Kazakevičs: "Rejs ļoti grib spēlēt Latvijas izlasē"

Vispirms, lūdzu, pastāsti par spēlētāju atlases kritērijiem!
Pirmais, uz ko balstījos, protams, bija pēdējā pusgadā izdarītais ar iepriekšējo treneru korpusu. Pētīju, kādus kandidātus iepriekšējie treneri izmantoja un kādās pozīcijās. Nākamais, kas ietekmēja, bija spēlētāju šī brīža fiziskās kondīcijas un spēļu prakse klubos. Trešais, kas arī ļoti būtiski, bija tas, ka šī tomēr būs pēdējā pārbaudes spēle pirms oficiālajām kvalifikācijas spēlēm, un es noteikti gribēju dot iespēju vairākiem tiem spēlētājiem, īpaši uzbrukuma grupā, kuri iepriekš netika izsaukti, bet kuri izlases kontekstā varētu būt interesanti tuvākajās, teiksim, trijās kvalifikācijas spēlēs. Īpaši ņemot vērā to, ka šobrīd trīs U21 izlases spēlētāji [Valērijs Šabala, Deniss Rakels un Vitālijs Jagodinskis - aut.] ir uzaicināti lielajā izlasē, un es neizslēdzu to, ka vēl kāds varētu pievienoties. Tāpēc arī skatāmies, ja tā var teikt, tuvākās rezerves un ir parādījušies nosacīti četri debitanti - Raivo Varažinskis, kurš šobrīd regulāri ir pirmais numurs Liepājā ar regulāru spēļu praksi, Eirokausus ieskaitot, otrais ir Iļja Šadčins, kurš pēdējā laikā demonstrē ļoti pārliecinošu sniegumu, kā arī divi uzbrūkošie spēlētāji, Igors Rejs un Sergejs Vorobjovs. Abi no ārzemēm. Ņemot vērā, ka Deniss Rakels ar Valēriju Šabalu šobrīd paņemti uz nacionālo izlasi, tad mēs skatāmies tuvākos viņu aizstājējus.

Vai ar iepriekšējo U-21 izlases treneri Marianu Paharu konsultējies, vai tikai izmantoji viņa sarakstu ar iepriekš izsauktajiem?
Nē, mēs ar viņu nesaskaņojām sarakstu, bet skaidrs, ka ne tikai ar Marianu, bet ar ikvienu no iepriekšējā treneru kolektīva izrunāju par katru futbolistu, kā viņi tika izmantoti, kādās pozīcijās, kādas ir viņu cilvēciskās īpašības un tā tālāk. Šī informācija, protams, tika ņemta vērā, bet skaidrs, ka no iepriekšējās spēles pagājuši gandrīz divi mēneši un mainījusies gan vairāku spēlētāju forma, gan klubi. Šajā brīdī vairāk paļāvos uz to, ko es personīgi redzēju uz laukuma. Tai pašā laikā skaidrs, ka tika izmantotas arī iepriekšējā treneru kolektīva iestrādnes.

Kā tu vērtē, vai tas U-21 izlasei ir mīnuss, ka daži spēlētāji ir piesaistīti lielajai izlasei un nevarēs slīpēt sadarbību U-21 izlasē?
Lielā izlase ir prioritāte, un uzskatu, ka tas ir labi, ka ir U-21 spēlētāji, kas tiek ņemti nacionālajā izlasē. Pie tam es nedomāju, ka tas ir tikai uz šo spēli - ja viņi sevi labi parādīs, diez vai mēs ar viņiem varēsim rēķināties arī rudenī kvalifikācijas spēlēs. Tā ir pozitīva lieta - jebkurš spēlētājs, kurš var ienest jaunas asinis lielajā izlasē, noteikti ir jāizmanto. Mans uzdevums ir strādāt ar tiem, kas ir un censties katrā spēlē panākt maksimālo rezultātu, nevis domāt par to, kuru nav izlasē. Tāpat līdzīgi mums ir ar Kazačoku un Vorobjovu - viņi pēc vecuma der U-19 izlasei, taču nespēlēs tajā, bet gan U-21 izlasē. Tā ka tas ir normāls attīstības ceļš. To visu vērtēju ļoti pozitīvi. Pārējiem spēlētājiem tas ir kā signāls - čaļi, ar labu sniegumu U-21 izlasē jums ir visas iespējas nopelnīt uzaicinājumu arī uz nacionālo izlasi!

