Facebook
GoogleVizītkarte: Nīderlandei vēl viena iespēja sasniegt virsotni
"Euro 2012" dalībnieču apskatus turpinām ar Nīderlandes izlasi. "Oranžie" savu līdz šim vienīgo titulu lielajos turnīros guva tieši Eiropas čempionātā, triumfējot 1988. gada turnīrā. Pirms diviem gadiem Pasaules kausā Nīderlandei izdevās aizkļūt līdz finālam, kur tika piedzīvots sāpīgs zaudējums pret Spāniju. Vai šoreiz izdosies atkal iegūt kādu trofeju?
Vēsture
Pirmo reizi Nīderlande lielajos futbola turnīros piedalījās 1934. gadā, kad izstājās Pasaules kausa pirmajā kārtā. Šajā turnīrā pirmos panākumus "oranžie" guva 40 gadus vēlāk, kad finālā ar 1:2 piekāpās Rietumvācijai. Nākamajā turnīrā Nīderlande atkal tika līdz finālam, tomēr šoreiz atzina mājinieces Argentīnas pārākumu (1:3). Vēl diezgan svaigā atmiņā futbola faniem ir trešā Nīderlandes iekļūšana PK finālā – 2010. gadā papildlaikā tika zaudēts Spānijai. Tāpat līdz labāko četriniekam tikts arī 1998. gadā Francijā, kad mačā par bronzu zaudējums pret horvātiem.
Eiropas čempionāta finālturnīram Nīderlande pirmo reizi kvalificējās 1976. gadā, kad tika pie bronzas. Toreiz finālturnīrā vēl spēlēja tikai labākās četras komandas. 1988. gadā Rietumvācijā izlašu skaits bija dubultojies, bet tas netraucēja "oranžajiem" tikt pie sava pirmā un līdz šim vienīgā Eiropas čempionu titula, finālā ar 2:0 pieveicot PSRS. Toreiz sastāvā bija Marko van Bastens, Ruds Hulits, Franks Reikārds. Pēc šī panākuma Nīderlandei vēl trīs reizes izdevies iekļūt pusfinālā, bet pie šīs barjeras (zaudējums Dānijai 1992., Itālijai 2000., kā arī Portugālei 2004. gadā) turnīrs komandai arī noslēdzās.
| Gads | Vieta | Gads | Vieta |
|---|---|---|---|
| 2010. | 2.vieta | 2000. | 1/2 fināls |
| 2008. | 1/4 fināls | 1998. | 4.vieta |
| 2006. | 1/8 fināls | 1996. | 1/4 fināls |
| 2004. | 1/2 fināls | 1994. | 1/4 fināls |
| 2002. | nekvalificējās | 1992. | 1/2 fināls |
Ceļš līdz Polijai/Ukrainai
Kvalifikācijas turnīrā Nīderlande bija ielozēta E grupā, kur cīnījās ar Zviedriju, Moldovu, Somiju, Ungāriju un Sanmarīno. Bija skaidrs, ka svarīgākie mači "oranžajiem" būs ar Zviedriju. Savā laukumā zviedri tika sakauti ar 4:1, bet izbraukumā Nīderlande piekāpās ar 2:3. Tas gan nepatraucēja izcīnīt pirmo vietu grupā, jo tie nīderlandiešiem bija vienīgie zaudētie punkti, toties Zviedrija vienu maču zaudēja arī Ungārijai. Grupā Nīderlande tika pie pārliecinošākās uzvaras izlases vēsturē (11:0 pret Sanmarīno), bet kopumā turnīrā guva vidēji 3,7 vārtus mačā. Individuāli izcēlās Klāss Jans Huntelārs, kuram 12 precīzi sitieni (labākais rādītājs arī starp visām grupām kopumā).
