Pahars: "Nezinu, kādēļ vajadzēja ielaist divus vārtus, lai sāktu spēlēt"

Latvijas izlases galvenais treneris Marians Pahars: "Mazliet neveiksmīga spēle. Dažreiz pietrūka meistarības, dažreiz rakstura, bet gribu pateikt puišiem lielu paldies par pašatdevi un līdzjutējiem lielu paldies par atbalstu, un arī prezidentam – viņš bija ģērbtuvēs, viņam patika, bet mums nē, jo zaudējām spēli un kaut kā pietrūka. Varbūt čehi šodien bija labāki, viņi bija labāki. Ļoti neveiksmīgi aizvadījām spēles sākumu - nezinu, kādēļ."

- Pirmajā puslaikā veici divas maiņas, kas ir diezgan neierasti. Vai tā bija pamatsastāva izvēles kļūda?
- Grūti teikt, varbūt kļūda, varbūt pēc 0:2 man bija svarīgi kaut ko mainīt. Pieņēmu lēmumu [izdarīt spēlētāju maiņas]. Ne Kamešs, ne Freimanis nebija vainīgi. Protams, nē. Ir divi varianti - varbūt mana kļūda, varbūt visiem spēlētājiem mača sākumā trūka rakstura. Tā bija problēma. Nezinu, kāpēc – grūti teikt. Kāpēc pēc diviem ielaistiem vārtiem sākām skriet, sākām presingot, sākām radīt iespējas, sist pa vārtiem, dominēt. Bija viss! Kāpēc mums jāgaida 20 minūtes un jāielaiž divi vārti?!

- Vai pirmajā puslaikā iztērētās maiņas bija galvenais iemesls, kādēļ šoreiz laiks netika Šabalam un Eduardam Višņakovam?
- Protams. Izdarījām divas spēlētāju maiņas un pēc tam bija grūti. Domājām par to, ka palikusi tikai viena maiņa un ko ar to darīsim. Varbūt arī tā bija kļūda [izdarīt agrās maiņas], nezinu. Varbūt Kamešs varēja spēlēt ilgāk, grūti pateikt. Stāvot tehniskajā zonā, nav daudz laika domāt.

- Pamatsastāvā veici piecas izmaiņas. Tās visas bija noguruma dēļ, vai kāda bija saistīta ar taktiskiem apsvērumiem?
- Gribējām kaut ko pamainīt, gribējām kaut ko jaunu. Grūti teikt, vispirms jāpaskatās spēles ieraksts, varbūt tad labāk varēšu kaut ko pateikt. Vēlreiz saku, ka spēlētāji, kurus nomainīju pirmajā puslaikā, nebija vainīgi. Visi centās, bet pēc šīm maiņām izveidojām daudz iespēju, daudz sitām pa vārtiem.

- Pirmajā puslaikā bija redzams, ka esat neapmierināts. Kuri bija tie brīži, ar kuriem nebijāt apmierināts?
- Tādu brīžu bija daudz, ielaidām divus vārtus. Protams, kā gan varēju būt apmierināts ar sniegumu?! Plus, manuprāt, bija problēmas flangos. Sevišķi labajā, kur darbojās Ginča ar Rakelu. Arī centrā – Fertovs, Zjuzins un Tarasovs skrēja visur, bet neizdevās atņemt pretiniekiem bumbas. Divi sitieni – divi vārti, kā gan varu būt apmierināts?!

- Zaudētāji vienmēr meklē attaisnojumus. Vai tas, ka no Konjas ielidojāt piektdien sešos no rīta, patraucēja ritmiski sagatavoties spēlei?
- Nē. Domāju, ka tas bija labi, ka uzreiz pēc spēles atgriezāmies Rīgā un atjaunošanās procedūras sākās jau lidmašīnā. Tas nekādi netraucēja. Manuprāt, ka Čehija ir arī laba komanda – mēs par to mazliet aizmirstam.

