Šabala: "Paši iedevām līdzjutējiem materiālu kritikai"

Valērijs Šabala, Latvijas izlases un Belsko-Bjalas "Podbeskidzie" uzbrucējs: "Izlases spēles mēs nevaram dalīt uz izšķirošām vai nē. Bet šoreiz tiešām būs ļoti nopietnas spēles. Gan spēlētājiem, gan treneriem būs ļoti liela atbildība uz šīm divām spēlēm."

Vai komandas iekšienē var just lielāku spriedzi, salīdzinot ar iepriekšējiem šī gada sasaukumiem?
Nekas atšķirīgs nebija, visu darām tāpat kā vienmēr. Visi saprotam, ka atbildība būs vēl lielāka nekā iepriekš. Atmosfēra komandā ir laba, visi gatavi cīņai. Centīsimies, pirmkārt, pierādīt līdzjutējiem, ka kaut ko varam. Ir liela vēlme uzvarēt šīs spēles.

No līdzjutējiem pēdējos mēnešos daudz kritikas, gan sakarā ar izlases sniegumu, gan ar vietu FIFA rangā...
Kritika vienmēr būs. Tagad esam paši iedevuši materiālu kritikai. Neesam uzvarējuši jau gadu... Pašiem uz to gan nav jāskatās, bet gan jādara tā, lai cilvēkiem būtu mazāk iemeslu kritikai. Tuvākajās spēlēs mēģināsim iepriecināt līdzjutējus, kuri mūs pastāvīgi atbalsta.

Cik pašam spiež vieta turnīra tabulā un pasaules rangā?
Par šiem rangiem es, protams, nekad neskatos. Savukārt turnīra tabula ir ļoti svarīga. Negribās būt pēdējiem vai pirmspēdējiem. Gribās būt augstāk! Turnīra tabula ir svarīga un tā būs atkarīga no rezultāta atlikušajās spēlēs.

Ko atceries no spēlēm pret Fēru salām un Andoru pirmajā aplī?
Atceros, ka pret Andoru bija ļoti grūti. Bija grūts laukums. Bet tur mēs uzvarējām un tas bija galvenais. Pret Fēru salām bija slikta spēle no mūsu puses. Principā varu pateikt, ka tā bija viena no sliktākajām vispār. Kaut kas nesanāca, tāpēc gribām parādīt, ka varam viņus uzvarēt.

Kā pēdējā mēneša laikā ir mainījušās tavas pozīcijas klubā?
Viss virzās uz labo pusi. Ir atkarība no Polijas 1.līgas reglamenta: laukumā obligāti jābūt vismaz vienam spēlētājam, kurš ir jaunāks par 21 gadu. Mūsu komandā tādi ir tikai divi - viens uzbrucējs [Pāvels Tomčiks, 11 spēles (10 pamatsastāvā) un 4 vārti šosezon - aut.] un malējais pussargs [Milošs Kozaks, 9 spēles (1 pamatsastāvā) šosezon - aut.]. Pēdējās divās spēlēs bija paredzēts, ka došos pamatsastāvā, taču šis malējais pussargs bija saslimis. Tādēļ es paliku uz rezervistu soliņa... Treneris bija ļoti priecīgs par manu spēli ar "Arka" ["Podbeskidzie" zaudēja esošajai kausa uzvarētajai tikai papildlaikā, Valērijam uz laukuma esot visas 120 minūtes - aut.] kausā. Teica, ka nospēlēju ļoti labi. Strādāju, cenšos sist vārtus, lai trenerim būtu jāmeklē kādu citu [jaunieti], lai es tiktu laukumā.

Tev bija vieni fantastiski vārti no distances. Kā tev tas sanāca un vai tie ir tavi skaistākie vārti karjerā?
Vieni no. Vēl vieni fantastiskie vārti bija U21 izlases sastāvā pret Lihtenšteinu Slokas stadionā. Atnāca piespēle, man bija pussekunde, kuras laikā ieraudzīju, ka priekšā nav neviena no komandasbiedriem, bet aizsargs jau iet pie manis. Izdomāju sist un arī trāpīju!

Nesen spēlēji arī pret savu bijušo Polijas klubu Legņicas "Miedz".
Ar daudziem parunājos, daudzi mani atceras. Palika četri futbolisti, ar kuriem spēlēju kopā. Nevaru pateikt, ka tā bija īpaši principiāla spēle ["Podbeskidzie" izcīnīja uzvaru ar 2:0, Šabalam nākot uz maiņu mača galotnē - aut.], bija patīkami tur atgriezties.