| V | Izlase | S | U | N | Z | V.A. | P |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Nīderlande | 10 | 9 | 0 | 1 | 37:8 | 27 |
| 2. | Zviedrija | 10 | 8 | 0 | 2 | 31:11 | 24 |
| 3. | Ungārija | 10 | 6 | 1 | 3 | 22:14 | 19 |
| 4. | Somija | 10 | 3 | 1 | 6 | 16:16 | 10 |
| 5. | Moldova | 10 | 3 | 0 | 7 | 12:16 | 9 |
| 6. | Sanmarīno | 10 | 0 | 0 | 10 | 0:53 | 0 |
Pirms turnīra Nīderlandei paredzētas četras pārbaudes spēles, no kurām viena jau aizvadīta – ar 2:3 zaudējums Minhenē neoficiālā mačā pret "Bayern". Vēl trīs mačus "oranžie" aizvadīs savā laukumā. Šovakar spēle pret Bulgāriju, 30. maijā pret Slovākiju, bet 2. jūnijā Nīderlande uzņems ziemeļīrus. Jāpiebilst, ka nīderlandieši no pēdējām 10 spēlēm (ieskaitot tikšanos ar "Bayern") uzvarējuši tikai četras, turklāt viena no uzvarām gūta pret Sanmarīno. Februārī gan tika pieveikta arī Anglija, bet pret pārējām "lielajām" izlasēm labākajā gadījumā neizšķirts.
Pēdējie 10 mači
| Pilsēta | Pretinieks | Rez. | Pilsēta | Pretinieks | Rez. |
|---|---|---|---|---|---|
| Londona | Anglija | 3:2 | Helsinki | Somija | 2:0 |
| Hamburga | Vācija | 0:3 | Eindhovena | Sanmarīno | 11:0 |
| Amsterdama | Šveice | 0:0 | Montevideo | Urugvaja | 1:1 |
| Solna | Zviedrija | 2:3 | Gojanja | Brazīlija | 0:0 |
| Roterdama | Moldova | 1:0 | Amsterdama | Ungārija | 5:3 |
Tuvāko spēļu kalendārs
| Datums | Pilsēta | Pretinieks |
|---|---|---|
| 26.05. | Amsterdama | Bulgārija |
| 30.05. | Roterdama | Slovākija |
| 02.06. | Amsterdama | Ziemeļīrija |
| 09.06. | Harkova | Dānija |
| 13.06. | Harkova | Vācija |
| 17.06. | Harkova | Portugāle |
Spēlētāji un treneris
Izlases galvenais treneris Bērts van Mārveiks šodien paziņoja 23 futbolistu sarakstu, kas dosies uz turnīru. Tika atlasīti vēl četri liekie. Vārtos Nīderlandes pirmais numurs visai stabili ir "Roma" vārtuvīrs Mārtens Stekelenburhs, kurš gan aizvadītajā sezonā pāris reizes bija savainots un arī kvalifikācijas ciklā izlaida četrus mačus. Vajadzības gadījumā Stekelenburhu aizvietos Mišels Vorms. Aizsardzības līnijā savainojuma dēļ izkritis Eriks Pīterss, bet visai stabilas vietas sākumsastāvā ir Jorisam Mateisenam, Džonam Heitingham un Gregorijam van der Vilam.
Divās priekšējās līnijās "oranžajiem" problēmu nav. Starp pussargiem ir tādi vīri kā Arjens Robens, Marks van Bomels, Rāfaels van der Vārts, Veslijs Sneiders, Naidžels de Jongs, arī Ibrahims Afelajs, kurš izlasē atgriezies pēc ilgstoša savainojuma ārstēšanas. Robens grupas mačos nespēlēja, bet tagad atgriezies valstsvienībā. Kvalifikācijas ciklā vairākas reizes pamatsastāvā izgāja arī Kevins Strūtmans. Var paredzēt van Bomela un de Jonga iešanu laukumā kā aizsardzības tipa pussargiem, visticamāk vieta starta vienpadsmitniekā būs arī Robenam.
Uzbrucēju līnija ir ne mazāk iespaidīga – Klāss Jans Huntelārs (rezultatīvākais spēlētājs visā kvalifikācijas ciklā, tāpat arī 2011./12. gada Bundeslīgas čempionātā), Premjerlīgas labākais vārtu guvējs un Londonas "Arsenal" līderis Robins van Pērsijs, arī "Liverpool" pārstāvis Dirks Kauts. Rezervē ir vēl pāris jaunie uzbrucēji, kas jau sevi pierādījuši vietējā čempionātā. Fantastiski spēcīgs sastāvs, turklāt vēl jāņem vērā, ka kandidātu sarakstā nemaz nebija Nīderlandes čempionāta rezultatīvākā futbolista Basa Dosta (32 vārti 34 mačos).
