Kļosovs pēc 4:0 neatslābst: "Jūs ko, domājat mums Maltā kāds piparkūkas dalīs?"

Igors Kļosovs, "Ventspils" galvenais treneris: "Mums vēl pirms spēles bija skaidrs, ka pretinieks nevar būt viegls - komanda, kas viesos ar 3:1 apspēlē "Hajduk", ir pelnījusi vispārēju cieņu, uzmanību un izpēti. Rūpīgi izanalizējām abas "Gzira" spēles pret "Hajduk" un redzējām Maltas komandas stiprās puses, kā arī nianses, kas varētu mums palīdzēt. Par laimi, pratām pareizi novērtēt šo komandu - spējām neitralizēt "Gzira" uzbrukuma potenciālu, kurš Splitā izskatījās iespaidīgi. Savukārt savos uzbrukumos izmantojām pretinieku vājās vietas, lai gan atzīšu, ka rezultāts varēja būt citāds - šīs dienas iznākums nenozīmē, ka esam par četriem vārtiem spēcīgāki nekā "Gzira". Nekādā gadījumā - tas ir futbols. Vienkārši mums izdevās realizēt labu daļu no saviem momentiem. Esmu apmierināts, ka pēc nopietnas gatavošanās arī pati spēle no mūsu puses bija ļoti nopietna un laba. Esmu pateicīgs puišiem."

Laikam var teikt, ka abi puslaiki bija dažādi - pirmais ne pārāk, otrais daudz labāks. Ar ko jūs skaidrotu šādas atšķirības?
"No vienas puses var tam piekrist, no otras puses mums pirmajā puslaikā, manuprāt, bija pietiekami daudz momentu, lai rezultātu uztaisītu jau tobrīd. Vienkārši pirmajā puslaikā piekliboja realizācija - mums bija trīs labi momenti, kurus diemžēl neizmantojām. Otrajā puslaikā guvām vairāk vārtu un to var izskaidrot - mēs esam spēļu ritmā, mums ir labs čempionāts, kamēr "Gzira" tikai gatavojas čempionātam. Man bija skaidrs, ka otrajā puslaikā maltieši kļūdīsies biežāk un momentu būs vairāk. Tā ka no vienas puses pirmajā puslaikā savus uzbrukumus neizmantojām, no citas puses otrais puslaiks parādīja, ka mūsu gatavības pakāpe ir augstāka.

Nevaru neizcelt pirmos vārtus - tie allaž ir svarīgi, lai kā spēle beigtos. Divtik prieks, ka tie bija īsti futbola vārti - klasisks mūsu uzbrukums un tieši tādiem noslēgumiem [piespēle no malas un sitiens uz apsteigšanu - aut.] mēs treniņos pievēršam lielu uzmanību. Manā skatījumā tas bija super gols, vēlos izcelt Kasparu Svārupu, kurš atdeva 100% spēkus, lai izdarītu to, ko no viņa prasām."

Ievēroju divas interesantas epizodes. Pirmā - pēc trešajiem vārtiem Stuglis devās svinēt vārtus pie rezervistu soliņa ar Latvijas futbolistiem, kamēr leģionāri svinēja savā nodabā. Otrā - pirms brīvsitiena izpildīšanas Kazačoks un Vilela sitēju noskaidroja ar "akmens, šķēres, papīrītis" paņēmienu. Vai redzat komandā divas nometnes - vietējie un ārzemnieki?
"Nezinu, kā tas izskatās no malas un katram ir tiesības uz savu viedokli, taču varu no sirds pateikt, ka nedalām komandu leģionāros un savējos. Mums ir viena komanda! Piemēram, Mamahs un jūsu pieminētais Stuglis mūsu komandā ir vienādi svarīgi. Nav nekādu zemūdens akmeņu - jā, šodien laukumā izgāja šādi spēlētāji [acīmredzot domāti leģionāri - aut.], bet uz soliņa pārsvarā bija vietējie futbolisti. Nav nekādu slēpto dalījumu, ir viena komanda. Tika izvēlēti futbolisti atbilstoši taktikai un gatavības pakāpei. Vēlos jums atklāt, ka vairāki labi spēlētāji neiekļuva pat spēles pieteikumā. Pasaules kausa finālturnīrā mačam var pieteikt, šķiet, kādus 22-24 futbolistus, bet šeit atļauti tikai 18. Tāpēc ir jāizvēlas. Taču mēs nedomājam par to, lai populistiski iekļautu vairāk vietējos. Nē, ir taktika, ir pretinieks, ir vīzija par to, kādi var būt spēles attīstības scenāriji. Cepuri nost visiem spēlētājiem. Domāju, Stuglis nākotnē mums vēl palīdzēs - viņš ir ļoti emocionāls cilvēks, kurš guva lieliskus vārtus. Nevēlos atklāt mūsu virtuvi, bet šodienas Stugļa vārti ir tas, ko trenējam katrā pirmsspēles treniņā. Viņš šos vārtus guva ar baudu - rīt par to parunāsim, jo arī Ingars nav atbrīvots no rītdienas treniņa."

