Kazakevičs par Gorkšu un Gavrilovu, manipulācijām un turpmāko darbu LFF

- Kurš tevi uzaicināja un kā tu nokļuvi pie iespējas noklausīties slaveno audio ierakstu?
- Nekādu dziļu aprakstu tam nav. Bija zvans no Vadima Ļašenko, kurš teica, ka ir ļoti būtiska informācija, ar kuru, viņaprāt, man ir jāiepazīstas, un vaicāja, vai varu atbraukt. Vēlreiz viņam pārprasīju, cik tas ir būtiski un vai tas ir diezgan steidzami. Viņš teica, ka, jā, ir steidzami. Teicu - okay, ja vajag, tad es arī piebraukšu. Tikāmies Pullman viesnīcā. Kad atbraucu, priekšā jau bija Emīls Latkovskis ar Ģirtu Mihelsonu, kuri to audio jau bija klausījušies. Pirms tam man viņš [Vadims] neteica, kas tas par audio, kā un ko – neinformēja, kas tur būs.

- Tātad teica tikai to, ka ir svarīgi un steidzami jābrauc?
- Teica, ka ir steidzami, jā, un ka ir informācija, kas ir būtiska Latvijas futbolam. Nekādu problēmu – atbraucu un noklausījos audio. Bija atnācis cilvēks, kurš telefonu rokās nedeva, bet iedeva austiņas.

- Šo cilvēku pazini?
- Nē, nepazinu. Viņš nestādījās priekšā un pat nerunāja. Neko neteica. Es apsēdos pie galda, viņš man iedeva austiņas, un Vadims teica, lai es paklausos – tur ir tā būtiskā informācija. Es to noklausījos – audio bija ap astoņām deviņām minūtēm. Skaidrs ir viens – dzirdētais man, ņemot vērā manu principiālo pozīciju, bija diezgan nepatīkams, un es to arī pateicu Vadimam. Vadims man uzdeva jautājumu, vai pēc tā, ko es dzirdēju, šāda federācijas pozīcija, manuprāt, vispār ir normāla un vai federācijas cilvēki, tai skaitā arī es, būtu tāda prezidenta vadībā gatavi strādāt. Uz ko teicu, ka, ja šāda informācija apstiprināsies un tā būs tiešām reāla… Jo bija skaidrs, ko viņam pateicu arī atklāti, ka, ja viņš šo informāciju grib izmantot, noteikti ir jāpārbauda autentiskums un arī reāli jāpublicē publiski, ne tikai pieciem federācijas cilvēkiem vai biedriem. Ja viņš ir pārliecināts un uzskata, ka viņam ir taisnība, tad viņam ir jābūt gatavam uz to iet. Ja viņš nav gatavs uz to iet, tad rodas jautājumi par to, kāpēc viņš to nedara. Informāciju noklausījos, un ar Ģirtu un Emīlu vēl kādu laiku palikām tur un aprunājāmies, jo zināju, ka atbrauks arī Edgars [Pukinsks]. Sagaidīju Edgaru, noklausījās arī viņš, un tad mēs par šo situāciju nedaudz parunājām arī divatā ar Edgaru.

- Ko tu dzirdēji audio?
- Dzirdēju Kaspara un Gavrilova balsi. Par Gavrilova balsi nevaru būt pārliecināts, jo nekad dzīvē neesmu ar viņu runājis personīgi. Kaspara balss tā bija – neesmu eksperts, bet cik nu man ļauj spriest dzirdētais. Viņi runāja par visu situāciju, par vienošanos – ko un kā. Visu laiku bija pīkstieni, visu laiku ieraksts pārtrūka, un varēja skaidri saprast, ka tas bija samontēts, un to neviens arī neslēpa. Kā tas bija samontēts, man grūti spriest. Vai vienkārši bija izgrieztas kādu trešo personu balsis, jo nevienu citu balsi es nedzirdēju, vai arī bija samontētas pašas atbildes un jautājumi - to pateikt es nevaru.

- Ja nepazīsti Oļega balsi, pēc kā vari spriest, ka tas bija viņš? To tev sacīja kāds no tiem cilvēkiem, vai tas bija noprotams no Kaspara teiktā? Kas ir iemesls, kādēļ domā, ka tas bija Oļegs?
- Runātā konteksts. Tikai un vienīgi. Neko vairāk es nevaru pateikt. Precīzās detaļās atcerēties ir grūti, taču vārdu ne reizi, man šķiet, es nedzirdēju [Vadims Ļašenko intervijā sacīja, ka Gorkšs audio otru personu dēvē par Oļegu – A.S.]. Nevaru pateikt, jo es nezinu. Par Oļegu Gavrilovu viņu neapšaubāmi nesauca, bet tas konteksts un sarunas stils – iepriekš tomēr esmu dzirdējis vairākas Oļega intervijas televīzijā, un tas bija diezgan līdzīgs.

- Kad noklausījies ierakstu, zvanīji Kasparam un prasīji kādu rīcību vai paskaidrojumu?
- Jā, nākamajā rītā. Tajā vakarā viņam nezvanīju, ņemot vērā, ka ar Edgaru šo tēmu izrunājām un viņš brauca uz tikšanos ar Kasparu, jo pie mums bija cilvēki no UEFA un bija oficiālas vakariņas. Tā ka Edgars brauca uz turieni, bet es braucu prom – uz mājām. Nākamajā rītā man bija diezgan nopietna saruna ar Kasparu, kurā viņš visu šo situāciju skaidroja – kas bija, kā bija, kāpēc bija, kādā veidā. Nekādas detaļas no sarunas nestāstīšu – ja pats Kaspars uzskata to par vajadzīgu, lai pats arī pastāsta. Taču, jā, tāda saruna bija. Mana pozīcija bija tāda, ka, ja audio esošais ir taisnība, šie cilvēki, kuru rīcībā ir audio, visu izdarīs līdz galam, lai būtu pilnīga pārliecība, ka audio ir autentisks, un lai tas būtu pieejams futbola sabiedrībai un Latvijas sabiedrībai vispār. Sadzirdēju Kaspara skaidrojumus un tos pieņēmu, un teicu, ka skatīsimies, kā būs tālāk.

