Turki Rīgā: ar ČL finālistu un rekordpirkumu, bez labākā aizsarga un uzbrucējiem

Eirokausu finālisti un pirmā lielā vasaras pāreja
Ārzemju klubu sezonas noslēgumā futbola līdzjutēju uzmanība bija pievērsta Eirokausu turnīru finālspēlēm, un divās no trijām piedalījās arī turki. 31. maijā Budapeštā Eiropas līgas finālā "Roma" labā pusaizsarga lomā bija 2021. gada Francijas čempions Zeki Čeliks, kurš tika nomainīts pēc pamatlaika (1:1, pendelēs zaudējums pret "Sevilla"), bet 10. jūnijā Stambulā Milānas "Inter" sākumsastāvā bija turku centra pussargs Hākans Čalhanolu – divkārtējais Itālijas kausa ieguvējs tika nomainīts 84. minūtē, un viņu nomainīja armēņu zvaigzne Henrihs Mhitarjans, kurš jau ir beidzis karjeru citas mūsu pretinieces Armēnijas izlasē. Arī "Inter" palika bez trofejas – 0:1 pret "Manchester City".

29 gadus vecais tālsitienu un tiešo brīvsitienu meistars Čalhanolu līdz ar Ardas Turana straujo norietu ir kļuvis par Turcijas futbola spilgtāko zvaigzni, ir viens no lielākās algas īpašniekiem klubā (pieci miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas), un viņš savulaik neilgi bija Artjoma Rudņeva komandas biedrs Hamburgā. 2012. gadā HSV viņu nopirka par divarpus miljoniem eiro un 2014. gadā Lēverkūzenei pārdeva par 15,25 miljoniem, kas savukārt 2017. gadā par transfēru uz "Milan" nopelnīja 23,3 miljonus. 2021. gadā vēl pirms "Milan" titula Čalhanolu pie niknākās sāncenses "Inter" pārgāja par velti, un viņam līgums ir spēkā vairs tikai uz vienu sezonu. Bundeslīgā Čalhanolu 111 spēlēs guva 28 vārtus, A sērijā 182 spēlēs ir guvis 32 vārtus, bet retāk izcelta īpašība ir veselības saglabāšana – Čalhanolu profesionālajā karjerā nav bijis nevienas nopietnas traumas. 10 no iepriekšējām 11 sezonām viņš ir aizvadījis vairāk nekā 30 līgas spēļu, un arī tajā vienīgajā nesekmīgajā sezonā prombūtnes iemesls bija nevis savainojums, bet gan FIFA diskvalifikācija uz četriem mēnešiem par senu transfēra pārkāpumu – viņš pieņēma 100 tūkstošus no "Trabzonspor" par vienošanos pāriet uz šo klubu, taču beigās pārdomāja un pagarināja līgumu ar "Karlsruhe".

Ne velti Dainis Kazakevičs izcēla turku vidējo līniju, jo dažu gadu laikā ļoti strauji savu statusu paaugstinājis cits pussargs Orkuns Kekči, kurš ar Roterdamas "Feyenoord" nupat kļuva par Nīderlandes čempionu un jau ir paguvis pāriet uz Portugāles čempioni Lisabonas "Benfica", kas samaksāja kluba rekordsummu – 25+5 miljonus eiro un 25% no nākamā transfēra. Ja Čalhanolu var būt bīstams pat no 30 un 40 metru attāluma, tad lērumu vārtu no soda laukuma ārpuses gūst arī Kekči, kuram ir ļoti labs sitiens no 16-25 metriem. Tālsitieni, kā uzsvērts iepriekš, ir viena no Turcijas izlases firmas zīmēm – no tālienes ļoti bīstams ir arī ātrais malējais pussargs Džengizs Inders, kurš ir svarīga figūra Francijas bronzas medaļniecē Marseļas "Olympique" (divās sezonās 69 spēlēs 15+6, Turcijas izlasē Štefana Kunca vadībā 13 spēlēs 4+6). Un aiz Čalhanolu un Kekči vēl ir arī Vācijas vicečempions Dortmundes rindās Salihs Ezdžans, kurš sezonas pēdējo kārtu un vilšanos titulcīņā gan noskatījās uz soliņa.