Nedaudz par personālijām. Vai tiesa, ka vēlējies izlasē redzēt nupat pret Dortmundes "Borussia" spēlējušo Kārli Plendišķi, taču viņš vienkārši netika?
Jā, tā ir tiesa. Mēs ar Plendišķi sazinājāmies, un viņš bija iekļauts sākotnējā sarakstā, bet pēc tam viņš pats lūdza viņu neizsaukt, jo viņš tikko pievienojies jaunajai komandai un viņiem 13. datumā ir atbildīga kausa spēle [Lejassaksijas futbola federācijas rīkots kauss visām novada komandām, abas finālistes kvalificēsies DFB jeb Vācijas kausa izcīņas nākamajai sezonai - aut.], un viņam tā ir būtiska iespēja nostiprināties pamatsastāvā. Skaidrs, ka mēs viņu gribējām redzēt šajā spēlē pret Gruziju, bet mēs respektējām arī paša spēlētāja viedokli. Varbūt tas viņam būs mazliet mazs mīnuss cīņā ar saviem konkurentiem par vietu sastāvā nākotnē, bet tai pašā laikā šobrīd viņš ir jaunā klubā, un mums arī no izlases viedokļa svarīgi, lai viņš tur tiktu sastāvā un regulāri spēlētu.

Viņš vienīgais tāds, kurš tika saukts, bet netika?
Jā.

Diezgan lielu ažiotāžu izsauksi Igora Reja izsaukšana. Pastāsti, lūdzu, sīkāk - vai tu ar viņu kontaktējies, kāda bija viņa reakcija un kā būs ar valodas barjeru? Viņš, cik zināms, runā tikai franču valodā.
Patiesībā es personīgi ar viņu runājis neesmu un iepazīšos ar viņu tikai nometnē. Ar viņu kontaktējās izlases menedžeris. Rejs ļoti pozitīvi uztvēra to ziņu, ka ir izsaukts uz izlasi. Šai sakarā runāju arī ar Marianu, kurš pavasarī bija aizbraucis viņu vērot klātienē Francijā - toreiz Marians viņu neizsauca, jo Rejs tikko bija atjaunojies pēc traumas. Bija redzams, ka Rejs ir pietiekami tehnisks un laba līmeņa spēlētājs, bet nebija optimālās kondīcijās. Papildus ņemot vērā, ka uzbrukuma līnijā bija Rakels, Karašausks, Šabala un bija liela varbūtība, ka uzreiz pēc traumas Rejs neizcīnīs vietu sastāvā, Marians toreiz viņu neizsauca. Šobrīd izrunājos ar Marianu, kā arī izlases kolektīvu un pieņēmu lēmumu, ka šī ir labākā iespēja Reju pārbaudīt. Šajā pārbaudes spēlē viņam tiks dota iespēja parādīt, uz ko viņš šobrīd ir spējīgs. Tālāk pirms kvalifikācijas spēlēm mums būs pilna aina gan par viņu, gan par to pašu Vorobjovu - vai viņi reāli var pastiprināt spēli.

Un kā ar valodas barjeru?
Arī klubā ["Jelgava" - aut.] esmu strādājis ar futbolistu, kurš prata tikai un vienīgi franču valodu - pagājušajā gadā komandā bija Keita Somailā. Realitātē ir tāds efekts, ka tīri tādā komunikācijas aspektā, iespējams, nevarēsim viens otru līdz galam izprast, bet futbola ziņā problēmām nevajadzētu būt - ar vingrinājumiem, taktiskiem uzdevumiem. Vairāk tas varētu traucēt ikdienas cilvēcīgā ziņā. Tomēr arī Igoram ir jāsaprot, ka ar franču valodu viņam šeit nepietiks. Lai viņš varētu veiksmīgi turpināt spēlēt izlasē, kā minimums angļu valoda būs jāiemācās. Arī, ja viņš grib izveidot veiksmīgu futbolista karjeru, ar vienu franču valodu būs grūti izdzīvot. Tagad viņš spēlē Beļģijā, kur ir franču valoda, bet citā zemē viņam vismaz angļu valoda būs jāzina. Skaidrs, ka daudzi gribēs, lai viņš iemācās latviešu valodu, taču, domāju, dzīvojot un spēlējot Eiropā, viņam to būs grūti izdarīt.