- Skaidrojumus pieņēmi, bet vai tie tevi pārliecināja?
- Tas lai šobrīd paliek pie manis. Kaut kas pārliecināja, kaut kas ne līdz galam pārliecināja. Ja es saņemtu apstiprinājumu, ka audio ir nopublicēts – tātad cilvēki būtu uz to uzdrošinājušies, tas būtu pārbaudīts un apliecināts, ka tas atbilst patiesībai -, tad droši vien būtu vairāki jautājumi, uz kuriem atbildes mani ne līdz galam pārliecināja.

- Vai tevi pārsteidza, ka no Vadima vai jebkura cita opozicionāra puses nebija nekāda oficiāla iesnieguma LFF, UEFA vai Valsts policijā un ka šajā ārkārtas kongresā audio netika pieminēts vispār?
- Tas liecina tikai par to, ka cilvēki mēģināja manipulēt ar šo audio ierakstu, kas, skaidrs, ir tapis tikšanās laikā, ko noliegt neviens nevar, taču var tikai interpretēt, kurā brīdī un kā tas tika runāts. Man tas ir apliecinājums tam, ka ir bijis mēģinājums manipulēt ar informāciju. Taču es jau uzreiz diezgan racionāli uz to visu paskatījos un gaidīju nākamos soļus. Es to biju dzirdējis un uzreiz sev pieņēmu lēmumu, ka tālāk par šo tēmu nerunāšu, kamēr man nebūs apstiprinājuma. Izņemot viens pret vienu ar Kasparu, jo man bija būtiski sadzirdēt viņa paskaidrojumu. Bet runāt ar visiem pārējiem - teikt, ka tas ir pareizi, balts vai melns – apzināti atturējos, kamēr neesmu pārliecināts par to, ka tas ir tieši tā, kā to dzirdēju.

- Pat nerunājot par sarunas saturu, vai tev ir pieņemami, ka LFF prezidenta amata kandidāts tiekas ar uz mūžu diskvalificētu cilvēku?
- Domāju, ka tā situācija ir ļoti slikta. Ļoti slikta. Absolūti nemeklēšu attaisnojumus, jo man tas nav jādara. Ja prasi manu vērtējumu, es domāju, ka tas tā notikt nedrīkst. Nedrīkst. Un šajā gadījumā domāju, ka neatkarīgi no balsojuma un šā kongresa rezultātiem Kasparam pašam vēl būtu jāskaidro šī situācija un par to jārunā. Tas, ka kongresā tas netika pacelts un izrunāts līdz galam, nenoņem jautājumus.

- Kā tas maina tavas attiecības ar Kasparu un varbūt arī tavu darbu federācijā kā tādu?
- Ja tas paliks tā, kā tas ir šobrīd [bez audio un satura autentiskuma pierādījumiem], un paliks tikai kā fakts, ka Kaspars ar šiem cilvēkiem ir ticies, tas man neko īpaši nemainīs. Saprotu, ka priekšvēlēšanu kampaņā gan Vadims, gan Kaspars, gan vēl kāds [tiekas ar dažādiem cilvēkiem] – ko man darīt, ja būs septiņi kandidāti un visi septiņi priekšvēlēšanu laikā būs ar kādu tikušies… Man tas nav pieņemami, un, ja es būtu federācijas prezidents, es [ar šādu cilvēku] netiktos. Netiktos un nekomunicētu. No Kaspara puses man bija sniegts skaidrojums, un šajā sadaļā man tas bija saprotams. Tāpēc domāju, ka, ja tuvākā pusgada laikā tam visam būs arī tādas sekas, par kādām mēs runājām [ar Kasparu], tad man būs saprotams, kādēļ bija tāda rīcība. Šobrīd līdz galam uz šo jautājumu atbildēt nevaru, jo vienkārši ir palikušas vairākas lietas, kas nav atbildētas līdz galam.

- Vai prasīsi Vadimam, kādēļ nav iesnieguma un kādēļ kongresā tas netika runāts?
- Vadimam diez vai to prasīšu, jo šajā gadījumā, kādas ir manas sviras, neredzu, kādēļ man tas viņam būtu jāprasa.

- Personīgas ziņkāres dēļ.
- Nē, to nedarīšu. Ja vēlāk tādas situācijas būs, tad, domāju, uz tādām situācijām skatīšos ļoti piesardzīgi – ja reiz iepriekšējā tādā situācijā tas viss ne ar ko nebeidzās un nav bijis ne pierādījumu, ne kādas virzības, un cilvēki vienkārši mēģinājuši manipulēt ar informāciju un viedokļiem. Man tas nav pieņemami, jo ir jāpasaka pilnīgi skaidra valoda – ja ir ko teikt, tas ir jāpasaka, un tad lai cilvēki vērtē, vai tas ir pieņemami vai nav. Ja mēs tikai sakām, ka mums ir kaut kas, kāds kaut ko, tā vai citādi, tas nozīmē, ka konkrētajā situācijā vienkārši bija mēģinājums manipulēt ar manu viedokli. Kas man ir nepieņemami.