- Kamēr nebiji apmierināts ar spēles sākumu, čehi – tieši pretēji – ar to bija ļoti apmierināti. Vai juti, ka šovakar viņi sāka daudz labāk nekā Prāgā?
- Nezinu. Godīgi sakot, grūti teikt, kādēļ mums neizdevās spēles sākums, bet viņiem izdevās. Bija kļūdas, tas ir objektīvi. Visi redzējāt, ka bija kļūdas. Epizodē, kas sākās ar mūsu autu, zaudējām vārtus. Spēlētājiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, par to ļoti daudz runājām. Kā ir, tā ir – ko gan tagad varam mainīt.

- Pie 0:1 Karašauskam bija iespēja panākt izlīdzinājumu, bet uzreiz pretuzbrukumā dabūjām 0:2. Vai to var saukt par atslēgas brīdi?
- Tas ir futbols. Parasti, kad neizmanto labu iespēju, vārti tiek gūti pretējā pusē. Tas ir futbola likums. Jā, varbūt tas bija spēles kritiskais brīdis.

- Centra aizsargu pāri treneriem parasti nepatīk mainīt. Kāds bija iemesls, kādēļ pamatsastāvā atgriezās Gorkšs, bet Jagodinskis palika malā?
- Jagodinskim pirms spēles Turcijā bija savainojums, viņš netrenējās pirms spēles iesildīšanās laikā. Nospēlēja 90 minūtes, bet negribējām riskēt. Un otrs iemesls bija tas, ka gribēju dot Kasparam iespēju aizvadīt vienu no divām spēlēm. Dot iespēju sevi parādīt, jo viņam šobrīd nav kluba.

- Dubra jūnijā pret Nīderlandi palika rezervē, bet tagad nospēlēja divas pilnas spēles. Vai viņš ir kļuvis par vadošo centra aizsargu?
- Viņš abas spēles nospēlēja ļoti augstā līmenī. Daudz runāju ar viņa treneri BATE, kuru labi pazīstu personīgi. Dubra progresē, un tagad izvēlējāmies tādu variantu.

- Kad otrajā puslaikā palikāt tikai ar vienu maiņu, Cauņa bija vienīgais variants, ko laist laukumā?
- Par to jau runājām. Man nebija citas izvēles, diemžēl pirmajā puslaikā jau biju izdarījis divas maiņas. Jā, domāju arī par Eduardu Višņakovu un Šabalu, bet Cauņa bija pirmā izvēle.

- Teici, ka gribēji dot Gorkšam iespēju. Vai viņš to izmantoja?
- Izmantoja. Esmu apmierināts. Visi redzēja, ka viņš bija kā gladiators un gāja uz katru bumbu. Atceros, ka pirmajā puslaikā bija moments, kurā viņš sasitās ar pretinieku galvām. Viņš ir līderis. Viņš tāds bija un ir arī tagad. Ļoti labas 90 minūtes. Jā, bija kļūdas, protams. Visiem bija kļūdas. Arī Zjuzinam, arī Fertovam, arī Dubram. Vaņinam? Arī. Šodien visiem bija kļūdas. Arī man. Arī Robertam [Mežeckim, izlases menedžerim, atradās preses konferences telpā. Pahars viņa virzienā izteiksmīgi pakratīja ar pirkstu].

- Čehija un Islande jau brauc uz čempionātu, Nīderlande Turcijā zaudēja ar 0:3 un grupā ir tikai ceturtā. Vai pirms cikla biji gaidījis, ka vietu sadalījums varētu būt tāds?
- Par Nīderlandi man bija liela pārliecība, ka viņi grupā būs pirmie. Tagad mazliet esmu šokā. Arī par to, ka viņi Turcijai zaudēja ar 0:3. Tas nozīmē, ka mēs nospēlējām neizšķirti 1:1 ar ļoti labu Turcijas komandu. Tas līdzjutējiem un, galvenais, puišiem ļauj saprast, ka arī viņi var kaut ko izdarīt.