Šitiks: "Varam spēlēt uzbrukuma futbolu!"

Ar Genādiju Šitiku (50) tikāmies nedēļas sākumā "Daugavas" stadionā, kur viņa futbola skolas viena no jaunākajām grupām aizvadīja kārtējo maču. Tāpat kā kolēģim pie U-19 stūres Vladimiram Beļajevam, arī Šitikam runāšana latviski problēmas nesagādā, un intervijā trenerim dzimtā krievu valoda izmantota netika. Pavisam drīz Šitiks, visticamāk, kļūs par ceturto Latvijas treneri, kurš būs ieguvis PRO licenci (tāda ir arī Alekandram Starkovam, Jurijam Andrejevam un Igoram Kļosovam) - trenera kvalifikācijas paaugstināšanas nolūkos drīz paredzēts brauciens uz Ukrainu, pēc tam atliks izpildīt dažādus licences saņemšanai nepieciešamos nosacījumus. Tomēr vispirms Šitika vadītā Latvijas U-21 izlase uzsāks Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklu - jau rītvakar plkst. 18:00 "Skonto" stadionā mums gaidāma cikla pirmā spēle - pret Andoras vienaudžiem (ieeja bez maksas). Tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ vienmēr sarunai atvērto Šitiku aicinājām uz garāku sarunu - lai diskutētu gan par U-21 gaidāmo ciklu, pretiniekiem, sastāvu un mērķiem turnīrā, gan par jauno futbolistu ceļu līdz nacionālajai izlasei.

- Pirms katra atlases cikla noteikti treneriem ir īpaša sajūta. Kādas cerības ar jauno ciklu saistāt Jūs?
- Noteikti, ka ir īpaša sajūta. Tas ir tāpat, kā gatavoties jaunam čempionātam. Ja pagājušajā ciklā nebiju uz izlozi, tad šoreiz visur esmu piedalījies jau no paša sākuma. Februārī biju uz grupas izlozi – ļoti interesanti, jo man vismaz tā bija pirmā reize. Tomēr gribējās, lai grupā būtu piecas komandas – būtu iespēja gatavoties vēl jūnijā, augustā – aizvadīt vairākus pārbaudes mačus. Taču ir tā, kā ir – būs desmit spēļu. Diemžēl treniņnometnes bija tikai divas – ar spēlēm pret Lietuvas klubu un mūsu U-19 izlasi, taču galvenais, ka sarunājām arī divas ļoti nopietnas pārbaudes spēles – marta beigās ar Poliju un aprīlī – ar Somiju. Tās ir labas U-21 komandas.

Gaidām pirmo spēli – galvenais, lai visi ir veseli un var piedalīties. Noteikti ciklu gribas sākt ar uzvaru. Pret Andoru būsim favorīti, un galvenais būs labi nocīnīties pašiem. Par andoriešiem mums ir daudz informācijas – videoieraksti no viņu spēlēm pret Rumāniju un Krieviju. Andora ir tipiska aizsardzības komanda, ļoti daudzi spēlē aizsardzībā, cerot uz pretuzbrukumiem. Mūsu gatavošanās ir nopietna, un pēdējās pārbaudes spēles pierādīja to, ko teicu jau iepriekš – ar šo komandu varam spēlēt uzbrukuma futbolu, izveidot daudzus momentus un gūt vārtus. Uz to cerēsim!

Cikls jāsāk ar uzvaru, lai rudenī mēs varētu cīnīties tālāk. Mūsu grupā favorītes skaitās Krievijas un Rumānijas izlases, domāju, ka labi spēlēs arī Moldova. Jau pagājušais cikls pierādīja, ka varam cīnīties ar jebkuru – un ne tikai cīnīties, bet visiem atņemt punktus un arī uzvarēt jebkuru! Gatavosimies konkrēti katrai spēlei. Divu apļu turnīrs visu saliks pa plauktiņiem. Var nejauši uzvarēt vienu, divus mačus, bet divi apļi – mājās un izbraukumā pret katru – visu parādīs. Iepriekšējā ciklā bijām 4. vietā, tikai vienu punktu atpaliekot no ungāriem, tāpat atņēmām punktus abām izlasēm, kas ierindojās pirmajās vietās un šovasar spēlēs finālturnīrā – Serbijai un Baltkrievijai. Tas bija pozitīvs rezultāts. Ceru un gribu, lai izlase pakāpeniski virzās tālāk, un tam puiši arī tiks noskaņoti.