Vai neko nemaina tas, ka Rejs jau ir pārstāvējis Francijas U-18 un U-19 izlases? Respektīvi, kā ir ar tiesībām pārstāvēt vienu vai otru izlasi tagad un nākotnē?
Cik zinu, viņam ir Latvijas pase, līdz ar to viņam ir visas tiesības pārstāvēt Latviju. Nezinu, kāda ir situācija Francijas izlases sakarā, bet, domāju, mēs visi esam reālisti un saprotam, ka diez vai viņam šobrīd ir ļoti reāli pārstāvēt Francijas U-21 vai lielo izlasi. Viņš arī pats to saprot, tāpēc, domāju, viņam šī ir laba iespēja apliecināt sevi Latvijas U-21 izlasē un tajā nostiprināties. Domāju, viņš arī ir uz to orientēts. Man bija prieks uzzināt, ka viņš ir nopietni noskaņots un ļoti grib spēlēt izlasē. Mans uzstādījums - spēlētājs grib pārstāvēt Latvijas izlasi un viņa līmenis atbilst tam, lai mēs vismaz viņu pārbaudītu. Pārējais jau atkarīgs no viņa.

Vai nav tā, ka īsi pirms kvalifikācijas turnīra diez vai Rejam un Vorobjovam ir reāli no pamatsastāva izkonkurēt Šabalu un Rakelu, kuri tiek piesaistīti pat lielajai izlasei, kā arī Karašausku, kurš ir viens no "Skonto" līderiem?
Pirmkārt, ir ļoti reālas iespējas, ka Rakels un Šabala arī rudenī būs nacionālajā, nevis U-21 izlasē. Plus manā skatījumā visu noteiks reālais spēku samērs laukumā. Šabala, Rakels, Karašausks uz šo brīdi savu līmeni ir apliecinājuši, bet tas nenozīmē, ka to pašu nevarētu izdarīt pieaicinātie debitanti. Būs atklātās konkurences apstākļi. To pateiks jebkurš treneris - nevienam nav garantēta vieta sastāvā un tai pašā laikā nav neviena tāda, kuram nebūtu izredžu tur iekļūt. Vērtēšu tikai treniņprocesā un spēlēs redzēto. Spēlēs labākie neatkarīgi no viņu klubu piederības, iepriekšējiem nopelniem. Reja un Vorobjova piesaistīšana veikta tāpēc, ka gatavojam variantus, ja viens vai divi U-21 spēlētāji būs vajadzīgi lielajai izlasei.

Noslēgumā par tavu U-21 izlases trenera amatu. Vienlaikus esi LFF Sporta direktors, un daži izteikušies, ka šos divus amatus vienlaicīgi apvienot nav viegli...
Situācija ir tāda, ka esmu apstiprināts par U-21 izlases treneri līdz cikla beigām, kas ir nākamā gada beigas, un līdz šim laikam apvienošu šo darbu ar Sporta direktora amatu. Skaidrs, ka attiecībā uz Sporta direktora amatu šādas tādas nianses mainīsies - vairākas administratīvās funkcijas nodošu citiem LFF darbiniekiem. Skaidrs ir viens - kad ir U-21 izlase, tad jākoncentrējas tikai tai. Nevar koncentrēties izlasei par 50% vai 30%. Tikai par 100% un esmu to gatavs darīt. Kā Sporta direktors realizēšu šos jaunos projektus, kas saistīti ar jaunatnes futbola akadēmijām un vairākus citus projektus, kas sākti, savukārt vairākas administratīvās lietas jau šobrīd deleģēju citiem. Teikšu tā - arī, kad strādāju klubā [FK "Jelgava" - aut.], es ilgstoši apvienoju vairākas administratīvās funkcijas ar trenera darbu, ko, manuprāt, man izdevās paveikt ļoti kvalitatīvi, neskatoties uz to, ka cilvēku resursi nebija tik lieli. Federācijā tomēr ir vairāk nekā 40 darbinieki.

Ļoti atbildīgi pieeju šai iespējai un centīšos ar savu darbu un komandas sniegumu apliecināt, ka divas lietas ir reāli izdarāmas. Principā ikdienā Sporta direktora darbs lielā mērā pārklājas ar U-21 izlases treneru darbu - šo pašu spēlētāju vērošana, spēļu analīze Virslīgas čempionātā, arī jaunāko izlašu spēļu analīze. Arī U-19 izlasē ir spēlētāji, ko nākotnē potenciāli var iekļaut U-21 izlasē. Skaidrs, ka tas viss no manis prasa nopietnu pieeju, nopietnu darbu un tādu kārtīgu režīmu, bet tai pašā laikā esmu tam gatavs un apzinos, uz ko es gāju, piekrītot kļūt par U-21 izlases treneri. Esmu pārliecināts, ka izdarīsim visu pēc labākās sirdsapziņas.