Ne visi ārzemnieki gan aizvadīja labas sezonas – tā, piemēram, vadošais centra aizsargs Čālars Sejindži Anglijas Premjerlīgā sāka tikai sešas spēles, Lestera izlidoja no līgas, un Rīgā viņu nemaz neredzēsim, jo viņš muskuļa savainojuma dēļ (savainots jau kopš maija vidus) pirms lidojuma tomēr ir svītrots no kandidātiem. Par spīti vājai sezonai Sejindži gan tik un tā vajadzētu spert soli uz priekšu – topošajam brīvajam aģentam jau ilgāku laiku esot vienošanās ar Madrides "Atletico". Sejindži savainojuma dēļ par vadošajiem aizsargiem kļuvuši Merihs Demirals, kurš nebija stabils pamatsastāva spēlētājs Bergamo "Atalanta", un "Hoffenheim" starta vienpadsmitnieka spēlētājs Ozans Kabaks, kura karjeras CV ir arī posms "Liverpool".

Turcijas čempions un turku Mesi
Ciklu Erevānā turki sāka ar 3-4-2-1 un jau mača gaitā atgriezās pie agrāk tik iemīļotā 4-1-4-1, ar ko sāka arī otru maču pret Horvātiju, taču vācieša Kunca vadībā bieži spēlēts arī ar 4-4-2/4-2-3-1. Neatkarīgi no izvēlētā izvietojuma var prognozēt, ka sākumsastāvā būs vismaz trīs Turcijas klubu pārstāvji un visdrīzāk ne vairāk par 4-5. Kaut gan 15 no 25 kandidātiem ir no vietējiem klubiem, līderu lomas izlasē joprojām ir galvenokārt ārzemēs spēlējošajiem. Gandrīz visa izlase ir vai nu no "Top 5" ligām, vai arī drusku vājāku līgu (Portugāles, Turcijas) grandiem.

Pilnīgi noteikti vietējais spēlētājs būs vārtos, jo visi trīs vārtsargi ir no Turcijas klubiem. Sadziedējis krustenisko saišu plīsumu un uzņēmis sportisko formu, pieredzējušais Merts Ginoks ("Beşiktaş") atguvis Turcijas pirmā numura lomu un uz otro pozīciju nostūmis Ūrdžanu Čakiru ("Trabzonspor"), bet pirmo izsaukumu uz lielo izlasi izpelnījies Muhammeds Šengezers, kurš sezonas beigās kļuva par "Başakşehir" pamatvārtsargu un oktobrī jau viesojās "Skonto" stadionā, nospēlējot sausā pret RFS (0:0). Kreisā aizsarga vai kreisā pusaizsarga pozīcijā par pirmo numuru kļuvis Turcijas kausa ieguvējs Ferdi Kadiolu ("Fenerbahçe"), un priekšējā līnijā droši vien redzēsim Turcijas čempiones "Galatasaray" kreiso spārnu Keremu Aktirkolu, kurš izcēlās ar 9+11, kļuva par līgas labāko piespēlētāju un divās sezonās 71 spēlē sakrājis 19+16.

Vislielākā pārstāvniecība ir kausa ieguvējai un vicečempionei "Fenerbahçe" – pieci spēlētāji, un jau kopš novembra tiek saukts turku talants Arda Gilers, kuram februārī apritēja 18 gadi un kuru fani jau iesaukuši par turku Mesi. Iepriekšējā – debijas – sezonā viņš sāka divas no savām divpadsmit spēlēm un guva trīs vārtus, bet šosezon sāka 11 no 20 spēlēm (lielākoties sezonas pēdējos divos mēnešos) un, 4-1-3-2 izvietojumā spēlējot labo uzbrūkošo pussargu, tika pie 4+3. Rezultatīva piespēle viņam arī svētdien Turcijas kausa finālā, jau pirmajā minūtē pārtverot bumbu un izvedot Mišī Bačuajī pret Šengezeru – "Fenerbahçe" uzvarēja ar 2:0, bet Bačuajī guva abus vārtus. Gilera sakarā jau netrūkst runu par interesi no Premjerlīgas, un viņu varētu minēt kā vienu no kandidātiem uz pārsteiguma izvēli sākumsastāvā – līdz šim viņš gan spēlējis divās no četrām spēlēm un abās ticis pie ceturtdaļpuslaika.

