Miksu: soms pēc tautības, skots pēc mentalitātes, eiropietis pēc spēles stila

Paaugstinājums pēc paaugstinājuma
Lai arī Pātelainena CV velti meklēt skaļus ierakstus ar kvalificēšanos finālturnīriem vai trenēšanu augstākā līmeņa līgās (vai vismaz vidusmēra līgu grandus), viņa trenera karjeras sākums bija ar izteikti augšupejošu līkni. Gan līgu un klubu ziņā – Skotijas ceturtā spēcīgākā līga, Somijas augstākā līga, Skotijas Premjerlīga, Somijas izlase. Gan, kas vēl būtiskāk un vislabāk parāda trenera darba efektivitāti, tajā ziņā, ka visās piecās darbavietās karjeras sākumposmā viņš uzreiz uzlaboja rezultātus, kādi bija pirms viņa ierašanās.

Pirmos soļus Pātelainens galvenā trenera arodā spēra pieticīgā Skotijas 4. līgā, taču tieši tajā arī izcīnījis savu pagaidām vienīgo trofeju. 2004./05.g. sezonā "Cowdenbeath" ieguva trešo vietu, bet nākamajā sezonā Pātelainena vadībā triumfēja līgā un izcīnīja pirmo titulu kopš 1939. gada. Nākamās sezonas sākumā pēc titula iegūšanas Pātelainens pieņēma piedāvājumu atgriezties dzimtenē, lai vadītu TPS. Iepriekšējā sezonā ieguvusi septīto vietu, 2007. gadā TPS jaunā trenera vadībā nopelnīja bronzu un kvalificējās Intertoto kausam. Un atkal Pātelainens ātri vien tika pie paaugstinājuma, janvārī atgriežoties Skotijā.

Un šoreiz tas jau bija Premjerlīgas klubs "Hibernian", kurā Pātelainens četrus gadus bija pavadījis kā spēlētājs. Pirms dažiem gadiem "Hibernian" izcīnīja Skotijas bronzu, taču iepriekšējā sezonā ierindojās sestajā vietā un Pātelainena ierašanās brīdī pirms pēdējā apļa bija vien astotajā pozīcijā. Ar Pātelainenu pie stūres "Hibernian" uzkāpa uz piekto vietu, tomēr neveiksmīgi aizvadīja sezonas izšķirošo posmu, kurā labāko sešinieks izspēlēja vēl vienu apli – tikai divi punkti un pēdējā kārtā atkāpšanās uz sesto vietu. Lai arī nākamajā sezonā, kurā tika spēlēts arī Intertoto kausā (0:2, 0:2 pret Zviedrijas "Elfsborg"), izdevās atkal tikt sešiniekā, tā nebija pārāk veiksmīga un Pātelainens, sezonas laikā daudz kritizēts, pēc čempionāta beigām vienojās ar vadību par sadarbības pārtraukšanu.

Gadu izlaidis, 2010. gada vasarā Pātelainens pārņēma "Kilmarnock", kas trīs sezonas pēc kārtas nebija ticis sešiniekā un divreiz bija tuvu izkrišanai no Premjerlīgas. Taču Pātelainena vadībā "Kilmarnock" spēlēja ļoti veiksmīgi, un jau marta beigās viņš tika pie jauna paaugstinājuma un kļuva par Somijas izlases galveno treneri. Pātelainens "Kilmarnock" atstāja piektajā vietā ar ļoti labām cerībām uz četrinieku jeb Eirokausiem, tomēr jau bez viņa astoņās spēlēs netika izcīnīta neviena uzvara. Izlasē Pātelainens, kurš, pat nenostrādājis sezonu līdz galam, Skotijā tik un tā tika atzīts par Premjerlīgas labāko treneri, ieradās neveiksmīga "Euro 2012" cikla beigās, bet nākamā jeb pirmā pilnvērtīgā kvalifikācija ar Pātelainenu pie stūres jau bija krietni labāka. Lai arī Somijai līdz tikšanai uz Pasaules kausu vai pārspēlēm bija diezgan tālu – somi joprojām nav spēlējuši nevienā finālturnīrā -, Pātelainens tika daudz slavēts, jo Somija grupā atpalika tikai no grandiem Spānijas un Francijas un pret spāņiem viesos izcīnīja neizšķirtu 1:1. Hihonas brīnumu var uzskatīt par vienu no Somijas labākajiem rezultātiem šajā desmitgadē.

