Jauna prezidenta vietā krahs. Ļašenko, Borisevičs un Jacevičs par LTFA likvidāciju

Pirms kongresa
Šā gada 3. jūlijā Ļašenko tika ievēlēts par Latvijas Futbola federācijas prezidentu, un līdz vakardienas kongresam Latvijas Telpu futbola asociācija darbojās bez prezidenta. Tā kā LFF kopš 1. jūlija sāka strādāt bijušie LTFA darbinieki Tamāra Kabakova un Dāvids Isakovs, LTFA, neskaitot ārpakalpojumu sniedzējus, bija palicis tikai viens algots štata darbinieks – izpilddirektors Jānis Nartišs. Strauji ruka arī valdes locekļu, prezidenta kandidātu un valdes kandidātu skaits. Uz prezidenta amatu pirmais pieteicās tukumnieks un LTFA valdes loceklis Edijs Joksts, kuram sekoja arī Virslīgas tiesnesis, ISMA un "Joma" pārstāvis Igors Jacevičs, taču Joksts nesen lēma par savas kandidatūras atsaukšanu.

Jau jūlijā no valdes aizgāja Guntis Apīnis, kurš dienu pēc "Petrow" aizvešanas līdz pirmajam zeltam nolēma pamest futzālu un arī "Petrow" galvenā trenera amatu. Bet pirms kongresa valdi pameta arī Joksts, LFF izpilddirektors Arturs Gaidels un jaunais LFF valdes loceklis Emīls Latkovskis. Gaidels kongresā savu lēmumu skaidroja ar vēlmi dot ceļu jaunajai komandai. Tādējādi valdē, kuru jāveido astoņiem locekļiem un prezidentam, bija palikuši tikai trīs locekļi – pieaugušo izlases, U19 izlases un kausa ieguvējas "Raba" galvenais treneris Arturs Šketovs, "Petrow" prezidents Mārtiņš Petrovs un Rīgas Futbola federācijas prezidents Borisevičs. Uz vakantajām valdes pozīcijām bija septiņi kandidāti, bet kongresa laikā to palika tikai divi – Anastasija Kučinska un Ingars Kalējs, kamēr Rinalds Zeps, Intars Šleseris, Mārtiņš Grinfelds un Imants Babris atteicās līdz kongresam, bet debatēs par to paziņoja arī Dmitrijs Zabarovskis.

Pirmais masīvais signāls par LTFA likvidācijas iespējamību bija nedēļu pirms kongresa, kad LTFA valde ar četrām balsīm par (Gaidels, Latkovskis, Joksts, Šketovs) un divām atturoties (Borisevičs, Petrovs) nobalsoja par sadarbības līguma laušanu ar LFF un sacensību organizēšanas tiesību deleģēšanu LFF. Jautājuma par LTFA likvidāciju darba kārtībā nebija, taču tieši Joksts kongresa sākumā izvirzīja šā punkta iekļaušanu, ko kongress arī vienbalsīgi atbalstīja. Kas interesanti, Joksts aicināja par likvidāciju balsot, ja prezidents netiks ievēlēts, taču šis punkts darba kārtībā tika iekļauts pirms prezidenta vēlēšanām, tādējādi līdz balsojumam par Jaceviča kļūšanu vai nekļūšanu par prezidentu LTFA biedri nemaz netika. No 22 klātesošajiem biedriem (pavisam LTFA bija 31 biedrs) likvidācijas apstiprināšanai vajadzēja vismaz 17 balsis, un tās tika sasniegtas ar rezervi – 18 par, trīs pret, un viens biedrs atturējās. LTFA izpilddirektors Nartišs Likvidācijas komitejai izvirzīja sevi, Ļašenko un Boriseviču, kurš gan no tā atteicās, jo likvidāciju neatbalstīja, un viņa vietā tika izvirzīts Zigmunds Dvarons. Kongress šo trio apstiprināja.

