TwitterLāšona un Seterberja stāsts
@agrissuveizda
Foto: SCANPIX SWEDEN
Lai arī portāla saturu veido raksti par sportu, šoreiz pievērsīsimies kādai citai tēmai, kas ar to ir saistīta vien pastarpināti, taču tajā pašā laikā tik cieši, ka pati ziņu tapšana un arī lasīšana bez tās nemaz nav iedomājama un pašreizējos apstākļos iespējama. Tā ir citvalodu personvārdu atveide. Kas, pie velna, ir Lāšons? Kas ir Seterberjs? Kas ir Reikenens? Kas ir Maikls Džordans? Pēdējo jautājumu izdomāju pats, taču pirmie gan rakstu komentāros tiek uzdoti bieži jo bieži.
Komentāru sadaļā regulāri lasāmas dažādas smieklīgas versijas un pārmetumi, ka Sportacentrs.com paši ir izdomājuši, ka jāraksta Lāšons, un ka vienīgi šajā portālā tā tiek rakstīts. Pirmo apgalvojumu viegli apgāž tas, ka jau 2003. gadā izdevniecībā Norden AB tika izdota grāmata "Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā", kuru lietošanā ieteicis Valsts valodas centrs. Tās tapšanā lielu artavu deva norvēģis Snorre Karkonens-Svensons.
Atliek iegriezties tuvējā grāmatnīcā, lai pārliecinātos, ka arī otrais apgalvojums neatbilst patiesībai. Vienu dienu apmeklējot kādu no Rīgas centra lielākajām grāmatnīcām, ātri vien atradu zviedru rakstnieces Katarinas Ingelmanes-Sundberjas (Catharina Ingelman-Sundberg) grāmatas, kuras no zviedru valodas tulkojusi Dace Andžāne. To varone ir Marta Andešone. Dace Deniņa norvēģu rakstnieces Ørstavik uzvārdu atveidojusi kā Eštavīka. Piemērus var saukt vēl un vēl ar pazīstamo norvēģu rakstnieku Jū Nesbē (Jo Nesbø) priekšgalā. Tai pašā laikā jāatzīst gan arī tas, ka daudzos atveidotajos vārdos trūkst konsekvences, bet citi tulkotāji noteikumus neievēro vai apzināti ignorē un atveido pēc rakstības. Un par to arī šis raksts – par atveides normām un to ievērošanu sabiedrībā, bet galvenokārt par izrunas dažādībām Eiropas valodās.
Atveides pamatprincipi
Pirms sākt runāt (rakstīt) par personvārdu atveidi no konkrētām valodām, vispirms jātiek skaidrībā, kādas ir atveidošanas galvenās vadlīnijas. Uzreiz jāteic, ka tās nav no zila gaisa ņemtas un tās reglamentē Ministru kabineta noteikumi, kas apstiprināti pirms gandrīz 12 gadiem.[1] Lūk, daži punkti, kas praktiskā ziņā varētu būt noderīgākie.
1. Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā, kā arī ievērojot atveides (cittautu vārdu un uzvārdu rakstīšana latviešu valodā atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem) tradīcijas. Ja iespējami divi viena personvārda atveides varianti, izvēlas oriģinālvalodas rakstībai tuvāko variantu.
2. No citām valodām pārņemtos personvārdus (izņemot nelokāmos, kuri beidzas ar patskani ā, ē, i, ī, o, u vai ū) latviešu valodā atveido lokāmā un personas dzimumam atbilstošā vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes formā.
3. Ja lietuviešu vai grieķu personvārdam oriģinālvalodā nominatīva locījumā ir galotne, kāda šai locījumā ir arī latviešu valodā (piemēram, lietuviešu vārdos Butkus, Būga, Šaltis vai grieķu Mikis Teodorakis), to saglabā.
4. Lietuviešu personvārdu galotni -as un grieķu personvārdu galotni -os aizstāj ar galotni -s (piemēram, liet. Vanagas - latv. Vanags; liet. Jankauskas - latv. Jankausks; grieķu Ricos - latv. Rics).
5. Personvārdu rakstībā lieto tikai oficiālā latviešu valodas alfabēta burtus. Personvārdu atveidē nelieto šādus līdzskaņu dubultojumus: bb, cc, dd, ff, gg, hh, kk, pp, ss, tt, vv, zz. Nelieto no citām valodām aizgūtas līdzskaņu kombinācijas ch, ck, dt, th, tc, tz, kuras latviešu valodā raksta un izrunā šādi: h, k, t, c.
Lielākā kļūda – starpniekvaloda
Īsumā sakot, divi atveides galvenie pamatprincipi ir, pirmkārt, atveidošana pēc izrunas, nevis rakstības, otrkārt, atveidošana pēc izrunas oriģinālvalodā, nevis angļu vai kādā citā Latvijā plaši zināmā svešvalodā. Un tomēr abi šie principi ārkārtīgi bieži tiek pārkāpti. Visi (atvainojos par vietām izmantotiem pārspīlējumiem – pieņemu, ka tiešām visi) taču zinām, ka angļu Michael un vācu Michael latviešu valodā tiek atveidoti pavisam dažādi – kā Maikls un Mihaels.
Taču daudzus citus personvārdus tik un tā atveido pēc angļu vai kādas citas starpniekvalodas parauga, neiedomājoties, ka oriģinālvalodā izruna varētu būt krietni atšķirīga. Vēl viens piemērs, cik ļoti pat vienādi rakstītiem vārdiem var atšķirties izruna dažādās valodās, ir tik parasts vārds kā Richard. Piemēram, no angļu valodas tas tiktu atveidots kā Ričards, no franču – Rišārs, no čehu – Rihards un no zviedru – Rikards.
Vēl dīvaināka ir tieksme domāt, ka ārzemju personvārdu rakstība sakrīt ar izrunu. Jā, latviešu valodā starp izrunu un rakstību atšķirību ir ļoti maz (par dažām no tām nedaudz vēlāk), taču tas nebūt nenozīmē, ka arī citās valodās ir tāpat. Dīvaina šāda doma ir tādēļ, ka tā pati angļu valoda ir izcils piemērs, cik tāla rakstība var būt no izrunas. Kā no Leicester (/ˈlɛstə/) un Norwich (/ˈnɒrɪdʒ/) var iegūt Lesteru un Noridžu?[2] Redz, ka var! Neveicot papildus pētījumu, atļaušos apgalvot, ka angļu valoda starp Eiropas Savienības oficiālajām valodām šajā ziņā noteikti ir starp pārliecinošām līderēm. Tad kādēļ atšķirības starp rakstību un izrunu angļu valodā tiek uztvertas normāli, bet virknē citu valodu – ne?
Fonētiskais alfabēts
Pirms pievēršanās praktiskākām lietām vēl neliela atkāpe par tiem jocīgajiem ķeburiem, kas iepriekšējā sadaļā bija iekavās aiz pilsētu nosaukumiem. Meklējot burtu, burtkopu un vārdu izrunas, ir gandrīz neiespējami nesastapties ar Starptautisko fonētisko alfabētu jeb IPA (International Phonetic Alphabet - no angļu val.). Ņemot vērā, ka vienas un tās pašas rakstu zīmes var apzīmēt līdzīgas vai pat pilnīgi dažādas skaņas, ir pieņemts izrunu atveidot ar konkrētiem simboliem saskaņā ar IPA. Un tālāk jau no šīs izrunas formas var vadīties, kā konkrēto vārdu rakstīt latviešu valodā.
Tiem, kas ar IPA sastopas pirmoreiz, gan derētu iegaumēt, ka daži IPA simboli apzīmē pavisam citas skaņas, nekā tās, ar kurām tie droši vien asociētos. Piemēram, ja /b/ un /d/ ir tie paši mūsu b un d, tad skaņa /c/ latviešu alfabētā atbilst burtam ķ (savukārt burts c atbilst skaņai /ts/). Vai arī skaņa /x/, kurai atbilst nevis ks, bet gan h. Zemāk redzama tabula, kādas skaņas IPA atbilst latviešu valodas alfabēta burtiem, taču jāuzsver, ka tabulā nav ļoti daudz skaņu, kādas sastopamas citās valodās.[3]
| B | Skaņa | B | Skaņa | ||
|---|---|---|---|---|---|
| A | /a/ | L | /l/ | ||
| Ā | /aː/ | Ļ | /ʎ/ | ||
| B | /b/ | M | /m/ | ||
| C | /ts/ | N | /n/ | ||
| Č | /tʃ/ | Ņ | /ɲ/ | ||
| D | /d/ | O | /ɔ/; /ɔː/; /uɔ/ | ||
| E | /e/; /æ/ | P | /p/ | ||
| Ē | /eː/; /æː/ | R | /r/ | ||
| F | /f/ | S | /s/ | ||
| G | /ɡ/ | Š | /ʃ/ | ||
| Ģ | /ɟ/ | T | /t/ | ||
| H | /x/ | U | /u/ | ||
| I | /i/ | Ū | /uː/ | ||
| Ī | /iː/ | V | /v/ | ||
| J | /j/ | Z | /z/ | ||
| K | /k/ | Ž | /ʒ/ | ||
| Ķ | /c/ |
Piezīme: tabulā nav divskaņu izrunas simbolu, taču vienīgais izņēmums ir divskanis o /uɔ/, kas tabulā ir norādīts pie o izrunas. Vēl jāpiebilst, ka latviešu valodā ir arī savs fonētiskais alfabēts (LFA), taču šajā rakstā skaņas tiks norādītas tikai un vienīgi saskaņā ar IPA.
Sakarības, atšķirības, biežākās kļūdas
Beidzot varam pievērsties praktiskākām lietām, tāpēc šajā nodaļā apskatīsim dažas no izplatītākajām sakarībām vai, tieši pretēji, atšķirībām, kā arī pieļautajām kļūdām, nosakot izrunu un atveidojot citvalodu personvārdus. Galveno uzmanību pievērsīsim Eiropas tautu valodām, kuras Latvijā nav tik izplatītas, taču sāksim ar pietiekami labi zināmu grupu – romāņu valodām.
Romāņu valodas. Izplatītākās romāņu valodas ir spāņu, portugāļu, franču, itāļu un rumāņu. Viena atveides kontekstā būtiska vienojošā sakarība ir tā, ka pirmajās četrās no tām burts h netiek izrunāts, savukārt rumāņu gan tiek – piemēram, vārdā Hotelul, viesnīca (runa gan ir par situācijām, kad h nav iekļauts konkrētos līdzskaņu savienojumos). Tāpat portugāļu, franču un itāļu valodās kopīgs ir tas, ka burts s starp patskaņiem tiek izrunāts kā /z/, turpretī spāņu valodā šādas skaņas nav vispār un arī burts z latviešu valodā vienmēr tiek atveidots kā s. Romāņu valodās līdzskaņu izrunas noteikšanā diezgan zīmīgi ir sekojošie patskaņi e un i – šajā tabulā apkopotas izrunas atšķirības atkarībā no dažiem (bet ne visiem) līdzskaņiem sekojošajiem patskaņiem.[4]
| Valoda | Burti | Izruna pirms e un i | Piemērs | Citos gadījumos |
|---|---|---|---|---|
| Franču*/portugāļu | c | /s/ | Cédric - Sedriks | /k/ |
| Itāļu/rumāņu | c | /tʃ/ | Cerci - Čerči | /k/ |
| Spāņu | c | /θ/** | Francesc - Fransesks | /k/ |
| Franču* | g | /ʒ/ | Giroud - Žirū | /g/ |
| Itāļu/rumāņu | g | /dʒ/ | Gianluigi - Džanluidži | /g/ |
| Spāņu | g | /x/ | Sergio - Serhio | /g/; /ɣ/** |
| Spāņu/portugāļu/franču**** | gu | /g/ | Guilavogui - Gilavogī | /gw/ |
| Itāļu | sc | /ʃ/ | Criscito - Krišito | /sk/ |
*Arī pirms y .
**Latviešu valodā atveido kā s.
***Latviešu valodā atveido kā g.
****Pirms visiem patskaņiem.
Mēmie līdzskaņi. Kā jau iepriekšējā paragrāfā pieminēts, viens no izplatītākajiem mēmajiem līdzskaņiem ir h, taču tas nav vienīgais. Jau pieminētajā franču valodā daudzās situācijās vārda beigās neizrunā veselu virkni līdzskaņu, piemēram, d, s, t, x un citus. Tādēļ, piemēram, Lionas franču pussarga Gonalons atveides forma sakrīt ar rakstisko (nevis raksta Gonalonss), jo franču valodā s netiek izrunāts, bet latviešu valodas gramatikas vajadzībām tas tiek pielikts atpakaļ. Savukārt pazīstamā frankokanādieša Desharnais uzvārdā un "Ligue 1" sensācijas "Angers" pilsētas nosaukumā ir pat vairāki mēmie līdzskaņi. Atveides formas attiecīgi ir Dearnē un Anžē.
Vārda vai salikteņa daļas beigās d pazūd arī, piemēram, dāņu un norvēģu valodās. Norvēģu sieviešu vārda Astrid pirmā asociācija būtu Astrīda vai Astrida, taču ieteicamā atveides forma ir Astri.[5] Vēl noteikti jāmin turku valodas līdzskanis ğ, kas noteiktās pozīcijās var netikt izrunāts un veikt iepriekšējā patskaņa pagarināšanas funkciju. Starp citu, tā ir arī Turcijas prezidenta Erdoana (Erdoğan, /ˈæɾdo.an/) gadījumā. Tāpat Turcijas izlases vai turku izcelsmes futbolistu Čalhanolu (Çalhanoğlu, /ˈt͡ʃaɫhanoːɫu/) un Gindoana (Gündoğan, /ˈɡʏndoːan/) gadījumos.[6]
Erdoana izruna sižetā turku valodā (0:07)
Diakritiskās zīmes
Vēl viens aspekts, kāpēc ir svarīgi izmantot tieši oriģinālvalodu, nevis starpniekvalodu, ir diakritiskās zīmes (apzīmē, piemēram, patskaņu garumu, līdzskaņu mīkstinājumu u.tml.). Diemžēl daudzu sporta veidu starptautiskajos sacensību protokolos diakritiskās zīmes netiek lietotas, tāpat tās pa ceļam var tikt zaudētas, ja informācija tiek ņemta no ārvalstu medijiem. Latvijas sportā labs piemērs tam ir hokejists Mārtiņš Karsums un skeletonists Martins Dukurs, kuru abi vārdi starptautiski tiktu rakstīti kā Martins, turklāt izrunā no angļu valodas abi vēl droši vien pārtaptu par Mārtiniem.
Par garajiem patskaņiem, patskaņiem ar umlautu un līdzskaņiem č, ć, ñ un ž nerunāsim – šie gadījumi ir visai acīmredzami. Arī atšķirt turku ş /ʃ/ no s /s/ nevajadzētu būt problēmām, toties nedaudz grūtāk klājas ar ç /ʧ/ un c /ʤ/. Tas, ka pirmais jāatveido ar č, ir labi zināms, savukārt bieži vien sastopams, ka c nepareizi atveido kā c vai č, bet ne dž. Jau pieminētā Turcijas prezidenta vārds Recep attiecīgi ir Redžeps, bet kādreiz zināmā turku futbolista Kahveci uzvārds – Kahvedži. Šie divi līdzskaņi sajukumu radījuši arī atveidē no albāņu valodas – "Ventspils" uzbrucēja uzvārdu daudzi kļūdaini izrunāja kā Muječi, kaut gan viņa uzvārds ir Mujeci, nevis Mujeçi (atšķirībā no turku valodas, albāņu c tiek izrunāts kā /ts/ - Albānijas futbola izlases kapteiņa Lorik Cana uzvārds līdz ar to rakstāms kā Cana). Te gan, iespējams, pie vainas pieradums, ka Balkānu uzvārdos netrūkst šņāceņu, vai arī paralēle ar itāļu valodu (c pirms i).
Ndue Mujeci izrunā savu vārdu un uzvārdu
Video autors: Roberts Vīksne, OneNilUp.com
Vēl viens (acīmredzot) nepareizs uzvārds "Ventspils" sastāvā bija ieviesies serbu pussarga Ivana Džoriča gadījumā. LFF mājaslapā esošajā pieteikumā figurēja Dorič, tādēļ likumsakarīgi, ka tas tika pārveidots par Doričs. Tomēr iepriekš sava bijuša kluba rindās Bulgārijas medijos viņš tika rakstīts kā Джорич un arī paša spēlētāja Facebook profilā uzvārds rakstīts kā Djoric [8], kas mudina domāt, ka viņa īstais uzvārds serbu valodā ir Ђорић, kas uz latīnisko rakstību būtu jātransliterē kā Đorić un pēc izrunas jāatveido kā Džoričs. Līdzīgi vajadzētu uzmanīties, čehu un slovāku uzvārdos sastopot burtus d un t - var izrādīties, ka oriģinālā patiesībā ir ď un ť , kas atveidojami kā dj un tj. Līdzīgi arī rumāņu valodā - t ir t , turpretī ţ atveido ar c.[8]
Tomēr kā divas tipiskākās kļūdas šajā ziņā gribētu minēt franču é un čehu ř jaukšanu. Atveidojot no franču valodas, nez kāpēc sabiedrībā ir izveidojusies tradīcija, ka rakstītajā oriģinālformā galotnē esošie patskaņi e un é vienmēr tiek izrunāti un atveidoti kā garais ē (labi, ka vismaz pamazām pazūd īsais e - Makelelē, nevis Makelele!). Taču īstenībā starp é un e ir ļoti būtiska atšķirība – pirmais tiek izrunāts un atveidots kā ē, toties otrais netiek izrunāts vispār. Tāpēc, piemēram, uzvārdi Diagné un Diagne ir jāatveido pilnīgi dažādi – Diaņē un Diaņs. Tikmēr čehu ř atveidojams nevis kā r, bet gan kā rž vai rš. Vēl samērā nesen par Latvijas hokeja skatītāju ienaidnieku kļuva kāds čehu tiesnesis, kura uzvārdu izrunāt vai pareizi rakstīt spēja vien retais – Jeřábek atveides forma ir Jeržābeks, nevis Jerābeks.
Līdzskaņu mīkstinājums. Virknē valodu līdzskaņu mīkstinājumu apzīmē ar līdzskaņa kombināciju ar kādu citu burtu. Piemēram, spāņu, franču, itāļu un portugāļu valodās skaņu /ɲ/ apzīmē attiecīgi ar ñ, gn, gn un nh, bet skaņu /ʎ/ - ar ll, franču valodā tādas nav, gli un lh. Ja nav grūti pamanīt, ka portugāļu valodā attiecīgajās kombinācijās mīkstinājuma funkciju palīdz pildīt h, tad ungāru valodā līdzīga loma ir y (taču ne visos gadījumos). Ungāru gy, ny un ty jāatveido attiecīgi kā ģ, ņ un ķ, savukārt ly veido skaņu /j/ un atveidojams kā j. Tā, piemēram, slavenā ungāru vārtsarga Király uzvārds nav vis Kiralī, kā esam raduši izrunāt no angļu valodas, bet gan Kirājs (jo á vēl papildus apzīmē garo patskani). Ungāru valodas atveidē jāatceras vēl dažas neparastas detaļas. Līdzskanis s atveidojams kā š un līdzskaņu kopa sz - kā s (tātad pilnīgi pretēji, kā daudzi pieraduši no poļu valodas). Savukārt cs, dzs un zs atveido kā č, dž un ž.[9]
Gābors Kirājs (/ˈɡaːbor ˈkiraːj/) izrunā savu vārdu un uzvārdu (0:04)
Sižets gan ir vācu valodā, taču izrunu attiecīgajai auditorijai tas nemaina.