"Nē" tālajām piespēlēm
Pātelainens spēlētāja laikos bija fiziski spēcīgs uzbrucējs, un trenera karjeras pirmsākumos Skotijas 4. līgā viņš daudz izmantoja tālo piespēļu taktiku, tās adresējot augumā raženajam franču uzbrucējam Armānam Onē, kurš līdzi tika paņemts arī uz TPS. Tomēr tieši Somijā Pātelainens diezgan kardināli izmainīja savu spēles stilu un pārgāja uz kombinacionālu futbolu, daudz cenšoties aizsardzības līnijas uzlauzt ar īsām, vertikālām piespēlēm. Un, lai arī viens somu žurnālists smej, ka Pātelainens ir kļuvis par tipiskāku skotu nekā paši skoti, tas vairāk attiecas uz viņa mentalitāti (un šajā mentalitātē treniņprocesā Mareks Zuntners ar savu milzīgo enerģijas lādiņu iederēsies perfekti), nevis spēles stilu.

Tiekot prezentēts Latvijas medijiem, Pātelainens uzsvēra, ka negrasās spēlēt ar tālajām piespēlēm, jo šādu futbolu uzskata par savā ziņā laimes spēli. Un viņam ir būtiski, lai viņa komandas netiktu ar tām asociētas. Piemēram, kļūstot par "Hibernian" galveno treneri, Pātelainens preses konferencē teica, ka vēlas redzēt tiešu jeb direct futbolu, ko skotu mediji saprata kā tālās piespēles. Tādēļ Pātelainens ne pārāk vēlējās sniegt publiskas intervijas, lai viņa sacītais netiktu pārprasts. Lai arī Pātelainena viens no piemēriem trenera karjerā esot Žuzē Morinju, interviju un preses konferenču nozīmei viņu darbā ir būtiska atšķirība – Pātelainena mērķis tajās ir nevis radīt ažiotāžu vai manipulēt, bet gan vēstījumu nodot pēc iespējas precīzāk. Skaists, kombinacionāls uzbrukuma futbols ar agresīvu presingu un bumbas atņemšanu jau pretinieku pusē. Šādi var raksturot virkni Pātelainena iepriekšējo komandu, un šādu stilu viņš vēloties redzēt arī Latvijas izlasē.

Gan taktiskā dažādība, gan stūrgalvība
Iepazīstināšanas preses konferencē Pātelainens uzsvēra arī to, ka vēlas, lai Latvijas izlasei būtu vairāki taktiskie varianti un lai tās spēle nebūtu viegli paredzama. Šādus vārdus teorētiski apliecina Pātelainena līdzšinējā trenera karjera, jo viņš tās laikā izmantojis dažādas shēmas (lai gan nevar izslēgt, ka Pātelainens dažādību domājis nevis ar dažādām shēmām, bet gan dažādiem spēles variantiem vienas shēmas ietvaros). "Kilmarnock" panākumi tika gūti ar tā saukto Ziemassvētku eglīti jeb 4-3-2-1, kas "Milan" laikos ļoti iepatikās Karlo Ančeloti, un šo shēmu paņēma līdzi arī uz Somijas izlasi. Pēc Somijas valstsvienības Dandī "United" viņa vadībā spēlēja ar 3-4-2-1 vai 3-4-1-2, bet Latvijas izlases pirmajā nometnē, ja vien nekas pēdējos treniņos traumu vai citu iemeslu dēļ nav mainījies, ir izvēlēts 4-4-2 ar rombu vidējā līnijā.