Jacevičs: "Ja tevi atlaidīs no darba, savu ģimeni taču neatdosi kādam citam?!"
Lai arī pats vēlēšanām pieteicās pēdējā brīdī, pēc Joksta atteikuma par vienīgo prezidenta kandidātu palika Virslīgas tiesnesis Igors Jacevičs: "Likvidācija bija biedru lēmums, un biedri laikam izdomāja, ka tas šobrīd būtu labākais variants. Man, protams, bija citi plāni. Man bija mērķi, lai attīstītu mūsu telpu futbolu un lai attīstītu visus projektus, par kuriem runāju, - Virslīgu, 1. līgu, savu darbību sākot tieši ar šiem projektiem. Taču, kāds bija balsojums, paši zināt. Domāju, ka biedri būtu mani atbalstījuši, jo nākamais mērķis bija runāt ar LFF prezidentu un valdes locekļiem, lai turpinātu darbību, jo, kā zināt, LTFA valdes locekļi nolēma atdot sacensību organizāciju LFF, bet LFF pagaidām vēl nebija apstiprinājusi savu lēmumu. Mana vīzija un plāns bija iet uz LFF un runāt ar viņiem, lai mēs varētu atsākt darbību.

Dalības maksas jau ir aprakstītas reglamentā, un tās paliktu 3000 eiro apmērā. Šobrīd sezona jau ir gandrīz sākusies, tādēļ nebūtu pēkšņi visu mainījis citā virzienā. Protams, ka sacensībām, kuras tūliņ sāktos, būtu jābūt ar to reglamentu, kas bija iepriekš. Nākotnē bija ideja domāt par izmaiņām, taču, kā uzzināju, gan basketbolā, gan florbolā izmaksas katrai komandai nav mazākas. Tādēļ neredzu nekādas problēmas, lai attīstītu čempionātu citā līmenī un piesaistītu arī citus atbalstītājus un sponsorus. Kopējam budžetam Virslīgai, 1. līgai un Latvijas kausam bija jābūt aptuveni 80 tūkstošiem eiro. Tāds bija mans mērķis. Redzēju, par kādu naudu šie turnīri tika organizēti agrāk, bet nebiju apmierināts ar to summu – tā bija daudz lielāka, nekā bija nepieciešams. Kā kongresā teica Rozīša kungs, visi LTFA izdevumi iepriekšējā gadā bija 164 tūkstoši, bet šiem trim turnīriem, ja nemaldos, bija ap 120 tūkstošiem – taču precīza informācija jāprasa izpilddirektoram.

Kādēļ pieteicos pēdējā brīdī? Ļoti ilgi domāju un pētīju, vai būs iespējams visu darbu pavirzīt uz priekšu. Un izdomāju, ka tomēr būs. Edijam bija ļoti ilgs laiks – gads un vairāk -, kurā viņš bija valdes loceklis un visu situāciju zināja no iekšienes. Nezinu, kādēļ viņš beigās nekandidēja, var runāt par visu ko – tagad ir slikta situācija utt. Tāda ir dzīve, vienmēr gadās sliktas situācijas – tās ir jārisina! Nevis vienkārši jābalso par to, ka viss jāatdod kādam citam. Dzīvē ir tāpat – ja jums darbā pateiks paldies, vai jūs savu ģimeni atdosiet kādam citam? Tā taču nebūs! Bija daudz tādu cilvēku, kuri teica, ka man ir iespēja visu attīstīt un pavirzīt uz priekšu, celt uz augšu, kā tas agrāk bija pie Vadima. Man bija un joprojām ir ļoti liela pieredze telpu futbola organizēšanā, un šo sporta veidu redzu no visām pusēm."