Kā jau pirms pirmās spēles, būs ļoti daudz sarunu ar puišiem, ar kapteini. Konkrētu mērķi vēl neesam norunājuši, bet bez mērķa spēlēt futbolu nevar [smejas]! Esam reālisti, bet gatavosimies katram mačam, cerot, ka sportiskie rezultāti, salīdzinājumā ar citiem gadiem, uzlabosies.

- Andora šajā ciklā jau paspējusi aizvadīt divas spēles, piedzīvojot divus sausos zaudējumus. Vai šī komanda ir visvājākā grupā?
- Ziniet, ar puišiem paskatījāmies abas viņu spēles. Un Rumānija, kam ir futbolisti no ļoti labiem klubiem, andoriešus salauza tikai otrajā puslaikā, iesitot pendeli un soda sitienu. Savukārt mūsu spēlētāji nespēlē tādā līmenī kā rumāņi. Ļoti svarīgi būs iesist vārtus, cik vien ātri var. Pagājušajā ciklā spēlējām ar Sanmarino – Andora ir apmēram tajā pašā līmenī. Atceros, ka gan šeit, Rīgā, gan izbraukumā pret Sanmarino tomēr klājās diezgan grūti. Vairākumā cikla maču spēlējam kā otrais numurs, bet ceru, ka viss būs kārtībā!

- Izvērtējot mūsu grupu – cik stipras šajā vecumā ir Krievijas un Rumānijas izlases, kas tiek uzskatītas par grupas favorītēm?
- To mēs vēl izvērtēsim. Man ir ļoti laba informācija par rumāņu pēdējām spēlēm, arī ieraksts no mača pret Serbiju nesen – redzams, ka līmenis rumāņiem ir augsts. Abas grupas favorītes ir sastādījušas kalendāru tā, ka savstarpējā spēle būs tikai nākamgad – un pāris dienu intervālā abi mači. Krievi un rumāņi konkurentus sev nesaskata, un tā ir viņu problēma. Turklāt sistēma ir tāda, ka tikai četras labākās 2. vietu ieguvējas tiks tālāk, tā ka arī ar otro vietu var nepietikt. Galvenais, kas mani interesē, ir tas, kā mēs paši spēlējam – to esmu teicis arī puišiem. Ja mēs spēlēsim un cīnīsimies, ja puiši izies laukumā ar 105% pašatdevi un motivāciju, varbūt vēl sakritīs daži labvēlīgi momenti – nav neuzvaramu komandu, un varam cīnīties arī ar šīm divām. Atsevišķi analizēsim katra pretinieka stiprās un vājās vietas. Ļoti svarīgs ir uzvarētāja gars, kuru cenšamies ieviest – ja komanda zaudēs un zaudēs, tad zaudēs visu laiku. Par to nevar tikai runāt, futbolistiem pašiem šis gars jāiegūst laukumā. Skaitīju, ka 14 futbolisti, kuri dzimuši 1988. gadā, jau pagājušajā ciklā pabija U-21 izlasē – kaut vai treniņnometnēs. Viņi jau zina mūsu prasības. Cerēsim, ka viss būs kārtībā.

- Vai varam cerēt, ka pretinieki mūs varētu nenovērtēt?
- Varbūt arī. Viss atkarīgs no mūsu pirmajiem mačiem. Turklāt ļoti labi, ka mums būs informācija par Moldovu, kas tagad spēlēs pārbaudes maču pret Baltkrieviju – runas ir viens, bet, ja ir iespēja redzēt video un secināt kaut ko par katru spēlētāju – pavisam kas cits. Atceros pēdējo maču pagājušajā ciklā – pirms spēles pret Baltkrieviju bija tik daudz visādu runu, bet puiši pierādīja sevi [mačs noslēdzās neizšķirti 0:0 – aut.], un baltkrievi varēja neiekļūt play-off. Tomēr šī izlase spēlēs finālturnīrā.