Grieķu valoda. Grieķu valodā lielākās problēmas sagādājuši līdzskaņu savienojumi mp un nt, par kuru izrunu, godīgi sakot, arī es uzzināju tikai pavisam nesen. Mp atkarībā no pozīcijas vārdā atveidojams kā b vai mb, savukārt nt - kā d vai nd. Tas redzams arī, piemēram, ārzemju personvārdu atveidē uz pašu grieķu valodu – Ronaldu tiek rakstīts kā Ρονάλντο jeb Ronalnto, bet Lebronu raksta kā ΛεΜπρόν jeb LeMpron.[10] Tāpēc nevajag brīnīties, ja kādreiz viena un tā paša cilvēka uzvārds starptautiski transliterēts gan ar b, gan mp, kā tas noticis Latvijā redzētā Kipras izlases handbolista Bocara (Mpotsaris, Botsaris) gadījumā.[11]
Interesants piemērs, kas reizē norāda kā uz izrunu, tā arī grieķu atveides tradīcijām, ir uzlecošā basketbola zvaigzne Jannis Adetokunbo (Γιάννης Αντετοκούνμπο), kas starptautiski pazīstams kā Giannis Antetokounmpo. Pirmkārt, redzams, ka gi atveido kā j (arī populārais vārds Γιώργος jeb Giorgos atveidojams kā Jorgs vai Jorgoss, ja ignorē galotnes atveides tradīciju). Otrkārt, nt pārvēršas par d. Treškārt, ou - par u. Un, ceturtkārt, mp tiek atveidots kā b. Joprojām neticat? Tad atgādināšu, ka Atēnās dzimušais Adetokunbo ir nigēriešu izcelsmes, Grieķijas pilsonību ieguva vien 2013. gada maijā un iepriekš bija zināms tieši ar uzvārdu Adetokunbo, pašreizējo versiju iegūstot tikai pēc kļūšanas par pilsoni.[12]
Avots: Spotlight: Giannis Adetokunbo | Philadelphia 76ers
Skandināvu valodas. Beidzot esam nokļuvuši līdz zviedru valodai un atveidotajai skaņai š, kas bijusi viena no galvenajiem iemesliem šā raksta tapšanai. Lielākā daļa komentāru autoru tā arī joprojām nav sapratusi, ka ar š tiek atveidots nevis ss, bet gan rs, un tieši tādēļ ir Lāšons. Un tādēļ nav arī nekāda Kāšona, jo Carlsson ieteicamā atveide ir Kārlsons. Jā, var diskutēt, ka Larsson ir saliktenis, kas nozīmē Lāša dēls (Lars+son), taču otrs s netiek izrunāts un var tikt saglabāts tikai un vienīgi tradīcijas, ne izrunas dēļ. Tāpat var diskutēt, ka varētu saglabāt rakstībā esošo r, kā tas bieži tradīcijas dēļ tiek darīts atveidē no angļu valodas un arī citos līdzskaņu savienojumos ar r, taču kompromisa rezultātā kā otra forma tiek pieļauta Lāšsons, bet ne Lāršons, Lārsons vai Larsons.
Avots: Balode, Ineta, 2003., "Zviedru īpašvārdu atveide." Grāmatā Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā, Snorre Karkonens-Svensons u.c., 301. lpp. Norden AB.
Avots: Balode, Ineta, 2003., "Zviedru īpašvārdu atveide." Grāmatā Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā, Snorre Karkonens-Svensons u.c., 332.-333. lpp. Norden AB.
Pēters Fošberjs (/ˈpeːtɛr ˈfɔʂːbærj/) izrunā savu vārdu un uzvārdu (0:07)
Rs atveide ar š sakrīt arī no norvēģu valodas, taču kāda cita karstas emocijas izpelnījusies burtkopa šajās valodās gan atšķiras. Runa ir par rg izrunu un atveidi, kas zviedru valodā tiek izrunāta kā /rj/, bet norvēģu – kā /rg/, tādēļ -berg no abām valodām tiktu atveidots kā -berjs un -bergs. Tajā pašā laikā gan arī norvēģu valodā g var tikt izrunāts kā /j/ - ja tas vārdā seko pirms i un y vai dots savienojumā gj (/j/). Vēl viena būtiska atšķirība starp valodām ir jau pieminētais vietām neizrunājamais d, līdzīgi kā dāņu valodā. Vēl īpašāk, ja vārdā ietilpst nd, ko Karkonens-Svensons piedāvā atveidot kā nn. Tādēļ, piemēram, Anders no zviedru valodas būs Andešs, bet no norvēģu – Annešs.[13]
Vēl viena tipiska lieta, kas tiek jaukta, ir aa izruna. Tas norvēģu un dāņu valodās ir vēsturisks pieraksts mūsdienu å, kas norvēģu valodā tiek izrunāts kā /ɔ/. Pielietojot abus pēdējos principus, norvēģu vārda Håvard atveides forma ir Hovars. Burts å eksistē arī zviedru valodā, ko arī atveido kā o. Tādēļ VEF zviedru leģionāra Håkanson uzvārds jāatveido kā Hokansons, nevis Hākansons. Starp citu, Latvijas handbola virslīgā sievietēm spēlē norvēģiete, kuras uzvārds ir tikai un vienīgi Aa.[14] Vasarā noteikti aktualizēsies arī islandiešu personvārdu atveide, un jāteic, ka arī šajā ziņā ir daudz nesakritību ar bieži izmantotajām formām. Piemēram, ó izrunāšana kā /ou/ vai /ouː/, f un citu līdzskaņu izrunāšana atkarībā no pozīcijas (Ólafur - Oulavurs) u.t.t.
Zviedru un norvēģu valodās var būt ļoti daudz un dažādu kombināciju, kuru apzīmēto skaņu piedāvā atveidot ar š. Tabulā apkopots vairums šādu gadījumu.[15]
| Zviedru | Skaņa | Piezīmes | Atveide | Norvēģu | Skaņa | Piezīmes | Atveide | ||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ch | ʃ | franču cilmes vārdos | š | ch | ʃ | franču cilmes vārdos | š | ||
| j | ʃ | franču cilmes vārdos | š | rs | ʃ | š | |||
| k | ç | pirms i; y; e; ä; ö | š | ski | ʃi | ši | |||
| kj | ç | š | skj | ʃ | š | ||||
| rs | ʂ | š | sky | ʃy | ši | ||||
| sj | ʃ | š | skøy | ʃøy | šei | ||||
| sk | ʃ | pirms i; y; e; ä; ö | š | sj | ʃ | š | |||
| skj | ʃ | š | sl | ʃl | šl | ||||
| stj | ʃ | š | sh | ʃ | citvalodu cilmes vārdos | š | |||
| tj | ç | š |
Piezīmes: tabulā norādītās skaņas ņemtas no grāmatas "Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā", taču citos avotos izvēlētais IPA simbols var atšķirties - piemēram, /ʃ/ vietā /ʂ/ vai /ɧ/ vai /ç/ vietā /ɕ/. Jāņem vērā, ka no norvēģu valodas /ç/ tiek piedāvāts atveidot kā hj, nevis š. Tātad, piemēram, ja no zviedru valodas kj atveidojams kā š, tad no norvēģu - kā hj.
Patskaņu transformācijas. Kamēr latviešu valodā ar patskani o esam pieraduši saprast /ɔ/, /ɔː/ un /uɔ/, tad citās valodās tas var tikt izrunāts arī kā, piemēram, /u/ vai /uː/. Viens no piemēriem ir tikko piesauktā zviedru valoda, kur o var atbilst pat četras skaņas - /u, uː, ɔ, ɔː/. Ja o izrunā īsi, tad visbiežāk tas tiek izrunāts kā /ɔ/, turpretī, ja gari, tad visbiežāk izrunā kā /uː/.[16] Teiksim, zviedru vārdi Jonas vai Johan, kuru atveides formas ir Jūnass un Jūhans. Tajā pašā laikā Johannes izrunā ar īso un atveido kā Juhanness. Vēl viens ļoti labs piemērs ir portugāļu valoda, kur atkarībā no pozīcijas vārdā o var tikt izrunāts kā /u/. Pats acīmredzamākais gadījums – ja vārds beidzas ar o. Piemēram, Figo - Figu. Taču vēl ļoti bieži (bet ne vienmēr!) tas ir izplatīts, ja o atrodas vārda pirmajā zilbē un tam seko līdzskanis. Piemēram, vārds José - Žuzē. Līdzīgi arī citiem patskaņiem fonētiskā forma ne vienmēr sakrīt ar ortogrāfisko.
Problēmas
Skaņas, kādu latviešu valodā nav. Ja raksta sākumā kārtīgi iepazināties ar atveides pamatprincipiem, ievērojāt, ka tajos bija rakstīts atveidot nevis pēc izrunas, bet gan iespējami tuvu izrunai. Viens no iemesliem ir tāds, ka daudzām skaņām latviešu valodā ekvivalenta nemaz nav, tādēļ nākas izvēlēties pēc iespējas tuvāku un tradicionāli noteikt, kā tā atveidojama. Tāda skaņa, piemēram, ir /w/, kuru parasti (ne vienmēr - bieši sastopams arī u) atveido kā v (taču jāsaprot, ka tā ir tuva, ne precīza atveides forma), bet vienas no lielākajām grūtībām rada /y/, ko latviešu valodā tradicionāli atveido ar i. Citās valodās šī skaņa var slēpties, piemēram, zem ü - vācu, turku, ungāru (Müller - Millers[1]), zem u - franču, nīderlandiešu un islandiešu valodās (tādēļ franču vārds Hugo tiek atveidots kā Igo), arī zem y - zviedru, dāņu, somu un norvēģu.
Vēl lielas rūpes sagādā /ø/ vai /øː/, ko var atpazīt pēc burtiem ö, ő, ø vai franču valodā eu, ieu, œu. Tradicionāli to pieņemts atveidot kā e vai ē – atkarībā no garuma. Vienu piemēru rakstā jau manījāt – Nesbē (Nesbø). Atceroties šo un iepriekšējos noteikumus, iespējams iegūt arī norvēģu uzlecošās zvaigznes Ēdegora (Ødegaard) uzvārdu. Cilvēkiem, kuri daudz informācijas lasa krievu valodā, jāuzmanās, jo tur šīs skaņas pieņemts atveidot citādi - w kā у (Walker - Уокер, latviešu - Vokers), /y/ kā и vai ю (Мюллер), bet /ø/ kā э (Эдегор) vai ё (franču Mathieu - Матьё, latviešu - Matjē).
Lielā tautu staigāšana. Pat tad, ja zina visus galvenos atveides principus, bieži vien milzīgas, brīžiem pat neatrisināmas problēmas rada, kā vispār noteikt, no kuras valodas atveidot. Īpaši šī problēma aktualizējusies mūsdienās, kad valstīs ir tik daudz imigrantu. Un tad parādās lielas problēmas. Vai Vācijas turka uzvārdu atveidot pēc klasiskās turku izrunas vai personas izrunas mītnes zemē – Mesuts Ezils (turku) vai Mezuts Ēzils (vācu)? Vai arābu izcelsmes francūža Belhanda uzvārds jāatveido no arābu (Belhanda) vai franču (Belandā) valodas? Populārais arābu vārds Karim jāatveido no arābu (Karīms) vai franču (Karims) valodas? Hatem Ben Arfa jāatveido no arābu (Hatems Ben Arfa) vai franču (Atems Ben Arfā) valodas? Šādi dažādus piemērus no dažādām valstīm varētu saukt un saukt, bet labu risinājumu būtu grūti atrast tik un tā. Piemēram, Karimam Benzemā latviešu medijos iegājusies franciskā izruna, Hatemam Ben Arfam – arābiskā. Zlatanam – bosniešu, ne zviedru (Slātans; jā, zviedri z izrunā kā /s/, tādēļ mīts par to, ka visā pasaulē zina Zeterbergu, sabrūk vienā mirklī), Kediram – vācu, ne arābiskā (Hedīra).
Situācijas var būt ļoti dažādas. Par vienkāršākajiem gadījumiem var saukt tos, kad spēlētājs pārstāv savu etnisko dzimteni - šādos gadījumos droši vien pareizāk atveidot būtu pēc etniskās izrunas. Taču gadījumos, kad sportists pārstāv citu valsti, kurā vēl dzimis un audzis...Turklāt Eiropā arābiem, turkiem, Balkānu u.c. tautu pārstāvjiem, kuriem lielvalstīs vēl ir arī visnotaļ lielas minoritāšu grupas, ir pietiekami spēcīga tendence saglabāt saikni ar izcelsmes zemi. Taču pavisam citādi var būt Ziemeļamerikā, kur paaudžu gaitā saikne ar eiropeisko izcelsmi ir zudusi vai palikusi stipri minimāla - piemēram, daudzas personas ar itāļu, spāņu vai franču cilmes uzvārdiem, kas nu jau tiek izrunāti ar modifikācijām no angļu valodas (Gionta - Džionta, nevis Džonta u.tml.). Kaut vai Rīgas "Dinamo" redzētie kanādieši Jamie Lundmark un Paul Szczechura. Pirmais ir saglabājis savu zviedrisko izrunu, uzstājot uz atveides formu Lundmarks, toties otrais poliskā Ščehura vietā sevi izrunāja kā Šehura. Vai arī slavenais kanādiešu uzbrucējs Džo Sakiks (vai Sekiks), kurš ir horvātu izcelsmes un kura "īstais" uzvārds ir Šakić - atveidojams kā Šākičs.
Džo Sakiks izrunā savu uzvārdu no horvātu valodas (0:15)
Imigrantu gadījumā diemžēl situāciju amplitūda var būt ļoti plaša - no acīmredzamai izcelsmei un etniskās dzimtenes pārstāvēšanai līdz neskaidrai izcelsmei un jau vairākām citā valstī dzīvojošajām paaudzēm. Tādēļ, ja pareizā (personas ieteiktā) izrunas forma nav zināma, jāsamierinās, ka vienam un tam pašam cilvēkam akceptējamas var būt pat vairākas atveides formas, no kurām abas var būt vienlīdz pareizas (vai nepareizas). Taču šī problēma, protams, nepastāv tikai atveidē uz latviešu valodu - tādas pašas ntās izrunas formas eksistē arī šajās pašās lielvalstīs, kur viens komentētājs savu tautieti var izrunāt vienā veidā, bet otrs pavisam citā.
Dialekti, reģionālās īpatnības. Atgriežoties pie precīzas izrunas noteikšanas, jāņem vērā, ka valodām var būt dažādi dialekti, kuros izruna atšķiras. Ir pieņemts vadīties pēc valodas standartizrunas, taču arī tas ne vienmēr strādā – piemēram, norvēģu valodā tādas nemaz nav…Norvēģu valodā ir divas oficiālas rakstības – visplašāk izmantotais būkmols (bokmål) un jaunnorvēģu valoda (nynorsk) -, daudz un dažādu izrunas dialektu, bet ne pareizrunas standarta. Tādēļ Karkonens-Svensons kā pamatu izrunai ņēmis populārāko - Dienvidaustrumu dialektu, kurā ietilpst arī Oslo izloksne.[17] Un tādēļ jāņem vērā, ka šī izruna var atšķirties no citiem dialektiem – piemēram, rs palikšana par rs, nevis pārvēršanās par š.
Arī tad, ja ir normas, pēc kurām vadīties, var rasties sarežģījumi. Valodas izrunas dažādās valstīs un pat kontinentos - spāņu valodas atšķirības Spānijā un Latīņamerikā, portugāļu valodas izrunas atšķirības Portugālē un Brazīlijā u.tml. Piemēram, Mascherano klasiski izrunātu kā Masčerano, bet Argentīnā var figurēt izruna Mačerano. Vai Argentīnas izlases bijušais treneris Alejandro Sabella. Klasiski viņa uzvārds būtu atveidojams kā Savelja, bet pēc vietējās izrunas Argentīnā - Savela (vai, saglabājot rakstībā esošo dubulto līdzskani, Savella). Tomēr gribētos akcentēt atšķirības portugāļu valodas īpatnībās Portugālē un Brazīlijā, kur būtiski var atšķirties s, t, e u.c. burtu izruna.
Piemēram, Madrides "Real" spēlētājs Pepe, atveidojot no brazīliešu izrunas, būtu Pepi, bet no portugāļu – Pepe (ar tikko jaušamu e galotnē). Vēl interesantāks šis gadījums ir, ja ņem vērā, ka Pepe taču ir naturalizēts brazīlietis… Tāpat bijušais Minhenes "Bayern" aizsargs Dante - no brazīliešu izrunas Danči, bet no portugāļu – Dante. Vai nesenais izlases uzbrucējs Fred - no brazīliešu izrunas Fredžs vai pat Fredži, bet no portugāļu izrunas Freds.[18] Vaicājot Latviešu valodas komisijā, saņēmu atbildi, ka brazīliešu izruna ir jāņem vērā, tiesa, pēdējiem diviem personvārdiem piedāvātās atveides formas bija Danti un Freds. Un atkal ir taču vēl viena problēma - arī brazīliešu izruna visā Brazīlijā nav vienāda.
Vairākas valodas vienā reģionā. Vēl viena problēma ir tā, ka vienā valstī izplatītas var būt vairākas valodas. Ja vēl tām ir oficiāls statuss visā valstī, tad bēda maza, taču, piemēram, kā rīkoties ar katalāņiem? Katalāņu valodai Spānijā nav oficiāla statusa, taču tā ir reģionāli atzīta. Un sportā tas ir būtiski jo īpaši, jo gan basketbolā, gan futbolā netrūkst pasaules klases katalāņu treneru (piemēram, Josep Guardiola - Žuzeps Gvardiola (katalāņu) vai Hoseps Gvardiola (spāņu)?) un arī spēlētāju (Pau Gasol - Pau Gazols vai Pau Gasols?) Un tad vēl atgriežas problēma ar dialektiem - katalāņu valodas izruna var atšķirties no reģiona. Var jau, protams, katalāņus atveidot no spāņu valodas un teorētiski nekā nepareiza tajā nebūs, taču, pirmkārt, katalāņu gadījumā izcelsme bieži vien ir viegli nosakāma (līdzīgi arī, piemēram, baskiem) un, otrkārt, Katalonijā pašreiz ļoti aktualizējusies neatkarības ideja - ja šim turīgajam reģionam izdosies to īstenot dzīvē, tad līdz šim no spāņu valodas atveidotajiem katalāņiem pēkšņi nāksies mainīt atveides formas.