Debatēs Jacevičs solīja administratīvās izmaksas samazināt no 57 līdz 40 tūkstošiem eiro un teica, ka prezidents strādātu bez atalgojuma, būtu viens pilna laika darbinieks ar 800-900 eiro mēnešalgu un divi darbinieku ar nepilnu slodzi par 300-350 eiro. Izpilddirektora amatam viņam bija divi kandidāti (Artūrs Treiliņš un Sergejs Šacmans), taču būtu gatavs strādāt arī kopā ar esošo, bet organizatoru pulkam gatavi pievienoties bija Ēriks Melbārdis un Artjoms Dragunovs.Kongresā biedri kā Jaceviča galveno mīnusu izcēla finansiālās stabilitātes negarantēšanu, kamēr Ļašenko agrāk bija gads ieguldīt arī savu naudu.

Borisevičs: "Pēc balsojuma sapratu, ka biedri bija izlēmuši vēl pirms kongresa"
Pirms sešiem gadiem Eduards Borisevičs bija pirmajā LTFA valdē, pēc tam bijis LTFA izpilddirektors un nu bija arī viens no trim pēdējiem valdes locekļiem. RFF prezidents, FTA dibinātājs, kā arī atrodas vai bijis virknē citu futbola amatu. "Kā vienu no scenārijiem biju to gaidījis. Cerēju, ka varbūtība nebūs tik liela, bet, kad redzēju balsojumu, sapratu, ka cilvēki bija izlēmuši vēl pirms ierašanās. Vai ar viņiem runāja vai ar viņiem tikās – to nevaru apgalvot, bet izskatās, ka tie mēģinājumi šeit, kongresā, citam citu pārliecināt bija diezgan lieki," teica Borisevičs, kurš, tāpat kā Jacevičs, turpinās tiesāt Virslīgas spēles. "Pirmais signāls bija valdes sēde. Darba kārtība tiešām nebija zināma, bet tas jautājums tika pacelts dabiskā ceļā, jo sākām apspriest, ko darīt tālāk, un no Jāņa Nartiša sapratām, ka ir lielas problēmas ar visu. Daudzām lietām varu nepiekrist, cik lielas finanses ir vajadzīgas, piemēram, administratīvajam resursam – ja strādā fanātiķi, tad administratīvais resurss ir daudz mazāks. Nokļuvām pie šā jautājuma, un beigās sapratu, ka šāds scenārijs ir iespējams arī kongresā.

Ja Igora plānu mēs [RFF] redzējām, tad Joksta plānu tā arī neieraudzījām – vai tāds vispār ir bijis vai nav bijis. RFF lūdza dot šo dokumentu, bet to nedeva ne viens, ne otrs – personīgi to iedeva vienīgi Igors. Izpētījām un sapratām, ka ir vairāki scenāriji, kādi nākotnē var būt, un par tiem visiem kongresa debatēs jau izstāstīju [LTFA rīko visas sacensības; LTFA rīko tikai daļu sacensību, lielos turnīrus uzņemoties LFF utml. – A.S.] – labāk tomēr ar LTFA nekā bez LTFA. Neteikšu, ka šie seši gadi bija veltīgi, jo droši varu teikt, ka LTFA dibināšanu organizējām brīdī, kad no LFF puses telpu futbolam nebija lielas uzmanības. Liels paldies Vadimam Ļašenko, kurš uzņēmās lielu iniciatīvu – arī finansiālajā ziņā. Tajā laikā, kad no LFF nebija lielas intereses, izskatījām un bīdījām ļoti daudz ideju un čempionātu – tas viss, kas šobrīd notiek ar Latvijas izlasi, ar Latvijas čempionātu, ar mazajiem – U19, Eiropas čempionāta rīkošanu -, ir mūsu nopelns. Tādēļ nevajadzētu domāt, ka tas bija veltīgi, noteikti nē. Man ir atklāts jautājums, vai bez LTFA būs labāk nekā kopā ar LTFA, jo pastāv dažādi modeļi, kā to visu varētu veidot, bet cerams, ka Vadims Ļašenko – būs grūti, jo viņam ir daudz darīšanu, - izveidos vai nu nodaļu, vai tādu komandu no 1-2 cilvēkiem, kas varētu ļoti daudz laika, enerģijas un uzmanības veltīt telpu futbola jautājumiem, un, cerams, visi redzēsim ja ne telpu futbola attīstību, tad vismaz arī ne stagnāciju. Laiki ir grūti, sponsorus atrast nebūs viegli, bet ir cerības – tādēļ valdes sēdē arī nebalsoju pret, jo uzskatu, ka no lielas LFF uzmanības ir arī lieli plusi. Taču joprojām ticu, ka kopā ar LTFA, nevis bez tās, šis projekts būtu labāks.

