Brazīlija sagrauj Spāniju un triumfē Konfederāciju kausā
Foto:AFP/Scanpix
Trešo reizi pēc kārtas Konfederāciju kausa izcīņā triumfējusi Brazīlijas izlase, kura šonakt ar 3:0 neatstāja cerības pasaules un Eiropas čempionei Spānijas valstsvienībai. Divus vārtus Brazīlijas sastāvā katra puslaika sākumā guva Freds, bet spāņi izcēlās ar nerealizētu 11 metru soda sitienu un sarkano kartīti.
Pret Itāliju spāņi savus vārtus nosargāja neskartus 120 spēles laika minūtes. Pret Brazīliju viņi izturēja tikai 90 sekundes, kad pēc centrējuma soda laukumā lieliski nospēlēja Freds. Lai arī cīņā ar aizsargu viņš bija pakritis, Freds tomēr spēja (joprojām atrodoties uz zemes) izdarīt sitienu un likt Brazīlijai uzgavilēt (1:0).
Spāņu problēmas gan ar to vēl ne tuvu nebija beigušās, jo turpinājumā labās sitiena pozīcijās nokļuva arī Oskars un Halks, vēlreiz Freds, ik pa brīdim kreisajā flangā briesmas radīja Neimārs, kā arī divas reizes spāņu aizsargi tikai ar noteikumu pārkāpumu spēja novērst izgājienu viens pret vienu. Abos gadījumos gan Arbeloa, gan Ramoss saņēma tikai dzeltenās kartītes, jo gluži pēdējās cerības sods tas tomēr nebija.
Uz spāņu pacietīgo saspēli laukuma vidusdaļā Brazīlija atbildēja ar asu un brīžiem pat agresīvu presingu, kas neļāva Spānijai izveidot neko nopietnu līdz pat 40. minūtei, kad Brazīlija iekrita pretuzbrukumā divi pret vienu. Pedro jau raidīja bumbu garām vārtsargam Sēzaram, taču savu pieteikumu valsts nacionālā varoņa kandidatūrai aizpildīja aizsargs Davids Luizs, kurš iebrāzās soda laukumā un kritienā izsita bumbu no tukšiem vārtiem, liekot „Maracana” stadiona apmeklētājiem vairākas minūtes skandēt savu vārdu.
Tikai pāris minūtes pēc Luiza izglābtajiem vārtiem Brazīlijas pārsvaru dubultoja Neimāra un Oskara izveidotais uzbrukums, kura noslēgumā Neimārs trieca bumbu pasaules čempionu vārtu tuvējā devītniekā. Pēc pirmā puslaika - 2:0! Pēc otrā puslaika pirmās minūtes – 3:0. Tieši tā, Spānijas centienus atspēlēties par 99% procentiem sagrāva Brazīlijas ātrais uzbrukums otrā puslaika sākumā, kuru ar precīzu sitienu vārtu apakšējā stūrī noslēdza Freds.
Cerību stariņš eiropiešiem paspīdēja 53. minūtē, kad pēc Marselo pārkāpuma tika nozīmēts 11 metru soda sitiens, taču šo cerību stariņu nodzēsa Serhio Ramoss, kurš sita garām Brazīlijas vārtiem. Spānija gan vēl centās pārgrupēties, laukumā nāca Davids Vilja un Hesuss Navass, taču Brazīlijas uzbrukumu asums nemazinājās, gluži otrādi, 68. minūtē, kad Neimārs atkal pilnā ātrumā devās uz vārtiem, viņu nopļāva Žerārs Pikē, par to saņemot sarkano kartīti kā pēdējās cerības glābiņu. Spānija bija ne tikai trīs vārtu iedzinējos, bet nu arī skaitliskajā mazākumā.
Spēles atlikušajā laikā brazīliešiem bija vairākas iespējas gūt arī ceturtos un piektos vārtus, taču patraucēja vēlme nospēlēt ļoti skaisti, kamēr spāņu rindās bezcerība bija manāma jau labu laiciņu pirms mača beigām.
Brazīlija triumfējusi jau trijās Konfederāciju kausa izcīņās pēc kārtas, turklāt pārtraukusi Spānijas 29 nezaudēto spēļu sēriju FIFA turnīros (pasaules rekords). Šī arī bija pirmā reize 21. gadsimtā, kad abas izlases spēkojās oficiālā mačā, turklāt tikai otrā visā vēsturē, kad to darīja „Maracana” stadionā, un arī toreiz, tālajā 1950. gadā, Brazīlija triumfēja ar sagrāvi (6:1). Zaudējums ar 0:3 arī ir smagākais, kādu Spānija piedzīvojusi pēdējos 28 gados.
