Kazakevičs: "Ģērbtuvē bija skarba saruna. Mums ir jānobriest un jāpieaug"

- Pilnīgi skaidrs, ka rezultāts mums ir negatīvs. Spēles ziņā visas atslēgas epizodes mums neizdevās. Pirmām kārtām neizdevās svarīgākais, kas šādās spēlēs ir nepieciešams: gūt vārtus. Ļoti plašu komentāru man šobrīd nav. Ir diezgan daudz, par ko padomāt. Diezgan daudz atslēgas epizožu: neiesists 11 metru soda sitiens, sarkanā kartīte situācijā, kādā nevaram atļauties to nopelnīt un kurai noteikti būs tālejošākas sekas, nerealizēti momenti. Nāciju līgas sākums noteikti nav izdevies. Kā jau teicu iepriekš, nekādas panikas nav, bet šobrīd arī ļoti maz pozitīva varu pateikt par izšķirošām epizodēm, kā mēs darbojamies, kā mēs rīkojamies, cik nobrieduši bijām, lai gan gatavojāmies un nekādu pārsteigumu nebija, bet netikām galā ar to, kam gatavojāmies, un brīžiem netikām galā arī ar savām emocijām, un nospēlējām pretiniekiem ērtā manierē.

- Pieņemu, ka treniņos runājāt par to, ka Andora provocēs. Gutkovskis vienkārši zaudēja savaldīšanos un rīkojās bērnišķīgi?
- Runājām treniņos, skatījāmies video ar Latvijas izlases iepriekšējām spēlēm pret Andoru, redzējām šīs epizodes. Tāda rīcība neapšaubāmi nav pieļaujama. Neko tālāk negribu komentēt – lai tas paliek mūsu ģērbtuvē -, jo saruna jau šobrīd bija ļoti skarba un nopietna. Ja izšķirošas epizodes pagriežas šādi, ir ļoti grūti uzvarēt sarežģītas spēles, jo Andora nav vienkārša komanda, pret kuru spēlēt, pret kuru uzbrukt un pret kuru gūt vārtus. Tādas muļķīgas kļūdas nevaram atļauties, un tas liecina par to, ka mums ir jānobriest un jākļūst pieaugušākiem.

- Ar tālejošākām sekām biji domājis sekas no UEFA puses diskvalifikācijas ziņā vai no Daiņa Kazakeviča puses?
- Nē, nē, pirmām kārtām domāts par to, ka tā noteikti būs diskvalifikācija. Tā mums noteikti sarežģīs dzīvi arī Maltā, jo mums ir problēmas uz izbraukuma spēli tieši uzbrukuma grupā. Domāju, ka tas mums ir diezgan nopietns trieciens. Bez tā, ka neuzvarējām, arī šī rīcība iespaidos arī nākamo spēles. Gan no UEFA puses, gan arī mūsu iespējamajām variācijām centra uzbrucēja pozīcijā uz nākamo spēli.

- Ikaunieka pendele bija tikai neveiksme vai arī tomēr kļūda sitēja izvēlē?
- Mums bija divi štata sitēji – Vladislavs Gutkovskis un Jānis Ikaunieks. Bijām vienojušies, ka cilvēks, kurš nopelna 11 metru soda sitienu, dod sist vienam vai otram, kurš jūtas pārliecinātāks. Jānis ir diezgan kvalitatīvs 11 metru soda sitienu izpildītājs, arī treniņos viņš to labi parādīja, arī spēlēs ir guvis vārtus un diezgan pārliecinoši uzreiz paņēma bumbu, bet diezgan neveiksmīgi izpildīja. Jā, varbūt tā arī ir taisnība, ka tā ir arī kļūda izvēlē – ja spēlētājs nav iesitis, tātad izvēle nav bijusi pareiza.

