Barinovs: "Brīnums Helsinkos? Varam, un tas pat nebūs brīnums"

Vitālij, interesants fakts. Piekritīsi, grūti tevi nosaukt par pamatsastāva futbolistu, kurš pastāvīgi iziet dzeltenzilo sastāvā. Tomēr, neskatoties uz to, tu spēlēji Čempionu līgā pret "Molde" un "Malmo" un, lūk, tagad arī pret HJK. Kad uzzināji, ka pret Somijas čempionu iziesi ar pirmajām minūtēm?
Par simts procentiem tikai pirms spēles. Bet iekšēji biju tam gatavs jau sen, noskaņojos un sapratu, ka iziešana "pamatā" pilnīgi reāla. Mēs ļoti nopietni gatavojāmies un atstrādājām taktisko shēmu, pie kuras es biju sastāvā. Protams, viss varēja mainīties, bet rezultātā tika izvēlēts variants, kādu visi ieraudzīja spēles laikā.

Tātad tava iziešana pamatsastāvā pārsteidza vien līdzjutējus un žurnālistus?
Jā, laikam jau tā. Man tas tiešām liels pārsteigums nebija. Par taktiku es jau teicu, bez tam pagājušā gada pieredze spēlēs ar "Malmo" man teica priekšā, ka man uzticēs iziet laukumā.

Satraukums bija stiprs?
Pirms mača viss bija normāli, atkal palīdzēja spēles ar "Malmo", kuras, ceru, izdevās nospēlēt pienācīgā līmenī. Bet jau pašā spēlē ātri pieļāvu kļūdu, izdarīju neveiksmīgu piespēli un sajutu nervozitāti. Uzreiz galvā domas, ka tāpat arī tālāk ies. Vispār tādas nepatīkamas "šūpoles" parādījās. Un tikai pēc pārtraukuma atgriezās zināms miers.

Tu spēlēji centra aizsarga pozīcijā. Pozīcija, pieļauju, tev tuvāka nekā flangā?
Protams. Man tuvas pozīcijas ir aizsardzības centrs un balsta pussargs. Bet flangā, es atzīšos atklāti, man spēlēt nepatīk. Protams, ja treneris nolems, ka man tur jānospēlē, es nospēlēšu. Tomēr, kā man liekas, spēlei flangā man nepietiek kvalitātes, turklāt daudzas. Piemēram, nesanāk produktīvi darboties uzbrukumā tā, kā tas nepieciešams komandai.

Pirmais puslaiks ar HJK noslēdzies, 0:0. Kādas sajūtas bija Vitālijam Barinovam pārtraukumā ģērbtuvē?
Jutu kaut kādu agresivitāti, gribējās ātrāk atpakaļ laukumā. Ar sevi biju neapmierināts, puslaiks vispār nepatika. Vispār, ja tā var izteikties, saruna ar sevi bija pietiekami nesaudzīga. Sapratu, ka daudz ko vajag izlabot, lai otrās 45 minūtes nospēlētu labāk.

Saki, ka biji ar sevi neapmierināts, ka puslaiks tev vispār nepatika. Tomēr tajā brīdī, domāju, neviens stadionā nevarēja iztēloties, ka otrajā puslaikā "Ventspils" ielaidīs uzreiz trīs vārtus!
Tas protams. Par tādu katastrofu neviens nevarēja pat iedomāties. Mums tas joprojām ir šoks. Trīs vārti mājās, turklāt ņemot vērā, ka "Ventspils" prot spēlēt aizsardzībā. Pie taktikas ar pieciem aizsargiem - tas ir pilnīgi kas neticami un neizskaidrojami. Var, protams, atcerēties par mūsu konkrētām kļūdām, bet pats galvenais principā ir tas, ka kaut ko tādu mēs vienkārši nedrīkstam atļauties.

Tur es tev pilnīgi piekrītu. Turklāt neteiksi taču, ka HJK izrādīja kaut kādu iespaidīgu spiedienu un neļāva dzeltenzilajiem elpot?
Jā, pretinieks ļāva mums spēlēt. Sarežģīti personīgi man bija tas, ka grūti bija iesākt uzbrukumus. Viesi it kā dod tev brīvību, bet pie tam pārklāj visus variantus mūsu mēģinājumiem spēlēt uz priekšu. Izskatās, ka piespēle izies, bet tā tiek nolasīta un pārtverta. Ar ko līdzīgu Latvijas čempionātā nenākas saskarties. HJK darbojās ļoti kompakti, ko, starp citu, spēlētājiem visu laiku prasīja viņu treneris. No viņa vārdi par to visu laiku skanēja no malas.

