Latvijas kausa fināls – lokāli vai visas valsts futbola svētki?

Pats fakts, ka finālspēle notiek darbadienā, nav tas pārsteidzošākais. Jā, gan Lietuvā, gan Igaunijā tā ir ieplānota sestdienā – attiecīgi 23. un 30. maijā -, taču no 54 UEFA biedrēm, Latviju ieskaitot, kausa fināls darbadienā paredzēts 24 futbola zemēs jeb gandrīz pusē (44,4%) dalībvalstu. Taču finālspēles rīkošana darbadienā dīvaina kļūst, ja šo faktu ieliek kontekstā ar to, kurās dienās notika Latvijas kausa izcīņas iepriekšējās kārtas.

Sākot ar kausa izcīņas trešo kārtu (3. kārta, 4. kārta, 1/8 fināls, 1/4 fināls, 1/2 fināls), praktiski visas spēles tika aizvadītas brīvdienās. Vienīgie divi izņēmumi bija astotdaļfināla cīņas starp RFS un Jūrmalas "Spartaku" (0:3, 21. jūlijā, pirmdienā) un "Gulbeni" un "Ventspili" (0:4, pārceltā spēle, 7. oktobrī, otrdienā). Tātad – sākot ar trešo kārtu, no 32 kausa izcīņas spēlēm 30 (!) norisinājās brīvdienās. Pieskaitot klāt arī pirmās divas kārtas, no 48 spēlēm līdz finālam tikai deviņas (jeb 18,8%) tika izspēlētas darbadienās.

Lai šīs spēles notiktu brīvdienās, attiecīgi bija jāziedo čempionātu spēles – vai nu tās jāpārceļ uz darbadienām, kā tas, piemēram, notika jūlijā, vai arī turnīru kalendārā bija jāiecērt robs, kā tas notika šajā pavasarī. Ja komandas, kuras turpina cīņu par kausu, to īpaši nejūt un tām kalendārs ir pietiekami ritmisks, pavisam cita situācija ir ar tām, kuras no kausa izcīņas ir izkritušas. Piemēram, "Daugavpilij" un "Skonto" pusfinālu dēļ Virslīgā bija 16 dienu ilga pauze – no 18. aprīļa līdz 4. maijam.

"Mettai"/LU un "Gulbenei", kuras izkrita jau 1/8 finālā, bija vēl trakāk – šai pusfinālu pauzei papildus nāca trīs nedēļu pauze no 21. marta līdz 12. aprīlim (izlašu pārtraukums+kausa 1/4 fināli). Skaidrs, ka izlašu pārtraukums ir neizbēgams, taču pēc vietējo turnīru atsākšanās pirmā nedēļas nogale tika atdota kausa izcīņai, nevis Virslīgai, tādējādi pārtraukumu padarot vēl ilgāku.

Tas viss, protams, būtu attaisnojams ar vēlmi īpašu padarīt arī ceļu līdz finālam un ļaut klubiem un skatītājiem izbaudīt katru spēli. Taču tad rodas jautājums, kāpēc pat kausa mazās kārtas tiek aizvadītas brīvdienās, bet finālspēle – pati galvenā spēle! – tiek atstāta pabērna lomā?! Ja arī iepriekšējās kārtas notiktu darbadienās – un, izņemot Britu salas, Maltu, Zviedriju, Somiju un Latviju, pārējā Eiropā tā tas arī notiek -, tad finālspēles aizvadīšana trešdienā nešķistu nekas īpašs vai dīvains. Taču tagad mēs esam gandrīz vienīgie Eiropā, kas no brīvdienām priekšsacīkstēs pāriet uz darbadienu finālspēlē.

Protams, nebūsim arī naivi, domājot, ka finālspēles aizvadīšana brīvdienā garantētu pilnas tribīnes. Protams, ka nē. Tāpat kā nebūtu pareizi teikt, ka trešdienas plkst. 18:00 garantē tukšas tribīnes. Arī ne. Pirms gada Jelgavā fināls jau notika trešdienā un plkst. 18:00, taču tribīnes bija pietiekami pilnas. Varbūt ne 1650 skatītāju, cik atrodami protokolā, tomēr par apmeklētību sūdzēties nevarēja. Taču jāņem vērā arī tas, ka toreiz finālā "Jelgava" spēlēja pret "Skonto" un ceļš no Rīgas līdz Jelgavai ir krietni īsāks nekā tagad no Jelgavas līdz Ventspilij.

Fināla aizvadīšana darbadienā Latvijas apstākļos varētu attaisnoties tad, ja savā starpā tiktos divas pietiekami tuvu pilsētu komandas - kā tas bija pirms gada. Taču arī tad tas nemainītu to, ka fināls darbadienā un tik agrā laikā kausa finālu padara par lokāla mēroga notikumu, nevis visas Latvijas futbola svētkiem.