajā tikšanās reizē 1926. gadā Latvija sasita Zviedriju ar 4:1! Piecu tūkstošu skatītāju klātbūtnē ASK stadionā zviedri jau trešajā minūtē atklāja rezultātu, bet Kurts Strazdiņš, Alberts Šeibelis, Arnolds Tauriņš un Arkādijs Pavlovs parādīja, kur vēži ziemo.

Laiks nenovēršami iet uz priekšu un tās spēles liecinieku daudz vairs nav palicis, bet tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju spilgtā atmiņā 2003. gada 11. oktobra notikumi - acu priekšā joprojām aina, kurā Māris Verpakovskis izvairās no vairāku zviedru izklupieniem un skaisti trāpa vārtu stūrī. Tai pašā "Rasunda" stadionā, kurā pirms 76 gadiem piedzīvots 0:12, šoreiz Latvijai salda uzvara ar 1:0, kas vispirms pavēra ceļu uz "play-off", bet vēlāk arī "Euro 2004" finālturnīru. Pēc neatkarības atgūšanas Latvija pret Zviedriju tikusies sešas reizes un, lai gan 2003. gada uzvara ir vienīgā, zviedri visas četras savas uzvaras guvuši tikai ar vienu vārtu pārsvaru. Un Zviedrijas rekordists Zlatans četrās spēlēs (trīs no tām - pilnas) Aleksandru Koliņko tā arī ne reizi nepārspēja.

Atgriežoties pie pirmskara laikiem, 1924. gadā, kad ar zviedriem futbols oficiāli vēl ne reizi nebija spēlēts, Latvijas futbola izlase piedalījās Vasaras olimpiskajās spēlēs, tur aizvadot vienu spēli - 15 tūkstošu skatītāju klātbūtnē 0:7 pret mājinieci Franciju. Mūsējo rindās spēlēja uzreiz trīs brāļi Bārdas - Edvīns, Arvīds un Rūdolfs. Francija uzreiz nākamajā kārtā, 1/4 finālā, ar 1:5 zaudēja topošajai olimpiskajai čempionei Urugvajai.

Citi mūsu pirmskara draugi ir poļi. No 13 savstarpējām spēlēm astoņas aizvadītas 1930.-1938. gadā. Pirmajos četros mačos Polija uzvarēja, bet tad sekoja divi 3:3 neizšķirti mazāk nekā viena gada laikā - ja Latvijai seši futbolisti pamatsastāvā atkārtojās, tad poļiem tie bija pilnīgi divi dažādi vienpadsmitnieki. Pēdējā spēlē pirms kara latvieši poļus pirmo reizi uzveica (2:1), bet mūslaikos, tāpat kā Zviedrijas gadījumā, vienīgā un atmiņā paliekošā uzvara izcīnīta "Euro 2004" ciklā - Jura Laizāna tālšāviens Varšavā deva 1:0 uzvaru viesos, un arī šī uzvara bija zelta vērtē, lai iekļūtu finālturnīrā.

Atskaitot Zviedriju, Poliju un Franciju, ir vēl viena PK2018 pārstāve, ar kuru Latvija ir spēkojusies vēl pirms Otrā pasaules kara, un tā ir Vācija. 1935. gadā Nacistiskajā Kēnigsbergā (tagad - Kaļiņingrada) 15 tūkstošu skatītāju klātbūtnē 0:3, bet 1937. gadā "atbildes spēlē" ASK stadionā 1:3 - tikai 83. minūtē, gūstot trešos vārtus, vācieši vairāk vai mazāk varēja uzelpot. Taču nopūtas vācu līdzjutējiem bija 67 gadus vēlāk, kad 2004. gada 19. jūnijā Portu Latvija "Euro 2004" finālturnīrā pret pasaules futbola lielvalsti ne tikai nosargāja 0:0, bet reāli pretendēja uz uzvaru.

Ar vēl 12 pretiniecēm oficiāli spēlēts otrās neatkarības laikā.