- Kādēļ jau pēc pirmā puslaika Fjodorovu nomainīja Uldriķis?
- Vladislavs ne līdz galam izpildīja tos uzstādījumus, ko no viņa gaidījām. Tas bija pirmais iemesls. Otrais iemesls bija tāds, ka Roberts ar Vladu jau no nometnes sākuma bija diezgan līdzvērtīgas izvēles, bet taktikas ziņā pirmajā puslaikā mēģinājām izvēlēties zemuzbrucēja pozīcijā spēlētāju, kurš varētu ātrāk pārvietot bumbu, spēlēt puspagriezienā un izdarīt piespēles starp aizsargiem. Roberta stils ir nedaudz atšķirīgs, bet pirmajā puslaikā redzējām, ka tas kvalitatīvi nestrādāja, un gan Vlada spēles dēļ, gan pēc tā, kā izskatījāmies šajā zonā starp aizsardzības un pussargu līniju, mums vajadzēja izmaiņas. Tie bija divi galvenie maiņas faktori.

- Pendeles neiesit arī labākie spēlētāji pasaulē, bet ko jūs, kā galvenais treneris, redzējāt pēc šīs pendeles – kāda bija Jāņa reakcija laukumā gan pirmajās sekundēs, gan arī atlikušajā laikā?
- Ja drīkst, atļaušos šo jautājumu atstāt ģērbtuvē, jo šobrīd vēl negribētu uz to atbildēt. Skaidrs ir viens – gan par šo epizodi, gan dažām citām epizodēm jau šobrīd bija diezgan nopietna saruna un būs arī tuvākajās dienās. Ar tām reakcijām bija dažādi. Uzskatu, ka mums stipri mazāk uzmanības bija jāpievērš tiesnešu lēmumiem, bija ļoti daudz lieku emociju situācijās, kuras nevarējām ietekmēt. Tas pārlieku uzvilka spēlētājus vienkāršās epizodēs, pazaudējām fokusu, un mums neizdevās tas, par ko bijām runājuši. Sapratām, ka pret Andoru būs grūta spēle, sapratām, kāds būs stils un ka, iespējams, būs jāpaciešas arī līdz 80. minūtei – vārti, iespējams, neatnāks tik agri. Kopsummā vairākas atslēgas epizodes liecināja, ka ar to galā netikām.

- Pēc šādām spēlēm sarežģīti izvilkt pozitīvo, bet vai varat komentēt Emša sniegumu, kuram tā bija debija šāda statusa spēlēs?
- Šajā spēlē noteikti bija vairākas pozitīvas lietas, bet neredzu jēgu par to runāt, jo ir būtiski runāt par atslēgas epizodēm, kur nebija daudz pozitīvā. Ja runā par Eduardu, domāju, viņš apliecināja, ka viņam uzticētā loma bija pareiza. Vēl bija 3-4 spēlētāji, ar kuru sniegumu biju ļoti apmierināts, bet tas nemainīja kopējo bildi. Kopējā bilde ir uz tablo.

-Kad Gutkovskis bija noraidīts, vai nebija domas uzbrukumā sūtīt Elvi Stugli? Pietrūka dūšas uzmainīt vēl vienu torni un mēģināt bumbu vārtos dabūt ar gaļu?
- Tādas domas nebija, jo, redzot, kā situācija attīstījās otrajā puslaikā, drīzāk mums bija pamainījies orientieris – gribējām vairāk centrēt. Gribējām vairāk centrēt arī tad, kad bija Gutkovskis un Uldriķis, jo redzējām, ka bumba ne tik labi kustējās starp līnijām un pretinieki ar to tika galā un bija diezgan kompakti. Maiņu ideja bija vienkārša – Zjuzins un Emsis veica lielu apjomu, bet Zjuzins bija paguris, tādēļ vajadzēja svaigāku spēlētāju, kurš centrālajā zonā ātrāk kustina bumbu uz priekšu, savukārt Jaunzemam ir labs centrējums un vairākkārt arī diezgan veiksmīgi nospēlēja malā. Ideja bija tāda: mums ir centra uzbrucējs Uldriķis, kurš ir spējīgs spēlēt centrējumos un būt pirmais pie bumbas, ko no viņa arī gaidījām, taču otrā puslaika otrajā daļā, īpaši pēc noraidījuma, centrējumu bija par maz.