- Vai kandidātu sarakstā ir visi šobrīd labākie?
- Jā, tikai vārtsargs Sazonovs sāk trenēties pēc nopietna savainojuma. Tomēr nolēmām, ka viņam jābūt klāt, jo viņš, manuprāt, var būt viens no vadošajiem izlases spēlētājiem šajā ciklā. Sazonovs, ja viss notiks kā plānots, spēlei negatavosies, bet strādās individuāli, savukārt mačam gatavosies Ikstens un Vaičulis. Savukārt sākotnēji sarakstā iekļautā Oļega Timofejeva, kuram gaidāmi eksāmeni skolā, vietā izsaukts Aleksejs Kuplovs-Oginskis.

Genādijs Šitiks 2007. gada mačā Rīgā pret Sanmarino (Foto: Romans Kokšarovs, Sporta Avīze, f64).

- Pirms nedēļas teicāt, ka no U-19 izlases spēlētājiem turnīrā Francijā gaidījāt vairāk...
- Vairāk gaidīju varbūt rezultātu ziņā. Grūti spriest, jo tas bija Elites raunds. Spēlētāji, kuri mani interesē U-21 cikla sakarā, kuri varētu konkurēt par konkrētām vietām sastāvā – runāju ar daudziem cilvēkiem, kas bija Francijā un tomēr nesaņēmu tādu informāciju, ka šie spēlētāji bijuši labāki par citiem. Tur bija grūti cīnīties par pirmajām vietām, bet gribētos, lai puiši būtu tādā līmenī, kādu vajag mums, tomēr tā Francijā nebija.

- Vai cerat, ka cikla garumā mūsu izlasei varētu palīdzēt Aleksandrs Cauņa?
- Prioritāte tomēr ir nacionālā izlase. Runājām par sportisko rezultātu, taču vēl svarīgāks uzdevums ir gatavot futbolistus nacionālajai izlasei. Jā, Cauņa varētu mums palīdzēt, taču viss atkarīgs no nacionālās izlases, tās treneriem, ar kuriem visu koordinējam. Piemēram, Krievijas izlases futbolists Alans Dzagojevs. Viņš ir savas nacionālās izlases futbolists, taču pēc savainojuma netika sastāvā un tagad gatavojas ar U-21 izlasi spēlei pret Farēru salām. Tagad sarunājām ar Starkovu, ka nav vajadzīgs Cauņu saukt uz U-21 – mums svarīgākajām spēlēm jābūt vēlāk, rudenī. Kā redzam, tad ļoti daudzi nacionālās izlases futbolisti savulaik spēlējuši U-21. Un, ja kāds vēl U-21 vecumā var pretendēt uz pieaugušo izlasi, tas ir tikai pozitīvi.

- Kuri U-21 futbolisti varētu būt nākamie, kas drīzumā pievienosies nacionālajai izlasei?
- Domāju, ka par to neko nevar zināt. Jevgeņijs Kosmačovs un Artjoms Rudņevs jau kādreiz ir bijuši piesaistīti nacionālajai izlasei. Trīs futbolisti lielās izlases lokā – tas jau ir daudz šim vecumam. Paskatoties uz dzimšanas gadiem nacionālajā izlasē, diez vai no kāda gada būs daudz vairāk par trim futbolistiem. Ja Cauņa sevi jau ir pierādījis nacionālajā izlasē, tad Rudņevam un Kosmačovam laiks tur bija kā avanss – viņiem šajā U-21 ciklā noteikti jābūt līderiem, visa nākotne ir pašu rokās. Galvenais, ka abiem ir ļoti liela vēlme šeit spēlēt un pierādīt sevi.

- Savukārt kuri jaunie futbolisti drīzumā varētu būt U-21 kandidātu lokā?
- Jau ceturto gadu strādāju ar U-21 izlasi. Un visu laiku esmu novērojis, ka pretiniekiem izlasē ir vairāki ļoti jauni futbolisti. Kaut vai nesen, kad spēlējām pret Poliju un Somiju – viņiem bija 1990., pat 1991. gadā dzimuši futbolisti. Tomēr šī vecuma puišiem jābūt labākiem uz konkrēto pozīciju nekā 1988. gadā dzimušajiem! Ja tā nav, tad viņiem īstā izlase būs pēc diviem gadiem. Bet, ja tik jauni futbolisti ir labāki, tad tas ir ļoti labi. Šobrīd no jaunākiem piesaistījām tikai Artūru Vaičuli, bet citiem no U-19 izlases, kuriem bija ļoti emocionāls turnīrs Francijā, vēl būs laiks sevi pierādīt, uz ko arī ceram.