Kura no spēlēm visvairāk patika atmosfēras ziņā?
Kausa mačs ar "Arka" [4235 skatītāji - aut.] un pēdējā spēle [4931 skatītāji - aut.]. Šajās spēlēs mēs sākām spēlēt labāk un arī līdzjutēji ļoti palīdzēja. Sezonas sākumā viņi uz mums dusmojās, tribīnēs nebija daudz cilvēku. Pēdējos divos mačos jau varēja just, ka viss stadions mūs atbalsta.

Var teikt, ka sezonas sākumā bijāt zem liela spiediena?
Jā, protams. Kluba vadība savāca ļoti labus spēlētājus, un pirms sezonas bija tikai viens mērķis - atgriezties Ekstraklasa. Sezonas sākumā bijām kaut kur 15. vai 16. vietā un, protams, nevienu tas neapmierināja. Bija spiediens no līdzjutējiem, kuri pāris reizes atnāca pie mums uz treniņiem. Runāja ar mums. Bija liels spiediens, taču tagad ar to tikām galā.

Fiziski jau jums neuzbruka, kā to nesen darīja "Legia" fani?
Jau paspēju izlasīt par šo gadījumu. Mūsu klubam, manuprāt, ir adekvāti līdzjutēji. Atnāca uz treniņu, pastāstīja kas viņiem nepatīk, ko viņi gribētu no mums redzēt. Mēs izstāstījām savu pozīciju. Mierīgi aprunājāmies.

Kā tev pašlaik iet ar sadzīvi Polijā?
Man ļoti patīk Polijā. Tur ir ļoti līdzīgi kā pie mums Latvijā. Atradu labu dzīvokli, mašīna arī ir - viss kārtībā. Treniņlaukumi fantastiski, tikai varbūt nedaudz par tālu no pilsētas. Ar infrastruktūru un treniņapstākļiem viss ir lielā kārtībā.

Kā vērtē Latvijā plaši apspriesto Artūra Karašauska situāciju? Kā pats rīkotos viņā vietā?
Es trenētos, spēlētu, sistu golus un gaidītu uzaicinājumu. Kāds vēl variants var būt? Tu nevari atnākt un paprasīt: "Paņemiet mani lūdzu!" Tā ir futbola dzīve. Man pašam bija tāda situācija Slovākija, kad viens treneris uzticējās, bet otrs sastāvā nelika. Ko tu vari izdarīt? Tikai trenēties un mēģināt pierādīt, ka tev šeit ir jābūt. Ja runā par provokācijām, tā jau viņa iekšējā darīšana.

Gabovs: "Tagad ceļš ir tikai uz augšu. Nav jau vairāk kur krist!"

Vladislavs Gabovs, Latvijas izlases un Kipras "Paphos" aizsargs: "Garastāvoklis ir labs. Pēdējā laikā daudz spēlēju un esmu labā formā. Tagad atbraucu uz izlasi, lai mēs visi kopā labotu izveidojušos situāciju. Divās spēlēs ir iespēja nedaudz apgriezt kājām gaisā radušos situāciju. Tas ir tas brīdis, kad ir jāpārtrauc melnā josla."

Kāpēc, tavuprāt, ir izveidojusies pašreizējā situācija? Kāpēc esam tur, kur esam?
Ja runā par vietu rangā, paši zināt, ka tur visādas valstis un tas nav īsti nopietni. Protams, ka vairāki zaudējumi parāda, ka nav viss kārtībā. Gan rezultāti, gan spēle... Tagad ceļš ir tikai uz augšu. Nav jau vairāk kur krist!

Vai ir sajūta, ka šajās spēlēs ir jāpierāda krietni vairāk, nekā tas bija iepriekšējās reizēs?
Katrā spēlē ir jāpierāda. Nav jau tik daudz to izlašu spēļu, lai kādā spēlē sevi pierādītu, bet kādā tēmētu uz kaut ko citu. Katrā spēlē ir jābūt gatavam uz 100% un jāparāda to labāko.

Kāds laiks Kiprā? Un vai esi pie tā pieradis?
Laiks ir ļoti labs. Tagad ir pati labākā sezona, jo nav vairs tik karsti. Ir ļoti komfortabli. Saule spīd, viss ir labi!