Lielvaras valodas ietekme ir ļoti labi jūtama arī mums tepat kaimiņos Baltkrievijā un Ukrainā, kur krievu valodas nozīme ir milzīga. Diemžēl mums pašiem saglabājies PSRS mantojums daudzus ukraiņu personvārdus un vietvārdus atveidot no krievu (Dmitrijs, Jevgeņijs, Sergejs, Oļegs), nevis ukraiņu (Dmitro, Jevhens, Serhijs, Olehs) valodas. Pašreizējos kara apstākļos sevis laušana un pāreja beidzot no krievu uz ukraiņu valodas var būt arī viens no veidiem, kā parādīt savu nostāju (dīvains gan un neko taustāmu nedodošs, tas tiesa). Tāpēc ir nedaudz jocīgi vairākos Latvijas medijos lasīt par asiņainiem notikumiem Ļvovā, Luganskā un Harkovā, nevis Ļvivā, Luhanskā un Harkivā (arī pats, protams, esmu ar to grēkojis). Daudzas ukrainiskās formas Latvijas medijos sāka iesakņoties vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, tomēr tad ir vēl viens "bet" - konsekvences dēļ arī Kijeva būtu jāpārsauc par Kijivu, kuras gadījumā, kā galvaspilsētai, gan varbūt varētu aizbildināties, ka Kijeva ir oficiālais nosaukums latviešu valodā.
Patskaņu garums. Ja latviešu, čehu, somu, ungāru un citās valodās uz patskaņa garumu (vai īsumu) norāda diakritiskās zīmes vai patskaņu dubultojums (vai to trūkums), tad diemžēl ļoti daudzās valodās skaņas garuma noteikšana nav tik acīmredzama. Nākas pētīt patskaņa pozīciju vārdā, salikteņa daļā vai zilbē, un tādēļ – precīzāk, tādēļ, ka tas nav tik vienkārši un bieži netiek darīts – daudzās atveidotajās formās garie patskaņi ir pazaudēti. Piemēram, zviedru valodā garu patskani izrunā tikai uzsvērtā zilbē. Vienzilbīgā vārdā patskani izrunā gari, ja neseko līdzskanis vai seko tikai viens (Bo - Bū, Nils - Nilss), bet divzilbīgā vārdā parasti uzsvērta ir pirmā zilbe.[19]
Ļoti bieži atveides procesā garie patskaņi tiek zaudēti Balkānu tautām – esam pieraduši pie nepareizi ieviestām formām Ibrahimovičs, Biličs, Luka, kaut gan ar garajiem patskaņiem tās izskatītos kā Ibrahīmovičs, Bīličs, Lūka (lai nenāktos smieties par asociāciju ar lietvārdu lūka, tad atcerieties, ka arī angļu Lucas ir Lūkass, nevis Lukass). Arī turku Hakan precīzāk būtu atveidojams kā Hākans, nevis Hakans u.t.t. Grūti pat pateikt, kas ir galvenais iemesls, kāpēc daudzās valodās esam pieraduši visus patskaņus atveidot īsi - tādēļ, ka patskaņu garums tradicionāli bieži zaudēts starpniekvalodas (ļoti bieži krievu valodas) dēļ, vai tādēļ, ka esam pārāk pieraduši pie garumzīmēm.
Skaņu zaudēšana atveides dēļ. Tā kā latviešu valoda ārzemju personvārdiem ir starpniekvaloda, gribi negribi, bet no pārveides procesā mainītām skaņām izvairīties ir ļoti grūti. Piemēram, var tikt zaudēts līdzskaņa garums, viena r izruna var pārtapt par pavisam citu r (jo citās valodās r mēdz izrunāt ļoti atšķirīgi no mūsu) u.t.t. Jau raksta sākumā latviešu alfabēta burtiem atbilstošo skaņu tabulā bija redzams, ka arī mūsu valodā vienam un tam pašam patskanim var atbilst dažādas skaņas. Piemēram, o, kas var atbilst gan īsajam /ɔ/, gan garajam /ɔː/, gan arī divskanim /uɔ/. Tomēr īpaši gribētu izcelt e, kas atbilst gan šaurajam /e/, gan platajam /æ/. Lieta tāda, ka latviešu valodā jau atveidotajos ārzemju personvārdos e parasti tiek izrunāts tikai kā šaurais, taču ļoti daudzos gadījumos oriģinālvalodā tas bijis /æ/, tādēļ izruna būtiski mainās un, lasot atveidoto formu, pat nedaudz grūti to asociēt ar oriģinālu. Tā tas ir, piemēram, slaveno somu F1 pilotu Räikkönen (/ˈræikːønen/)[20] un Häkkinen gadījumos, kuru uzvārdi latviešu valodā jāatveido kā Reikenens un Hekinens.
Bet mūsu pašu druvā līdzīga problēma ir ar "Ventspils" galveno treneri Paul Ashwort, kura uzvārdā A tiek izrunāts kā /æ/. Kamēr no visām lielākajām – nospiedošā vairākumā jau nu noteikti – Eiropas valodām šo skaņu latviešu valodā atveido kā e (kuru būtu jāmēģina atcerēties neizrunāt ar šauro), tad angļu valoda ir tas izņēmums, kurā rakstības principa dēļ tiek pieļauta atveide ar a (tātad, ja arī oriģinālā ir a). Un sanāk Ašvorts, kāds uzvārds rakstīts arī šā angļu trenera bērnu dokumentos. Atveidi ar a atbalsta (pat ne atbalsta - to norāda kā primāro variantu) arī raksta sākumā piesauktie MK noteikumi, tomēr, piemēram, Antonijas Ahero grāmatā par angļu īpašvārdu atveidi (tā tapusi 2006. gadā, tātad jau pēc MK noteikumu apstiprināšanas) ieteicamā forma ir e, bet atveidošana ar a uzskatīta kā pieļaujama atkāpe tradīciju dēļ.[21] Līdzīga informācija ir arī vairākos citos avotos, kur e ir ieteicamā, bet a – tradicionāli pieļaujamā forma. Interesanti, ka "Ventspils" mājaslapas latviešu valodas versijā ir Ašvorts, bet krievu - Эшуорт.
Avots: Bušs, Ojārs, Pajula, Marja, Ozola, Iveta, 2003., "Somu īpašvārdu atveide." Grāmatā Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā, Snorre Karkonens-Svensons u.c., 332.-333. lpp. Norden AB
Nīderlandiešu "v". Valodas nestāv uz vietas, tās attīstās, tās mainās, un viens no strīdus objektiem atveides procesā var būt nīderlandiešu v. Kamēr no vācu valodas tas pēc izrunas tiek atveidots kā f, no nīderlandiešu valodas to joprojām atveido kā v – kaut gan daudzi, kuri meklējuši oriģinālās izrunas, pareizi norādījuši uz to, ka skaņa ārkārtīgi līdzinās /f/. Atveides atšķirību iemesls nav tas, ka no vienas valodas, redz, atveido pareizi (proti, pēc izrunas), bet no otras – pēc rakstības. Iemesls ir tas, ka šā līdzskaņa izruna pavisam nesenā vēsturē ļoti būtiski ir mainījusies pašā Nīderlandē un tas savā skanējumā pusgadsimta laikā arvien straujāk tuvojies /f/ un arvien vairāk attālinājies no /v/. Tajā pašā laikā Beļģijā flāmi to joprojām izrunā cietāk. Arī šo jautājumu mēģinājām noskaidrot Latvijas valodas aģentūrā, kur atbildēja, ka atveidē, par spīti izrunas tendencēm pašā Nīderlandē, joprojām saglabājams v.
Nedaudz paturpinot tēmu par līdzību starp vācu un nīderlandiešu valodām, piemēram, ch no abām valodām atveido ar h, taču noteikti vajadzētu atcerēties, ka sch izruna ir pavisam dažāda. Vācu valodā sch izrunā /ʃ/ un tas atveidojams ar š (Schumacher - Šūmahers), turpretī nīderlandiešu valodā to izrunā /sx/ vai /s/ un pazīstamā Nīderlandes vieglatlēte Dafne Schippers (/ˈdɑfnə ˈsxɪpərs/) atveidojama kā Dafne Shipersa.
Angļu vārdi neangļu valodās. Ļoti populāra ir tendence saviem bērniem izvēlēties ārzemju vārdus, tāpat daudzās valstīs vārda rakstība var sakrist ar rakstību citā valodā. Protams, īpaši izceļas Lielbritānijā vai ASV sastopami vārdi, un te nu rodas vēl viena milzīga problēma – kā lai zina, no kuras valodas šī persona savu vārdu izrunā? Piemēram, francūzis vai frankokanādietis Jonathan var būt gan Žonatans, gan Džonatans. Vai Jordan - gan Žordans, gan Džordans. Vai Francijas izlases vārtsargs Steve Mandanda, kura vārds ir Stevs, nevis Stīvs. Ļoti bieži vietējā izruna sastopama arī tajā pašā bēdīgi slavenajā zviedru valodā – Jimmi/Jimmijs, nevis Džimijs (Džimmijs), Jūnatans, nevis Džonatans u.t.t. Vaicāsiet, kādēļ ir kolumbieši Hamess Rodrigess un Džeksons Martiness, nevis Hamess un Haksons vai Džeimss un Džeksons? Droši vien tā paša iemesla dēļ, kāpēc Dukuru sauc par Martinu, nevis Mārtiņu. Vai tādēļ, ka citi vecāki savu meitu nosauc par Keitu, nevis Kati. Lūk, šī ir viena no tām reizēm, kad latviešu valodas īpatnībām salīdzinājumā ar citām valodām – proti, līdzībai starp fonētisko un ortogrāfisko formu – ir milzīga priekšrocība.
Tradīcijas
Vēl viens ļoti būtisks atveides princips, kuram līdz šim rakstā apzināti pievērsu mazāku uzmanību, ir tradīcija. Ļoti saprotams, tai pašā laikā ļoti plaši stiepjams jēdziens. Ar vārdu "tradīcija" var pamatot ļoti daudz un dažādu detaļu un atšķirību no fonētiskā principa. Piemēram, īpašs stāsts ir par galotņu atveidi. Ja daudzās valodās tā arī bieži vien atstājam nelokāmo galotni (ar patskani), tad virknē citu valodu i vai ī vietā tradīcija prasa rakstīt –ijs vai -is. Franču valodā a vārda beigās tā arī atveidojam ar garo ā un no čehu valodas tāpat varētu rīkoties, kad beigās sastopams á, taču vārda beigās to ir pieņemts atveidot kā īso a.
Tādējādi sanāk, ka no daudzām valodām ieviesusies no fonētiskā viedokļa ne pārāk pareiza tradīcija, kas tiek ievērota konkrētās valodas ietvaros, taču, skatoties uz valodām kopumā, rada diezgan nepatīkamu nekonsekvenci. Līdzīgi var gadīties arī konkrētu skaņu atveidē. Piemēram, krievu valodā ir izveidojusies spēcīga tradīcija o atveidot kā o pat tad, ja tas vārdā nav uzsvērts un varētu tikt atveidots ar a (Aļegs, nevis Oļegs, starp citu, interesanti, ka baltkrievu valodā ir tieši vārds Алег, nevis Олег). Tāpat no krievu valodas pieņemts saglabāt t un d, kaut gan tos bieži varētu atveidot tuvāk izrunai ar, piemēram, tj un dj (teiksim, Putjins un Medvedjevs). Vai arī ungāru rakstītais a, ko izrunā starp a un o (/ɒ/) un tiek ieteikts atveidot tuvāk rakstībai – proti, ar a. Taču Ahero veidotajos angļu valodas atveides ieteikumos tāda pati skaņa tiek atveidota ar o pat tad, ja rakstībā ir a.[22]
Runājot par tradīcijām, atkal nākas atgriezties pie valodām, kurās ir milzīgas atšķirības starp rakstību un izrunu. Absolūta Eiropas rekordiste ir dāņu valoda, kurā atšķirības var būt šausmīgi lielas, un gan tradīciju, gan labskanības kompromisa dēļ kā dāņu, tā angļu valodas personvārdus ir ieteikts atveidot tuvāk rakstībai. Piemēram, angļu /ɪ/ atveidot ar e, nevis i, ja oriģinālajā rakstībā skaņa attēlota ar e. Vai divskani /oʊ/ atveidot ar o, nevis ou, ja oriģinālajā rakstībā tas attēlots ar o (šis ir viens no punktiem, kas praksē zaudē aktualitāti, jo atveidošana ar ou arvien vairāk nostiprinās - Deriks Rouzs, nevis Rozs u.tml.). Vai /z/ atveidot ar s, nevis z, ja oriģinālajā rakstībā tas attēlots ar s (taču arī te ir īpašas atkāpes, kad tomēr raksta z). Daudzos gadījumos labskanības dēļ tiek saglabāti arī neizrunātie patskaņi, lai vienā vārdā nebūtu pārāk daudz līdzskaņu pēc kārtas, un tiek pieļauti vēl daudzi izņēmumi vai novirzes no izrunas principa.
Ļoti daudz tradīciju radušās konsekvences dēļ, bet vēl vairāk tradīciju šo nekonsekvenci rada. Kā tad zināt, kad tradīciju ievērošana ir atbalstāma, bet kad - skaitās kļūda? "Jāievēro tās tradīcijas, kas ir minētas atveides noteikumos," smejot noteica Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktores vietnieks un vadošais pētnieks Ojārs Bušs, apliecinot, ka tradīciju jautājums atveides procesā ir viens no sarežģītākajiem.
Vai personvārdi ir jāatveido?
Pēc pašreiz pieņemtajām valodas normām personvārdi rakstībā ir jāatveido, taču, kā jau minēju iepriekš, valodas mainās un mainīties var arī to normas. Turklāt gan normas, gan atveides noteikumi savā būtībā ir rekomendācijas, kuras katrs pats var pilnveidot savai gaumei vai uz savu atbildību tikpat labi nemaz neievērot. Ņemot vērā vispārējo praksi un to, ka latviešu valoda Eiropā no latīniskā alfabēta rakstības valodām ir palikusi gandrīz vai pēdējā, kas atveido personvārdus (vēl tas tiek darīts arī serbu un azerbaidžāņu valodu latīniskajā rakstībā), manuprāt, ir ļoti liela iespējamība, ka arī latviešu valodā laika gaitā šāda prakse pazudīs.
Galvenais arguments, lai tā nenotiktu, ir ļoti spēcīgā tradīcija, kas latviešu valodā sāka veidoties vēl pirms pirmās brīvvalsts tapšanas. Un tomēr slinkums – gan atveidošanā, gan arī jaunu zināšanu apgūšanā -, globalizācija un attiecīgi milzīgā angļu valodas ietekme, sociālo tīklu izplatība, niecīgā šīs tēmas apgūšana mācību iestādēs un viduvējais atveides līmenis medijos, manuprāt, ir pietiekami nopietni iemesli, lai agri vai vēlu šīs konkrētās normas salūztu vairākuma spiediena rezultātā. Un, kas galvenokārt, personvārdu atveide ir tiešām sarežģīts process - ja vairumu lielāko valodu personvārdu izrunu ir iespējams noskaidrot ātri un viegli, tad ar daudziem citiem iespēja pieļaut kļūdu ir visai augsta. Pietiek pieļaut trīs kļūdas no 20 personvārdiem, lai gala iznākums apšaubītu visu atveidošanas jēgu.
Taču, ja tā patiešām kādreiz notiks, tas radīs radikālas pārmaiņas rakstībā kā tādā un radīs virkni problēmu. Pirmkārt, ja tiek izlemts personvārdus atstāt oriģinālformā, ko iesākt, piemēram, ar arābu, krievu, japāņu vārdiem? Šī gan, protams, ir viegli atrisināma problēma – būtu jāizmanto šo vārdu latīniskās rakstības formas. Otrkārt, vai tiktu saglabāti burti, kādu latviešu valodas alfabētā šobrīd nav? Arī šo problēmu atrisināt nav grūti – neredzu lielus šķēršļus, kāpēc lai q, x, y nevarētu parādīties citvalodu vārdos, kā tas noticis daudzās citās valodās. Galu galā, arī nebūt ne visi pašreizējie alfabēta burti latviešu valodā vēsturiski bijuši pilntiesīgi tās locekļi. Taču tas atkal var mainīt internacionālismu rakstību - eksistences vietā var sākt rakstīt existence u.tml.
Treškārt, kā iekļaut citvalodu personvārdus latviešu valodas gramatiskajā sistēmā? Šobrīd daudzi ārzemju vārdi jau netiek tulkoti vai atveidoti – piemēram, uzņēmumu, sporta komandu nosaukumi -, taču tie tiek likti pēdiņās. Tādējādi tie uzskatāmi par sava veida svešķermeņiem. Tas nozīmētu, ka vai nu personvārdi pēc šāda parauga būtu jāliek pēdiņās vai jāraksta slīprakstā (un tad rastos problēma, ka nebūtu iespējams noteikt locījumu, kas daudzos gadījumos var būtiski mainīt teikuma nozīmi), vai arī tiem locījumos jāpiešķir latviešu valodas galotnes. Droši vien tiktu izvēlēts otrais variants, kā tas sastopams daudzās citās Eiropas valstu valodās. Vēl būtu jāvienojas, vai galotne jāpiešķir arī nominatīvā un vai galotnes piekabināšana notiktu ar vai bez apostrofa palīdzības, taču tās jau būtu vien tehniskas nianses. Iznākums varētu būt, piemēram, šāds:
| Locījums | |||
|---|---|---|---|
| Nominatīvs | Lebron James | Mario Lemieux | Zinedine Zidane |
| Ģenitīvs | Lebrona Jamesa | Mario Lemieuxa | Zinedines Zidanes |
| Datīvs | Lebronam Jamesam | Mario Lemieuxam | Zinedinem Zidanem |
| Akuzatīvs | Lebronu Jamesu | Mario Lemieuxu | Zinedini Zidani |
Cīņa ar simptomiem, nevis slimību
Šīs un citas problēmas (piemēram, ko iesākt ar pilsētu nosaukumiem, kas jau iesakņojušies valodā?) būtu atrisināmas un tās jau ir atrisinātas citās valodās – personvārda oriģinālformas saglabāšana apvienojumā ar galotni locījumos gramatikas nepieciešamībām ir ikdiena gan Čehijā, gan nu arī jau Lietuvā, gan citur. Un tomēr senās tradīcijas laušana neatrisinātu īsto Lāšona problēmu – izpratni par personvārdu atveidi. Ja īpašvārdu atveide pazustu no rakstības, tas nekādi nemainītu to, ka verbālajā runā tie taču tik un tā būtu jāatveido pēc izrunas (mēs taču neteiktu Michaels Jordans...). Un paliktu tie paši strīdi, tās pašas problēmas – Forsbergs vai Fošberjs, Ksavi/Havi vai Čavi/Šavi, Čara vai Hāra u.t.t. Mainītos tikai vide, uz kurieni šie strīdi pārceltos, un cilvēki, kuri tiktu lamāti (komentētāji, ziņu diktori, nevis rakstošie žurnālisti).