Mums ir ļoti perspektīvi puiši – no 1991. gada var izcelt Artūru Zjuzinu, no 1992. – [Denisu] Rakeļu un [Artūru] Karašausku, no 1993. – [Alekseju] Giļniču utt. Tie ir īsti līderi savās izlasēs. Ja runājam par 1988./1989. gadu, tad man ir 35 cilvēku plašs saraksts. Kāpēc šoreiz izvēlējāmies tieši šos puišus? Tomēr pret Andoru būs pirmā spēle, un vajadzīgs pozitīvs rezultāts. Ņemt kaut kādu izmēģinājuma sastāvu nav jēgas – man vajadzīgi puiši, kuriem ticam un kuri tic mums! Šie futbolisti ir pierādījuši, ka var spēlēt. Tomēr noteikti piesaistīšu arī tuvākos kandidātus, kas šoreiz netika paņemti – ja vien viņi turpinās spēlēt attiecīgajā līmenī. Tie ir Romans Bespalovs no "Jūrmalas", Artjoms Osipovs no Baltkrievijas augstākās līgas kluba Grodņas "Neman". No uzbrucējiem un pussargiem mums tomēr ir izvēle, taču vairāk uztrauc aizsardzības līnija, jo attiecīgie futbolisti maz spēlē vai nespēlē vispār savos klubos. Arī vārtsarga pozīcija nav tik droša.

- Vai šī U-21 izlase ir konkurētspējīgāka par pagājušā cikla valstsvienību?
- Domāju, ka jā. 1986. gads nebija tik labs. Pēdējos mačos pagājušajā ciklā pret Sanmarino un Baltkrieviju spēlēja deviņi 1987. gadā dzimušie. Es ceru, ka ar tagadējo izlasi varam cīnīties un izcīnīt pozitīvu rezultātu pret katru pretinieku. Mums tomēr būs laiks sagatavoties – Virslīgā salikts ļoti labs kalendārs, lai mēs varētu tieši četras, piecas dienas gatavoties. Izlasē ļoti svarīga ir ne tikai katra diena, bet arī katra stunda. Cienām katru dienu un treniņu. Visi, kas spēlē šeit, varēs tikt uz izlasi. Par tiem, kas brauc prom, skatīsimies – esmu tikai ļoti priecīgs, kā tagad spēlē Artjoms Rudņevs, Edgaram Gauračam gan ir savas problēmas. [Staņislavs] Pihockis iekļuva vienā no labākajiem Bulgārijas klubiem, kas viņu, manuprāt, ņēma, domājot par nākotni. Uzreiz tikt šāda kluba sastāvā ir grūti.

Tagad no U-19 izlases Vaičulis, Kurakins un Vallers spēlē Skotijā – tā ir ļoti eiropeiska valsts, viss notiek ļoti augstā līmenī. Domāju, ka ne pēdējie puiši brauc prom. Izlasei ir plašs treneru štābs, man ir laba sadarbība ar visiem futbola centriem Latvijā, kur spēlē U-21 kandidāti – sekosim visiem. Princips ir tikai viens – uzaicinājumu saņems, trenēsies un spēlēs tie, kas ir stiprāki un atrodas labākā sportiskajā formā konkrētajā brīdī.