Bez Vadima, protams, ir ļoti grūti, bet es personīgi ticu, ka varianti būtu – šos scenārijus visiem jau stāstīju. Neteiktu, ka komanda, kas spētu saglabāt LTFA, nebija izveidota, jo tajā laikā, kad izpilddirektors biju es, kolektīvs, manuprāt, bija ļoti spēcīgs, kas organizēja vairākus turnīrus. Lielu sūdzību nebija, strādājām pie sponsoriem, finanšu piesaistes, tādēļ reāli zinu, par kādām summām ir runa un kā budžeti tiek veidoti. Protams, var uzlikt sev lielu atalgojumu, vidēju atalgojumu, mazu atalgojumu – no tā viss arī sākas. Protams, finanses cilvēkus motivē, bet arī bez tām ir vairāki veidi, kā kolektīvu motivēt. Varu apgalvot, ka manā laikā bija ļoti spēcīgs kolektīvs, kas strādāja bez lielas naudas. Pagāja divi gadi, un man ir grūti spriest, kā Vadims un Jānis mēģināja saglabāt un motivēt kolektīvu. Cik zinu, viņi sāka saņemt vairāk, bet neteikšu, cik daudz, jo nezinu precīzi, vai tas bija daudz vairāk vai tikai nedaudz vairāk. Iespējams, ar to nepietika, lai saglabātu kolektīvu, bet, no otras puses, gan Dāvidam, gan Tamārai bija ļoti labi piedāvājumi no LFF. Vai Vadims to uztaisīja speciāli, lai organizācija izjuktu…Esmu pārliecināts, ka nē, jo viņš, manuprāt, vienkārši bija ļoti pārliecināts par šiem cilvēkiem, ka viņi ir stipri kandidāti. Aizgāja viens, aizgāja otrs, un palika jautājums, vai Jānis Nartišs šai laikā kaut ko darīja – kopā vai bez Vadima -, lai meklētu cilvēkus, kuriem var uzticēties, un vai tam vispār bija finanšu līdzekļi. Tas ir atklāts jautājums, uz kuru man nav atbildes. Ja es būtu viņu vietā un ticētu LTFA, es būtu meklējis risinājumus un cilvēkus, kuri palīdzētu neapturēt LTFA darbību."

Ļašenko: "Telpu futbola pāreja pie LFF ir tikai loģiska"
Jaunais LFF prezidents, bijušais telpu futbola spēlētājs un bijušais "Nikara" kapteinis Vadims Ļašenko LTFA prezidenta amatā bija vairāk nekā piecarpus gadu: "(Domā) Emocijas sadalīšu divās daļās. Pirmkārt, ir žēl, ka vairs nebūs organizācijas, kurā esam ieguldījuši ļoti daudz laika un emociju. Vēl šodien atceros pirmo dienu, kad šeit, OSC 2. stāvā, kongresā dibinājām biedrību un bija foto uz trepēm ar visiem biedriem un valdes locekļiem. Protams, emocionāli ir nedaudz sliktas sajūtas, bet, otrkārt, ja domā loģiski, uzskatu, ka LFF šodien ir daudz vairāk resursu un daudz labāka finanšu situācija nekā LTFA, tādēļ tas, manuprāt, ir loģisks ceļš, kā turpināt attīstības procesu. Telpu futbols nekad nebeidzas, un tas kopā ar mani ies uz LFF. Tagad ir jādomā, kā varam turpināt attīstīt telpu futbolu un kurai nodaļai dot gan jauniešu, gan vīriešu sacensības.