Papētot komentāru vidi, acīmredzams, ka lasītāju galvenā sāpe ir ne jau tas, vai personvārdi būtu jāatveido vai nē, bet gan nepierastās atveides formas. Uzsvars tieši uz nepierastajām, nevis pareizajām vai nepareizajām. Iepriekš rakstā apzināti nedaudz alojos, sakot, ka daudzi personvārdus atveido no lielajām valodām, taču īstenībā vairākumam galvenais princips ir tieši pieradums. Jo kā gan citādi varētu izskaidrot to, ka arī daudzu slavenu angliski runājošu cilvēku vārdi vai uzvārdi tradicionāli atveidoti nepareizi – piemēram, Bekhems (Beckham), kaut gan h izrunā nemaz nefigurē. Vai Džordžs Bernards Šovs (Shaw), nevis pēc izrunas atbilstošais Šo, vai Kairijs Īrvings (Irving), nevis pēc izrunas atbilstošais Ērvings. Vai jamaikiešu sprinteris Bolts, kura vārds Usain būtu jāatveido kā Juseins vai Jūseins (te gan varētu izvērst atsevišķu diskusiju par vārda izcelsmi no Hussain, taču vismaz Bolta māte savulaik intervijā apstiprināja, ka īstā izruna ir atbilstoši angļu valodai).[23]
Atteikšanās no atveides rakstībā izslēgtu netīkamo formu sastopamību ikdienas rakstos, taču pretējā svaru kausā būtu totāla degradācija spējā šos vārdus izrunāt. Ikdienā to varam pārbaudīt ar vairāku uzņēmumu nosaukumiem, kas, saprotams, rakstībā netiek atveidoti, tādējādi izruna jāizdomā mums pašiem. Piemēram, pazīstamais somu uzņēmums Fazer, ko Latvijā pierasts izrunāt kā /faːzer/. Taču šo uzņēmumu savulaik dibināja Kārls Facers un arī Somijā tā nosaukumu joprojām izrunā kā vācu cilmes vārdu - /fatser/.
Laika gaitā mūsu prasme iespējami precīzi izrunāt ārzemju personvārdus droši vien nokristu līdz Eiropas lielvalstu līmenim, kur šajā ziņā ir ļoti lielas problēmas. Taču tajā pašā laikā jāuzsver, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, kad informācijas iegūšanas iespējas ir ļoti plašas, arī ārzemju komentētāju un žurnālistu vidū nostiprinās tendence izrunāt atbilstoši oriģinālvalodai. Cita lieta, ka šis process, protams, nav tik ātrs, jo starta līmenis ir pārāk zems, un sākumā tiek apgūtas izplatītākās tuvāko valstu valodas. Piemēram, pirms 2014. gada Pasaules kausa daudzos populārākajos futbola medijos tika ievietoti raksti ar spēlētāju vārdu un uzvārdu audio izrunām - piemēram, portālā Goal.com, kur gan ne visos gadījumos izrunas bija precīzas (Portugāles izlasei brazīliešu izruna, minoritātēm izrunāts no nepareizās valodas u.tml.).[18] Vai, lūk, pazīstamais futbola žurnālists Tankrēdi Palmēri, kurš dienā, kad Džerdans Šačiri pārgāja uz Milānas "Inter", vēlējās precizēt Šveices uzlecošās zvaigznes izrunu.
Avots: https://twitter.com/tancredipalmeri...
Palmēri gadījumā jāizceļ divas pozitīvas lietas. Pirmkārt, viņš noskaidroja spēlētāja izcelsmi - Šačiri ir Šveices izlases līderis, taču viņš ir Kosovas albānis. Un, otrkārt, viņš uzzināja, ka albāņu valodā q neizrunā kā angļu, ko vairums jauc joprojām. Šajā gadījumā gan ir vēl kāds āķis. Albāņu valodā ir divi galvenie dialekti - tosku (dienvidos) un gegu (ziemeļos), no kuriem pēc 2. pasaules kara par valodas standartu kļuva tosku dialekts. Un šajos dialektos q izruna atšķiras. Tosku dialektā, kas atveidē būtu jāuzskata par primāro, šis burts apzīmē skaņu /c/, ko latviešu valodā piedāvā atveidot ar ķ - arī Latviešu valodas aģentūrā apstiprināja, ka ieteicamā atveides forma būtu Šaķiri. Taču gegu dialektā to izrunā kā /tʃ/ - gluži kā burtu ç -, un Kosovā ir izplatīts tieši gegu dialekts, kurā Palmēri arī norādījis Šačiri izrunu. Tādēļ Shaqiri var atveidot gan kā Šaķiri (standartizruna), gan kā Šačiri.[24]
Apzināties nekompetenci un kļūt kompetentiem
Psiholoģijā ir interesanta tēze par četriem kompetences līmeņiem, kuru treneru profesionalitātes sakarā pēdējos gados ļoti bieži pieminējis arī nīderlandiešu futbola speciālists Raimonds Verheijens. Proti, šie četri līmeņi ir neapzināta nekompetence, apzināta nekompetence, apzināta kompetence un neapzināta kompetence. Šo ideju var pārfrāzēt arī personvārdu atveides kontekstā. Šā raksta mērķis nebija citus kritizēt vai mācīt vai lielīties ar savām (ne)zināšanām, jo tās būtu muļķības – ne man ir šādas zināšanas, ne tiesības to darīt. Arī es, praktiski visu apgūstot pašmācības ceļā, personvārdu atveidē esmu pieļāvis ļoti daudz kļūdu, tostarp rupju kļūdu, un pilnīgi noteikti turpinu kļūdaini rakstīt joprojām - droši vien arī šajā rakstā ir pieļautas neprecizitātes.
Neskaitot dažus slavenus sportistus, kurus izņēmuma kārtā esmu piekritis rakstīt tradicionāli nepareizajās formās (piemēram, Kobe, nevis Kobī vai Koubī), šā materiāla tapšanas gaitā apjautu, ka visai daudz pazīstamu personu esmu rakstījis nepareizi arī nezināšanas, ne tikai nekonsekvences dēļ. Piemēram, daudz kļūdu pieļauts portugāļu valodā, kur Mourinju un Alvesa vietā precīzākas formas droši vien būtu Morinju (vai Moriņu, bet /ɲ/ atveide ar nj, ņ vai citiem līdzskaņiem vai līdzskaņu savienojumiem jau ir tehnikas un tradīciju jautājums) un Alviss. Par kļūdām dažādu valodu garajos un nazālajos patskaņos nemaz nerunājot. Vai arī par to, ka līdz šim ļoti nekonsekventi esmu ievērojis principu franču u atveidot par i - laikam jau barjeru radīja Lucas kļūšana par Likā -, ko solos turpmāk labot.
Nē, šā raksta mērķis bija pavisam cits – mēģināt palīdzēt apjaust, ka savā neapzinātajā nekompetencē esam pieļāvuši daudz kļūdu atveides procesā. Es, protams, tai skaitā. Un mēģināt tās labot nākotnē. Protams, daudzi atveidotie personvārdi jau ir dziļi iesakņojušies latviešu valodā un jau ieguvuši arī pavisam citu nozīmi. Piemēram, Braila raksts, kura izgudrotāja uzvārds īstenībā nav Brails, bet gan Brajs (franču Braille, /bʁaj/).[25] Tāpat nav jāmaina ģeogrāfiskie nosaukumi, kuru gadījumā izrunas princips ļoti bieži nebūt nav bijis galvenais kritērijs.
Taču mēs varam mācīties no savām kļūdām, gluži kā to darām citās jomās. Vai prasme pareizi izrunāt personvārdus padarīs žurnālistu vai citas profesijas pārstāvi daudz kvalificētāku, spējīgāku un kvalitatīvāku? Vai, piemēram, neprasme locīt Zemgus Girgensona vārdu vai "kad" lietošana "ka" vietā šo personu padarīs krietni sliktāku? Diezin vai. Tāpat kā futbolistu prasme spēlēt ar abām kājām pēkšņi nepadarīs labāku par vienkāji Mesi. Taču tas nebūt nenozīmē, ka vājā kāja nav jātrenē. Tāpēc mans aicinājums, nākotnē Seterberju dēvējot par Zeterbergu, atcerēties, ka tikpat labi arī Aleksandru Cauņu varam saukt par Kaunu. Kļūdīties nav nepareizi. Nepareizi ir noliegt savu nezināšanu.
Cauņas vārti Anglijā (0:30)
Sarunu ar Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošo pētnieku un direktores vietnieku Ojāru Bušu lasiet ŠEIT.
Izmantotie resursi:
[1] Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu...
[2] Leicester | Definition of Leicester in English...
Norwich | Definition of Norwich in English by...
[3] Auziņa, Ilze, Markus, Dace, 2015., "Fonētikas un fonoloģijas priekšmets un fonētiskie līdzekļi". Grāmatā Latviešu valodas gramatika, Ilze Auziņa u.c., 22. lpp. Rīgā: LU Latviešu valodas institūts.
[4] https://lv.wikipedia.org/wiki/Sp%C4...
Portuguese language, alphabet and pronunciation
https://lv.wikipedia.org/wiki/Fran%...
Italian language, alphabet and pronunciation
Romanian language, alphabet and pronunciation
[5] Karkonens-Svensons, Snorre, 2003., "Norvēģu īpašvārdu atveide." Grāmatā Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā, Snorre Karkonens-Svensons, Inga Mežaraupe, Ineta Balode, Ojārs Bušs, Marja Pajula, Iveta Ozola, 222. lpp. Norden AB.
[6] https://en.wikipedia.org/wiki/Recep...
https://en.wikipedia.org/wiki/Hakan...
https://en.wikipedia.org/wiki/%C4%B...
[7] Иван Джорич подписва с "Ботев" за две години,...
Latvijas futbola federācija
https://www.facebook.com/ivan.djoric.9
[8] https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%8...
https://lv.wikipedia.org/wiki/Rum%C...
[9] https://lv.wikipedia.org/wiki/Ung%C...
[10] H ζωή του Κριστιάνο Ρονάλντο μετά το...
sentragoal.gr
[11] European Handball Federation - 2017 Men's World...
European Handball Federation - Demetris...
[12] https://twitter.com/DimitropulosOCT...
A Hunger for a Better Life May Lead to the...
[13] Karkonens-Svensons, Snorre, 2003., "Norvēģu īpašvārdu atveide." Grāmatā Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā, Snorre Karkonens-Svensons u.c., 214. lpp. Norden AB.
Balode, Ineta, 2003., "Zviedru īpašvārdu atveide." Grāmatā Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā, Snorre Karkonens-Svensons, Inga Mežaraupe, Ineta Balode, Ojārs Bušs, Marja Pajula, Iveta Ozola, 296.-299. lpp. Norden AB.
[14] Latvijas Handbola federācija - Profils Mari...
[15] Karkonens-Svensons, Snorre, 2003., "Norvēģu īpašvārdu atveide." Grāmatā Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā, Snorre Karkonens-Svensons, Inga Mežaraupe, Ineta Balode, Ojārs Bušs, Marja Pajula, Iveta Ozola, 162.-168. lpp. Norden AB.
[16] Balode, Ineta, 2003., "Zviedru īpašvārdu atveide." Grāmatā Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā, Snorre Karkonens-Svensons, Inga Mežaraupe, Ineta Balode, Ojārs Bušs, Marja Pajula, Iveta Ozola, 332.-333. lpp. Norden AB.
[17] Karkonens-Svensons, Snorre, 2003., "Norvēģu īpašvārdu atveide." Grāmatā Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā, Snorre Karkonens-Svensons, Inga Mežaraupe, Ineta Balode, Ojārs Bušs, Marja Pajula, Iveta Ozola, 125. lpp. Norden AB.
[18] How to pronounce every World Cup player -...
[19] Balode, Ineta, 2003., "Zviedru īpašvārdu atveide." Grāmatā Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā, Snorre Karkonens-Svensons, Inga Mežaraupe, Ineta Balode, Ojārs Bušs, Marja Pajula, Iveta Ozola, 289.-290. lpp. Norden AB.
[20] https://en.wikipedia.org/wiki/Kimi_...
[21] Ahero, Antonija. 2006. Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā, "Zinātne", 34. lpp.
[22] Ahero, Antonija. 2006. Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā, "Zinātne", 37. lpp.
[23] Jamaica Gleaner News - He is a happy person,...
[24] home.uchicago.edu 35. lpp.
[25] https://en.wikipedia.org/wiki/Louis...
+14 [+] [-]
+34 [+] [-]
+32 [+] [-]
-1 [+] [-]
Es tapat paliksu pie sava ka ta ir uzvardu kroplosana.
Un iemaciet tiem patalogiskajiem degeneratiem ka ir tikai un vienigi Rubio nevis ruvio un vel sazin kas.
+19 [+] [-]
Atceros paris gadus atpakal par tiem latviskojumiem,kad smogu nosauca par smaceni
-4 [+] [-]
Kurš gudrinieks šo izdomāja? Protams, Latvijai atkal jāizceļas, jāizdomā pa savam. Kāpēc nevarēja normāli atveidot vārdus pēc rakstības kā visās citās normālās valodās? Piemēram, Anglijā es joprojām esmu Janis, nevis Yanis. Izrunās tak katrā valstī tāpat mazliet savādāk, tad vismaz rakstījuši būtu visur vienādi...
+2 [+] [-]
Paskatiet SC arhīvos par ASK un VEF spēlēm, cik tad īsti to spēlētāju ar uzvārdu Millage bija - es paspēju jūsu pašu rakstos atrast gan Meileidžš, gan Miladžs, gan Miledžs, bet gan jau ka bija vēl varianti - tad tas ir viens un tas pats vai vairāki spēlētāji?
+47 [+] [-]
+12 [+] [-]
Lielākā kļūda – starpniekvaloda - šeit arī ļoti stipri grēko SC.com autori, arī tie, kas cītīgi lieto Lāšonus un Seterbejus... piemēram, ir VHL klubi Нефтяник vai Ермак - tā kā šiem klubiem nav ar autortiesībām apstiprināta nosaukuma ar latīņu burtiem, kāpēc tiek lietots kaut kāds angliskotais variants??? Nevis "Ņeftjaņņik" vai "Jermak"? Šajā gadījumā man patīk kā krievu komandu nosaukums atveido piemēram, čehi: VIŤAZ MOSKEVSKÁ OBLAST – SOČI 4:3 (1:0, 1:1, 2:2)
+32 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+23 [+] [-]
+10 [+] [-]
-17 [+] [-]
+12 [+] [-]
+26 [+] [-]
Bet man tomēr paliek jautājums - kāda problēma ir ielikt orğinālo rakstību?
-4 [+] [-]
+4 [+] [-]
+14 [+] [-]
-1 [+] [-]
+29 [+] [-]
+10 [+] [-]
Kad lasu sporta zinjas man negribetos sedet ar googli valja lai pielektu par ko iet runa, visa pasaule pazist sportistus visbiezhak pec vinju anglju vardiem.
Ja ta padomat tad visas zinjas portala ir domatas prieksh ta lasitaja nevis pashiem sev, ja jau lielaka dalja lasitaju prasa vai nu nelatviskot tos uzvardus vai pielikt klat vardu anglju vai zviedru vai kadas citas valodas, es domaju ka SC naktu pretim tam jo ka neka visi shie raksti ir domati lasitajiem nevis kadam valsts valodas dienestam atestatam.
+13 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+5 [+] [-]
+19 [+] [-]
+17 [+] [-]
+2 [+] [-]
Tādēļ komentārs tik ''vēlu'', jo manāmi lielākā daļa tikai tupi komentē!
runājot par ''Pēters Fošberjs''
noklausījos kādas 10x (katru reizi aizvien skaļāk un skaļāk) un nekur NEATRADU un NESAKLAUSĪJU ''berjs'' !!!!!!!!!!!!
Suveizda! Tas ka kāda tante uzraksta grāmatā Fošeberjs un re tagad es te ņemšu un to kopēšu PAR NEKO NELIECINA!
es visas tās 10x dzirdēju tikai un vienīgi : Fošbergs! kādā sakarā tur tiek piemetināti beriji un pariji?
-4 [+] [-]
-1 [+] [-]
-3 [+] [-]
Šis viss mierīgi varēja piepildīties:
Gorkšs - QPR
Cauņa - Watford
Legzdiņš - Birmingham
Rakels - Reading
Rudnev - Bolton
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
+2 [+] [-]
Latviešu valodā esot jāmaina gramatikas likumi, jo tā saka bars ar neizglītotiem jogurtu pakotājiem Īrijā, kas pie sevis acīmredzot jau domā angliski un izrunā visu tautību uzvārdus pēc angļu modes.
Agrāk bija kārklu vācieši, tagad kārklu angļi uz katra stūra.
[+] [-]
+5 [+] [-]
Pamostieties no sava murga un saprotiet, ka ir vēl tāda lieta kā labskanība! Par tradīciju nerunājot.
Bija tak piemērs, kad viena valodnieku saujiņa centās visai Latvijai uzspiest, ka Islandi jāsauc pār Īslandi. Un kāds ieguvums? Beigās tāpat padevās un, nespējot izvēlēties, atzina, ka turpmāk varēs saukt abējādi. Labs risinājums? Jāsmejas.
[+] [-]
Starp citu, delfi.lv strada valodnieki, atskiriba no sportacentra, un tagad aizej un apskaties, ka tiek atveidoti zviedru uzvardi tur...
-1 [+] [-]
Bet tagad, lūdzu, izskaidro kāpēc jāiziet tik tālu kā Agvero un Svaress?
Aguero un Suaress izklausās un ir tik brutāli pretīgi un nepareizi, ka jāsāk improvizēt kaut kādas muļķības?
+1 [+] [-]
Suveizda pieturas pie likuma burta, nesaprotot, ka iespejamas atkapes, TRADICIJU UN LABSKANIBAS del. Nevaram tak noliegt, ka Forsbergs mums ir daudz tuvaks par Forsberrereju
+1 [+] [-]
Varat te no 1000000 profiliem likt mīnusus jūsu kritizētājiem,tas liek vēl vairāk par jums zviegt!
+2 [+] [-]
BET.
Pastāv tomēr kaut kādas tradīcijas. Mēs taču nepārsaucam kaimiņvalstis par Rosijām, Estijām, utt., jo latviski laika gaitā ir pieņemti citi nosaukumi - "nepareizi". Mums joprojām ir Parīze, Santropēza un citi ļoti "nepareizi" pilsētu nosaukumi. Ar to Īslandi, redz, sanāca tāds humors, bet nez kāpēc to nomainīja atpakaļ. Vairāk laikam nemēģinās.
Doma par vārdiem oriģinālrakstībā nekad nav bijusi nosodāma.
+3 [+] [-]
TAČU!!!
Viss būtu daudz vienkāršāk un bez nesaprašanām, ja vnk iekavās norādītu personas oriģinālo vārdu, uzvārdu. Saprotu, ka valodnieki to nepieprasa, bet man tas šķistu tikai normāli, turklāt tas neprasa miljons stundu ieguldījuma.
[+] [-]
+2 [+] [-]
A tie, kas te tradicionāli "kropļojas" un "šuveiždojas" - nu..
Tā nu tas ir, ka katrs idiots var sakstīt komentus, katram idiotam par visu ir viedoklis. Un idioti pat ir krietnā vairākumā, tā, ka neķer kreņķi un turpini tik rakstīt, kā jāraksta.
