Gribausks: "Izprovocēju pretiniekus pendeles sist tur, kur plānoju lēkt"

Labā noskaņojumā esošais kluba prezidents Vladimirs Koļesņičenko lūdza man, lai pajautāju tev - vai tiesa, ka viņš par šīs dienas varoņdarbu apsolījis mašīnu?
Nezinu, varbūt [smaida]. Jebkurā gadījumā uzskatu, ka šī uzvara ir visas komandas nopelns un nemaz nedomāju, ka paveicu kādu brīnumu. Tāpat nesaku, ka "Tiraspol" bija viegls pretinieks, bet, ja gribam attīstīt savu karjeru un iet tālāk, mums bija jātiek pāri šādai barjerai. Plus spēlējām mājās ar vienu vārtu pārsvaru - citādi nedrīkstēja būt, ja vispār vēlies vēl kaut ko futbolā sasniegt.

Vai tu dod mājienu, ka jaunajiem mūsu talantiem, kuri tēmē uz pārcelšanos stiprākos ārzemju klubos, bija jārāda pārliecinošāks sniegums?
Domāju, ka visi vēl grib kāpt augšā. Arī man ir 29 gadi un neesmu vecumā, lai jau domātu par karjeras beigām. Arī man vēl šur tur gribētos uzspēlēt, labā līmenī. Patīkami, ka tikām tālāk, nebija viegla spēle, bija smagi, liela spriedze. Daudziem komandas spēlētājiem tā bija pirmā tādas spriedzes spēle. Nebija viegli, taču neko īpašu neesam paveikuši. Pavisam cita pretiniece būs Libereca ["Slovan" - aut.piez.], būs cita aina, paskatīsimies. Būs ļoti interesanti pavērot, kā izskatīsimies tieši uz "Slovan" fona.

Šodien laikam bija sāpīgi zaudēt pamatlaiku, ņemot vērā, ka momentu tomēr krietni vairāk bija "Skonto"?
Jā. Taču tāds ir futbols. Protams, zaudējām daudz nervu, bija daudz pārdzīvojumu, taču tas ir futbols. Visādi var gadīties, galvenais ir iet līdz galam. Kad paliek kaut mazākā iespēja, vienmēr jādomā par pozitīvo.

Ģērbtuvēs pēc mača visiem bija liels prieks, vai tomēr bija nedaudz nepatīkami par izlaisto pārsvaru mājas spēlē?
Nepārdzīvojām. Tas ir futbols. Ja arī ielaižam vārtus un nerealizējām savas iespējas, ir vienkārši jāspēlē tālāk - ir vēl papildlaiks, ir pendeles. Ir jākoncentrējas. Ja neguvām vārtus pamatlaikā, tad neguvām - ir vēl laiks, lai to izmantotu.

Izstāsti par 11 metru sitienu sēriju!
Sīkumos nestāstīšu, jo esmu vārtsargs un tā ir mana maize. Vienkārši man jau ir zināma pieredze un liku uzsvaru uz to. Nebija tā, ka akli minēju - no četrām viņu pendelēm pirmajā bumbai pieskāros [bumba gan ielidoja vārtos - aut.piez.], jo jutu, ka tur sitīs, vienā ielaidu, jo neparedzēju sitiena virzienu, bet divas atsitu. Trīs no četrām tiku līdz bumbai.

Kā tad tu to īsti darīji?
Teikšu tā - provocēju pretinieku spēlētājus sist tur, kur pats plānoju lēkt.

Tu saki, ka darīji tikai savu darbu, bet atvairīt 50% pendeļu jeb divas no četrām - tas ne katram vārtsargam izdodas.
Vārtsargs tam arī domāts - lai glābtu komandu. Daudz trenējamies, strādājam ar vārtsargu treneri. Trenējamies katru dienu, un domāju, tas ir normāli, ka kādā epizodē vārtus gūst uzbrucējs, kādā citā glābj vārtsargs. Neredzu neko tādu, ka būtu izdarījis vairāk nekā iespējams. Tas ir mans darbs.

Tad jau sanāk, ka pretinieku vārtsargs, kurš neatvairīja nevienu pendeli, ne pārāk labi darīja savu darbu.
Domāju, mūsu puiši labi izpildīja sitienus. Redzams, ka "Tiraspol" vārtsargs vēl ir jauns puisis, viņam viss vēl priekšā. Varu viņam vēlēt tikai veiksmi. Viņš labi nospēlēja gan pirmo, gan otro spēli. Man personīgi patika, kā viņš spēlē - nenervozēja, bija mierīgs. Labi nostāvēja, vienkārši loterijā nepaveicās. Tā ir veiksme un šodien viņam nesanāca.

Vai tavā karjerā bija bijušas 11 metru sitienu sērijas?
Nē, kausa izcīņā tā man bija pirmā reize. Toties ir bijis, ka vienā spēlē tās laikā atvairu divas pendeles. Kad jauniešu izlasē spēlēju. Visādi gājis.

Vai līdzšinējā karjerā tev ar pendelēm kopumā labi gājis?
[ilgi domā] Var teikt, ka manā karjerā nav bijis tik daudz pendeļu, lai vērtētu. Bet, kad gadās, tad vienmēr ticu sev. Jāsaka, ka man pendelēs drīzāk līdz šim ir veicies.

Čehu komanda, tavuprāt, būs spēcīgāks pretinieks nekā "Tiraspol"?
Jā, domāju, ka stiprāks. Tomēr vēlreiz atkārtošos, ka tas ir futbols, un visiem ir jātic - esam sportisti. Pretinieku rindās nebūs futbolistu ar trim kājām vai divām galvām. Visi ir cilvēki. Vienkārši ej laukumā un rādi visu, ko vari, klausies trenera norādes. Jātic un viss ir iespējams.

Noslēgumā - kas par konfliktu jums pirms pirmās spēles Tiraspolē gadījās ar Artūru Karašausku?
Nekas tāds - vienkārši bija konflikts, tagad vairs nav konflikta.

Vai var teikt, ka ierādīji jaunam futbolistam viņa vietu?
Negribu detaļās stāstīt, tas nebūtu korekti, tam jāpaliek komandas iekšienē. Tas arī nav svarīgi. Svarīgi ir, ka uzvarējām. Man ar viņu tagad viss ir normāli.