Sacensību nodaļa būs tā, kas atbildēs par Virslīgu, 1. līgu un Latvijas kausu, bet jauniešu sacensības vajag dot tām nodaļām, kas nodarbojas ar jauniešu sacensībām, un reģionu vadītājiem, kuri katru gadu organizē jauniešu sacensības. Ar viņiem sarunas jau bija, tādēļ nedomāju, ka gaidāmi kādi pārsteigumi. Būtu loģiski, ja būtu viena organizācija, kas nodarbojas ar jauniešu telpu futbola sacensībām, jo iepriekš, piemēram, Vidzemē tās rīkoja gan LTFA, gan LFF, tādēļ komandas citreiz neatbrauca uz LTFA sacensībām, jo jau piedalījās LFF sacensībās. Tagad visi varēsim iet vienā virzienā. Es, kā prezidents, kuram telpu futbols ir sirdslieta, ļoti labi zinu, kā sistēma ir jāattīsta, un jau redzu cilvēkus, kuri ar to varētu nodarboties. Man nav šaubu, ka ari valde atbalstīs telpu futbola attīstību, jo valdē ir cilvēki, kuri ir bijuši arī telpu futbolā: Latkovskis, Kučinska, kurai arī patīk telpu futbols, arī Kovaļovs no Tukuma zina telpu futbola līmeni. Atbalsts, domāju, būs, un ātri noreaģēsim uz šo lēmumu.

Drīzumā sapratīsim, vai savāksimies klātienē vai elektroniski, un apstiprināsim reglamentus. Mēģināsim to izdarīt pēc iespējas drīzāk, lai procesus nebremzētu. Domāju, ka sezona par 99% sāksies sestdien. Jau kongresā teicu, ka visas komandas pašas organizē spēles, tas nozīmē, ka zāles jau ir rezervētas, tiesneši jau ir gatavi un nozīmēti uz spēlēm. Jāizdara tikai tas, lai valde apstiprinātu reglamentus. Neapstiprināt nemaz nedrīkstam, jo UEFA ir prasība, lai Latvijā tiktu organizētas telpu futbola sacensības. Jāturpina sarunas ar iepriekšējiem LTFA sponsoriem un jāsaprot, vai viņi būs gatavi turpināt atbalstīt telpu futbolu arī LFF paspārnē. Covid-19 diemžēl ietekmē daudzu uzņēmumu finansiālo situāciju, taču jāņem vērā arī tas, ka LFF var izdarīt vairāk nekā LTFA – mums ir lielāks administratīvais resurss, sacensības varam organizēt labāk. Pagaidām nevaru nosaukt konkrētus skaitļus, cik lielas finanses esam gatavi atvēlēt visām sacensībām, bet šobrīd pats galvenais ir pēc iespējas agrāk sākt Virslīgas sezonu. Tam resursu mums pietiek. Tad būs jārunā par 1. līgu, kurā komandas vēl nav samaksājušas dalības maksu, tādēļ vēl nezinām 100%, cik komandas piedalīsies. Kolīdz visu sapratīsim, tad arī lemsim."

