Jāņem punkti jau Moldovā

Iz vēstures - kāds sākums, tāds turpinājums

Vēsturiski Latvijas izlases rezultātiem kvalifikācijas turnīros var vilkt paralēles ar... pašā pirmajā spēlē sasniegto. Tā, piemēram, „Euro 2000” ciklu Revaza Dzodzuašvili vadībā sākām ar negaidītu 3:1 uzvaru Norvēģijā. Vēlāk (1:0 Rīgā pret Gruziju, 2:1 Grieķijā) mūsu komanda bija patiešām tuvu iekļūšanai finālturnīrā. Neizdevās, taču skaidrs, ka šis kvalifikācijas turnīrs Latvijai bija vērtējams ar lielu plusa zīmi.

2002. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīru Gerija Džonsona vadībā uzsākām ar sāpīgu 0:1 Rīgā pret Skotiju. Toreiz mūsējo sniegums bija lielisks, bet rezultāts neapmierinošs. Arī turpmāk neveicās, un beigās Latvijas komanda pamanījās Rīgā nospēlēt 1:1 ar Sanmarīno. Astoņās spēlēs četri punkti (visi pret Sanmarīno), izgāšanās, Džonsona atkāpšanās.

Pēc šādas bezcerības nākamo ciklu Latvijas izlase jau Starkova vadībā iesāka ar kvalitatīvu 0:0 Rīgā pret zviedriem. Šis neizšķirts deva pozitīvu impulsu un vēlāk sekoja uzvara pār poļiem, bet tālāko jūs jau zināt – Latvijas izlase, „play-off” uzveicot turkus, iekļuva 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā.

2006. gada Pasaules kausa izcīņas atlases ciklu, kurā (pēc dalības „Euro 2004” finālturnīrā) cerējām uz brīnumiem, uzsākām ar... Zemenes izskriešanu laukumā un uzreiz sekojošiem diviem ielaistiem vārtiem pret Portugāli (0:2). Arī šajā turnīrā neveiksmes turpinājās (samocīts 4:3 Luksemburgā, 1:4 Slovākijā, zaudējums Igaunijā), un beigās mūsu komanda palika tikai 5. vietā, arī aiz Igaunijas.

2008. gada „Euro 2008” cikla pirmajā spēlē Jurija Andrejeva vadībā minimāls 0:1 Rīgā pret Zviedriju. Arī vēlāk šajā turnīrā mums negāja, un astoņas no 12 spēlēm tika zaudētas. Viss noteikti būtu citādāk, ja nebūtu šīs pirmās spēles. Domājams, iepriekš minētie piemēri nav tikai sakritības. Pirmajai spēlei patiešām ir liela nozīme – gan izcīnīto punktu ziņā, bet varbūt vēl vairāk tieši psiholoģiskajā ziņā.

Panākumu atslēga – spēle no aizsardzības?

Tieši panākums pirmajā spēlē, pie tam ne tai vieglākajā (viesos vienmēr grūti) dotu labu grūdienu turpmākajām sekmēm. Jā, pateicoties mājas faktoram, nelieli šī mača favorīti ir Moldovas futbolisti, un, iespējams, līdzjutēju dzīti, viņi uzbruks vairāk, taču mūsējie ne reizi vien ir pierādījuši, ka vislabāk spēlē tieši kā „otrais numurs”, proti, no aizsardzības. Pat Baltijas kausa izcīņā Rīgā šovasar pret mūsu līmeņa pretiniecēm Lietuvu un Igauniju Starkova vadībā mūsējie vairāk spēlēja no aizsardzības un uzvarēja abos mačos.

Bez Cauņas, Ivanova, Žigajeva

Pavisam nesen no Latvijas izlases atvadījās Vīts Rimkus. Runājot par savainojumiem, it kā jau to nav daudz, taču vienmēr var vēlēties labāku situāciju. Šoreiz jāiztiek bez liepājnieku aizsarga Denisa Ivanova (pieteikts gan ir, taču diez vai spēlēs) un diviem malējiem pussargiem – Aleksandra Cauņas un Jurija Žigajeva. Ivanova vietā aizsardzības centrā, visticamāk, līdzās Kasparam Gorkšam spēlēs Igors Stepanovs. Savukārt abi malējie pussargi nav pamatsastāva spēlētāji, taču tik un tā slikti, ka Starkovam uzreiz mazināsies iespējas variēt komandas modeli spēles laikā. Žigajeva labajā malā atliek paļauties uz Andreju Perepļotkinu, bet Cauņas kreisajā malā uz Andreju Rubinu. Abās malās vajadzības gadījumā palīgos var iet Genādijs Soloņicins.

Atlikušajās pozīcijās viss ir puslīdz skaidrs – ar lielu ticamības pakāpi var apgalvot, ka vārtos būs Andris Vaņins, aizsardzības malās Deniss Kačanovs un Oskars Kļava , laukuma vidū Jurijs Laizāns un Vitālijs Astafjevs, bet uzbrukumā Māris Verpakovskis un Ģirts Karlsons. Tiesa, lai arī Starkovs ir konservatīvs treneris, dažkārt pārsteigt prot arī viņš.

Moldovai problēmas un liela vēlme uzvarēt

Jau vairākkārt esam stāstījuši par problēmām Moldovas izlases nometnē – divi tās spēlētāji, Nikolajs Žosans un Aleksandrs Gackans, kļūstot arī par Krievijas pilsoņiem, nav spējuši izrauties no saviem Krievijas 1. divīzijas klubiem. Moldovas komandas treneris Igors Dobrovoļskis abiem veltījis niknus izteikumus, taču nav zaudējis pārliecību par savas vienības spēkiem – viņš solījis „parādīt, kurš ir īstais laukuma saimnieks” un darīt visu, lai Moldovas izlase šo ciklu sāktu ar uzvaru. Arī Moldovā, tāpat kā Latvijā, saprot, cik ļoti paveicies ar izlozi un ka jādara viss, lai tuvinātos brīnuma piepildīšanai – došanos uz 2010. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīru.

Dobrovoļska rīcībā ir pieci Krievijas Premjerlīgas spēlētāji, vēl divi Rumānijas augstākās līgas komandu dalībnieki, tāpat futbolisti no Ukrainas Premjerlīgas, Krievijas 1. divīzijas un arī „Ventspils” pussargs Igors Cigirlašs. Pēdējā pārbaudes spēlē Moldova izbraukumā ar 0:3 kapitulēja Lietuvas izlases priekšā.

Moldovā uzskata, ka šovakar mīnuss viņu komandai varētu būt fakts, ka spēle notiks Tiraspolē, nevis, kā ierasti, galvaspilsētā Kišiņevā. Līdz ar to atbalsts varētu nebūt tik liels. Tikai šodien redzēsim, vai 14 tūkstošus ietilpīgais „Sheriff Stadion” būs pilns.

Lai nu kā – liela vēlme uzvarēt ir ne tikai Moldovai, bet arī Latvijai!

Latvijas izlases sākumsastāvs

Rezervē

Sastāvi

Moldovas rezultāti "Euro 2008" atlases ciklā

Pirmā spēļu diena 2. grupā

Ekspertu viedoklis (betway.com)

Saistītie raksti:
1. un 8. grupa: Vai favorītes klups viesos?
2. grupa: Šveice izbraukumā spēkosies ar Izraēlu
3. un 4. grupa: Vācieši iesildīsies
5. grupa: Vai Spānija šoreiz sāks labāk?
6. un 9. grupa: Kapello revanšs
7. grupa: Lietuva uzsāks dalību spēcīgajā...