- Beigās vairs nebija, kam centrēt: viens pats Uldriķis. Varbūt vajadzēja uzspiest – ar Stugli vai Ošu, ja viņš bija gatavs spēlēt?
- Tagad grūti teikt. Iespējami dažādi varianti, bet mēs redzējām, ka ar Uldriķi un arī Jāni Ikaunieku, kurš tajā zonā iegāja kā otrais uzbrucējs, mums varētu pietikt. Būtībā bija vairāki interesanti risinājumi, kur pietrūka paša galvenā.

- Bija jautājums par pirmo-agro maiņu, es vaicāšu par otro-vēlo maiņu. Kādēļ otrā maiņa bija tik vēlu [dubultā maiņa 81. minūtē]?
- Vēl skatījāmies, cik ilgi vēl varēs spēlēt Zjuzins, jo viņš ir viens no tiem futbolistiem, kurš var labi spēlēt vertikāli un saasināt spēli, pieturēt bumbu. Otrkārt, Cigaņikam ir labs centrējums no kreisās malas. Vienkārši gaidījām, kamēr šie divi diezgan radoši uzbrūkošie spēlētāji mums vēl varētu palīdzēt. Kad bija skaidrs, ka resurss ir tuvu izsmelts, taisījām maiņas. Jā, iespējams, ka to varēja izdarīt 7-8 minūtes agrāk, bet kopumā vēl cerējām, ka viņi, neskatoties uz mazākumu, varēs kvalitatīvāk izpildīt uzbrukuma darbības.

- Runājot par pamatsastāva izvēli, treniņos šķita, ka labajā spārnā varētu sākt Jaunzems, nevis Fjodorovs.
- Īstenībā tajā pozīcijā Alvis Jaunzems bija tikai vienā atslēgas treniņā. Tāda opcija bija, un šī laikam ir vienīgā pozīcija, kurā uzskatu, ka netrāpījām ar pamatsastāva izvēli. Nebūt nekritizējot Vladu, bet viņam neizdevās veiksmīgs pirmais puslaiks. Starp šiem diviem spēlētājiem izvēlējāmies mazliet pieredzējušāku, kurš, lai arī citā pozīcijā, diezgan regulāri spēlē "Riga" sastāvā. Bija doma un arī vairākas nianses treniņos, kas lika domāt, ka viņam varētu padoties kvalitatīvāka spēle, nekā tas sanāca.

- Cik lielas izredzes spēlēt Maltā ir savainotajiem Mārcim Ošam un Dāvim Ikauniekam? Vai uz Maltu lidos visi – arī Gutkovskis?
- Gutkovskis noteikti lidos uz Maltu, trenēsies un palīdzēs komandai gatavoties spēlei pret Maltu. Mums ir vēl iekšējas problēmas, kuras šobrīd negribētu minēt, jo vēl meklējam risinājumu, bet varētu būt, ka viens no spēlētājiem Covid-19 situācijas dēļ varētu nelidot uz Maltu. Vēl risinām šo situāciju, lai šis spēlētājs tomēr varētu lidot. Kā izdosies, nezinu. Runājot par Dāvi, ļoti ceram, ka viņš būs spējīgs spēlēt Maltā. Šīs dienas aktīvi strādājām, ārstējām un darījām visu, lai viņš būtu gatavs. Mums ir (nopūšas) lielas cerības, ka viņš būs gatavs palīdzēt.