Devītnieku deficīts
Lai arī skaļu vārdu netrūkst arī aizsardzības līnijā, arī aizsargu un Turcijas izlases spēlētāju trumpji kopumā ir meklējami uzbrukuma, saasinošajās, nevis aizsardzības darbībās. Kopš 2021. gada septembra, kad Vācijas U21 izlases treneris Kuncs pārņēma Turcijas valstsvienību, turki viņa vadībā aizvadījuši 16 spēles (10-2-4), vārtus guva pirmajās 15 spēlēs pēc kārtas (līdz 0:2 pret horvātiem) un vārtus ielaiduši 11 no 16 spēlēm. Četras no piecām sausajām spēlēm gan bija pagājušā gada Nāciju līgas C līgā, kurā turkiem bija ar Latviju diezgan labi samērojama kalibra pretinieces – Luksemburga (3:3 mājās, 2:0 viesos), Fēru salas (4:0, 1:2) un Lietuva (2:0, 6:0). Turcija tika uz B līgu, taču zaudējums Fēru salās galīgi nevairoja pārliecību par nestabilās izlases spējām. Mūsu grupā viņi uz papīra liekami otrajā vietā, tādēļ turku fani, saprotams, jūnijā Latvijā un mājās pret Velsu gaida sešus punktus no sešiem.

Ja uzbrukuma darbības ir turku trumpis, tas gan nenozīmē, ka uzbrukumā nav meklējamas lielas problēmas. Maija beigās krusteniskās saites saplēsa vadošais centra uzbrucējs Eness Inals, kurš iepriekšējās divās sezonās "Getafe" sastāvā 72 spēlēs guva 30 vārtus un astoņu ārzemju sezonu laikā spēlējis septiņos klubos un piederējis vēl vienam – "Manchester City", kas viņu 18 gadu vecumā no "Bursaspor" nopirka par 4,4 miljoniem eiro. Savukārt sezonas pēdējās spēles pašā izskaņā muskuli saplēsa "Beşiktaş" uzbrucējs Dženks Tosuns, kurš aizvadīja labāko sezonu kopš 2016./17. g. un 32 spēlēs guva 15 vārtus. Pusgadu pēc 20 vārtu sezonas Tosunu 2018. gada ziemā par 30,4 miljoniem nopirka "Everton", taču Anglijas Premjerlīgā viņš spēlēja maz – sāka 24 no savām 50 spēlēm, guva deviņus vārtus un lielo transfēru neattaisnoja, iepriekšējā vasarā "Beşiktaş" pilnvērtīgi pievienojoties jau kā brīvais aģents. Tosunam jāizlaiž aptuveni divi mēneši.

Inala un Tosuna savainojumiem var pielikt arī neizsaukto Serdara Dursuna un Halila Dervišolu nesekmīgās sezonas Stambulas "Fenerbahçe" un Anglijas otrās divīzijas čempionē "Burnley", kā arī uzbrukuma ikonas Buraka Jilmaza karjeras beigas vispirms izlasē (pēc nerealizētās pendeles un netikšanas uz Pasaules kausa finālturnīru, 2022. gada martā pārspēlē ar 1:3 zaudējot Portugālei) un nupat arī karjeras beigas vispār. Gan Dursuns, gan Jilmazs Rigā guva vārtus iepriekšējā tikšanās reizē 2021. gada oktobrī – toreiz Demirals 70. minūtē iesita savos vārtos, uzmainītais Dursuns izlīdzināja jau 75. minūtē, bet Jilmazs ilgā kompensācijas laika pēdējās sekundēs iesita pendeli (2:1).