60 gadus vecais Bērts van Mārveiks pie Nīderlandes izlases stūrēs stājās pēc 2008. gada Eiropas čempionāta. Pirmajā lielajā turnīrā viņš "oranžos" aizveda līdz finālam, tāpēc būs interesanti redzēt, ko viņa vadītā komanda iespēs šoreiz. Savu trenera karjeru van Mārveiks sāka 1986. gadā, bet pie pirmā lielākā darba tika 2000. gadā, kad stājās pie Roterdamas "Feyenoord" stūres. Sava darba laikā viņš ar klubu ieguva UEFA kausu, bet vēlāk divarpus gadus vadīja Bundeslīgas vienību Dortmundes "Borussia". 2007. gada vasarā van Mārveiks uz vienu sezonu atgriezās "Feyenoord", palīdzot tikt pie Nīderlandes kausa.
| Spēlētājs | Vec | Klubs | Sp | V | Sp[1] | V[2] | ||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mārtens Stekelenburhs | 29 | Roma (Itālija) | 45 | 0 | 6 | -2 | ||
| Mišels Vorms | 28 | Swansea (Velsa) | 9 | 0 | 4 | -6 | ||
| Tims Kruls | 24 | Newcastle (Anglija) | 2 | 0 | ||||
| Joriss Mateisens | 32 | Malaga (Spānija) | 79 | 3 | 10/10 | 0 | ||
| Džons Heitingha | 28 | Everton (Anglija) | 75 | 7 | 7/7 | 1 | ||
| Vilfreds Bauma | 33 | PSV Eindhoven | 35 | 2 | ||||
| Halids Bulahrūzs | 30 | Stuttgart (Vācija) | 35 | 0 | ||||
| Gregorijs van der Vils | 24 | Ajax | 29 | 0 | 10/10 | 0 | ||
| Rons Vlārs | 27 | Feyenoord | 5 | 0 | ||||
| Jetro Vilemss | 18 | PSV Eindhoven | 0 | 0 | ||||
| Rāfaels van der Vārts | 29 | Tottenham (Anglija) | 93 | 17 | 7/8 | 1 | ||
| Veslijs Sneiders | 27 | Inter (Itālija) | 81 | 23 | 8/8 | 3 | ||
| Marks van Bomels | 35 | PSV Eindhoven | 74 | 10 | 8/8 | 0 | ||
| Naidžels de Jongs | 27 | Manchester City (Anglija) | 57 | 1 | 4/4 | 0 | ||
| Arjens Robens | 28 | Bayern (Vācija) | 54 | 17 | ||||
| Ibrahims Afelajs | 26 | Barcelona (Spānija) | 36 | 3 | 5/6 | 3 | ||
| Steins Shārss | 28 | Sporting (Portugāle) | 16 | 0 | ||||
| Kevins Strūtmans | 22 | PSV Eindhoven | 10 | 1 | 4/5 | 1 | ||
| Dirks Kauts | 31 | Liverpool (Anglija) | 85 | 24 | 9/9 | 6(1) | ||
| Robins van Pērsijs | 28 | Arsenal (Anglija) | 62 | 25 | 6/6 | 6 | ||
| Klāss Jans Huntelārs | 28 | Schalke (Vācija) | 50 | 31 | 8/8 | 12(1) | ||
| Lūks de Jongs | 21 | Twente | 7 | 1 | 0/2 | 1 | ||
| Lusjano Narsings | 21 | Heerenveen | 0 | 0 |
[1] Statistika par atlases ciklu. Pamatsastāvā/Kopā.
[2] Iekavās minēts ar 11m soda sitieniem gūtais vārtu skaits.