- Noprotams, ka tas, kurš varētu nelidot, ir no uzbrukuma līnijas, ja teicāt, ka Gutkovskis pasliktina situāciju?
- Jā, iespējams, kāds no uzbrukuma grupas spēlētājiem saistībā ar Covid-19 situāciju un to, ka (nopūšas) nav īsti skaidrs, vai viņa klubs atļaus lidot uz Maltu, tāda problēma eksistē. Negribu pašlaik saukt uzvārdu, bet tāda problēma pastāv. Šovakar un nākamajā rītā vēl mēģināsim to risināt, bet Gutkovska noraidījums mums ļoti sarežģa otro spēli. Ko tur sūdzēties – ir jāmeklē risinājumi. Tādēļ jau esmu šeit – lai meklētu risinājumus.

- Vai ir vēl kāds uzbrucējs, kuru varētu izsaukt?
- Ir savas nianses saistībā ar Covid-19 pārbaudēm, par kurām šobrīd domāsim. Tas nav tik vienkārši – mums nav pieejams jebkurš spēlētājs Latvijā, kuru varētu izsaukt un aizvest izbraukumā.

- Vai bija problēmas ar autu izmešanu, kas bieži vien prasīja ļoti daudz laika?
- Lielas.

- Internetā jau izplatījies piecus gadus sens jūsu citāts pēc spēles pret Maltu (1:2) – ja man tagad mestu ar ķieģeli, es saprastu. Kā ir tagad?
- Tuvumā neviena ķieģeļa nav? Teikšu, kā ir – neesmu apmierināts ar spēli un neesmu apmierināts ar rezultātu, bet pieturos pie tā, ko teicu, ka no manas puses tuvāko mēnešu laikā nebūs nekādas lielās turbulences. Nopietni strādājam, lai komandu attīstītu. Ar spēlētajiem runājam skaidri un brīžiem varbūt arī skarbi. Strādājam pie tā, lai mēs kļūtu spēcīgāki. Bija atsevišķas pozitīvās lietas, un šodien tikai sākas Nāciju līgas cikls un mūsu kopējais darbs. Mana pārliecība ir tāda, ka, ja esam spējīgi virzīties uz priekšu, šāda spēle mūs rūdīs. Ja šāda spēle nerūdīs un nebūsim spējīgi virzīties uz priekšu, tad būs grūti ko izdarīt, jo spēlētāju resurss Latvijā nav milzīgs. Joprojām varu teikt, ka ticu šiem spēlētājiem un neesmu viņos vīlies. Jā, mums šodienas spēlē neizdevās atslēgas epizodes. Jā, neparādījām nobriedušu futbolistu un arī nobriedušas komandas sniegumu. Bet man ir absolūta ticība spēlētājiem. Ļoti daudz strādājot šīs 3-4 dienas, ļoti daudz ideju viņi uzķer un mēģina realizēt, taču redzu arī to, ka ļoti daudzās niansēs mums daudz kā vēl pietrūkst. Tam reāli ir vajadzīgs laiks. Tā saka daudzi treneri, un citus tas ļoti kaitina, kad treneri visu laiku to saka, bet tas ir fakts. Pēc šīm vēl septiņām spēlēm šogad, domāju, jau diezgan skaidri būs redzama kopējā bilde, ko varam un ko nevaram.

- Vai U21 izlases spēlētāju drīkst izsaukt uz izlasi, ņemot vērā visas UEFA prasības? Atgriežoties pie pirmsspēles preses konferenču varoņa Raimonda Kroļļa. Tāds variants ir?
- Mēs domājam par dažādiem variantiem. Šovakar būs lēmums. Pašlaik nevaru atbildēt uz jautājumu, jo sākotnējā plānā tādu variantu neizskatījām – mums bija Gutkovskis, Ikaunieks. Šobrīd Ikaunieks ir zem jautājuma zīmes, Gutkovska gadījumā jautājumu vairs nav nekādu, jo skaidrs, ka viņš spēlēt nedrīkstēs. Skaidrs, ka tagad situācija ir mainījusies.