+1 [+] [-]
-4 [+] [-]
Šis raksts liecina par pilnīgāko amatierismu un rakstu autoru infantilismu!
NU NEVAR rakstīt AUTORS šādus rakstus un stūrēt, ka viņam ir taisnība!
Nu nav taisnība!
Gluži, kā veikalā - pircējam vienmēr ir taisnība!
Ja tu Agris Pješdeja(Agris Suveizda) nespēj iekavās ielikt ielikt attiecīgo vārdu un uzvārdu anglisko/oriģinālo versiju tad šis raksts pietiekami parāda SC līmeni kā tādu!
Dzīvs liecinieks biju rakstam par Bē junioru! (biatlons)
Kur nākošais raksts burtiski pēc 30min. bija par to pašu Tarje Bē - bet autors pārliecinoši bija palicis pie sava un rakstījis Bo!
A.M.A.T.I.E.R.I.S.M.S.!
+1 [+] [-]
Daudz lietderīgāk būtu, ja Tu savu garo penteru vietā, kur tu izvaro latviešu valodu, vienkārši uzinstalētu latviešu burtus uz šī datora. Ne tā?
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+7 [+] [-]
H.Larsons savainojuma dēļ beigs karjeru
+1 [+] [-]
No gaisa sagrābstītas un pa kaktiem saklausītas muļķības esi sarakstījis.
-2 [+] [-]
''swe komentētājs''
Bet mēs taču neesam SWE!
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Tu esi latviešu valodas eksperts? Nē, Tu tāds neesi. Tātad, jautājums jāuzdod kompetentai personai. Un kā rāda prakse, atbildes ir par labu raksta autoram.
+3 [+] [-]
Valodas likumiem vajadzētu darboties labskanības virzienā, bet Lāšoni un Seterberji vienkārši skan pretīgi, tāpēc arī ir visa lielā cepšanās.
Noklausījos tos video n-tās reizes, taču viņu pašu izruna atšķiras no latviski "pareizās", ne tur j ir ne garais ā un r pirms š arī ir saklausāms.
Bet nu labi, pārmetums valodniekiem ne autoram, autors te ir patiešām ļoti pacenties ar rakstu.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Nolieciet taču tās emocijas un pārākuma sajūtu malā un apskatieties šo situaciju prakstiski un analītiski un apzinieties problēmu, nevis plēšaties, kā mazi bērni, citādi Suveizdas kungs būs visu šo palagu uzcepis pa velti, varēs tik izmest pūku komentos un apsaukāt viens otru par stulbeņiem un tizleņiem un absolūti nekas nemainīsies.
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
1. Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā,
[+] [-]
[+] [-]
Savukārt par vēsturiskajām formām tu dzen pilnīgas muļķības. Paskaties, piemēram, 30. gadu Latvijas laikrakstus - tur varēsi atrast atveidotus skandināvu uzvārdus.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
Ja Jūs pretendējat lauzt gadsimtu ilgas tradīcijas latviešu runā un rakstībā, tad tas vienkārši ir smieklīgi.Ja man skolā mācija, ka ir Karlsons, tad neies cauri nekāds Kašons. Neko citu, ka vien smaidu Jūsu centieni, cien. kungs, manī tas neizraisa.
Jūs pats varat rakstīt un runāt kā vien vēlaties, bet nevajag iedomāties, ka tagad izdarīsiet apvērsumu latviešu personvārdu izrunāšanā.
+1 [+] [-]
Da Man pie tirsas ,ko tie svensoni tur runā vai izrunā,gribat runāt kā viņi,go ahead,varat vēl,manis pēc,bučot arī viņa karogu katru vakaru un rītu,Es Larsson izrunāšu kā Larsons un basta,varat te SC savos amatieriskajos skribelējumos ,kas ,lielajā vairumā,ir nokopēti no citiem portāliem(tas norāda uz jūsu žurnālistikas profesionalitātes "augsto" līmeni ),bet uzspiest citiem to? Get a life ,cilvēki no SC ir tak jaukākas lietas dzīvē par stulbu ietiepību,"gultu ar sievieti" esat mēģinājuši??? Miljons reižu feināka lieta par visiem tur jūsu Šetebejiem un Lāšoniem kopā!
[+] [-]
+1 [+] [-]
Visu cieņu raksta autoram, darbs te ir ieguldīts ne mazums!
Tagad tikai jāatrod laiks lai to var izlasīt par 100%!
+1 [+] [-]
Tikai daudzi to nevēlas saprast, ka mēs runājam un rakstām LATVIEŠU valodā, un pilnīgi pie kājas, kā runā angļi,franči un,kaut, vai spranči.
[+] [-]
Ja tev skolā nav mācīta citu valodu vārdu atveide, tad vari izglītoties pašmācības ceļā. Lūk, sāc ar šo rakstu. Nekā sarežģīta te nav un uz bibliotēku nav jāiet.
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Klau,valodniek,kā Tu izrunāsi A.Lindgrēnas pasaku varoni ,nu to ar to propelleru,kas dzīvo uz jumta????? Tak jau būdams filoloģijas ģēnija Šuveišdas piekritējs,noteikti,ka teiksi
KĀŠONS,a??????????
-2 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
Ar valodniecību viņiem nav nekāda sakara.
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Nu, ko? Pārrakstīsim Jaunsudrabiņu, Blaumani un citus latviešu klasiķus? Tas taču būtu tik toleranti. Pofig, ka tās ir LATVIEŠU UN LATVISKĀS tradīcijas.
Klausamies šo,pasmaidām un mācamies sevi cienīt!
https://www.youtube.com/watch?v=wJ6...
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
NEKAD neesmu redzējis NEVIENU "info oriģinālvalodā meklētgribētāju" pie jebkura Krosbija, Kasiljasa, Švainštaigera.. da tūkstošiem citu sportistu, kuru lv rakstība stipri atšķiras no oriģināla. Vnk visa sāls ir pieradumā, loģikas trūkumā un tamlīdzīgās lietās. Un tad piedomā atrunu, ka nu viņš diži meklēšot info oriģinālā un nekādīgi neatradīs
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Gadās jau visādus brīnumus izlasīt.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
p.s. tas attiecas uz hokeju, nevis futbolu...
p.p.s. labāk būtu sešas nedēļas hokeju apguvis...
https://twitter.com/AgrisSuveizda/s...
[+] [-]
+2 [+] [-]
Tieši tas ko Suveizda un Tu šeit cenšaties pierādīt ir nezin no kurienes izrauta figņa.
Pat pieļauju, ka kāds par šo visu ir aizstāvējis disertāciju. Tikai kam tas ir vajadzīgs?
Ne es, ne arī mani bērni nerunās tā kā to ir izdomājis Suveizda, vai her viņu zin kas tur vel, viņi runās tā, kā ir runājuši viņu senči.
[+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
Lāšoni....aaaahhhh. Maskvas Ğinamo spēli tiesās Aļegs Kovaļovs
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
1. Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā, kā arī ievērojot atveides (cittautu vārdu un uzvārdu rakstīšana latviešu valodā atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem) tradīcijas. Ja iespējami divi viena personvārda atveides varianti, izvēlas oriģinālvalodas rakstībai tuvāko variantu.
Par valsts centru atzinumiem, man pieredze vairāk bijusi ar VID, kur par vienu un to pašu jautājumu saņēmu gan pozitīvu, gan negatīvu atbildi, runājot ar operatoriem pa telefonu un tad nedaudz savādāku rakstiski, jo likuma punkts bija tikpat šķidrs, kā šis latviskošanas, kur vajag latviskot pēc izrunas, ievērojot tradīcijas, bet, ja ir domstarpības, tad pēc rakstības
+2 [+] [-]
Viņš droši var uzskatīt, ka 6 (sešu!!!) nedēļu darbu var droši nolaist podā, ja vien viņš negatavojas lasīt lekcijas filoloģijas studentiem.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Vairums portālos piekopj politiku-jo lētāk, jo labāk. Rakstus raksta cilvēki, kuriem patiesībā to nevajadzētu darīt, bet viņi ir lētais darba spēks.
+3 [+] [-]
Pucins un Pavlavs, es pis. Tā ir baltkrievu valoda domāta?
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
mazliet atejot no visas sis atveides viela pardomam: ari latviesu valoda ir uzvards andersons, izcelsmes valsts, lai kura ta nebutu, pilnigi drosi nav latviesu. tad kadel hokejistu Jani Andersonu saucam tiesi ta? vai visus latvijas bergus? tie tacu ari nav latvija celusies uzvardi, saksim varbut vinus saukt par Berjiem? Bet Ne, latvijas andersoni in andersoni, bet zviedrijas andersoni ir kas - andeshoni?
tas ko ar to visu censos pateikt un paradit ir dubults standarts attieciba uz vienu un to pasu vardu lietosanu. Lai valsts valodas centrs turpina plosities, kaut ka jau tas finansejums ir jaaatstrada. Reizem veselajam sapratam butu janem virsroka.
Savukart tiem, kam akli gribas sekot VVC ieteikumiem es ieteiktu apskatit kartigi kas maksa vinu algu.. Ta ka sis protals dzivo no apmekletajiem, tad zinama elastiba butu vismaz ieteicama un ta vieta lai rakstitu rakstus ar velmi un attieksmi "audzinat to stulbenu baru jo man ir taisniba", labak ielikt tik pat lielas pules veidojot analizes par sportu.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Teksts par senčiem vispār ir pērle, starp citu. Paskaties periodikā, kā mūsu "senči" izrunāja citu valodu vārdus. Bet čukča jau nav lasītājs, čukča ir rakstnieks.
+4 [+] [-]
Spēcīgi!
+1 [+] [-]
bet prieks, ka sporta žurnālistiem pietiek pautu lauzt tradīcijas, kad pat profesionāli tulki to neuzdrošinās darīt: Zvaigzne ABC - Saraksts
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Bet būs jāsauc par Latviešiem!
Šķiet Suveizda to izbaudītu!
[+] [-]
Izradas Pehrsson kas ari nav biezhums Zviedrija, bet Suveizdas katla visi vinji ir peshonji
[+] [-]
Bet ko var gribēt!
[+] [-]
personvārds 'Paul' - kā latviski rakstīsim? Ja vācietis - Pauls, ja anglis Pols.
personvārds 'Richard' - kā latviski rakstīsim? Ja vācietis - Rihards, ja anglis - Ričards, ja francūzis - Rišārs.
u.t.t.
izcelsme šiem vārdiem ir viena
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
Vot tāpēc,Tev valodniekam gribu pajautāt,kā Tu viņu sauksi,tāpat kā Šveišda par Kāšonu?
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
norvegu soni ir celusies no teva vardiem, tad varbut larsonus saucam par Lasa deliem?
[+] [-]
Ričards Rihards Rihārs Rišārs Ričels Reičels Rišards Rišērs
UN VISUS SAUKSIM PAR RIHARDIEM!!!!!!!!!!!!!!!
Atveides pamatprincipi
1. Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā,
LATVIA Kur brīnumi notiek!
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
1. Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā,
tad jau visi Beriji ir BERGI!
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
LV - Matss Stafansons = SWE - Mats Staffansson
Vispār aizstāvēt kāda valdonieka viedokli ir stulbi, tā mēs tikām pie Īslandes un visiem pārējiem pārlatviskojumiem, jo kaut kādi filologu nūģi grib parādīt, cik parastais latvietis ir neaptēsts.
J.Jaunsudrabiņš bija rakstījis "Kā māku, tā maunu" - viens māk tikai Larsonu, bet ir kas prot arī Lāšonu.
Šī diskusija neko nemainīs, drīz būs intervija ar LU profesoru, cerams maksas sadaļā "Vienos vārtos"
+7 [+] [-]
Kā dēvēsi A.Lindgrēnas pasaku varoni ar propelleru uz muguras ,par
KĀŠONU?????????????????
-1 [+] [-]
LU profesors sniegs BEZMAKSAS padomu lai kaut kāds Matulis sev nopelnītu bezpriģelno kapeiku?????????????
+2 [+] [-]
Kāšons????????
Ak Dievs,Tu arī no šuveišdu dzimtas???
+2 [+] [-]
Cik tev gadu, mazais pokemon, 12?
-3 [+] [-]
[+] [-]
P.S.
es atvainojos par garumzi,ju trukumu datora, lv valoda arpus Latvijas nav dikti izplatita un musu IT admins nav latvietis.
-2 [+] [-]
un ar garo ō! vēl!
tak te ir kārtējais stāsts par ''viena tantei teica'' !
Šūveizdas gadījums ir īpaši infantils
-1 [+] [-]
+4 [+] [-]
Es atzīstos, ka es to neizdarīju.
Es atzīstu,ka tas ir vistulbākais ko Suveizda izdarīja, ka sporta portālā iebāza šo murgu. Priekš tā ir speciālizētie valodniecības portāli, kur cilvēki,kuriem tas viss interesē, veido dažādas diskusijas.
Tīri mans personiskais viedoklis.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Ja nav lasītas vēstures grāmatas par uzvārdu došanu, tad iesaku izmantot loģiku un padomāt par tiem vārdiņiem, kas ir priekšā "-bergam". Freibergs, Lipsbergs, Frīdbergs, Hiršbergs un tamlīdzīgi.
+1 [+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Es teicu, ka nav tik vienkārši ar to oriģinālo vārdu atveidi! Ka atkarībā no tautības radikāli mainās izruna. A Tu kaut ko pa savam mauc! Līdz galam neizlasi, izdomā pa savam un turpini maukt beztēmā.
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
nez kadel viena gadijuma jus spejat nemt vera tradicijas un ieradumus, bet cita par katru cenu jametas likumos un atveidojumos.
nez vai ikdiena tu savu valodu ta pat kontrole? un varu saderet ka kad ar amuru pa pirkstu uzsauj tu ari saki - idtritvai kocin, vai ne?
[+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
No dažiem SC valodu ekspertiem, neiešu jau nu runāt viņu valodā
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
tas ko Tu akli sekojot likumam negribi ieraudzit ir tas, ka liela dala no siem uzvardiem ir ari latviesu valoda nu jau kadu vismaz pusotru gadsimtu. Tad kur ir problema lietot to, kas valoda jau ir nevis par katru cenu censties valodu uzlabot ar jauninajumiem?
Kads no jums Alunanu un vina jaunvardus vispar ir lasijis? Ir jasaprot, ka ne viss ko piedava valodnieki ir janem preti par visiem 100% ka absoluta patiesiba. Valoda ir metamorfoza padarisana, ko katra paaudze papildina un attiecigi valoda kaut kada mera mainas, kaut kada paliek tada ka bijusi. viss atkarigs no ta, vai sis izmainas tiek "nemtas preti" vai ne. Un redzot visu so pretestibu kadam tiesam skiet, ka sis ir tas labais piemers, kuru butu uzreiz jacensas ieviest?
pie kam sava diskusiju karstuma Tu pamanijies izlaist pasu svarigako domu - kadel sporta zurnalists 6 nedelas intensivi tere laiku valodniecibas temai, bet sporta rakstiem atvel 6 minutes ar google translate?
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tu nopietni, no palīgskolas? Tev neviens nepateica, ka prātīgāk tad ir visu dzīvi censties turēties malā un neiesaistīties nekādās pieaugušo diskusijās, lai nepadarītu sevi par pamuļķi?
-3 [+] [-]
Stop! Nebrauc auzās arvien dziļāk!
Tad ko, visus 'Paul' turpmāk sauksim tikai un vienīgi par Pauliem? Visus 'Richard' tikai un vienīgi par Rihardiem? Tas ir Tavs piedāvājums?
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tu krieviski dzīvajā esi dzirdējis cilvēkus runājam??? Atradies te baltkrievu valodas speciālists... Āksts!!!
+2 [+] [-]
un ja gribas dzivi sarezgit tad varbut izskaidro ka saukt vacija dzimusu un dzivi nodzivojusu norvegijas izcelsmes virieti Peterbergu? pec vacu vai pec norvegu likumiem?
un vel arvien cepiens par temu valoda, nevis par temu - sporta portala zurnalists sava ego del var uztaisit analitisku rakstu 6 ned garuma + sarunat interviju ar filologu, bet sporta analizi un saturigu interviju bez aaa,eee uuu ne. mulkigi
[+] [-]
+4 [+] [-]
Lūk,tas ir daudz būtiskās, nekā kaut ko murgot par skandināviem.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Tas nekas, ka viņam šī konsekvence nav uz citu valodu personvārdiem.
-1 [+] [-]
Ja tu Putinu izrunā krieviski kā "Pucins", tad ir diezgan liela varbūtība, ka tavi krievu paziņas aiz muguras uzjautrinās par tavu akcentu.
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
Ja tā, tad,lūdzu, kurā skolā tas notika, un kad.
[+] [-]
Tu avotus vispār izskatīji? Tās nav pāris cilvēku izsapņotas normas.
Par orģinālu iekavās var piekrist, vismaz tiem ķēpīgākajiem variantiem, kur lasītājs tiešām apmulst.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Tu jau drīzāk piedāvā otrādi - mums teikt (tātad, arī rakstīt, jo mums izruna=rakstība) Porzingis (amīšu manierē), jo amīši tā izrunā.
Nafig zviedru izrunāt pa zviedriskam, ja var paklausīties, kā amīši izrunā.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
...un ir liegdas jebkaadas patvaljiigas izmainjas tajaa... - un gramatiski pareizi rakstīt arī jums ir aizliegts?
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
kāpēc tad neviens neuztraucas, ka Claude Giroux ir Klods Žirū nevis, piemēram, Klauds Girokss?
[+] [-]
https://youtu.be/LqpErWuyrDo
+6 [+] [-]
Tāpat te labi gan rakstā,gan komentāros minēts par dažādo tautību slazdu. Ko darīt ja ir vot tādi brīnumi ,ka,piemēram ,nesenā Rīgas Dinamo spēlē nigēriešu izcelsmes ,ukraiņu kanādietis? Pēc kuras no tautībām saukt? Vai kaut to pašu Badingeru? Viņam ir latviešu saknes,varbūt latviskot arī viņu no Čeisa uz Kaisu vai Keisu? vai Heisu?
Un piezīme par Cauņu nobeigumā bija nevietā. Kāpēc latvietim pēkšņi būtu jādēvē savs spēlētājs citādāk? Tas ka anglis neprot izrunāt nav mūsu vaina,tapat kā Daugaviņs ir bijis Dodžovēns vai Meija Maija un Ņižijivs Ņišivišs. Es vienkārši nesparotu kāpēc padsmit gadus vēlāk pēkšņa tāda šūmēšanās par pareizrakstību.Kur visi pareizie gan no autoriem,gan komentāriem bija pirms 5,10 gadiem? Kāpēc jau tad nešumējās par lūk so avotu un valodas likumiem,netaisīja protestus par to,ka zviedrus atveido nepareizi. Lai par to izglīto valsts valodas dienests nevis sporta žurnālists un ieteikšu piedomāt žurnālistiem vai tas ir viņa amats sporta lapusēs ,mēģināt izglītot tautu+ redzot,ka jauninājumi neiet sabiedrībā varbūt ir vērts tos atmest. Valsts valodas likumi ir mēģinājuši ieviest ļoti daudz jaunvārdus ārzemju vārdu aizvietojumam,kuri ,lai arī likumos apstirpināti sabiedrībā nav ieviesti.
