Kalns: "Ja gribi būt čempions, pazemība un pieklājība ir jānoliek malā"

17 miljonu lielajā Āzijas valstī futbolam vēl ir gana daudz kur augt. Par apstākļiem savā jaunajā darba vietā Jurģis Kalns stāstīja: "Kambodžā primārais sporta veids ir volejbols. Arī šeit futbolu viņi ēd un ar futbolu dzīvo. Stadionu ziņā mans klubs "Visakha" ar savu bāzi, stadionu un laukumiem ir viens no retajiem vispār Āzijā. Ir stadioni Indonēzijā, Malaizijā un Taizemē, kur nāks 15, 20 vai 30 tūkstoši uz spēli, bet viņiem nav savi laukumi, bāzes un savas vietas. Kas man šeit patīk, ka Kambodžas futbolā viņi ir tādā kā pirmsākumā, varbūt pirmajā desmitgadē, kad sākuši kaut ko attīstīt. Viņiem ir akadēmijas, bet īsti nav bērnu futbols. Astoņgadīgie, desmitgadīgie spēlē kaut kur individuāli uz ielas. Tikai ap 16 gadiem viņi sāk vākt spēlētājus akadēmijām un klubiem. Es dzīvoju trīs miljonu pilsētā. Lai cik tas nebūtu dīvaini, mani uz ielas jau atpazīst. Varbūt tas tādēļ, ka esmu baltais. Cilvēki sveicinās un grib nofotogrāfēties."

"Nav tā, ka visi zin par futbolu, treneriem un spēlētājiem. Šeit ir vajadzīgi pirmie lielie panākumi. Kambodžas izlases spēles tiek ļoti labi apmeklētas. Šobrīd Kambodžas futbola klubi Āzijas kausā nav ne ar ko izcēlušies. Tas ir būstiņš, kas valstī ir vajadzīgs. Viņi šobrīd maina reglamentus. Tie spēlētāji, kas piecus gadus būs nospēlējuši čempionātā, varēs saņemt Kambodžas pases. Ir leģionāru limits, tādēļ viņiem ir ļoti liela nozīme. Lai būtu veiksmīgs, nedrīkst kļūdīties ar leģionāriem," nozīmīgu niansi atzīmēja Kalns, kura komanda vēlētos Latvijas futbolistus, trenerim jautājot par valstsvienības kalibra latviešu spēlētājiem.

"Šobrīd mums stadionā ir septiņi tūkstoši vietu, bet apkārt ceļas un būs padsmit. Būs abos galos tribīnes. Vēl ceļ bāzē divus laukumus. Jau ir pieejams mākslīgais laukums un vēl trīs dažādu tipu zaļie laukumi, jo katram pretiniekam ir dažādi zaļie laukumi," atzīmēja Kalns, kuram būs jāiepazīst arī zāliena segumi, kuri Latvijā neeksistē.

Par Kambodžas futbola ilgtermiņa attīstītāju Kalns sevi nesaskata, jo tēmē uz ātriem panākumiem un iespēju sevi apliecināt augstākā līmenī: ""Visakha" gribēja mani vairākus gadus, bet es pats izvēlējos vienošanos pēc sistēmas 1+1. Es plānoju uzvarēt Kambodžas čempionātu un ilgi šeit neuzturēties. Blakus ir lielākas valstis ar lielākiem Āzijas čempionātiem. Ja šeit izdosies uzvarēt čempionātu, tad Āzijas tirgus man atvērsies vairāk, ja man ir tituls gan Eiropā, gan Āzijā. Redzot, kā klubs šeit attīstās, kāda ir bāze un kādas ir ambīcijas, pastāv iespēja, ka arī aizkavējos kādu gadu ilgāk Kambodžā. Katrā gadījumā jāskatās, kā man aizies. Varbūt pēc sešām kārtām pateiks "Paldies! Un uz redzēšanos!". Plāns ir gadu novadīt un tad redzēs, kas būs tālāk."

Bez jaunas spēles manieres ieviešanas Kambodžā Kalns stāda uzdevumu atgūt savam klubam lielāku nacionālās izlases pārstāvniecību: "Mans darbs ir šeit attīstīt arī vietējos spēlētājus. Tikšos ar nacionālās izlases treneri, kurš ir spānis. "Visakha" iepriekš bija septiņi astoņi nacionālās izlases spēlētāji, tagad ir palikuši trīs. Mans uzdevums ir atgriezt arī viņus nacionālajā izlasē. To es gribu panākt un izdarīt. Tas arī no kluba puses dotu uzticības kredītu. Gribu pamainīt mentalitāti mūsu klubam. Tā ir mazā misija. Gribu izveidot uzvarētāju mentalitāti, jo šeit cilvēki kā tādi ir pazemīgi, labestīgi un pretīmnākoši. Ja gribi būt čempions, tad pazemība un pieklājība kaut kad ir jānoliek malā. Ir jākļūst par lauvu laukumā un arī ārpus tā, ja vajag."

Jurģis Kalns vienā no pēdējām spēlēm Valmierā. Foto: Jānis Līgats

Sarunas gaitā treneris Kalns atzīmēja arī noslēgumu darbā ar "Valmieras" vienību: "Pēdējā mēnesī Valmierā darījām savu darbu no tīrākās sirdsapziņas. Gan es, gan Gatis [Kalniņš], gan Renārs [Roda], gan Tonijs [Entonijs Makmalens], gan Jānis Pelēkais... viss stafs. Ar visu sirdi atdevām sevi, lai rezultāti būtu tādi, kādi tie bija [pēdējās deviņās spēlēs septiņas uzvaras un divi neizšķirti]. Mums bija prieks par to virzienu, kurā ejam. Pagājušajā mēnesī spēlējām labāko, ātrāko un eiropejiskāko futbolu Latvijas Virslīgā. Man ir prieks, ka Gatis to turpina. Gatis netaisās apstāties. Novēlu Gatim veiksmi un esmu ar abām rokām par "Valmieru"."

"Atnesu "Valmierai" pirmo titulu. Šis gads ir tāds, ka ja visas kārtis sakrīt, tad "Valmiera" var izcīnīt otro titulu. Tas nebūs vienkārši ne šogad, ne nākotnē. Kluba vadībai, Gatim un palikušajam stafam ir jāuzspiež uz pareizajām pogām, lai varētu ar zobiem to titulu šogad izraut. Spēlētāju sastāvs to atļauj," izteicās Kalns, kurš Kambodžā kā vienu no pirmajām lietām, piecieļoties no rīta, apskata "Valmieras" rezultātu iepriekšējās nakts spēlē.

"Es vēlreiz pasakos "Valmierai" par to, ka viņi iedeva man iespēju. Zinu, ka viņi pasakās man par to, ka atvedu pirmo čempiontitulu "Valmieras" pastāvēšanas vēsturē. Es ceru, kāpēc lai tā nebūtu, ka vienmēr būšu gaidīts Valmierā pie labākajiem un atbalstošākajiem faniem Latvijā," izteicās Jurģis Kalns.