+6 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
Ir jūtams kvalitātes trūkums malējā uzbrucēja pozīcijā, OK, Robens ir klase pats par sevi, bet vienlaikus arī pārlieku daudz cenšas uzņemties pats. Bet ar pārējiem resursiem flangos tā ne visai. Afelajs tikko pēc ilgstošas traumas, jāuzņem kondīcija, Kauts, lai arī ir big game spēlētājs, nav tas, uz kura produktivitāti var ļoti rēķināties, lai gan Mārveikam ir fetišs uz viņa darba apjomu, un Narsings vēl pavisam zaļš. RVP likt malā nozīmē optimāli neizmantot viņa stiprās puses, bet par to, kāpēc smailē būtu jāspēlē Hunteram, jau esmu rakstījis.
Sneiders visu sezonu vājā formā, kas gan daļēji skaidrojams ar treneru taktiskajiem virknējumiem un viņa neadekvātu izmantošanu.
Pilnīgi nav kam spēlēt kreisā malā aizsardzībā. Vienīgais kaut cik vērtais kreisais aizsargs Pīterss ir traumēts, Emanuelsons, kurš manuprāt, tīri reāli varēja viņu aizstāt, mistiskā kārtā nemaz nav paņemts, toties sastāvā ir Anita, kas vispār nav futbolists, un vēl viens pilnīgi zaļais kadrs Dž. Vilemss (no kura gan kaut kas varētu sanākt, bet vai tiešām viņš būtu pārāks par Emanuelsonu, nu nez).
Plus ja vēl pieskaita aizsardzības spēju jebkurā spēlē kaut ko atvest uz saviem vārtiem un nebūt ne vieglo grupu, visādi var sanākt. Pirmais un galvenais ir tikt ārā no grupas, pēc tam, kā saka "one game at a time".
PK 2010 finālā komanda tika lielākoties pateicoties Robena un Sneidera individuālajai meistarībai, un pašreizējā komandas spēle (it sevišķi pret Vāciju, kas parādīja, ka pēc komandas spēles ir ievērojami priekšā) neliecina, ka kaut kas tur varētu mainīties. Ja šie abi nevilks, īpaši spoži neizskatās.
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Tad tas vairs neizskatītos pēc vispārzināmu faktu izklāsta un numura atsišanas, bet jau pēc raksta "pēc būtības" ... ar viedokli un saturu!
P.s. Izmantojot protams atsauci un to saskaņojot ar autoru ...
+1 [+] [-]
Vācija - Nīderlande būs viena no turnīra labākajām spelēm, divas manas mīļākās komandas viena pret otru, būs labais, nevaru sagaidīt.
[+] [-]
+4 [+] [-]
Holandes vēsturē (ne tikai futbola) Kruifa, Neskensa&Co uzvārdi un Totālais futbols ir Zelta lappuse, jāsāk bija tieši ar to, jo arī visus nākamos gadus (un arī tagad) holandieši allaž ir spēlējuši šo tā saucamo totālo jeb aktīvā uzbrukuma futbolu, tieši tāpēc šī izlase allaž ir kā rozīne jebkura čempionāta bulciņā.
[+] [-]
[+] [-]
Maza valsts !!!! Liels futbols !!!
ja nevar fanot pa mazo Latvju tad fano pa "mazo" Niderlandi...
agrāk tieiši "zvaigžnu slimiba" neļāva viņiem būt vēl augstāk nekā viņi ir..tādējādi es ceru un ticu ka mana sirds līksmos..un veiksme ar būs ar mums...
Apbrinojami origināls futbols kas ir uzbuvēts no sākuma lidz niansēm..
Ja vēl nokapās aizsardzibā un spēlēs kā komanda tad rezultāts būs lielisks..
[+] [-]
[+] [-]
Huntelāram(acīmredzot, domāts bij tieši šis jauanais cilvēks) būtu jābūt galv. uzbrcējam vai jātarod vadoša loma noteikti .pēc produktivitātes viņš ir līderis. Bet par Heitingu ir van Mareveikam stingri jādomā, jo lai gan līderis, tomēr aizsardzībā pārāk ņem uz sevi.
[+] [-]
[+] [-]