+4 [+] [-]
Piekrītu jau te daļēji izskanējušajam viedoklim, ka problēma ir tā, ka ir grūti saprast par kādu cilvēku rakstā tiek runāts. Piemēram ar to pašu Zetebergu. Varbūt SC būtu laiks ieviest praksi, ka pēc personvārda minēšanas pirmo reizi rakstā iekavās tiek norādīts šīs personas vārds orģinālajā valodā, kaut vai slīprakstā Seterberjs (Zetterberg).
Tad arī lietotājiem, iespējams, nerastos neskaidrības par kuru personu tiek rakstīts rakstā un, ja arī neskaidrības būtu, tad lietotājs varētu to pārbaudīt google.com un tad arī saprastu. Kaut gan tagad jau visi zina, kas ir Seterberjs, bet vairāk domājot par nākotnes zviedru hokejistiem.
P.S.
Vai sešas nedēļas tiešām bija tā vērtas?
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
...bet raksts(kuru palasot pirmās pāris rindas un ieraugot autora vārdu),palasot komentārus ,liek kārtējo reizi domāt par to,ka portāls bez A.Pučes tiešas un netiešas līdzdalības,kaut kā sāk smaržot ne pārāk labi!
[+] [-]
Tipisks piemērs - Juseins Bots. Taču angļu(!) valoda, problēmu nekādu? Jābūt taču pašsaprotami, ka "Juseins"?
Bet tev tak vajadzēja redzēt, kādi komenti te figurēja, kad sāka tā rakstīt. Jo visi bija pieraduši pie kroplīgā "Useins"un piedomāja visādus brīnumargumentus, kāpēc nav "Juseins". Būtībā lasāms bija viss tas pats, kas pie zviedru uzvārdiem.
Tā, ka problēma ir parastajā aprobežotībā, nevis tur, kur tu saki.
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Jautajums Tev ka ilggadigam esporta lietotajam - Tev neskiet, ka ir nepareizi, ka ego dzits zurnalists var teret 6 ned laika sada raksta tapsanai, bet nevar izteret nedelu saturiga latvijas hokeja apskata/analizes veidosanai?
Vai fakts, ka ziemassvetku klusuma laika tiek aprakstiti sporta veidi un notikumi par kuriem visu parejo gadu tiek klusets lai tikai salasitu savus centus par rakstu?
nelaime ar so portalu pedeja laika ir fakts, ka trukst konsekvences. Gribas lietot zeterberjus, nu suds ar viniem, lai butu. bet tad varbut vienojamies, ka visi dara tiesi ta un ne citadak? vadosais sporta portals valsti, bet organizetiba ka pamatskolas sienas avize, un pat tur ir labak.
esam arkartigi uztraukti par valoda atveidojumu, bet elementara ortografija un interpunkcija tiek aizmirstas. Zem katra otra raksta ir komentetaju labotas kludas.
tagad rodas ideja par to, kas tiesi man ir problema visa si raksta sakara?
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
+6 [+] [-]
1) Pilnīgi atbalstu sportistu oriģinālo personvārdu pievienošanu iekavās;
2) aicinu ievērot pilnīgu konsekvenci-
a) lai visi SC štata autori ievēro A.Suveizdas uzskaitītos latviešu valodas likumus;
b) lai visu svešvalodu personvārdi tiktu konsekventi atveidoti pēc oriģinālās izrunas- ne tikai skandināvu; jo vēl nesen štata autoru rakstībā bija sastopami ne tikai Lāšoni un Sterberji, bet arī frankofoni Lekavaljēri, Laperjēri u.c. -jēri un -ēri.
Un vēl jautājums, - kā tad īstenībā ir latviešu valodā pareizi jāraksta slavenā frankonādieša 'Martin Brodeur' uzvārds (un līdzīgi uzvārdi)?
Tradicionāli SC žurnālistu lietotais 'Martins Brodērs' noteikti neatbilst tā franciskajai izrunai- IMO, drīzāk Martēns Brodē vai Brodō.
[+] [-]
Un vispār priekš tādiem apskatiem ir sadaļa Vienos Vārtos - tur saimnieko Matulis, līdz ar to es gaidu no Matuļa nevis Suveizdas.
Un ja runā par to Tevis pieminēto Ziemassvētku klusumu periodu - tad kas ir labāk: klusēt un praktiski neko nerakstīt, n-to reizi apgremot gada notikumus vai uzrakstīt par to, kam gada laikā nav atlicis laika? Es izvēlos 3. variantu.
Un ja runājām par autoru kļūdām - ja, piekrītu, no portāla puses tiek totāli ekonomēts attiecībā uz korektora amatu, kam šādas kļūdas būtu jālabo (kā tas notiek normālās izdevniecībās). Taču te liels akmens lietotāju dārziņā - nav vieglāk vienkārši uzrakstīt autoram nekā 5x autoru noķengāt komentāros? Es, piemēram, rakstu autoram pa tiešo šādos gadījumos.
+9 [+] [-]
Tik diemžēl, pamatlietā - sporta ziņās, nekas nav uzlabots. Tik vien ka autors pašapapmierinājies.
+1 [+] [-]
[+] [-]
+5 [+] [-]
+4 [+] [-]
Ja kādam valodniekam pēkšņi nāk apskaidrība par kādu lietu būtību mūsu valodā, tad tas nebūt nenozīmē, ka visiem tas akli būtu jāmetās izpildīt.
+3 [+] [-]
cik analitisku rakstu Tu sajos ziemassvetkos redzeji par futbolu? cik analitisku rakstu ir pedeja menesa laika sportacentra par futbolu? hokejs bija tikai piemers, tikpat labi teniss vai kaut vai dambrete. ne par sporta veidu stasts.
Pie kam ja Suveizda ir futbola specialists, kadel no pedejiem 10 rakstiem par futbolu ir 1? kadel interviju var sarunat ar valodnieku, bet nevar ar kadu futbola cilveku? un es te nerunaju par pasaule atzitiem tiesam slaveniem cilvekiem, pat ar vietejiem praktiski nav. Iet vala federacijas sekretara velesanas, bet neviens pat nav pacenties patiesam izlasit un izanalizet kandidatu programmas? skaidrs, ka objektivitate izpaliks, bet nav ari vajadziga. Novickis vienu programmu, Suveizda otru un taisa diskusiju dueli. Bet tam vajag darbu, interesi un nedaudz intelektu. + pie sada raksta nebus 500 komentaru par patiksanu vai nepatiksanu. un Ego jau ar tads raksts neglasta, jo nevar visiem iemest seja cik pareizi es visu daru bet jus mulki..
sanak tada pilniga puskoka leksana. Amatierisks diletantisms kura rezultats ir ari sis raksts. Ja ne puisela cienigs personisks aizvainojums, tad sada raksta sporta centra nekad nebutu. tiesi ta pat ka nav bijis pedejos n gadus (un visi lieliski izdzivoja).
+2 [+] [-]
Vai Tu mazliet jau neesi uzņēmis par augstu savu lidojumu?
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
un ko ta jūs klauni aizsākāt ķēmot uzvārdus tik pāris gadus atpakaļ?
+4 [+] [-]
1. Tā kā klientam vienmēr taisnība, tad uztaisi pie šī raksta vel balsošanas iespējas, kā labāk rakstīt tos uzvārdus - orģinālvalodā, izrunā tā kā visi viņus pazīst vai pēc kaut kādiem valodas likumiem.
2. Rastiet kā gribat, bet blakus iekavās ieliekat orģinālvalodā, lai es zinu, ka raksts ir par maniem bērnības elkiem kā, piemēram, Forsbergs un Alfredsons, nevis kaut kādi Fošberjšoni.
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
Un otrais vēl vairāk parāda lasītāja stulbumu. Nesaproti, par ko raksts? Dikti gribas gūglēt papildu informāciju?
+2 [+] [-]
+11 [+] [-]
Sruvezdeina ir tik ļoti principiāls, ka vairāk pievērš uzmanības citu cilvēku vārdu kropļošanai nekā teksta kvalitātei.
Es ierosinu pielikt pie raksta iespēju novērtēt rakstu, tā kvalitāti un jēgu, ar vienkāršiem + vai -, tad arī sportacentrs redzēs ko cilvēki grib lasīt, kā un kādu autoru.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Man (un noteikti daudziem citiem) būtībā ir pilnīgi vienalga kā Suveizda vai kāds cits pēc savas patikas šeit loka uzvārdus un analizē pēc kuras teorijas un valodas, kas te ir jāloka. Man svarīgi ir , lai es tekstā saprotu, par kuru sportistu tiek rakstīts.
Kāpēc man jātērē papildu laiks, lai, piemēram, čekotu Real Madrid baskeka komandas sastāvu un saprastu, kas tas īsti šis tekstā minētais "Ļuļs" vai "Jujs" (droši atceros, ka vismaz 2 šādas versijas ir bijušas)? Ja savādāk autors nespēj cienīt savu lasītāju, tad vismaz varētu prasties iekavās rakstīt uzvārdu oriģinālā un, principā, problēma ir atrisināta.
+1 [+] [-]
Un pat nelasa komentārus!
Viņš ir Putins kuram ir tikai taisnība un visi pārējie muļķi!
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
+7 [+] [-]
Pirms 7 vai vairāk gadiem nobeidzās komentāru counteri un nu katrs lietotājs PRINCIPIĀLI neatstāj komentārus!
Tehniski visus es te varētu nosaukt par kr0pļIem un sazin vel ko - bet es taču principiāli neatstāju komentārus!
Portāls nav ticis uzlabots kaut kādus arī nu jau 7-8 gadus
Ko tas liecina?
Nevienam nekas neinteresē šeit!
Portāls ir tikai naudas avots no reklāmām un patiesībā nekas īpašs!
Nav pat SC pienācīgs ofiss! Autori raksta no mājas datoriem un šo portālu vēl nominē kā gada labāko sporta portālu
+5 [+] [-]
Snobs pēc dzīves un izskata tas Suveizda
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Sudveizda konkrēti brauc auzās. Portālam jāpiedāvā saprotams saturs, nevis jāmētājas ar debilībām un jācenšas pāraudzināt lasītāju.
+5 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
Katrs piedzimst kāds nu viņš ir! Labs vai nu .... ne tik labs!
Bet problēma šeit ir tā ka Suveizda un citi autori ir pilnīgākiem amatieri!
Katrs dara pa savam un nav nekādas vienotības un savstarpējās ķīmijas!
Viņi nopelna uz mums un vēl pamanās ieskaidrot ka PĀRDEVĒJAM ir taisnība nevis PIRCĒJAM!
Skumji!
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Kādēļ lai pēkšņi Autori paklausītu savus pircējus ?
Šeit tas nenotiks!
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
Turklāt visi zinām, cik nepatīkami ir dzirdēt mūsu sportistu vārdu kropļošanu, kad, nezinot, kā tie jāizrunā, tos visādi loka ārzemnieki. Visu cieņu SC, ka cenšas tādas lažas nepielaist. Tāpēc apbrīnoju to stulbumu, ka čalim, kurš šo turēšanos pie orğināla sauc par ņirgāšanos, lai gan notiek tieši pretējais, dabū daudz plusu. Uzreiz ir skaidrs vidējā komentētāja IQ.
+5 [+] [-]
Latvietis tipiskais ir ietiepīgs āzis. Google, Opel, BMW, IBM, Nokia - gribēja ienākt Latvijā ar ražošanu. Vietējie pagasti neatļāva. Kas tur tagad valda - tukšums un nolemtība.
Ar uzvārdiem tāpat - latvietis staigās dumjšs (jo Lāšons ir tikai Latvijā), taču mācēs izrunāt visu pareizi. To, ka Seterberijs ir Zetterberg viņam būs jāizlasa zvaigznēs, vai jāizlūdzas SC dieviem.
Baļķis acī ir abās pusēs - gan autoriem, gan lietotājiem. Taču, kā jau minēju, latvietis ir ietiepīgs un nekas nemainīsies. Parasti gan saka - gudrais piekāpjas. Es, piemēram, esmu piekāpies un arvien vairāk lasu citus forumus par sportu
+1 [+] [-]
=====
Visi zinām? Tiešām? Kur tad SC autori bija ar savām zināšanām kad Čehijas hokejists no Michael Jordan pārvērtās par Maiklu Džordanu??
+2 [+] [-]
=====
Visi zinām? Tiešām? Kur tad SC autori bija ar savām zināšanām kad Čehijas hokejists no Michael Jordan pārvērtās par Maiklu Džordanu??
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Kur tad Suveizda bija pirms 7gadiem kads pats rakstīja LARSONS, nevis Lāšons?
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
Tulkojis Juris Kronbergs.
Bļāviens, dzejnieks, tulkotājs Kronbergs, kurš dzīvojis ZVIEDRIJĀ, sanāk stulbāks par Suveizdu???!!!!
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Un arī otrādi- tie komentētāji, kas atbalsta Suveizdu, pārsvarā raksta pareizu un inteliģentu valodu.
Viela pārdomām...
Varbūt, pirms lamājat Agri par Šupeizdu utml, ir laiks beidzot aiziet uz to skolu un negulēt tur? Ja man piederētu kāds uzņēmums, es automātiski izviestu ārā CV, kur cilvēks būtu uzrakstījis ''nēsmu'' vtml.
Analfabēti nav vajadzīgi nevienam un reti kāds ciena tādus (varbūt tikai ''savējie'').
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
1) uzvārdus NETULKO, lol
2) uzvārdi jāraksta angliski (???)
3) ad hominem 'uzbrauciens' autoram,izņirgājot uzvārdu un nolamājot
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
+2 [+] [-]
Vai tad katra raksta galvenā daļa nav pats raksts? Tad tos ar vajag uzlabot, nevis audzina't komentāru lasītājus
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Yuka- par kàdu intelektualitāti liecina tas, ka šie valodnieki un portāla autori iesaistās diskusijās tikai ar tiem, kuri lamājas vai brutāli kļūdas, nevis ar tiem, kuri gramatiski pareizi, ar pieturzīmēm un garumzīmēm (atceries, ka neprivātos datoros uz savu roku nekadus apostrofus instalēt nedrīkst). Neērtie jautājumi apzināti tiek ignorēti.
+4 [+] [-]
Vai Tev kāds ir aizliedzis runāt,kā Tu raksti,-pareizi? Šķiet, ka nav to aizliedzis darīt, tad tikai uz priekšu.
Tikai nevajag ar savu ''taisnību'' te mēģināt sevi ļoti izcelt uz kopējā fona.
Cirvis patiesībā esi Tu, jo savādāk zinātu, ka starp valodniekiem ļoti bieži dažādos semināros un konferencēs notiek pat ļoti asas diskusijas kā tad pareizi jālieto dažādi vārdi,tai starpā personvārdi, latviešu valodā. Vienota viedokļa nav un ,,visticamāk, arī nekad nebūs.
Ja Suveizda r izdomājis, ka viņa gara darbs ir absolūtākā un neapstrīdamākā patiesība, tad atļaušos par viņu pasmieties. Lai viņš šo palagu nolasa kādā valodnieku un filologu konferencē. Tad es gribētu redzē ko viņam nāktos dzirdēt. Nevajag īpašu gudrību to ielikt sporta portālā, kura lietotājiem pa lielam pie kājas pareizi vai nepareizi tiek lietoti personvārdi.
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+4 [+] [-]
Viņam vajadzēja iet strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir ļoti būtiska šī ''pareizās'' izrunas veidošana, un nevis censties te kačāt savu taisnību sporta portālā.
Personiski es, kamēr neredzēšu kaut kādu visaptverošu kampaņu, jeb kā to nosaukt, par visu ko Suveizda mums te cenšas uzspiest, tikmēr es lietošu tādu valodu kādu man mācīja skolā un kādu lietoja mani vecāki.
+3 [+] [-]
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Kuri ir tie neērtie jautājumi? Par iekavām? Nu parādiet kādu portālu, kur kaut kas tāds tiktu piekopts
Par apostrofiem neizteikšos- dīvains arguments, ņemot vērā, ka tie, kas pareizi liek pieturzīmes, vienmēr lieto arī garumzīmes. Un otrādi- ja nav garumzīmju, tad pārsvarā arī komatus nejēdz salikt, lai var normāli izlasīt. Sagadīšanās? Nedomāju vis.
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
P.s. Nē, man kauns tikai Tavā vietā, ka argumentu sāc ar "Stulbs esi?"
-3 [+] [-]
Un piekrīti arī tam, ka "neviens nav aizliedzis runāt/rakstīt pareizi", kad vesela kaudze tieši to cenšas te apkarot? Ok...
+7 [+] [-]
+6 [+] [-]
Tomēr stāsts nav par to.
Stāsts ir par lūk ko.
Piedod, bet man ir jautājums. Kur tad ir tā PAREIZA latviešu valodas lietošana masu mēdijos? Ja es visos citos sporta portālos (ja vien ziņa nav copy/paste no SC) lasu-zviedru hokejists Larsons izdarījis to un to-tad kur ir šī visaptverošā PAREIZĀS valodas lietošana, lai es parasts mirstīgais saprastu, ka es to lietoju NEPAREIZI? Šādas masveida PAREIZĀS valodas lietošanas nav, un kad tādas būs nepateiks neviens.
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Raksts ir bakalaura darbs lingvistikā
[+] [-]
Vienmēr paliek arguments- nepatīk- ej uz delfiem.
Ja Tev joprojām nepielec, kas ir domāts ar Lāšoniem, tad man Tevis žēl. Daudz laika nākas pavadīt google laikam. Ja spītīgi gribi, lai sc izdabā retardiem, tad man Tevis žēl vēl vairāk.
+4 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
nu tas tā - lai putrai piešautu sāli
-3 [+] [-]
+3 [+] [-]
Personiski es uzskatu, ka daudzi jau te raksta, tad vienīgais ko šī portāla veidotāji varēja izdarīt lietas labā....rakstīt personvārdus pēc savas sapratnes, bet klāt iekavās ielikt oriģinālvalodā. Tā dara daudzos pasaules medijos, un tas nav nekas jauns. Pārējais jau pašu lasītāju rokās atbilstoši viņu valodas prasmēm.
Tad Suveizdam nevajadzēs rakstīt garus palagus, kuri īstenībā nevienam neinteresē, jo valodu lieto pēc personiskās dzīves pieredzes.
[+] [-]
+2 [+] [-]
Kurš te ir tas experts? Patiesībā es savu viedokli jau uzrakstīju vienā citā komentārā, un tāpēc neatkārtošos.
Nezinu ko raksta autors ar šo savu garadarbu gribēja panākt. Komentāru rakstītāji savā starpā pastrīdēsies, bet nekas radikāli nemainīsies.
Kā autors tika apsmiets, tā arī turpmāk tiks apsmiets, jo viņš galīgi nevietā izlēma pierādīt savu taisnību.
[+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
Šveišda veltījis 6 nedēļas brīvā laika visam sviestainajam rakstam???
Tas visu pasaka!
