Čīle: Satricinātā Dienvidamerikas čūska uz pasaules skatuves

Vēsture

Čīle piedalījās pašā pirmajā Pasaules kausā Urugvajā 1930. gadā. Toreiz 13 komandas tika uzaicinātas uz turnīru un tām nevajadzēja piedalīties kvalifikācijā. Pirmajā PK, kurā garā ceļa dēļ piedalījās tikai četras izlases no Eiropas, Čīle neizkļuva no apakšgrupas.

La Roja (izlases iesauka, tulkojumā no spāņu valodas – ‘’sarkanā’’) piedalījās arī pēc Otrā Pasaules kara rīkotajā 1950. gada PK Brazīlijā. Visai spēcīgā grupā ar ASV, Spāniju un Angliju, tā palika trešajā vietā.
Pēc 12 gadiem pati Čīle bija turnīra rīkotāja. Apakšgrupu spēlēs tā uzvarēja Itāliju, Šveici un zaudēja Rietumvācijai, bet kvalificējās izslēgšanas spēlēm. Jāpiemin spēle ar Itāliju, kura tika pārspēlēta futbolistu agresijas dēļ. Konkrētās spēles galvenais tiesnesis Kens Astons pēc pāris gadiem izgudroja dzeltenās un sarkanās kartītes likumu. La Roja 1/4 finālā pārspēja PSRS izlasi, bet pusfinālā 76 600 vietējo līdzjutēju atbalstīta ar 4:2 piekāpās brazīliešu futbolistiem. Čīle spēlē par trešo vietu ar minimālo 1:0 uzveica Dienvidslāviju un sasniedza līdz šim labāko rezultātu PK turnīros – trešo vietu.

Nākamie 30 gadi Čīlei nebija tie labāki PK turnīros. 1966. un 1982. gadā tā palika pēdējā vietā savā apakšgrupā, 1974. gadā – trešā vieta apakšgrupā aiz Rietumvācijas un Austrumvācijas. Tomēr ļaunākais laiks noteikti saistāms ar 90. gadu sākumu. 1989. gadā notika izšķirošā kvalifikācijas spēle ar Brazīliju. 67. minūtē La Roja vārtsargs Roberto Rohass nokrita uz laukuma, saķerdams savu pieri. Likās, ka vārtsargs tika savainots ar aizdedzinātu priekšmetu, kuru no tribīnēm meta kāds brazīliešu līdzjutējs. Rohass tika nonests no laukuma, un Čīles personāls pieprasīja pārtraukt spēli drošības apsvērumu dēļ. Noskatoties video atkārtojumu, bija redzams, ka aizdedzinātais priekšmets lidoja metru garām vārtsargam. FIFA par simulāciju diskvalificēja Čīli no 1990. un 1994. gada PK, bet Roberto Rohasam piešķīra mūža diskvalifikāciju. Jāatzīmē, ka tikai 2001. gadā vārtsargs tika attaisnots.

Savā līdz šim pēdējā Pasaules kausā 1998. gadā Francijā ar uzbrucējiem Ivanu Zamarano un Marselo Salasu tā cerēja uz labiem sasniegumiem. Čīlei izdevās izkļūt no grupas, bet 1/8 finālā ar 4:1 tika zaudēts turnīra finālistei Brazīlijai.

Ceļš līdz Dienvidāfrikai

Čīle piedalījās divu apļu kvalifikācijas Dienvidamerikas zonas kvalifikācijas turnīrā. Visas desmit izlases cīnījās ļoti līdzīgi, un konkrēts vietu sadalījums noskaidrojās tikai pēc pēdējās 18. spēļu kārtas. Ar desmit uzvarām, trīs neizšķirtiem un pieciem zaudējumiem Čīle dalīja otro vietu ar Paragvaju. Visa kvalifikācijas turnīra rezultatīvākais spēlētājs ar desmit vārtu guvumiem bija tieši Čīles uzbrucējs Umberto Suazo, kurš šī gada janvārī no Meksikāņu ''Monterrey'' tika izīrēts Spānijas ''Real Zaragoza'' vienībai. Savu meistarību pierādīja arī uzbrūkošais Lisabonas ''Sporting'' pussargs Matiass Fernandezs (četri vārti) un Itālijas ''Udinese'' futbolists Aleksis Sančezs (trīs vārti).

