Spānija neatkārto(-s) citu kļūdas

Turcija uzbrūk!
Vēl pēc grupu turnīra uzsvēru, ka Vācijas sniegums pagalam nepārliecina. Tomēr ceturtdaļfinālā vācieši nospēlēja salīdzinoši labi un šķita, ka vācu mašīna varētu ieskrieties. Nekā – mačā pret Turciju vācieši, manuprāt, spēlēja vāji. Protams, liels nopelns ir Turcijai, kas grūtā situācijā (daudzās diskvalifikācijas un savainojumi) prata saņemties un snieguma ziņā aizvadīt savu labāko spēli visā turnīrā, taču tik un tā tas nemaina faktu, ka vācieši nenospēlēja kvalitatīvi. Varbūt viņi negaidīja, ka turki sāks maču tik iedvesmojoši un uzbrūkoši? Pat ja tā, vismaz 20 minūšu laikā taču varēja atgūties, tomēr patiesībā novājinātie turki uzbruka visu pirmo puslaiku. Sitienu attiecība pirmajās 45 minūtēs 16:3! Un tie nebija bezjēdzīgi tālsitieni, kādu padaudz bija portugāļu izpildījumā ceturtdaļfinālā, bet gan bīstami raidījumi, bieži vien no neliela attāluma. Puslaika rezultāts (1:1) nu nekādi neatspoguļoja patieso notikumu gaitu.

Galu galā Vācija izlīda sausa, un Turcija finālā neiekļuva. Laikam jau tikai loģiski, jo fantastiskās veiksmes limits tika izsmelts iepriekš. Šveice, Čehija un Horvātija spēlēja labāk par Turciju un zaudēja. Tagad savukārt Turcija spēlēja labāk par Vāciju, taču finālā spēlēs tieši vācieši. Tā futbolā notiek.

Turcija "Euro 2008" piedalījās daudzās dramatiskās spēlēs un aizkļuva līdz pat pusfinālam. Futbola līdzjutēji šo turku modeli nekad neaizmirsīs. Domājams, ka ar savu spēli viņi liks aizdomāties Vācijai pirms fināla – jā, var teikt, ka švaka komanda līdz finālam nevar aizkļūt, taču nevar noliegt, ka vāciešu sekmēs lielu lomu spēlēja parocīgais turnīra siets, laba spēle vajadzīgajā brīdī pret Portugāli (tiesa, tieši tas arī atšķir veiksmīgas turnīra komandas no neveiksmīgām) plus portugāļu taktiski nepareizā spēle, kā arī ļoti novājināts pretinieks pusfinālā. Taču viens gan jāsaka – konsekventā pieturēšanās savam spēles stilam un ticība saviem spēkiem ne uz brīdi nepamet vāciešus, un pat ja dažreiz spēle nevedas, vāciešos jūtama pārliecība, ka viss tik un tā var beigties labi. Un tas nav mazsvarīgi.

Spāņi atkal pacietīgi sagaida savu iespēju
Krievijas izlase šajā čempionātā nospēlēja lieliski. Tika uzvarētas sava līmeņa komandas, Grieķija un Zviedrija, kā arī paveikts varoņdarbs mačā pret spēcīgo Nīderlandi, pelnīti iekļūstot pusfinālā. Spēle pret Spāniju neizdevās, un var pat teikt, ka spāņiem paveicās, jo krievi nebija uz tāda viļņa kā ceturtdaļfinālā. Daudzi saka, ka pievīlis Andrejs Aršavins vai pat ticis pārvērtēts, taču tam negribētu piekrist. Vienkārši bumba Spānijas izlases vārtu tuvumā nonāca reti, bez tam spāņi, protams, bija mācījušies no Nīderlandes izlases kļūdām un Aršavinu vaktēja īpaši akurāti. Savukārt paši pārāk uz priekšu nerāvās un pacietīgi gaidīja savu iespēju – pret Itāliju tā arī nesagaidīja, bet krievu aizsardzība nebija tik necaursitama, un vārti likumsakarīgi krita.

Spānijas izlase, manuprāt, spēlē čempioniem cienīgi. Ceturtdaļfināla un pusfināla spēļu 210 minūtēs nav ielaisti nevieni vārti (bez tam - vai atcerieties kaut pāris epizodes, kad Ikers Kasiljass būtu spāņus glābis vai vismaz bezspēcīgi noskatījies, kā bumba lido nedaudz garām?), un tā ir zīme, ka šī komanda varētu izcīnīt titulu, jo tieši stabila aizsardzība ir šādu turnīru uzvarēšanas pamatā – pretinieku vārtos atsevišķā spēlē bumbas var ražīgi sakrist (Nīderlandei pret itāļiem, francūžiem), bet spēli no spēles neielaist vārtus jau ir pavisam cita māksla, kas vērtējama augstāk. Vienīgais, kas trūkst spāņiem – īsta komandas līdera sportiskā nozīmē. Portugāļiem ir Krištianu Ronaldu, krieviem Aršavins, Itālijai Andrea Pirlo, bet Spānijai tāda nav – visi spēlētāji veido lielisku saspēli, neviens neaizraujas ar pārāk individuālu spēli, taču dažreiz tieši tas ir vajadzīgs, it sevišķi brīžos, kad nekādi neizdodas uzlauzt pretinieku aizsardzību. Vienreiz (pret Itāliju) šis apstāklis gandrīz noveda Spāniju līdz izkrišanai – spāņi spēlēja saturīgāk, vairāk veidoja uzbrukumus, bet nebija neviena, kurš varētu vismaz pusi darba vārtu gūšanai paveikt vienatnē. Fernando Toress un Davids Vilja (kura pret Vāciju nebūs) vairāk tomēr ir uzbrukumu noslēdzēji, nevis radītāji. Savukārt uzbrucēju lielākie palīgi Šabi, Senna, Fabregass, Injesta spēj atdot vienu superpiespēli, taču atkal jau – ne vienmēr spēj radīt momentu no nekā, piemēram, apspēlējot vairākus pretiniekus uzreiz.