Rezultātu ziņā arī izskatās, ka viss ir labi.
Runājot par klubu, droši vien zināt, ka mēs sanācām kopā tikai vasarā. Klubs veidojās praktiski no nulles, sākot ar brīdi, kad "Paphos" rīkoja nometnē tepat Rīgā. Mēs sākām ar 5-6 cilvēkiem un pamazām pievienojoties vairākiem spēlētājiem ir izveidojusies pavisam cita komanda. Laikam ejot saspēle nedaudz uzlabojas un rezultāts arī nāk.

Kādi mērķi tika uzstādīti pirms sezonas un vai tagad tie ir mainījušies?
Nav mainījušies. Mūsu mērķis ir iekļūt pirmajā sešiniekā [čempionāts notiek divos posmos, otrajā sezonas daļā komandām sadaloties pa sešiniekiem - aut.]. Pēc tam skatīsimies tālāk.

Kāds ir Kipras čempionāta līmenis, ja salīdzina, piemēram, ar Poliju?
Polijā, man liekas, līmenis ir līdzenāks. Kiprā pirmais piecinieks, ja skatās pagājušās sezonas rezultātus, izskatās ļoti labs. Dažas komandas ir interesantākas par poļu komandām. To arī parāda tas, ka APOEL spēlē Čempionu līgā, bet "Apollon" spēlē Eiropas līgas grupu turnīrā. Pārējās komandas gan ir nedaudz zemāka līmeņa. Mēs tiekamies uz pirmo sešinieku, cenšoties arī spēles ziņā sasniegt to līmeni.

Kāda situācija ar infrastruktūru?
Mums ir labs treniņu laukums. Tagad tiek atjaunota kluba bāze ar trīs laukumiem. Stadions ir apmēram uz 10 tūkstošiem [skatītāju vietām], bet ir mazliet pavecs. Futbola ziņā laukums ir perfekts.

Zinot to, ka komanda ir jauna, kā ir ar līdzjutējiem?
Komanda izveidojās apvienojoties divām komandām [AEK Kouklia un AEP Paphos - aut.], kuras spēlēja turpat. To komandu līdzjutēji ir kopā ar mūsu komandu. Cik saprotu, šogad ir mainījies īpašnieks un komanda strauji atjaunojas. Bet vārds "Paphos" jau bija iepriekš [kopš 2014. gada - aut.].

Kā iet Antonijam Černomordijam un cik daudz turaties kopā?
Katru dienu, protams, kontaktējāmies. Sākumā viņš bija pamatsastāva spēlētājs. Pēc tam, atbraucot jaunajiem spēlētājiem, viņš mazliet izkrita no sastāva. Tagad viņš turpina cīnīties par vietu sastāvu.

Neesi viņam savā ziņā kā mentors?
Viņš jau ir pieaudzis cilvēks. U21 izlases kapteinis. Viņš ir saprātīgs. Ja kādi jautājumi rodas sadzīves ziņā, tad palīdzu.

Zinot, ka komanda ir ļoti internacionāla, kā veidojas savstarpējās attiecības un komunikācija starp spēlētājiem?
Bez latviešiem ir divi ukraiņi. Varu pateikt, ka mēs ar Antoniju vairāk viņiem palīdzam sadzīvē un treniņos. Treniņprocess tiek aizvadīts angļu valodā. Tāpat mums ir diezgan liela franču grupa. Vācu valodu arī var dzirdēt. Protams, slovēņu un serbu [komandu vada slovēņu speciālists Luka Elsners - aut.]. Valodas ir diezgan daudz apkārt. Pieci kiprieši arī ir, kuri runā savā valodā.

Treniņā izlase turpināja atstrādāt Aleksandra Starkova izvēlēto modeli ar trim centra aizsargiem. Līdz ar Kaspara Dubras savainojumu, Aleksandra Solovjova un Dāvja Indrāna vienas spēles diskvalifikācijām, mačam pret Fēru salām tiek iespēlēts sekojošs sastāvs: Andris Vaņins - Vitālijs Maksimenko, Igors Tarasovs, Kaspars Gorkšs, Ņikita Koļesovs, Gints Freimanis - Oļegs Laizāns, Jevgeņijs Kazačoks, Gļebs Kļuškins - Dāvis Ikaunieks, Valērijs Šabala.