- Nekomentējāt sīkāk autu problēmu. Kādēļ tāda problēma vispār bija?
- Jātiek skaidrībā, jo momentus ar autiem izrunājām un akcentējām, bet laikam ne pietiekami. Man pašam šī detaļa bija diezgan lielus jautājumus radoša, kādēļ tik ilgi turējām bumbu rokās un autu neizmetām uzreiz, kad daudzās situācijās jau bija piedāvājumi to izdarīt. Nezinu, kādēļ bija diezgan ilgas pauzes. Tā nav pati sarežģītākā nianse, kuru uzlabot. To noteikti varam paspēt līdz nākamajai spēlei.

- Ja spēli vērtētu izolēti, varētu teikt, ka pietrūka veiksmes, muļķīgs noraidījums un normāli šāda spēle tiktu uzvarēta, taču šis bija jau piektais 0:0 pret Andoru, ieskaitot U21 izlasi, turklāt Andora šādi spēlē vienmēr. Tas nozīmē, ka spēlētāji nemācās paši no savām kļūdām?
- Tas ir acīmredzami. Ne tikai spēlētāji – nenodalu treneru štābu un galveno treneri no viņiem. Mēs nepanācām to, lai spēlētāji izdarītu pareizos secinājumus. Ja saņemam tādu sarkano kartīti, kādu pirms diviem gadiem jau saņēma Šabala, tad tā ir problēma. Jādomā, vai tas komunikācijas un informācijas pasniegšanas veids ir īstais, lai spēlētāji to skaidri izprastu. Tas tiek parādīts, pateikts (pauze) – jādomā kāds radošāks veids, kā nogādāt informāciju līdz pareizajam adresātam.

- Iepriekš jau uzsvērāt uzbrukuma vertikāluma nozīmi. To labi parādīja Zjuzins, Emsis, taču Cigaņiks, šķiet, pārsvarā spēlēja atpakaļ. Pieminējāt Fjodorovu, bet kā apmierināja Cigaņika darbības otrā malā?
- Noteikti no Andreja gribētu gan vairāk vertikālas spēles, gan vairāk centrējumu, jo pietrūka arī to. Ideja pirms spēles bija tāda, ka, ja caur centrālo zonu nav iespēju nospēlēt vertikālāk, nogādājam bumbu malās un izpildām centrējumus. Te bija problēma arī centrālā uzbrucēja pozīcijā, jo mani neapmierināja, kā mūsu uzbrucēji atrada variantus satikties ar bumbu, īpaši pie tuvā vārtu staba, jo bija 4-5 būtiskas epizodes, kurās viņiem bumba bija jāsatiek. Andreja gadījumā teikšu, ka pirmo puslaiku viņš kreisajā malā noteikti nospēlēja veiksmīgāk nekā labās malas pussargs, bet vertikālā spēle un katra iespēja meklēt spēlēšanu uz priekšu nebija pietiekama. Otrajā puslaikā nianses mazliet mainījās, arī tajā bija jautājumi, bet salīdzinoši kreisā mala gan pirmajā, gan otrajā puslaikā bija aktīvāka. Otrajā puslaikā gan bija lēmumu izvēles nianses, par kurām ir daudz jautājumu, bet skaidrs, ka ar trim prezentācijām un diviem treniņiem var nepietikt pat augstākā līmeņa spēlētājiem. Neslēpšu, ka Andora diezgan bieži mūs ieslēdza mazā platībā un laikā, bet spēlētāji ne vienmēr ar to tika galā un ne vienmēr pieņēma pareizos lēmumus ar bumbu.