Tomēr vairākos neveiksmīgos karjeras posmos Pātelainenam tika pārmesta nevis taktiskā dažādība, bet, tieši pretēji, taktiskā stūrgalvība – atradis vienu izvietojumu, kas dažās spēlēs nostrādājis, Pātelainens no tā nevēlējās atteikties arī tad, kad tas ilgu laiku buksēja. Gan Somijas izlases izgāztajā "Euro 2016" ciklā, kad Pātelainens turpināja spēlēt ar 4-3-2-1, lai gan šai shēmai nebija atbilstošu malējo aizsargu un sniegums bija ļoti slikts. Atlaižot Pātelainenu un pārejot uz pragmatiskāku 4-4-2, uzreiz sākās arī uzvaras. Gan Dandī "United" par spīti neveiksmju joslai lielākajā daļā spēļu tika izmantoti jau pieminētie izvietojumi, uz citiem pārejot vien epizodiski.

Iespēja sākt visu no jauna. Ne tikai mums, bet arī Pātelainenam
Kaut arī daudzus neiespaido lielu klubu trūkums Pātelainena CV, mūsu gadījumā tas drīzāk ir tieši pluss. Eiropā var atrast virkni piemēru, kad federācijas nolīgst ārzemju trenerus ar vārdu, kuri nedz mentāli, nedz futbola ziņā nav gatavi jaunajai videi, jo ir pieraduši pie pavisam citiem apstākļiem un cita līmeņa komandām. Un šādās reizēs iznākums parasti ir viens – ļoti bēdīgs. Pātelainens savā karjerā redzējis un piedzīvojis ir daudz ko. Gan laikus Skotijas 4. līgā, kad pašam nācās iekārtot treniņu laukumu, mazgāt formas un darīt daudz ko citu. Gan nosacīti sliktu infrastruktūru, kas Latvijā tādēļ neradīs lielu šoku. Gan arī komandas, kuras nav liekamas starp grandiem. Gan arī salūzušu autobusu, ar Somijas izlasi dodoties uz Baltijas kausa spēli Ventspilī. Pātelainens ir pieradis strādāt ar resursu ziņā sliktāku materiālu un jau ir pierādījis, ka skaistu un vienlaikus rezultātus nesošu futbolu var panākt arī ar šādiem resursiem. Un noteikti milzīgs pluss būs tas, ka Pātelainens plāno lielāko daļu laika pavadīt tieši Latvijā, nevis Latvijas futbolā noraudzīties no distances.

Ne viss gan Pātelainena karjerā bijis arī tik rožaini, jo nepatīkamu brīžu un konfliktu nav trūcis. Ja rakstīju, ka karjera attīstījās strauji un pozitīvi, tad pēdējā laikā diemžēl novērojama izteikti lejupslīdoša līkne. Tā sākās jau Somijas izlasē, kad pēc laba Pasaules kausa cikla sekoja izgāšanās un atlaišana "Euro 2016" kvalifikācijā, kuras izloze Somijā viesa lielas cerības (Ziemeļīrija, Rumānija, Ungārija, Fēru salas un Grieķija). Pātelainens neveiksmju joslas laikā sagāja ragos gan ar medijiem un faniem, gan arī ar saviem spēlētājiem, kuriem ļoti nepatika publiska kritika par to, ka viņi, treneraprāt, vienkārši nav konkurētspējīgi tādā līmenī (kaut kur jau dzirdēti vārdi, vai ne?). Arī somu futbola leģenda Jari Litmanens savā grāmatā pauda nelielu kritiku Pātelainenam, kurš nedeva viņam iespēju aizvadīt pienācīgu atvadu spēli - Litmanena pēdējais mačs izlasē bija pie iepriekšējā trenera nesvarīgā spēlē pret Sanmarīno.

Pēc tam Pātelainens, strādājot lielāko daļu sezonas, nespēja no izkrišanas izglābt Dandī "United" (savu pirmo ārzemju klubu kā spēlētājam) – šā itin spēcīgā kluba katastrofālie rezultāti sākās vēl pirms Pātelainena, taču soma droši vien lielākā atbildība bija janvāra transfēru kampaņas izgāšana, piesaistot zināmus, bet jau karjeras norietā esošus spēlētājus -, savukārt Taizemē viņš noturējās vien četrus mēnešus, klubu pametot priekšpēdējā vietā. Starp citu, atlaists viņš tika pavisam nesen – aprīļa otrajā pusē. Tā ka noslēgtā sadarbība par jaunu sākumu var kalpot gan mums, gan arī Pātelainenam. Taču, vai šī sadarbība būs pozitīva, redzēsim novembrī.