Grupa un izredzes

Čīle spēlēs vienā grupā kopā ar Hondurasu, Šveici un Spāniju. Izteikta grupas favorīte, protams, ir Spānija, kura pirms diviem gadiem kļuva par Eiropas čempioniem. Spānijas izlases treneris Visente del Boske saglabājis izlases spēles stilu, tāpēc tā tiek uzskatīta arī kā galvenā pretendente uz titulu. Visticamāk, cīņa par otro vietu grupā norisināsies starp Čīles un Šveices futbolistiem, kuri savā Eiropas kvalifikācijas grupā apsteidza Grieķiju, Latviju un Izraēlu. Bukmeikeri ir nedaudz pārliecinātāki, ka Dienvidamerikas futbolisti aizkļūs līdz 1/8 finālam (portāls bwin.com atvēl 1.50 koeficientu, ka Čīle pārvarēs grupu turnīru, kamēr Šveicei tas ir 2.50). Neskatoties uz to, vienīgajā savstarpējā spēlē pirms trīs gadiem ar 2:1 labāki izrādījās Šveices kājbumbas meistari. Hondurasas izlasi noteikti nav jānoraksta, jo dažādu apstākļu sakritības rezultātā tā var atņemt punktus pirmīt minētajām izlasēm.

Sastāvs un treneris

Čīles galvenais treneris no 2007. gada ir Marselo Bielsa. Beidzot savu futbolista karjeru 25 gadu vecumā, argentīniešu speciālists kā laukuma spēlētājs neiespēja īpaši izcelties. Savus pirmos astoņus gadus viņš vadīja savas dzimtās valsts klubus. Tas viņam padevās itin labi, un Bielsa 1998. gadā tika uzaicināts trenēt Barselonas ''Espanyol''. Jaunajā darba vietā treneris pabija dažus mēnešus, jo saņēma piedāvājumu vadīt Argentīnas izlasi. Pēc neveiksmīgā 2002. gada PK Argentīnai, treneris palīdzēja izcīnīt otro vietu ''Copa America'' un zeltu 2004. gada Olimpiskajās spēlēs. Neskatoties uz paveikto, Bielsa tika nomainīts. Uzsākot 2010. gada PK kvalifikāciju ar Čīli, viņš drīz vien tika augstu vērtēts izlases līdzjutēju vidū. Viens no iemesliem ir La Roja uzvara ar 1:0 pār Argentīnu (pirmā vēsturē). Bet daudz svarīgāk bija tas, ka Čīle pēc 12 gadu pārtraukuma spēja kvalificēties PK.

No Marselo Bielsa izvēlētajiem spēlētājiem pieredzējušākais ar 50 spēlēm izlasē ir Pablo Kontrerass. Šim aizsargam izlasē tiek atvēlēta nopietna loma. Ar labu statistikas rādītāju izcēlies ir jau pieminētais Umberto Suazo, kurš ir astotais visu laiku rezultatīvākais Čīles futbolists. Potenciālais sākumsastāva uzbrucējs tiek minēts Maskavas ''CSKA'' futbolists Marks Gonzalezs, kurš bieži aizvadītajā sezonā mēdza izcelties ar precīziem tālsitieniem. Vidējā līnijā redzami labu pieredzi iekrājuši futbolisti gan no Vācijas (Arturo Vidals), gan no Turcijas (Rodrigo Tejo). Izlases cietoksni, visticamāk, sargās Spānijas ''Real Sociedad'' vārtsargs Klaudio Bravo. Kapteinis nav savā labākajā formā, jo februārī guva savainojumu, pēc kura nācās izlaist atlikušo sezonas daļu.

Čīles izlases 24 kandidātu sastāvs

Izmantotie resursi:
fifa.com