Lai kas tur arī neskanētu, bet tavs aizsardzības partneris Antons Jemeļins 63. minūtē izvirzīja "Ventspili" vadībā. Vārti, par ko vēl sapņot?! Šajā mirklī pārliecība droši vien pavairojās...
Saprotams! Jau minūtes piecas līdz tam jutu, ka spēle izdodas, ir aktivitāte, ir drošība. Un te vēl vārti! Šajā mirklī nodomāju, ka spēle ir mūsu, ka viss būs labi. Pēc tam ar Juriju Žigajevu runājām, viņš atcerējās slaveno "Ventspils" uzvaru pār BATE, kad nenormālus vārtus guva Grigorijs Čirkins. Tā arī ar HJK: vārti pēc rikošeta, un sajūta, ka šī ir mūsu diena. Un arī pēc pretinieka reakcijas bija redzams, ka viņi negrasās uzreiz skriet uz priekšu atspēlēties. Izskatījās, somi domā tikai par to, kā neielaist vēl...

Kā reiz te mēs nonākam pie jautājuma, kuru, visticamāk, aktuāli uzdot pieredzējušiem spēlētājiem, kaut arī es neesmu pārliecināts, ka viņiem būs droša atbilde.Tādēļ, Vitaļik, tava atbilde: kas tad notika šajās pēdējās 15 minūtēs?
Vārdu nav... Vai arī, vārdus var izdomāt visādus un daudz, bet diez vai tos drīkst drukāt. Protams, mēs ar puišiem to apspriedām. Nonācām pie acīmredzamā - iesitām paši sev. Piemēram, vārti pēc sānu iemetiena. Mēs gatavošanās procesā nedēļu par to runājām, treneri speciāli to akcentēja. Visi zināja, kurš, uz kurieni un kāpēc dodas tādos brīžos. Miljons reižu to visu apspriedām! Bet spēlē pēkšņi notika neticamais... Kopumā mēs paši neizdarījām to, ko vajadzēja, neizpildījām uzstādījumus, nemākulīgi kļūdījāmies. Pat nenosaukšu to par HJK veiksmi. Tas drīzāk atgādināja FIFA datorspēli, nekā reālu futbolu. Tie paši trešie vārti, kad bumba ielido vārtos no pretinieka sejas! Vispār briesmīgi, melns nogrieznis...

Turpināšu bērt sāli uz tavām rētām. Fināla svilpe, ģērbtuve. Kas tajā brīdī notika tavā dvēselē?
Iztukšojums. Transs... Tāda sajūta, ka pazaudēts viss. Biju ļoti ar sevi neapmierināts, kā aizsargam man vispār bija vienkārši kauns, ka "Ventspils" mājās ielaida uzreiz trīs vārtus. Pirms mača kaut ko tādu nevarēju iedomāties! Gāju mājās, kļuva jau nedaudz vieglāk, pat parādījās sajūta, ka viesos reāli pierādīt mūsu mājas neveiksmes nejaušību.

Pēc tāda sitiena grūti atgriezt dvēselisko līdzsvaru?
Jā, protams, līdz pat šim laikam ir nepatīkama pēcgarša. Bet saproti, ka līdz atbildes spēlei Helsinkos ir pavisam maz laika un piespied sevi pārkārtoties un savākties. Zaudējums - tā tomēr jau pagātne, jādomā par nākotni. Un jāizdara viss, lai pierādītu, ka tāds zaudējums Ventspilī bija negadījums.

"Ventspilij" Helsinkos nepieciešams brīnums? Mēs uz to esam spējīgi?
Jā, spējīgi. Un es to pat nenosaukšu par brīnumu. Jāizmanto savas iespējas, un labāk, protams, pēc iespējas ātrāk. Esmu pārliecināts, ka tādas obligāti būs. Pie tam esmu pārliecināts, ka HJK arī saprot, ka ar tādu rezultātu viņi uzvarēja nepelnīti, un ka tik daudz viņi nav par mums pārāki. Futbolā viss gadās, arī noskaņojums mums būs nenormāls. To jau tagad var sajust!

Reabilitēties "Ventspils" līdzjutēju priekšā tiešām netraucētu!
Protams! Mēs zinām, ka viesos būs grūti, bet gribam izdarīt maksimāli iespējamo, lai labotos. Varbūt "Ventspilij" arī neizdosies izsisties nākamajā kārtā, bet vienalga mēs gribam nospēlēt tā, lai pierādītu visiem, un pirmkārt jau paši sev, ka nemākulīgais zaudējums savās sienās - tas ir nelaimes gadījums, un nekas vairāk.

Tev ir ticība kopējam panākumam?
Ir. Vienkārši esmu pārliecināts, ja man atkal uzticēs iziet laukumā, man jānospēlē daudz labāk nekā mājas. Jāvar! Noskaņojums pats kaujinieciskākais. Čempionu līgā kopējam panākumam jāparāda savs labākais futbols, un es ļoti ceru, ka tas visiem mums izdosies 21.jūlijā.

Izmantotie resursi:
FK Ventspils