Tituls Spānijai?
Uzskatu, ka Spānijas sniegums ir labākais starp visām turnīra dalībniecēm, līdz ar to arī titulam būtu jānonāk šīs izlases rokās. Taču neaizmirsīsim, ka futbols ir futbols un vienā atsevišķā spēlē var notikt viss – ātra sarkanā kartīte, kādi kuriozi vārti, līderu savainojums, tiesneša kļūdas, lietus gāšana un galu galā vienkāršs veiksmes trūkums. Nesaku, ka tikai kāda no šiem apstākļiem piepildīšanās var ļaut Vācijai uzvarēt. Ja Vācija nospēlēs savu labāko spēli turnīrā (vai vismaz tā, kā ceturtdaļfinālā), tad tā var uzvarēt arī bez visādu veiksmes faktoru palīdzības. Galu galā arī Portugāle grupu turnīrā spēlēja lieliski, taču vācieši pierādīja, ka spēj saņemties un viņus uzveikt. Tāpat arī jāņem vērā, ka Vācijai ir par vienu diennakti ilgāka atpūta, kas turnīra noslēguma fāzē var spēlēt pietiekami lielu lomu.

Un tomēr Spānijai uzvarēt ir lielākas izredzes. Tā ir izlase, kas visa čempionāta laikā turpina rādīt labu sniegumu bez mazākā krituma. Spēcīgākā šīs komandas puse ir saspēle – jau iepriekš esmu minējis, ka spāņi ļoti reti bumbu zaudē savā laukuma pusē. Parasti tas notiek tiešā pretinieka vārtu tuvumā, līdz kurienei šiem tehniskajiem dienvidniekiem nav problēmu aizkļūt. Un tas ir nepārvērtējami svarīgi no vārtu neielaišanas viedokļa – mūsdienu futbolā ir grūti gūt vārtus, ja uzbrukums jāsāk no savas laukuma puses, visiem 11 pretiniekiem atstrādājot aizsardzībā.

Vācieši, starp citu, ar šo lietu grēko un bieži zaudē bumbu pat šķietami vienkāršās situācijās laukuma vidū vai pat savu vārtu tuvumā. Un tas ļoti slikti ietekmē divas svarīgākās lietas – zaudēta iespēja uzbrukt, kā arī dota iespēja pretiniekam zibenīgi uzbrukt pašu vārtiem. Šos vārdus uzskatāmi apliecina statistika – Vācija vidēji spēlē situsi pa vārtiem 9.6 reizes, bet pa tās vārtiem sists veselas 13 reizes ik spēlē (pretinieki – Polija, Horvātija, Austrija, Portugāle, Turcija – noteikti bija vājāki nekā Spānija). Salīdzinājumam Spānija ļāvusi Kasiljasa vārtus apdraudēt vidēji 8 reizes mačā, bet pati ik maču 17 reizes raidījusi bumbu pretinieku vārtu virzienā! Taču vēlreiz atgādinu, ka tā ir tikai vidējā statistika, bet spēle no spēles atšķiras. Kas zina, varbūt Vācija ar negaidīti vētrainiem uzbrukumiem pārsteigs Spāniju, tāpat kā Turcija pārsteidza pašus vāciešus pusfinālā? Vai varbūt šo statistiku varētu piemānīt, Vācijai vairāk izmantojot tālās piespēles, cerot uz atlētiskajiem uzbrukumu veidotājiem un tādējādi nezaudējot bumbu savā laukuma pusē?

Lai nu kā, domāju, ka šajās divās dienās no taktiskā viedokļa abās nometnēs ar spēlētājiem tiks izrunāti visi iespējamie scenāriji, izpētītas pretinieka spēcīgās un vājās puses, līdz ar ko pārsteigt būs grūti – manuprāt, visu izšķirs spēles kvalitāte, kura šajā čempionātā ir augstāka Spānijai. Spāņi mācījās no Nīderlandes kļūdām (ielaišanās ar Krieviju ātrā atklātā spēlē, Aršavina pavirša pieskatīšana) un domāju, ka tikpat veiksmīgi mācīsies arī no Portugāles kļūdām – pārāk liela aizraušanās ar savu uzbrukumu veidošanu, bīstamu soda sitienu nopelnīšana. Ja gribi būt čempions, mācies no cita kļūdām!

Saistītie viedokļi
Pirms turnīra - Blogs: Spānija uzvarēs "Euro 2008"
Pirms ceturtdaļfināliem - Blogs: Par grupu turnīrā redzēto
Pirms pusfināliem - Blogs: Futbola pārsteigumi