[+] [-]
Paņem Juri Kronbergu, kurš ir ZVIEDRIJĀ dzimis rakstnieks un tulks, un paskaties, ko viņš ir tulkojis. Desmitiem autoru, bet Lāšonu tur nav. Nulle! Arī sliņķis, ko?? Slinkāks par Suveizdu
+4 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
Vienīgi pareizi būtu Kārlsons, nevis Karlsons.
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Nav brīnums, ka paši valodnieki strīdas, jo konkrēta robeža jau īsti nepastāv par to ''pēc iespējas tuvāk''. Daudz vārdus ar ''RJ'' grūti iedomāties latviešu valodā, jo nudien burtu salikums grūti izrunājams.
-1 [+] [-]
[+] [-]
Tas nu būtu punkts uz i...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+5 [+] [-]
Ar visām tām spāņu un horvātu valodām- pilnīgi vienalga, kā rakstīs, tā uztveršu, bet ar zviedru valodu ir viens, bet liels āķis- latviešiem puse tautas ir ar uzvārdiem, kas beidzas ar ''sons'' vai ''bergs''. Un te arī tas murgs (murjs) sākas.
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
p.s. pie rakstiem par sportu man praktiski visi lietotāji ir slēpti un neredzu komentārus. šajā rakstā otrādi, troļļu praktiski nav...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+5 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
P.s. lielàkos rupekļus arī te bija patīkami paignorēt
[+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Bet šis raksts tikai parāda, cik daudziem riebjas sportacentra maniere manipulēt ar uzvārdiem, bet vienīgais autora secinājums bija uzrakstīt milzīgu rakstu, no kura jēgas nekādas.
Cerams, secinājumi tiks izdarīti - nav vajadzīgi precīzi latviuskojumi, bet gan saprotami latviskojumi; nav vajadzīgi gari fililoģijas konspekti, bet gan saturīgi raksti par sportu (netikai sportacentra iecienītais sausas statistikas apraksts); un rakstot rakstus vismaz vienu reizi tos pārlasīt, lai nav pilns ar debilam kļūdām, kā piemēram, Pujacu 99-tajā draftēja Bostonas "Celtics".
+2 [+] [-]
Ko nozīmē vārds vienkāršāk valodas izmantošanā??? Un kādas pūles cilvēkam papildus jāpieliek rakstot vārdu Karlsons vietā Kašons?
Speciāli parunāju ar savu meitu filologu 4. kursa studenti LiepU par šo tēmu. Viņa tikai pasmaidīja, un teica, ka šis cilvēks (domāts šī raksta autors) ir atradis vietu kur censties pierādīt savu ilūziju par pareizu valodas lietošanu.
Patiesībā ar valodas izmantošanu viss ne tuvu nesot tik vienkārši, jo mūsu valodā tik strauji notiekot dažādas pārmaiņas (arī ne pozitīvas), jo nāk iekšā tik daudz dažādu atzinumu no dažādiem valodnieku ''grupējumiem'', ka neviens vairs neņemoties apgalvot kā būtu pareizāk tā jālieto. Un uz kaut cik nopietnām pārmaiņai jebkurā valodā nereti ir nepieciešams 100+gadi.
+2 [+] [-]
Un mūsu valodas puritāņi, kuri šos likumus izdomā ir jau cits klaunādes stāsts.
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
Mēģināšu formulēt. Ok, pieņemsim, kaut kādā konkrētā komandā spēlē tāds Lāšons (Larsson). Klubus viņš nemaina un arī klubs nepērk nevienu citu spēlētāju ar ne tikai līdzīgu uzvārdu, bet pat nevienu tādu, kuram burtu skaits būtu līdzīgs un uz "L" burtu uzvārds nesāktos (kaut zināmos gadījumos arī tas var radīt neērtības, kā jau pieminētais Hedīra vai Khedira gadījums). Šādā gadījumā, tiešām, pat vislielākajam tupakam pēc pāris izglītojošiem rakstiem "pareizajā valodā" būs skaids, kas tad tas par Lāšonu mums ir.
Bet, ja nu notiek valodniecisks negadījums un uzrodas tajā klubā, teiksim kādi 4 jauni spēlētāji: Laason, Lashon, Lasshon Larshon vai vells zin vēl kāds variants. Un kā lai tagad atšķir, kurš te būs kurš. Fak, es netaisos studēt tos palagus es likumiem par valodu, es vnk vēlos skaidri lasīt sporta ziņas. Saprotami. Nepārprotami. Bez papildu infas meklēšanas vikipēdijā.
Diemžēl, izskatās, ka Suveizda un SC to man nav gatavi piedāvāt šo prieku, bet vēlās man kaut ko pierādīt. Man to nevajag. Bet vienam otram būtu jāpadomā, vai pareizi ir izvēlēta sava profesija. Jebkurā normālā privātā uzņēmumā, ja kāds klientu apkalpošanas klerks visu laiku klientiem centos ieskaidrot, kādi viņi ir muļķi, tas ilgi šādi neturpinātos.
+4 [+] [-]
Zetterberg målskytt när Detroit vann borta |...
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
Vai tik nebūsi domājis- jebkuras valodas tulkojumu uz angļu? Kaut gan nav skaidrs- nafig būtu jāiepin kādas trešās puses tulkojumu procesā..
Un šaubos, vai tiešām Tev tik ļoti būs vajadzīgi raksti- ''Vārtus guva Lāšons(Larsson) no Foršberja (Forsberg) piespēles''. Nu neticu, ka kāds ir tik neaptēsts, ka šādu variantu uzskata par vislabāko
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
Man pa lielam ir vienalga- es saprotu gan Hazardus, gan Azārus, un man ar to pietiek. Jo tāpat nav tādas vienīgās īstās patiesības.
Kapēc liela daļa cepās pie katra raksta par Lāšoniem vai Larsoniem, man nav īsti skaidrs.
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Teorētiskā līmenī jau ļoti gudri visu pastāstīji un tā it kā vajadzētu būt, bet praksē tā vienkārši nav. Un pat ja būtu- pie vienādi rakstāmu uzvārdu lietošanas parasti pieraksta klāt vārdu vai vārda pirmo burtu.
H.Sedins, D.Sedins...viss skaidrs...
-1 [+] [-]
Taču turpmāk, ja parādās kàds visnotaļ jauns un mulsinošs uzvārds, nu ieleikam tās iekaviņas sākumā, kamēr lasītāji aprod. Ko likt iekavās? Vārdu, ar kuru starptautiski šis cilvēks tiek atpazīts, jo galvenais mērķis taču tam visam ir, lai cilvēks saprastu, viņam nerastos lieki jautājumi un pie vajadzības varētu atrast papildus info par šo cilvēku. Mēs taču neesam mašīnas, kurām ir saprogrammētas darbības, ieslēdzam cilvecīgo faktoru un panākam pretī. Tie, kuri lamāsies, tie lamāsies šā vai tā, bet nevajag visus oponentus tādiem pielīdzināt.
-2 [+] [-]
Daži iepūš, daži izlasa un ņem vērā.
No sīkumiem dažkārt veidojas lielums un pat niecīga banāna miza var nogalināt Osamu, kas ASV neizdevās dekādes.
-1 [+] [-]
[+] [-]
Bet varbūt tieši tāpēc es arī attiecīgo ziņu atveru un lasu, lai uzzinātu ko jaunu par mazāk populāru notikumu, nevis širpotrebu ar NBA vai EPL rezultātu atreferējumu.
Un tie pirmie burti tikpat neko nedos- jo Sedinu gadījumā mēs zinam, ka viņi tādi 2 ir un vārdus zinam. Par mazpazīstamu tas nedos neko. Būs, piemēram, vārds Khenrik vai Chris, ko, dabīgi, šeit rakstīs ar pavisam citu burtu sākumā.
-1 [+] [-]
Lielakie strīdi jau ir tieši par to, ka daudzi pieraduši jau dekādes pie vienas izrunas. Arī es atsakos piemēram Dirku Kujtu saukt par Kautu.
Bet nu ar jaunajām zvaignēm tad jā- jau no sākuma noskaidrot, kā būtu vispareizāk, un lai lasītājiem nebūtu jāguglējas, var arī pāris menešus palikt iekavās anglisko rakstību vtml.
+3 [+] [-]
Bet vispār tavs ekstremālais piemērs atgādina to demagoģiju, ko izmanto žurnālisti dažādu pasūtītu nelietību attaisnošanai. Piemēram, ja tev būtu jāraksta reportāža par Ķelnes izvarošanām, tu noteikti pievienotu bildi ar arābu bērnu un jautātu, vai mēs tiešām drīkstam neuzņemt šos nekaitīgos bēgļus.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Piemēram franču uzvārdiem absolūti neviens neklūp virsū- Lemieux- Lemjē, Giroud- Žirū un visiem viss it kā skaidrs, bet zviedrus nez kapēc ''iepūš''
[+] [-]
[+] [-]
Nu neesmu redzējis nevienu diskusiju par šo gadījumu. Kapēc?...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Palikšu pie sava,būs Larsons un nevis na... kaut kads lasons ejiet šo māciet skolā ja labpatīk sporta portāla šādi raksti nav jāraksta.
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Teorētiski taisnība IR sc autoriem. Savukārt praktiski lielā daļā gadījumu ērtāk ir lietot angliskās perversijas. Bet te jau viens komentētājs diezgan trāpīgi noraksturoja, ko nozīmē ''ērtāk'' šajā gadījumā
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Savukārt, no savas puses "paiet pretī lasītājam" Suveizda un co. nav gatavi it ne solīti.
Tāds savdabīgs stāsts par karali un s.du SC gaumē.
[+] [-]
+1 [+] [-]
otra (bet ne pēdējā) līdzīga neizpratne un nepieciešamība meklēt oriģinālo vārdu bija tad, kad Suveizdas rakstos zviedrs Viktor Stalberg pārstāja būt par Stālbergu un tapa- Stolberjs.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Piemērs- spoki.lv pārliecinoši lielākā daļa lieto ''nēsmu'', ''nēsu'', ''neēsu'' utt. Vai būtu loģiski no portāla puses iet kaut niecīgāko soli pretī un arī sākt lietot šādus vārdus? Manuprāt nē..
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
taču šādu -izskaidrojošu un argumentējošu rakstu vajadzēja publicēt vēl pirms tā, kad Suveizda u.c. Sportacentra autori sāka skandināvu personvārdu ūberpareizo latviskošanu.
Tad vrb nebūtu tāda portāla lietotāju pretreakcija "tūkstoš un viena" komentāra veidā, un būtu ietaupījies ļooooti daudz laika- gan lietotājiem, gan pašiem autoriem, kuriem būtu vairāk laika saturīgāku un kvalitatīvāku rakstu veidošanai.
-1 [+] [-]
[+] [-]
kaut gan pēdējo 5-6 gadu laikā man ir zināms viens otrs gadījums, kad SC štata autors komentē arī no cita profila.
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
"lielākajam sporta portālam" vajadzētu koncentrēties uz sporta ziņu kvalitāti, nevis gorīties gar kaut kādiem sūda zviedru uzvārdiem, kas nebūt nav šī portāla lielāka bēda.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Es tik neesmu pārliecināts- ko dos kvalitāte, ja uzrakstot pagarāku rakstu, cilvēki sāk komentēt ''kāds to vispār izlasīja līdz beigām?''
Esam mēs twitter laikmetā un reti kurš grib veltīt 5min viena raksta izlasīšanai. Skumji, bet tā nu tas ir.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+5 [+] [-]
Ņemsim par piemēru kaut vai tos pašus Karlsonus, Larsonus, Forsbergus un visus citus "sonus" un "bergus", kas nāk no Skandināvijas valstīm. Sitiet mani nost, bet es nespēju saprast kāpēc, piemēram, lietuvieši gluži labi dzīvo un pavisam mierīgi slaveno zviedru futbolistu sauc pavisam vienkārši - Henrikas Larsonas, tieši tāpat kā latvietis Ronalds Pētersons viņiem ir Ronaldas Petersonas. A.Lindgrēnas grāmatas nosaukums ir Mažiulis ir Karlsonas, bet leģendāros zviedru hokejistu viņi sauc Henrikas Forsbergas un Henrikas Zetterbergas, bet mēs par katru cenu cenšamies sev sarežģīt dzīvi.
Protams, ka norvēģu profesors ar lielu prieku mums izklāstīs kā katru uzvārdu pareizi izrunā norvēģu valodā, bet vai tāpēvc mums tam ir akli jāseko, ja tas, kas no tā visa sanāk, piedodiet, bet skan vienkārši pretīgi un nelatviski.
Un kā mēs sauksim kādu hipotētisku zviedru Lāšonu, ja viņš sadomās apprecēt latviešu meiteni un gribēs kļūt par Latvijas pilsoni? PMLP viņam ātri izskaidros, ka viņš ir Larsons un punkts.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Abrags rakstīja:
Piekrītu, bet šī ir lieta, par kuru krievu u.c. valstu klubiem esam vienojušies portāla iekšienē - rakstīt starptautiskos, nevis pēc izrunas atveidotos nosaukumus. Nesaku, ka tā ir pareizi, bet turpināsim tā darīt.
Bet šajā jautājumā ieņemta strikta poza, kurā akcents uz vienīgo pareizo taisnību, pārējos principā kā te tika minēts padarot par "auniem"
Un To dara samērē viduvējus rakstus cepošs autorelis.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Un kāpec par krievu klubiem šos noteikumus var neievērot? Ir konsekvence?
Bet labi, lai jau paliek, lai raksta kā grib, tik kvalitātes akcenti nu pavisam nav īstie, iespringtu uz ziņu kvalitāti. Ja svarīgāk ir tizli raksti bet ar pareizi izrunājamiem uzvārdiem, tad lai viš tā i!
+1 [+] [-]
-4 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Pirms 50 gadiem tas varbūt nebija diži aktuāls, jo starpvalstu informācijas apmaiņa bija minimāla.
Tagad jebkurš var uzzināt par jebkuru.
Ja es skatos piemēram futbola tiešraidi sopcastā un dzirdu Žirū- es uzreiz saprotu, par ko ir runa. Ja sc rakstītu pēc rakstības un visi lietotu kaut kādu Giroksu, es ne velna nesaprastu kas notiek.
Tapēc arī vairāk vai mazāk visas valodas personu vietniekvārdus cenšas atainot pēc izrunas oriģinālvalodā, lai jebkurā valstī skatoties jebkuras valsts pārraidi, būtu vismaz aptuveni skaidrs, par ko vispār ir stāsts.
Nu NAV tā, kā daži te raksta, ka valodniekiem pietrūka darāmā- VISAM ir savs iemesls.
[+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
???
Lāršon, Tu skani nelatviski, būsi Bērziņš
+2 [+] [-]
Ļoti pārspīlēti, bet uzskatāmi parādīta sc komentētāju nostāja.
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Par cilvecīgo faktoru policijas darbà uzreiz nāk prātā stāsts, kur tēvs savu dēlu, kurš cieš milzīgas vēdera sāpes, ved uz slimnīcu un policists aptur par ātruma pārkāpumu, tur gandrīz pusstundu uz ceļa kamēr iziet visu parbaudīšanas un soda izrakstīšanas procesu, ignorējot bērna raudas un tēva lūgumus nogādās bērnu slimnīcā, jo redz likums neļauj soda kvīti izrakstīt citur, kā nozieguma vietā..
[+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Kurš šajā video saklausīs Seterberju saņems Šnobeļa prēmiju
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Apsveicu- labākā aizsardzība ir pretuzbrukums, kā mēdz teikt. Nudien izdevās novirzīties no tēmas.
[+] [-]
šī raksta tēma ir pavisam cita. kā es būtu apmeti kažoku?
[+] [-]
+3 [+] [-]
Piemēram, Teterin Ivan, nu, kā tad krievi to izrunā? Ķeķerin Ivan. Tezikov Aleksei- Ķezikof Aļeksej. Denezhkin Alexander- Ģeņeškin Aļeksandr. Nu, gribētos tad tādus tos uzvārdus redzēt.
Vai varbūt absolūtās gaismas un pareizības pasaulē attiecībā uz krievu valodu ir izņēmums? Ja tā, tad kāpēc?
[+] [-]
[+] [-]
ķēmīgi? tad mans draugs JĒran(s) Ēkrūts ir jāpasludina par ķēmu. ah, ja vajag, tad vajag, eh
[+] [-]
Bet ja par lietu turpinām. Par franču, turku vai piem. rumāņu valodām es nestrīdos, tur tiešām pats velns var kaklu nolauzt un reizēm nesaprast, kā tad īsti ir pareizi saukt vienu vai otru sportistu.
Taču Tavs apgalvojums par saprašanu pēc izrunas, īpaši starptautiskā līmenī, kur nospiedošā pārsvarā būs angļu valodā runāts, nekādi neiztur kritiku, ja runājam par skandināvu uzvārdiem t.i. visiem -soniem (ak jā, pareizi taču ir šōns) un -bergiem (berjiem).
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Šeit var redzēt pat tos, kas nav gadus komentējuši!
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Es absolūti nestrīdos par faktu, ka Zviedrijā uzvārdu Larsson izrunā kā Lāšons vai Zetterberg kā Seterberjs.
Es vēlos pateikt, ka uzskatu par krietni pārspīlētu, censties izmainīt tādu uzvārdu rakstību un izrunu, kurus daudzus gadus esam lietojuši un kuri ir latviešu valodā jau iesakņojušies t.i. kļuvuši par izplatītiem latviešu uzvardiem. Manuprāt Larsons , lai kādas tautības viņš nebūtu - latvietis, zviedrs, krievs vai ķīnietis, latviešu valodā tomēr ir un paliek Larsons.
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
Nez, varbūt mūsu spēkos būtu ieaudzināt arī NBA pasauli pareizi izrunāt Porziņģa uzvārdu akcentējot tieši šo skaņu - ņģ, savādāk kaut kā pliki skan - Porzingis, kropļoti pa lielam.
Tas pats par Rastorgujevu. Eurosport krievu komentators spītīgi viņu sauc bez s, nupat arī kaut kādam skatītājam nolasīja aplamu teoriju par s burta likšanu galotnē tik ļoti krieviski skanošajam uzvārdam.
-3 [+] [-]
-1 [+] [-]
No tāda viedokļa jau it kā varētu atveidot pēc angļu rakstības, kas gan būtu totāla perversija.
Pašam nākas dažkārt vērot tiešraides citās valodās, kad nojūdzās sopcasts (bieži pat nezinu kādās) un paldies Dievam saprotu vismaz spēlētāju vārdus (tāda jau ir tā likuma doma).
Bet nu tas būtu mazliet stulbi no tāda viedokļa, ka angļu valoda kā tāda ir ļoti skopa ar burtu un skaņu skaitu, tapēc arī viņi vienkārši nespēj atveidot daudzus citvalstu uzvārdus (paši esam līdzi jutuši Dogovinam utml), tapēc atveidot angļu rakstību būtu atveidot slikti atveidotus vārdus jau pašā saknē.
-1 [+] [-]
Līdzīgi kā mēs nelietojam ikdienā daudzus vācu burtus un nesāksim runāt par ķīniešiem.