Bez Inala un Tosuna, Dursuna un Dervišolu, kā arī Jilmaza centra uzbrucēju Turcijai palicis ļoti maz un šā mēneša kandidātos ir divi devītie numuri - 178 centimetrus garais Umuts Bozoks, kurš vietu "Trabzonspor" sākumsastāvā ieguva tikai sezonas beigu daļā (11/27+8), un 191 centimetru garais Umuts Najirs, kura "Ümraniyespor" palika pēdējā vietā no sezonu pabeigušajiem klubiem (postošo zemestrīču dēļ izstājās cietušo reģionu klubi "Gaziantep" un "Hatayspor"), taču kurš ar 17 vārtiem kļuva par līgas rezultatīvāko turku. Vairāk vārtu par viņu guva ekvadorietis Enners Valensija (29), argentīnietis Mauro Ikardi (22), senegālietis Mbajs Diaņs (21) un itālietis Fabio Borīni (20). Najirs un Bozoks izlasē gan aizvadījuši tikai pa divām un vienai spēlei, un visdrīzāk tieši šā deficīta dēļ valstsvienībā pēc pusotra gada pauzes atgriezies no Bundeslīgas izkritušās Gelzenkirhenes "Schalke" rotācijas spēlētājs Kenans Karamans, kuram arī spēles laiks uzlabojās uz sezonas beigām. Viņš gan biežāk izmantots kā malējais pussargs, un centra uzbrucēja lomā, jo īpaši, ja turki izvēlētos 3-4-2-1, var darboties arī Inders. Vai varētu gaidīt vēl kādu piespiedu pārsteigumu.

Rietumeiropas turki
Turcijas izlase jau ilgāku laiku arī asociējusies ar lērumu etnisko turku, kuri dzimuši un/vai uzauguši Rietumeiropā, taču pārstāv Turcijas izlasi. Ik pa laikam pavīd jaunu iespējamo kandidātu uzvārdi (kā, piemēram, Braitonas rotācijas spēlētājs Denizs Undavs, kurš ir Vācijas kurds) un skaita kritums arī saistāms ar klāt neesošajiem uzbrucējiem (Tosuns ir no Vācijas un ir spēlējis Vācijas U21 izlasē, Dervišolu ir no Nīderlandes, arī Dursuns ir no Vācijas), tomēr turku jaunās paaudzes uzlabošanās dēļ arvien stiprāka ir tendence šim spēlētāju skaitam samazināties. Jūnija kandidātu lokā, vēl ieskaitot Sejindži, 19 no 25 spēlētājiem ir Turcijas turki.

Vācijā ir dzimis un audzis izlases līderis un kapteinis Čalhanolu, kurš etnisko dzimteni pārstāv jau kopš U16 vecuma, cits vācietis Karamans Turciju pārstāv kopš U18 vecuma, Ķelnē dzimušais Ezdžans ir spēlējis Vācijas U21 izlasē, Kadiolu ir spēlējis Nīderlandes U21 izlasē, bet Kekči – Nīderlandes U19 izlasē, savukārt Bozoks ir no Francijas un ir "Metz" audzēknis, ar Jāni Ikaunieku spēlējis kopā "Metz" dublieros. Kā noprotat no uzvārdiem, kvantitāte varbūt arī rūk, taču kvalitāte joprojām ir liela – pamatsastavā Rīgā visdrīzāk redzēsim vismaz pusi no sešiem ārzemniekiem. Bet turku sešinieks, protams, vairs nestāv pat tuvumā Armēnijai, kurai nu jau pat vairāk nekā pusi kandidātu veido etniskie armēņi vai naturalizētie spēlētāji no tuvākām un tālākām ārzemēm – par viņiem sīkāk parunāt būs vērts pirms pirmdienas spēles.