Brazīlija –Spānija 3:0 (2:0)
Vārtu guvēji: Freds 2` 47` Neimārs 44`
Brīdinājumi: Arbeloa 15` Ramoss 28`
Noraidījumi: Pikē 68`
Brazīlija: Sēzars, Alvess, Silva, Luizs, Marselo, Freds (Žo 80`), Neimārs, Oskars, Gustavo, Paulinju (Ernaness 88`), Halks (Žadsons 73`)
Spānija: Kasiljass, Pikē, Injesta, Čavi, Toress (Vilja 59`), Pedro, Mata (Navass 52`), Ramoss, Buskets, Arbeloa (Aspilikueta 46`), Alba
Sitieni (vārtu rāmī): 14 (8) : 15 (7)
Bumbas kontrole: 48% : 52%
Par turnīra labāko spēlētāju tika atzīts brazīliešu talants Neimārs, kurš ieguva Adidas "Golden Ball" balvu. Attiecīgi "Silver Ball" un "Bronze Ball" ieguvēji bija Spānijas izlases pārstāvis Andress Injesta un brazīlietis Paulinju. Vēl šo balvu nominantu sarakstā bija Andrea Pirlo (Itālija), Serhio Ramoss (Spānija) un Luiss Svaress (Urugvaja).
Savukārt par Konfederāciju kausa labāko vārtsargu tika nosaukts Brazīlijas izlases vārtu aizstāvis Žulio Sēzars, bet Adidas "Golden Boot" kā turnīra rezultatīvākais spēlētājs ieguva spānis Fernandu Toress, kurš turnīra laikā izcēlās ar pieciem vārtu guvumiem (četri no tiem gan pret Taiti valstsvienību). Tikpat vārtus guva arī Freds, taču šīs balvas noteikumi nosaka, ka to iegūst spēlētājs, kurš laukumā pavadījis mazāk laika, respektīvi, kurš vārtus guvis biežāk.
Konfederāciju kausa 2013 labākie vārtu guvēji
| Vieta | Spēlētājs | Valsts | |
|---|---|---|---|
| 1. | Fernandu Toress | Spānija | 5 |
| Freds | Brazīlija | 5 | |
| 2. | Abels Ernandess | Urugvaja | 4 |
| Neimārs | Brazīlija | 4 | |
| 3. | Davids Vilja | Spānija | 3 |
| Nnamdi Oduamadi | Nigērija | 3 | |
| Havjērs Ernandess | Meksika | 3 | |
| Luiss Svaress | Urugvaja | 3 | |
| Edinsons Kavani | Urugvaja | 3 |
Šī spēle protams varēja arī nebeigties ar tik graujošu skaitu, ja Pedro būtu trāpījis vārtos 1.puslaika beigās, taču tik un tā brazīļi - pelnīti!
otrkārt, ļoti raksturīgi 1:0 divus turnīrus pēc kārtas pret ļoti labā firmā esošu Vāciju (!). Ko parasti dara tāda līmeņa komandas pēdējās minūtēs, zaudējot ar 0:1? pat švakas komandas uzbrūk, stiprās vispār šturmē pretinieku soda laukumu, zaudēt nav ko.
Bet tā vietā Vācija (Vācija!!!) vispār pat pie bumbas netika! Lūk, šis moments šķiet visraksturīgākais. pie 0:3 daudzi necenšas, bet pie 0:1 nedabūt vispār bumbu - tas ir kas īpašs.
otriem - NETIKT VISPĀR PIE BUMBAS pie 0:1 pusfinālā un finālā.
Jūti starpību?
Un starp citu,jā - Ikers tomēr arī pieder pie šīs zelta komandas. Ne jau tīrās nejaušības dēļ viņi tās pendeļu sērijas uzvarēja.
Bet atrodi kādu no tām pendeļu sērijas spēlēm, kurā spāņi nebūtu dominējuši visos rādītājos.
Nemaz nerunājot par tiem tā sauktajiem "izmocītajiem" 1:0
Tas IR neaizsniedzams līmenis.
Tas "kaut tas pats" pk fināls ir praktiski vienīgā puslīdz līdzvērtīgā spēle šo 3 turnīru laikā. Vēl varbūt ar itāļiem apakšgrupā pēdējā euro. Arī portugāļi turējās labi, bet bija tomēr pārsvars spānijai.
Nīderlandieši uzplaiksnīja, nākamajā turnīrā bija pilnīgi bezcerīgi. Bet spāņi augšā bija visu laiku. Jā, mums ir dažāda izpratne par neaizsniedzamu līmeni. Vēl jāpameklē, cik bieži vispār turnīrus ir uzvarējusi komanda, kas uzvar bumbas kontroli katrā spēlē. Bet spāņi to izdarīja 3 turnīrus pēc kārtas. To atkārtot būs praktiski neiespējami. Tāpēc tas ir neaizsniedzami.
Tu ķidā epizodes, kur varēja nepaveikties. Spāņiem nemaz tādu īstu veiksmju nav bijis, ir meistarība. Bet nu nepaveiktos, būtu viens tituls mazāk - vai tad tas mainītu, ka spēles ziņā neaizsniedzams līmenis? Tu skaties statistiku un rezultātu starpību, es skatījos spēles. 3 turnīru garumā parādīta tāda klase, kas ilgi nebūs citiem sasniedzama.