- Runājot par leģionāriem – U-21 izlases kandidātos tādi ir četri, U-19 izlasē – vēl divi. Vai atbalstāt futbolistu tik agru došanos uz ārzemēm, bieži vien pat nepabeidzot vidusskolu?
- Šajos apstākļos, kādi mums ir valstī un futbola saimniecībā, protams, ka atbalstu. Ja pirms diviem gadiem vēl varēja domāt, tad tagad – ja viņi dzīvo futbola valstī, labos apstākļos utt. – viss atkarīgs no spēlētājiem pašiem. Paskatieties, kāda te ir situācija – augstākajā līgā mums ir četri, varbūt pieci profesionāli klubi... Jau tā daudzi cilvēki brauc projām no Latvijas. Un, ja futbolistiem ir iespēja braukt projām no šejienes, spēlēt futbolu un par to saņemt naudu, dzīvojot labos apstākļos – šī brīža situācijā par 100% esmu to puišu, kas aizbrauc, pusē.

Treneris Šitiks 2007. gada mačā Rīgā pret Sanmarino izlasi (Foto: Romans Kokšarovs, Sporta Avīze, f64).

- Tomēr šī nokļūšana ārzemēs nav tik viegla...
- Jā, bet mani ļoti uztrauc tas, ka šodien ir ļoti daudz cilvēku ap futbolu – gan aģenti, gan citi – kas meklē savu labumu. Viņiem svarīga ir nevis futbolista izaugsme, bet savas intereses. Vienreiz runāju ar mūsu futbolistu, nesaukšu gan kuru – aģentam galvenais ir dabūt savus procentus, bet par futbolistu pēc tam neliekas ne zinis. Ļoti reti gadās solīdi aģenti, kuri seko savam futbolistam – tas arī būtu galvenais.

Protams, grūti iekļūt ārzemju klubā. Pie vadošajiem Eiropas klubiem brauc futbolisti no visas pasaules un atrādās akadēmijās, kurās tikt nav viegli. Protams, aģenti vēro arī mūsu U-21 izlases spēles. Laikam jau nav attiecīgā līmeņa, lai prom brauktu vairāk futbolistu. Vienmēr esmu teicis spēlētājiem, ka, spēlējot izlasē, ir ļoti daudz iemeslu, motivācijas pierādīt sevi. Kaut vai uzspēlēt pret to pašu Krieviju, Rumāniju un Moldovu un parādīt sevi aģentiem.

- Vai varat nosaukt U-21 futbolistus, kuriem ir pareizā attieksme, lai pēc pāris gadiem spēlētu nacionālajā izlasē?
- Ļoti nopietna attieksme ir Rudņevam. Varu izcelt arī vārtsargu Jevgeņiju Sazonovu. Pareiza attieksme ir arī vēl citiem, bet galvenais, lai viņu mērķtiecība sakrīt ar ikdienas darbu. Tas ir atkarīgs ne tikai no darba kluba treniņos, bet arī individuālā darba. Jaunatnes futbolam ir raksturīga nestabilitāte – gan futbolā, gan puišiem arī dzīvē. Tagad viņi vēl divus gadus var paspēlēt U-21. Puišiem ir 20, 21 gads, daži jau ir precējušies, bet viņi vēl nav īsti gatavi tai dzīvei [smejas]. Es saku, ka vajag divus, trīs gadus paciesties, pierādīt sevi – tad būs viņu iespēja nopelnīt labus piedāvājumus.

Piemērs ir Saša Cauņa. Viņš ir vistalantīgākais mūsu futbolists pēdējos gados. Cauņa pusgadu bija "Watford", kas nemaz nespēlē Premjerlīgā, bet klubs tomēr nevēlējās viņu izpirkt. Tas arī liek padomāt, kāpēc tā. Mēs ar palīgiem darām visu, ko varam, lai puiši progresētu. Pagājušajā ciklā sasaucām puišus, lai gatavotos Baltijas kausam. Nesaukšu uzvārdu, bet viens futbolists pēc divām, trim dienām atnāca pie manis un teica: "Trener, atlaidiet mani prom, šeit ir tādas prasības..." Jā, U-21 ir pēdējā no jaunatnes izlasēm, un šeit prasības ir augstākas nekā jaunākajās izlasēs. Gatavojam futbolistus nacionālajai izlasei, kur prasības ir vēl lielākas.