Viena no neaizmirstamākajām spēlēm Latvijas futbola vēsturē ir 1992. gadā iespētais 0:0 pret tā brīža čempioni Dāniju. Tā gada 26. jūnijā dāņi triumfēja Eiropas čempionāta finālā, bet precīzi pēc diviem mēnešiem, 26. augustā, jaunizceptie čempioni Rīgā "Daugavas" stadionā paklupa pret Jāņa Giļa vīriem. Viesos Latvija piekāpās ar 0:2 un vēl divas reizes ar divu vārtu starpību dāņiem zaudēja "Euro 2008" kvalifikācijas turnīrā. Pēdējā reizē 2007. gada 17. oktobrī (1:3) šī brīža LFF prezidents Kaspars Gorkšs guva savus pirmos vārtus (no pieciem) izlases kreklā.

1992. gadā neizšķirts pret Dāniju nebija vienīgais panākums - aptuveni pēc mēneša Latvija iekoda arī Spānijai, izspēlējot vēl vienu 0:0. Gan pret Dāniju, gan Spāniju vārtos nepārspēts palika Oļegs Karavajevs. Interesanti, ka Latvija gan pret Spāniju, gan pret Dāniju cīnījusies tajos pašos divos kvalifikācijas ciklos (PK1994, Euro2008) un pret abām pirmajā spēlē 0:0, pēc tam trīs zaudējumi, katru reizi ar vismaz divu vārtu starpību.

Trīs kvalifikācijas turnīros Latvija atradusies vienā grupā ar Portugāli. 1994. un 1995. gadā zaudējumi ar 1:3 un 2:3 - summā pa diviem vārtiem iesita Žoau Pintu, Figu un... Vīts Rimkus. 2004. gadā slavenā spēle "Skonto" stadionā ar Zemenes skrējienu un Krištianu Ronaldu trešajiem vārtiem izlases kreklā (pirmie divi - "Euro 2004" finālturnīrā), bet 2016. un 2017. gadā Latvija divreiz nesekmīgi mēģināja nodarīt pāri Portugālei, kura spēlēja un turpina spēlēt Eiropas čempiones statusā - izbraukumā 1:4 un gandrīz tieši pirms gada Rīgā 0:3. Portugāle pret Latviju vidēji mačā guvusi trīs vārtus - četrreiz pa trim vārtiem, bet pa reizei divi un četri.

Pēdējā ciklā spēlēts ne tikai pret Portugāli, bet arī Šveici (0:1, 0:3), ar kuru pirmā tikšanās vēl 1997. gada aprīlī Lucernā (0:1), vienīgos vārtus ielaižot 90. minūtē. Piecās spēlēs no zaudējuma pret Alpu zemes pārstāvjiem izdevies izvairīties tikai reizi, taču arī šī reize bija spilgta - kā gan lai neatceras Aleksandra Cauņas trako tālšāvienu un emocionālo neizšķirtu 2:2 Rīgā 2009. gada rudenī, kad Latvija PK2010 kvalifikācijas ciklā līdz pēdējam cīnījās par iekļūšanu "play-off".

Ar Islandi gājis kā pa kalniem. EČ2000 atlases ciklu daudzi gaidīja ar lielām bažām, jo Revaza Dzodzuašvili vadībā 1998. gadā pārbaudes mačos tika piedzīvoti tādi zaudējumi kā 1:5 pret Izraēlu un 1:4 pret tobrīd necilo Islandi. Kā atceramies, īstajās spēlēs viss bija kārtībā - pat sensacionāli labi. Pārlecot astoņus gadus tālāk, EČ2008 kvalifikācijā Latvija divās spēlēs Islandei sasita astoņus vārtus (4:0, 4:2)! Šajos divos mačos Verpakovskim četri gūti vārti, kamēr Islandei vienīgos divus iesita Eidurs Gudjonsens.

Savukārt vēl pēc astoņiem gadiem EČ2016 jau Islande bija labāka - lai gan cikla beigās Latvija Reikjavikā atspēlējās un aizķēra punktu (2:2), tieši toreiz islandieši pirmo reizi kvalificējās lielajam finālturnīram. Un tomēr tieši Islande ir vienīgā PK2018 finālturnīra dalībniece, ar kuru Latvijai ir līdzvērtīga 2-2-2 bilance (vienāda arī vārtu bilance - 11:11). 4:2 pirms 10 ar pusi gadiem arī ir Latvijas pēdējā uzvara pret PK2018 komandām. Tādējādi kopā mums ir sešas uzvaras, bet zīmīgi, ka trīs no tām ir ar lieliem rezultātiem - pirmskara 4:1 pret Zviedriju, kā arī 4:0 un 4:2 pret Islandi.