- Cik daudz šādā spēlē var pateikt par aizsardzības līniju?
- Kopumā milzīgus jautājumus aizsardzības līnija neizraisīja. Domāju, ka tā nospēlēja diezgan stabili. Abi malējie aizsargi bija pietiekami aktīvi arī uzbrukumā. Rupju kļūdu nebija. Es gan gribētu, lai mēs spētu spēlēt vēl mazliet augstāk. Brīžiem spēlējām pārāk zemu un arī ar pārāk lielu skaitlisko sastāvu – šis skaitliskais sastāvs jāpaceļ tuvāk bumbas zonām, ne tik daudz spiežoties klāt aizsargu vai pussargu līnijai. Daudz variantu Andorai nedevām, bija pāris standartsituāciju, bet aizsardzība kopumā nospēlēja labā līmenī – milzīgu problēmu tur neredzēju.

- Skaidrs, ka pēc 0:0 internetā vai klātienē kāds kaut ko teiks vai kritizēs. Vai mēģināsiet norobežot spēlētājus no tā, lai viņi to nelasītu un nedzirdētu?
- Nekāda protokola par to nav. Ir tikai normāla situācija, ka, nospēlējot 0:0 pret Andoru, visi nestaigā un par to nepriecājas. Spēlētāju darbs nav lasīt internetu, komentēt vai ko tādu – viņu darbs pašlaik ir atjaunoties pēc konkrētas spēles un slodzēm un gatavoties nākamajai spēlei. Ja nākamajā spēlē būs pozitīvs rezultāts un kvalitatīvs sniegums, šī spēle ātri aizmirsīsies. Ja sēdēsim un visu laiku uztrauksimies par to, ko kāds raksta vai domā, tad, visticamāk, problēmas nerisināsies pašas no sevis.

- Tikko sākās spēle starp pretinieku komandām. Kurš šīs spēles vēros un analizēs?
- Treneru štābā sadalījums ir tāds, ka par pretinieku analīzi atbildīgi ir divi treneri – Jurģis Pučinsks un Vladimirs Serbins, kuri analizē un gatavo informāciju par pretinieku. Savukārt es esmu tas, kurš analizē mūsu komandas spēli un tālāk gatavo galvenos akcentus un informāciju. Skaidrs, ka jau šovakar sāksim strādāt ar videomateriāliem, jo laika ir maz un no rīta organizēsim atjaunošanās treniņu un lidosim uz Maltu.

- Arī visa komanda līdz spēlei pret Maltu skatīsies pilnu spēles ierakstu, vai komanda saņems izgrieztus fragmentus?
- Pilnu spēles ierakstu, protams, viņi neskatīsies. Ja kāds individuāli gribēs, tad tā jau būs individuāla vēlme. Mēs akcentēsim konkrētus brīžus, spēles plānu, nianses, kuras izdevās un kuras neizdevās. Pats pilno ierakstu pirmoreiz skatīšos šovakar, bet otro reizi – rīt.

- Pabeidzot par uzbrukumu, Elvis Stuglis jaunībā bija perspektīvs uzbrucējs. Ja aizstājēju atrast neizdosies, vai priekšā varētu redzēt Elvi?
- Eksistē dažādi varianti. Meklēsim, domāsim un skatīsimies, kā tas viss izskatīsies treniņos. Elvis noteikti nebūs pirmā opcija, bet citreiz ir situācijas, kuras prasa negaidītu lēmumu. Bet šobrīd Elvis nav pirmā izvēle, par kuru domāsim. Ir citas idejas un citi risinājumi, par kuriem vēl ceram, ka tie izdosies – ka atjaunosies Dāvis un atrisināsim jautājumus par to spēlētāju, kuram klubs liedz braukt uz Maltu.

No savas puses vēl gribētu piebilst vienu lietu, kuru nepateicu. Gribēju pateikt paldies tiem līdzjutējiem, kuri bija ieradušies un sagaidīja mūs pie stadiona, kad mēs ieradāmies uz spēli. Tas mums bija ļoti patīkams uzmanības apliecinājums, ka cilvēki, kuri netiek stadionā uz spēli, sagaidīja un deva pozitīvu lādiņu. Varu tikai izteikt nožēlu, ka mums neizdevās iepriecināt līdzjutējus ar pozitīvu rezultātu.