- Runājot par sastāvu – jau teicāt, ka uztrauc vārtsarga un aizsargu pozīcijas? Kāds izskatās iespējamais pamatsastāva virknējums šajās pozīcijās?
- Jā, jau teicu, ka uztrauc vārtsargu un aizsargu līnijas. Konkrēti par sastāvu gan labāk runāsim 6. jūnijā ap pusdienlaiku – pagājušajā ciklā jau bija tāda situācija, ka preses konferencē visu izstāstīju par sastāvu, aizbraucu uz pirmo treniņu – un tur divi spēlētāji satraumējās... Tagad labāk neteikšu neko [smejas].

- Aizsargs Staņislavs Pihockis gada sākumā pārgāja uz vienu no Bulgārijas spēcīgākajiem klubiem "Cherno More", taču pagaidām spēlējis tikai dublieros. Vai tas nāk par labu viņa izaugsmei?
- Viņam kā jaunam spēlētājam svarīgs vēl ir moments, ka viņš katru dienu trenējas ar pirmo komandu! Spēlē dublieros, taču trenējas ar trešo labāko bulgāru komandu, nevis jaunajiem dublieru futbolistiem. Viss ir atkarīgs tikai no viņa. Ja viņš neiekļūst pieteikumā, laikam jau trenerim šobrīd ir pieejami labāki spēlētāji viņa pozīcijā. Un reizēm tikt 18 spēlētāju pieteikumā – tas arī ir pluss.

- Par pussargu līniju runājot, tik lielu uztraukumu laikam nav?
- Uztraukums ir vienmēr [smejas]. Tomēr no pussargiem Kosmačovs spēlē, Tarasovs, Žuļevs, Gramovičs – arī. Solovjovs varbūt retāk, Kamešs spēlē dublieros. Tomēr šajā līnijā vairāki regulāri spēlē Latvijas čempionātā. Protams, arī te ir moments, ka trenerim gribētos, lai viņi spēlētu vadošos klubos [smejas]. Trijos vadošajos klubos tikai divi – Kosmačovs un Tarasovs – tiešām spēlē. Tas ir pārāk maz. Protams, šo klubu treneriem ir uzdevumi, un sastāvā tiek tikai labākie.

- Kosmačovs šajā vecumā jau ir kapteinis Latvijas vadošajā klubā – tas taču kaut ko nozīmē...
- Tas nozīmē daudz, bet es teikšu, ka tas ir liels avanss. Uzsveru, ka Kosmačovs ir viens no talantīgākajiem, bet viņam patraucējuši savainojumi. Mani priecē, ka Jevgeņijs tagad ir ne tikai kapteinis, bet arī spēlē katrā mačā "Ventspilī". Domāju, ka šī sezona visu saliks pa plauktiņiem – U-21 izlasē viņam jābūt līderim!

- Vai Kosmačovs būs kapteinis arī U-21 izlasē?
- Jā, noteikti. Un ceru, ka viņš būs kapteinis ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā – lai viņš būtu kā tiltiņš starp mums un spēlētājiem.

- Solovjovs jau vairākus gadus tiek uzskatīts par ļoti talantīgu futbolistu, taču viņš to pierādīt nespēj. Kas viņam to traucē izdarīt?
- Jā, talantīgs puisis – ja nemaldos, jau pirms trim vai četriem gadiem tika piesaistīts "Skonto" pirmssezonas sagatavošanas posmam. Bet tomēr laikam viss slēpjas galvā, raksturā. Ja viņš jau vairākus gadus maina klubus, tad cerēju, ka pie Romana Grigorčuka, zinot viņu un komandu, Solovjovs mainīsies. Laikam tas tomēr nav noticis, taču grūti teikt – izlasē mums ar viņu nav problēmu, lai gan individuāli jārunā ir vairāk nekā ar citiem. Šādu talantu Latvijā mums nav daudz, un ceram, ka nākamo divu gadu laikā viņš sevi pierādīs. Ja ne, tad grūti būs... Ja viņš nevarēs sevi pierādīt "Ventspils" sistēmā, tad kur nu vēl tikt labā valstī un spēcīgā klubā...