Sakāt, ka visi spēlētāji jums ir vienādi, taču Virslīgā pat gribot jūs tādu pamatsastāvu nevarat izlikt limita dēļ. Vai jums ir bijis pietiekami daudz laika, lai iespēlētu tieši šādu sastāvu un saiknes? Jo treniņi ir viens, spēles kas cits. Un vai redzat iespēju, ka šis sastāvs Eirokausu gaitā var progresēt?
"Es nemēģinu runāt skaisti, mēs patiešām nešķirojam futbolistus. Protams, reglaments ierobežo, bet par laimi Eirokausos un arī vairumā Eiropas valstu limita nav, un tas ir liels pluss. Diemžēl Virslīgā nākas ciest, bet mūsu federācija to nesaprot. Manuprāt, arī Latvijas futbols cieš šī limita dēļ. Tāpēc čempionātā mums pirmām kārtām jāvadās nevis pēc sportiskā principa, bet gan reglamenta. Vispirms izvēlamies sešus drošus vietējos futbolistus un tad piestiķējam piecus leģionārus, kuru kopumā mums ir daudz. Ja limita nav, vienkārši liekam visus stiprākos, ņemot vērā pretinieku."

Bet vai šis sastāvs, kas šodien bija, ir maksimāli saspēlējies?
"Šodien tas bija mūsu spēcīgākais sastāvs. Vai paguva saspēlēties? Rezultāts ir 4:0, domājiet paši..."

Jaunpienācējs vārtsargs Mahnovskis ir labs vārtsargs, taču izskatās, ka spēļu prakses viņam trūkst. Viņš spēlē tikai Eirokausos un šodien divās epizodēs viņa dēļ varēja būt nepatikšanas, ja pretinieku uzbrucēji nospēlētu veiklāk. Varbūt tomēr iespēlēt viņu arī Virslīgā?
"Ja tam būtu jēga, mēs tā arī rīkotos."

Eirokausos pagaidām neesam spēlējuši pret spēcīgiem pretiniekiem.
"Es jau atbildēju. Jūs vēlaties, lai es pievienojos jūsu viedoklim? Kāpēc uzspiežat šo viedokli? Ja uzskatītu, ka tas ir nepieciešams, viņš spēlētu čempionātā. Ja jums likās, ka viņš nav pietiekami veikls, tad jums tā likās. Manuprāt, viņš bija veikls un aizvadīja lielisku spēli. Tas, ka mums ir nulle ielaisto vārtu ailē, parāda, ka vārtsargs ir brīnišķīgā formā. Protams, ir labāki vārtsargi, ir tādi, kuri skraida, lēkā, kūleņo, tomēr mūs pilnībā apmierina viņa gatavības līmenis."