Pirmā tikšanās reize ar ne-Eiropas izlasi, kas piedalīsies PK2018, notika 1998. gada 10. novembrī Tunisā pret Tunisijas izlasi (0:3). Šādas vienīgās pārbaudes spēles Latvijai bijušas arī citkārt. Slavenākā no tām, protams, 1999. gada spēle Kuritibā pret pašu Brazīliju (0:3), kuras rindās toreiz debitēja Ronaldinju, bet pa vārtiem guva tādi leģendāri vīri kā Robertu Karlušs un Ronaldu.

2000. gada vasarā tika atklāts "Skonto" stadions un PK2002 atlases cikla otrā mājas spēle tika aizvadīta pret Beļģiju. Mūsējie Gerija Džonsona vadībā centās spēlēt uzbrūkoši, bet no viltīgā un arī meistarīgā pretinieka saņēma 0:4. Viesos Briselē 2001. gadā 1:3 un šī spēle ir zīmīga ar to, ka tā bija Aleksandra Starkova pirmā spēle pie izlases stūres, kad pirms tam Džonsona vadībā notika kārtējā neveiksme (1:1 pret Sanmarīno). Starkovs debitēja ar pirmajā minūtē ielaistiem vārtiem, kurus guva Beļģijas izlases nākamais treneris Marks Vilmotss, bet tas bija tikai Latvijas pakāpenisks ceļa sākums uz "Euro 2004".

Līdzīgi kā pret Beļģiju, arī pret Horvātiju tajā pašā PK2002 ciklā vienu spēli uzbrūkošā stilā (cik nu ļāva pretinieks) aizvadījām Džonsona vadībā (1:4), bet otru pavisam citādā manierē Starkova vadībā (0:1). Ar Horvātiju tikāmies arī "Euro 2012" kvalifikācijā un pirmā nezaudētā spēle joprojām jāgaida.

Ar gaidāmā finālturnīra saimnieci Krieviju ir spēlēts četras reizes un no zaudējuma izdevies izvairīties vienu reizi, atņemot tai ļoti svarīgus punktus PK2006 kvalifikācijas turnīra ietvaros Rīgā (1:1). Krievija to ciklu pabeidza ar vienādu punktu skaitu ar Slovākiju, kura otro vietu izcīnīja pateicoties labākiem papildus rādītājiem. Atzīmēšanas vērts fakts, ka abus vārtus pret Krieviju ar gandrīz četru gadu starpību guva izlases kapteinis Vitālijs Astafjevs.

Divas pārbaudes spēles aizvadītas pret Japānas izlasi. Ja otrā reize 2013. gadā bija bezcerīga (0:3), tad neilgi pēc starta "Euro 2004" finālturnīrā, 2005. gadā, tika izspēlēts 2:2, glābjot spēli ar maiņām - ar mazajiem japāņiem otrajā stāvā veiksmīgi cīnījās Gatis Kalniņš, bet neizšķirtu deva Rimkus un Andreja Rubina vārti. Divreiz spēlēts arī ar citu Āzijas pārstāvi Dienvidkoreju un abas reizes 0:1 - otrā reize bija nupat, šī gada trešajā februārī, kad melnās miesās darbojās Kaspars Ikstens, neļaujot Latviju sagraut. Februārī spēlējām ar vēl vienu PK2018 finālturnīra dalībnieci, Saūda Arābiju (0:2), bet tā bija neoficiāla spēle, kas netika iekļauta arī FIFA ranga aprēķinos.

Atskaitot Saūda Arābiju, Latvijas izlase līdz šim nav spēlējusi arī pret sekojošām PK2018 finālturnīra dalībniecēm: Argentīna, Kolumbija, Urugvaja, Peru, Meksika, Kostarika, Panama, Senegāla, Ēģipte, Nigērija, Maroka, Irāna, Austrālija, Anglija un Serbija.

Latvijas izlases visas spēles pret PK2018 finālturnīra dalībniecēm

Latvijas izlases bilance pret PK2018 finālturnīra dalībniecēm

Vismaz divus vārtus pret PK2018 komandām guvušie Latvijas izlases spēlētāji