- Visbeidzot par uzbrukumu – cik liela pārliecība ir par priekšējās līnijas futbolistiem?
- Te ir moments ar Edgaru Gauraču – jā, viņš netiek spēlēt savā klubā, kas ir 4. divīzijā... [Pauze]. Ziniet ko – bet viņš pierādīja sevi! Edgaram ir ļoti liela vēlme spēlēt izlasē, viņš vienmēr brauc uz šejieni. Pārbaudes mačos Gauračs guva trīs no četriem mūsu vārtiem, un tas uzbrucējam ir jādara! Un momentu viņam bija vēl... Edgaram ir pareiza attieksme, bet acīmredzot kaut kas nesakrīt klubā... Ja nevarēja tikt B sērijā, tad tomēr cerējām, ka šajā klubā viņš spēlēs. Tomēr izlasē man pret viņu nekādu pretenziju nav.

Artjomam Rudņevam, kā jau zināt, bija grūtības ar transfēru, taču tagad UEFA atļāvusi spēlēt. Klubiem vēl jārisina jautājumi par viņa pāreju, taču galvenais, ka puika spēlē. Viņš tiek sastāvā, iesita divus golus – redzēju video, kā priecājās viņš un kā par viņu priecājās partneri. Esmu priecīgs par viņu – Artjoms ir ļoti nopietns cilvēks. Viņš pats zina un arī mēs zinām viņa vājās puses, taču Artjomam ir gribēšana un varēšana spēlēt pēdējā līnijā, izraut momentu. Jau runāju ar Rudņevu un Kosmačovu – viņiem ir jāpierāda sevi šeit, viņiem jābūt līderiem! Lai tiktu nacionālajā izlasē, viņiem jābūt labākajiem šeit!

Pagājušajā atlases ciklā Artjoms Rudņevs tika sūtīts laukumā uz maiņu. Šajā ciklā Genādijs Šitiks (pa labi) ar Rudņevu saista lielas cerības - uzbrucējam jābūt līderim (Foto: Romans Kokšarovs, Sporta Avīze, f64)!

- Uzbrukumā līderiem jābūt gan Rudņevam, gan Gauračam...
- Noteikti. Viņiem, Kosmačovam... Ceru uz viņiem, un viņi mani nepievils. Visi bija ar mums jau pagājušajā ciklā. Visam jābūt kārtībā!

- Uz skatītāju atbalstu arī jācer...
- Ceram. Nacionālajai izlasei taču tagad nav maču, un mēs spēlēsim Rīgā. Tomēr jau runājām federācijā – kalendārs ir tāds, ka rudenī mums spēles ar nacionālo izlasi būs gandrīz vienlaicīgi. Ziniet, gatavojamies Ozolniekos, un, ja spēlētu Liepājā vai Ventspilī – citu piemērotu stadionu nav – atbalsts būtu lielāks. Tāda ir specifika. Ceru, ka līdz galam tiks uzbūvēts stadions Jelgavā – tas būtu vislabākais variants. "Jelgavai" uz 1. līgas maču nāca 400 skatītāju. Un mums no bāzes līdz jaunajam stadionam ir piecu minūšu brauciens ar autobusu. Viss uz vietas, ļoti ērti. Un uzspēlēt provincē ir labāk nekā Rīgā. Tā dara arī citas valstis, un tas laikam ir pareizi – ir lielāks atbalsts. Tomēr ceram, ka uz pirmo spēli atnāks daudz cilvēku – atbalsts futbolistiem ir svarīgs. Mēs spēlējam skatītājiem, viņi atbalsta mūs. Tukšām tribīnēm spēlēt nav labi ne puišiem, ne kādam citam. Ceru, ka skatītāji atnāks un atbalstīs mūs!

UEFA Eiropas U-21 čempionāta kvalifikācijas turnīrs

1. apakšgrupa

Piezīme: Visas desmit apakšgrupu uzvarētājas, kā arī četras labākās otro vietu ieguvējas iekļūs izslēgšanas spēļu stadijā, izveidojot septiņus pārus, kuros ceļazīmes uz finālturnīru liktenis izšķirsies divu spēļu summā (mājās un pretinieka laukumā). Finālturnīrā piedalīsies tikai astoņas labākās Eiropas komandas. Finālturnīrs risināsies Dānijā 2011. gada jūnijā.

Latvijas U-21 izlases kandidāti mačam pret Andoru

U-21 izlases spēles Eiropas čempionāta atlases ciklā