Jums ir ļoti labi rezultāti un labs sniegums savā laukumā, bet izbraukumā klājas bēdīgi - gan Eirokausos, gan Virslīgā. Vai ir kāds risinājums, zāles, lai arī izbraukuma mačos - gan Maltā, gan Virslīgā - sniegums uzlabotos?
"Kā jau esmu teicis, mums ir reāli interesanta dzīve - gan interesants Latvijas čempionāts, gan Eirokausi. Viens seko otram. Ticiet man, mēs tā arī gatavojamies. Šodien papriecājāmies, bet jau rīt atkal treniņš, visi prieki veras ciet, par Eirokausiem aizmirstam un sākam gatavoties Virslīgas mačam. Pilnīgi visi gatavosies šai spēlei. Jā, tie, kas spēlēja šodien, rīt vairāk nodarbosies ar atjaunošanos, bet jau parīt [sestdien] visiem treniņš vienādos apstākļos. "Daugavpili" vēl neesmu pētījis - to darīšu šovakar un rīt no rīta. Tagad rit vasaras transfēru periods, komandas mainās un līdz šim "Daugavpilij" nesekoju. Rīt pārslēgšos un mēs visi piektdien, sestdien, svētdien dzīvosim ar domām par "Daugavpili", nevis par atbildes spēli Maltā.

Par Maltu sāksim domāt pirmdien, lai gan tāpat skaidrs, ka būs grūti. Šodienas uzvara ne par ko neliecina. Ticiet man, neviens šodien nedevās atvaļinājumā. Mums būs ļoti grūts pārlidojums, par stundu skaitu nerunāšu. Temperatūra tur ir ļoti augsta. Kad tur spēlēja "Hajduk", bija 35 grādi, mūsu spēles dienā sola ne mazāk, sola 36-38 grādus. Eiropā karstuma dēļ ir sarkanā brīdinājuma līmenis. Plus tur ir mākslīgā seguma laukums. Jūs ko, domājat mums tur kāds piparkūkas dalīs? Neviens Maltā piparkūkas mums nedalīs. Diemžēl. Būs grūta spēle. Kad biju citas komandas treneris, esmu spēlējis Maltā. Tur ir ļoti lielas problēmas, ir ļoti grūti spēlēt. Tur tiesneši tiesā citādi - viņiem allaž ir simpātijas pret mazo, taču bagāto valstiņu. Tam vienmēr ir nozīme. Lieks tiesneša svilpiens, lieks brīvsitiens, nedod Dievs, kāda pendele, kartīte, un spēle var mainīties.

Viss ir sarežģīti - Virslīgā ir uzdevumi, kuri nav atcelti, līdz pēdējai kārtai jācīnās par, minimums, Eirokausiem. Arī Eiropas līgā jāmēģina tikt pēc iespējas tālāk. Nevis vienkārši tikt tālāk - mēs katrā spēlē reāli cenšamies spēlēt uz uzvaru. Albānijā tas neizdevās, bija savas problēmas, nerealizējām momentus, pieļāvām kļūdas. Tagad atkal mēģināsim uzvarēt, jo spēlējam līdzjutējiem, bet Ventspils pilsētai pēc nedēļas ir svētki, vēlamies pasniegt dāvanu. Dzīvojam no spēles uz spēli."

Kad Kazačoks nogāja no laukuma, viņš kapteiņa apsēju nodeva Stuglim. Viņu lēmums vai komandas lēmums?
"Tas bija mūsu apzināts lēmums. Mēs tomēr pārstāvam Latviju, un futbolistiem no Latvijas jāved komanda cīņā. Ja mums ir karogs [paceļ rokās FK "Ventspils" mazo karodziņu - aut.], tad tas jānes mums, nevis kādam citam. Tas bija apzināti, Stuglis tobrīd bija līderis. Ziniet, kā agrāk teica, - ja karā kareivis krīt, tad kādam citam šis karogs ir jāpaķer un jānes. Lūk, bija šis gadījums. Stuglis paņēma šo karogu, nesa un guva vārtus."

Kas ar Ulimbaševu?
"Gatavojas, taču viņam ir mikrotrauma, nevēlamies forsēt viņa atgriešanos. Ceru, ka nākamajā spēlē viņš atgriezīsies. Malta un mākslīgā seguma laukums? Redzēsim."