Ļašenko gan neuzskata, ka viņa aiziešana, kā arī vairāku LTFA darbinieku pārvilināšana no LFF puses būtu izdarījusi lāča pakalpojumu LTFA dzīvotspējai: "Tas ir jaunās komandas darbs. Ja tā varētu pārliecināt biedrus, ka tā var turpināt procesus, var dabūt sponsorus un palīdzēt ar saviem finanšu līdzekļiem, tad visiem būtu skaidri redzams, kā LTFA var attīstīties. Kongresā biedri to nesadzirdēja, tādēļ pieņēma lēmumu [telpu futbolu] virzīt uz LFF. Organizācijai nebija parādu, organizācijā vēl bija darbinieks, kurš kārtoja visas lietas, un redzēju, ka organizācija ir normālā stāvoklī. Arī revidenta ziņojums bija ļoti pozitīvs, tas nozīmē, ka viss bija tīri un caurspīdīgi – nekādu problēmu nav. Viņi [Isakovs un Kabakova] aizgāja pirms Covid-19 laika. Tolaik vēl nezinājām, vai čempionāts turpināsies vai neturpināsies. Tādēļ saprotu tos darbiniekus, kuri nāca un man vaicāja, vai drīkst veikt pārrunas ar LFF. Esmu cilvēks, kurš domā par citiem, jo viņiem ir jārūpējas par savu karjeru, tādēļ bija loģiski dot viņiem iespēju pāriet uz LFF, ja viņi tiks pieņemti darbā. No savas puses to atbalstīju ar abām rokām. Sapratu, ka organizācija var strādāt ar mani, Arkādiju [Birjuku] un Jāni, un, ja būs nepieciešams, piesaistīsim vēl kādus papildu darbiniekus, bet tobrīd nebija jēgas strādāt pilnā kolektīvā."

Tāpat Ļašenko kategoriski noraidīja runas, ka Joksts bija viņa kandidāts un Joksta atteikums – apzināts gājiens ar zirdziņu. "Nē, protams. Viņš pats pieņēma lēmumu kandidēt un pats pieņēma lēmumu atteikties no tā. Protams, ka nemudināju viņu atteikties no kandidēšanas. Tas bija tikai viņa lēmums. Par pieteikšanos (domā), kad viņš pieņēma lēmumu kandidēt, mums bija saruna, un es teicu, ka, ja kandidēsi, man nav nekādu problēmu tevi atbalstīt. Bet kā es varu atbalstīt?! Tā ir biedru vēlme."

"Domāju, ka sekas futzāla pārejai uz LFF būs ļoti pozitīvas, jo LFF ir pavisam citi administratīvie resursi un finanšu avoti. Tikai tie jānovirza pareizi. Izlase ir zem LFF, tagad arī sacensības būs zem LFF. Viens piemērs – 3. līgas klubiem futbolā bija problēmas ar dalības maksām, tādēļ valde pieņēma lēmumu dalības maksu samazināt, jo mums ir finansējums no LSFP. Tagad dzirdam, ka biedriem jau ir problēmas ar dalības maksu – arī "Tukums 2000"/TSS atteicās [no dalības Virslīgā] sakarā ar finanšu situāciju -, un uzskatu, ka LFF valde pavisam citu resursu dēļ var atļauties izskatīt iespēju, kā palīdzēt biedriem. Arī leģionāru maksa – tā pašlaik ir liela, bet tā bija liela, lai palīdzētu saglabāt organizāciju, saglabāt organizācijas darbiniekus. Šeit LFF tas viss jau ir, tādēļ varam pārskatīt reglamentu un ciparus," teica Ļašenko. Viņš bilda, ka vajadzētu izveidot gan Telpu futbola nodaļu, gan Telpu futbola komiteju, tomēr konkrētus uzvārdus, kurus redz kā kandidātus, nesauca.

Jau sestdien gaidāms telpu futbola virslīgas jaunās sezonas sākums, kurā pēc tukumnieku izstāšanās piedalīsies astoņas, nevis deviņas komandas. Sākotnēji bija paredzēts, ka startēs viss pagājušās sezonas astoņnieks, kā arī 1. līgas čempions "Nikars".

Virslīgas 1. kārta

Kongresa teksta tiešraide

Sācies LTFA kongress. Edijs Joksts, kurš atsauca kandidatūru uz prezidenta amatu, ierosina darba kārtībā iekļaut punktu par LTFA likvidāciju, ja netiks ievēlēts jaunais prezidents (vienīgais kandidāts ir Igors Jacevičs).

— Agris Suveizda (@AgrisSuveizda) September 21, 2020