-1 [+] [-]
[+] [-]
Bet no otras puses mēs, latvieši, tomēr esam ārkārtīgi centīgi un talantīgi, jo spējam jebkuras citas valodas personvārdu pareizās izrunas apgūt un ieviest lietošanā savā ikdienas saziņā. Jautājums tikai, vai šī problēma ir visu to lielo moku un karsto strīdu vērta
-3 [+] [-]
[ˈhɛnrɪk ˈlɑːʂɔn]
[+] [-]
P.s. ceru, ka ar tevi nekad nebūs nekādas darīšanas jākārto reālajā dzīvē, varu tikai iedomāties "cilvēcīgo pretīmnākšanu", ja kko nezinātu.
-1 [+] [-]
Atveido pareizi latviski vācu ich?...nesanāks.
Mums ir daudz līdzskaņu, kas ļauj atveidot samērā precīzi.
Tiem pašiem angļiem tādu nav- jau rakstīju par to tikko. Ne jau valstīs vai viņu lielumā ir problēma, bet gan alfabētā.
[+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
P.s. nedaudz komiski, ka filologs, kas jauc komatus ar pēdiņàm man aizrāda, ka ne tā esmu vārdu uzrakstijusi (dažkārt būs garais/īsais burts ne tur, jo rakstu no telefona, ātrumā te bieži kļūdas ieviešas, lai arī censos tekstu pàrlasīt un palabot)
[+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
Par Suveizdas kungu nezinu, bet es tas nebūšu kaut vai dēļ aizņemtības. Pensijas vecumā gan neatteiktos no šādas nodarbošanās. Žēl, ka mūsu pensionāriem nav tik labas iemaņas darbā ar datoru, jo viņiem tas varētu būt lielisks laika kavēklis.
Ja tā padomā, tad vienīgais variants, kuru es patiešām atbalstītu un kurš būtu kompromisa variants, ir atsauces veida norāde uz konkrētā personvārda oriģinālo variantu. Tas nepiesārņotu rakstu un tā būtu milzīga pretimnākšana mazāk zinošajiem lasītājiem.
-3 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
Suveizdam uzreiz būs jāpadod uz izeju no žurnālistikas. Šādu kaunu viņš pilnīgi noteikti nespēs pārdzīvot.
[+] [-]
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
-3 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tie zinātnieki un valodnieki ir vienkārši cilvēki. Kuri savācās un lemj. Pareizi vai šķērsām. Kā nu gadās.
Tas ir tāpat kā ar ceļa zīmi ielas malā- šodien stāv ierobežojums 30 kmh un taisna gabala- visi vālē ātrāk, jo situācija to ļauj, bet daži burta kalpi velkās un sauc pārējos par noziedzniekiem. Rīt prātīgāks lēmējs uzliks zīmi, ka var braukt 70kmh, un burta kalpiem būs mute ciet.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ok, pieņemu Lāšonu, Petešoni ja jau tā gribat.
1. Noskaidrojiet mātes valodu, kāda tautība pasē rakstīta, nevis lietojat angļu surogātu.
2. Ja vienu vienas tautības pārstāvi rakstat viņu valodas pareizajā izrunā, tad neignorējiet citus tās tautības pārstāvjus un nerakstiet burtiski. Esiet konsekventi.
3. Paredzu, ka viss paliks pa vecam un žurnālistiem būs savi, tikai viņiem zināmi nosacījumi vārdu atveidē.
4. Mums no seniem laikiem ir latviskotas versijas dažādu tautu internacionāliem vārdiem. Kapēc viņas nelietojat sportistiem.
Kurš no jums ņems un apšaubīs, ka nav jāraksta princese Diāna, bet ir jāraksta princese Daijana? Tā taču angliski izrunā vai ne?
Ceru, ka autors izlasīs un atbildēs.
-2 [+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+4 [+] [-]
-4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
bez piemēra es nesaprotu
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Nākamais - nedomāju, ka vēl kas šobrīd briestu
+2 [+] [-]
Manam opim kā reizi bija Džordans un Larsons. Kāpēc viņam nekonsekventi tagad jālasa Džordans un Lāšons?
[+] [-]
Cilvēki labāk dzīvos vai būs ieguvuši ko jaunu?
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Tagad mums Brisele grūž virsū bēgļus. Pret tautas vairuma gribu. Ir variants pacelt rociņas un galu galā pakāst valsti. Bet ir arī varants pretoties, kā nu var un tas arī tiek darīts.
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Ja tu esi profesionālis, nav jānolaižas līdz amatieru līmenim tikai tāpēc, ka tādas ir pieprasījums. Reizēm ir jāpaliek profesionālim, lai celtu kopējo līmeni.
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Bet vislabāk sportistu vārdus un uzvārdus angliski rakstīt nevis tulkot latviešu valoda es tā uzskatu!
[+] [-]
Laikam arīl šitam pasākumam sakne jāmeklē latviešu pakalpīgajā raksturā- ka tik kaut kur kādam pielīst un izdabāt ar pareizāku izrunu. Tajā pašā laikā visas citas tautas par to nebūt neuztraucas, a mums ir jāpielien.
[+] [-]
-1 [+] [-]
Izskatās, ka gada populārākais raksts ir tieši šis un te daudzi raksta, ka nelasa, es domāju, ka tāpat kā es, daudzi ir visu izlasījuši no A līdz Z
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
jā, šons. rs veido šons. atšķirībā no karlson, kas sanāk kārlson-s
[+] [-]
Uz angļu valodas standartiem tomēr vajadzētu balstīties, ja izejam sporta pasaulē ārpus LV. Latviešu valoda, lai paliek Latvijai. Veltīgi mēs (valodnieki) to sarežģījam.
[+] [-]
-1 [+] [-]
Tas, ka amerikāņi, pateicoties savam skopajam alfabētam, spiesti maukt uz buj-duj, nav mūsu problēma. Un ja kādai tautai par to nospļauties, tad šī tauta ir nožēlojama (vismaz manās acīs). Tāpat kā tie, kas saka ''rakstīšu Larsons un iepūtiet man''.
Mazāk bojevikus vajag skatīties, kur ļaunie pofigistiskie tēli vienmēr ir tie stilīgie un krutie, savukār labie tādi nūģi vien tiek attēloti. Tieksme peldēt pret straumi nekas apsveicams nav un nevajag domāt, ka pareiza rakstība ir kaut kāda pakalpiņu būšana- tā ir valodas cienīšana.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Vismaz ne tie, kuri nodarbojas ar ierēkšanu.
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Tad, kad Latvija varēs piedāvāt sporta sektorā tikpat lielu iespēju- skatīties sporta pārraides latviski, cik šobrīd ir pieejams angliski- tad mēs pie šīs sarunas varēsim atgriezties.
[+] [-]
es cerēju, ka šī būs jēdzīga diskusija
[+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
Ar labu nakti.
[+] [-]
Is-land = jo īs ir ledus
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
vai zviedrus uztrauc, kā okeānieši saka - gan jau ne
[+] [-]
[+] [-]
Es gan pats ik pa laikam pagrēkoju un iešauju pa angļu vārdam vai frāzei rakstībā/runā, jo esmu angļu valodas fans, bet tas nenozīmē, ka latviešu valoda būtu jāpārveido pēc iespējas līdzīgāka angļu valodai (tajā skaitā uzvārdiem).
Un kad Latvijā būs ntās pārraides latviski, tad tieši otrādi- tas būs brīdis, kad varēsim uzvārdus rakstīt un runāt kā vien vēlamies. (Tāds brīdis gan nekad nepienāks, bet tas jau cits stāsts)
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Notīri kedas ubag un beidz spamot.
[+] [-]
Kaut gan nē, vēl jau ir RIO
-1 [+] [-]
[+] [-]
Daudziem sāpīga tēma!
[+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Un, labi, reabilitēsim arī pašus žurnālistus. Ne viņi vainīgi pie šādiem likumiem.
Visupirms, par dažām lietām, kuras lasīju komentāros:
1) Lietotājs Machimol atkal spiež iekšā izglītotības līmeni tur, kur nevajadzētu. Redziet, cilvēka izglītotības līmenis nenozīmē to, ka, jo augstāka izglītība, jo vairāk jāsarežģī tā nozare, tā sfēra, pie kuras darbojies. Tāpat, augsts izglītotības līmenis (nešaubos, ka Machimol tāds arī ir) nenozīmē, ka ir apzināti jārunā tā, lai neviens cits Tevi nesaprastu. Tas arī nenozīmē, ka visur ir jābaksta iekšā savs viedoklis kā vienīgais pareizais pilnīgi VISĀS nozarēs (piemēram, teikt, ka redz uzņēmumiem jādara šitā un tā, ekonomika strādā šitā un tā, nemaz īsti nezinot kā veidojas IKP, kas ir loģistika un fiksi meklējot augšā wikipedia, kad es viņam IKP vietā nosaukšu tādu abreviatūru kā NKP
Tas ir tāpat kā daudzi saka "Latvijā mazas algas, nekā te laba nav", tajā pat laikā nesaprotot, no kā veidojas vidējā alga konkrētā valstī - no darba efektivitātes un produkta pievienotās vērtības (nevis PVN, bet produkta pievienotās vērtības). UN TIKAI. Jo tālāko tirgus pieaugumu, inflāciju un atgriezenisko saikni pie tās pašas algas palielinājuma sniegs tikai un vienīgi minētā efektivitātes un pievienotās vērtības celšana. Ja uzņēmumā ir 30 darbinieki, kuri katrs pāris stundas no darba dienas pavada Facebook un TVNET, pa visiem kopā, pieņemsim, ražo kaut kādu produktu, kuru sūta uz ASV konteinerā, kurā šīs produkcijas vērtība ir ekvivalenta tādam pašam konteineram, pilnam ar banāniem, nu tad nebūs tā alga nekāda labā.
Bet... izņemot ārā šo manu spamu... to, ko vēlos pateikt... ir tieši jāskaidro, nevis jāpasaka "Jūs visi neizglītoti, mēs tie gudrie un ejiet visi dēt..."
Tad mēs paliekam tādi paši, kā šī brīža politiskā elite, kurai ilgs mūžs vairs nav. "Konsolidējam to un šito, jo tā, respektīvi, vajag un viss"
+3 [+] [-]
Žurnālists Egils Zariņš, raidījumā viesojoties, zelta frāzi izteica:
nebūs identisks citāts, bet aptuveni "ir jau mums tā politika un valsts pārvalde viens liels purvs, bet... arī rietumeiropā jau tā bija. Vienīgi, viņi to purvu bagarēja jau 100 vai 200 gadus, kamēr mēs to esam varējuši darīt tikai aptuveni gadus 20".
Pilnīga taisnība. 100% mans viedoklis.
Bet... ar šādu viedokli, ka viss nāks ar laiku, nevajag iekrist pašapmierinātībā
Atgriežoties pie tēmas:
1) žurnālisti šajā portālā - visu cieņu, dara to, ko valodnieki izdomājuši. Patiesībā, šis pat ir visai izcils tāds... likumpaklausības piemērs?!? Likums tāds ir. Tieši tāds un ne savādāks. Mēs to izpildām, lai arī kāds nebūtu sabiedrības vairākuma viedoklis. Visu cieņu.
Taču...
2) šādu valodas likumu esamība ir nekas cits, kā šī minētā purva paplašināšana, nevis bagarēšana . Pat šādā, šķietami nenozīmīgā jomā. Ir pieņemti likumi, kuri tikai sarežģī dzīvi konkrētās valsts pilsoņiem. Šāda, dzīves sarežģīšana, ir nepieļaujama, aizbildinoties ar to, ka mēs nu esam valodnieki, šādi esam izdomājuši un tā Jums visiem tagad būs jādara. Ir vieglāki veidi, kā atainot latviešu valodā ārvalstu personu uzvārdus. Bet šobrīd, sistēma ir tāda, kas, bieži vien, lai šos uzvārdus atainotu pareizi, prasa grāmatu pirkšanu, pētīšanu, lasīšanu. Ja šī uzvārdu atainošana kādā nozarē būs vitāli svarīga? Ko tad? Kā nodrošināsim efektivitāti, ja lielu daļu no laika, kuru varētu veltīt nopietnu problēmu risināšanai, iztērēsim tam, lai uzvārdu atainotu pareizi???
Protams, tā ir tāda absurda situācija, ka kāds par tādu lietu kā uzvārdu atveidošanu tā nopietni uztrauksies. Tādēļ, paņemsim no cita skatu punkta.
Valdība izdomā, ka tai nepatīk tas, ka uzņēmumu darbība patiesībā ir visai nepārskatāma un uz gada pārskatu iesniegšanu grāmatveži vienkārši visu sataisa tā, lai labi izskatītos.
Tiek pieņemts likums, ka tagad viss... būs jāiesniedz ikmēneša pārskati. Visiem uzņēmumiem. Nu tad... piekritīsiet, šeit rastos jautājums, kam tas viss ir vajadzīgs, vai ne???
Mēs, bieži, turpinām pieņemt noteikumus, kas visu tikai paildzina. Savukārt, jo vairāk laika jāpatērē visu operāciju veikšanai, jo zemāka efektivitāte.
Arī es esmu izglītots tāpat kā Machimol
Man nav pieņemama situācija, kurā cilvēks, kurš zin vairāk par otru cilvēku, šim cilvēkam pasaka "ej dēt, Tu esi neizglītots", nevis atrod veidu šīs situācijas atrisināšanai. Šāda situācija ir komunikācijas problēma, kurā pie vainas jau ir tieši tā izglītotā puse, nevis tā neizglītotākā puse.
Tā tas ir uzņēmējdarbībā, komunicējot ar savu personālu.
Tā tam jābūt politikā, komunicējot ar vēlētājiem. Nu nav tas normāli, ka pirmsvēlēšanu debatēs premjera amata kandidāts runā par konsolidācijām, IKP un budžeta pieaugumiem, efektivitātes celšanām utt, ja viņa galvenais elektorāts bieži vien ir pensionāre, kura, šo visu skatoties, nobola acis, nesaprazdama, kāpēc viņai kaut ko tādu borē, nevis stāsta vai un par cik viņai pensiju cels un vai zāles palīdzēs kompensēt
Un tad ir iznākums (par kuru runā daudzi eksperti politoloģijā)... galarezultātā, tiek novēlēts par skaistām sejām un cepurēm, ne jau par politiskajām idejām
+6 [+] [-]
Tā ir atbildība, nevis privilēģija
Tas, acīmredzot, būs tad galvenais, kas daudziem nav skaidrs.
Nevis... "Cūkām pērles nevajag bērt"
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Piemēram par to ''katra sekunde dārga''- nu jā- tā it kā ir, bet ja veiktu aptauju, kur un kā tiek pavadīts vidējā lietotāja laiks, tad esmu diezgan pārliecināts, ka pameklēt kādu informāciju guglē būtu tomēr vērtīgak, nekā ''šārot'' kārtējos video fb vtml. Un nav jau tā, ka tas prasītu milzu laiku. Es piemēram pēdējo reizi ar to saskāros, kad man viens lietotājs piesauca Divalu- nezināju, kas tas par fruktu, bet man prasīja mazāk par minūti, lai noskaidrotu, ka tiek runāts par Dybala.
Un šeit pat vispār nebūtu jāpiesauc (ne)izglītotība, bet drīzāk vēlme jeb noraidoša attieksme apgūt un pieņemt kaut ko jaunu. Jo galu galā- nevienam taču neprasa lielas pūles Larsona vietā uzrakstīt Lāršons.
Es esmu liels to cilvēku nīdējs, kas saka ''man po- darīšu, kā gribu'' un speciāli darīs kā pieraduši, pat zinot, ka tā ir nepareizi. Piemēram futbola Modrītim esmu jau vairākas reizes ieminējies, ka nav tāda vārda kā ''vaidzētu''. Nu tiešām tik grūti uzrakstīt ''vaJAdzētu''? Bet nē- speciāli turpinās rakstīt anomālijas. Šādi ''bezpriģeli'' ir jāizskauž, nevis jānāk pretī. Nepiekrīti?
+1 [+] [-]
Ja kas, norvēģi savu galvaspilsētu izrunā Ušļu. Sāksim teikt un rakstīt tāpat, lai neviens nesaprot?
-4 [+] [-]
Henrik Zetterberg izruna: Kā izrunāt Henrik...
+5 [+] [-]
Atkārtoju vakardien uzdoto. Intelektuāļi, varat izpausties. Žurnālisti nespēj atbildēt:
Kurš no jums ņems un apšaubīs, ka nav jāraksta princese Diāna, bet ir jāraksta princese Daijana? Tā taču angliski izrunā, vai ne?
Nezinu no galvas visu zviedru princešu vārdus, bet 100., ka viņu vārdus izrunā vienādi visā pasaulē.
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Jā- arī es esmu pieradis pie Raikonena, Forsberga utml, bet tapēc jau neiešu katrā rakstā cepties un izsmiet autorus, ja tie uzrakstījuši citādāk.
-1 [+] [-]
-3 [+] [-]
-2 [+] [-]
Es uzskatu, ka uzvārda poļu izcelsme būtu jāņem vērā. No tā arī dilemma.
-4 [+] [-]
Agris ar šo rakstu jau arī "atspēries" skaidroja publikai to, kāpēc viņš dara pareizi, jo ievēro vispārpieņemtos principus.
Bet publika turpina neiedziļināties un noriet. No publikas reakcijas jau arī pretreakcija par izglītotību utt.
-2 [+] [-]
Nu kas traucē kaut drusku viņiem ievērot šādu pieklājību.
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
Un tagad veel maaciisiet Agri, kaa peec visa taa vinjam bija jaaizturas
Vienreiz pietiek aukleeties
-1 [+] [-]
1. paturi savu gudrību pie sevis
- Jā, es jau skatos, ka tu savu pie sevis neturi.
2. ja grib kropļot cilvēku uzvārdus, tad to lai dara liekot iekavās pēc cilvēka oriģinālā esošā vārda.
- Nekādas kropļošanas nav. Viss ir pareizi. Beidziet tēlot grūtgalvīšus, pieaugušam cilvēkam nevajadzētu būt problēmām saprast. Ja ir, tad tas ir secinājums par personas intelektu un nebūt ne glaimojošs. Ko tikai apstiprina tāda komunikācija kā tavā iepriekšējā komentārā.
3. patiesība par šo vārdu kropļošanu slēpjas tikai izrunā, tā redz ir izdomājuši kaut kādi tupi valodnieki, kam nav ne mazākā pamata. Izruna un rakstība ir divas dažādas lietas!
- Nu ja. Visu, kas nav saprotams, ir izdomājuši kaut kādi dumiķi. Es brīnos, kā tu vispār jebkad būsi spējīgs iemācīties kādu svešvalodu. Tur taču izruna un rakstība atšķirsies. Laikam jau nesanāks.
4. Un tādēļ vienmēr ir jāliek klāt cilvēka vārds oriģinālvalodā! Tikai pilnīgi mudaki var domāt savādāk.
- Dzelžaina argumentācija, ko neteiksi, it sevišķi pēdējais teikums.
-1 [+] [-]
[+] [-]
Personvārdi jālatvisko, īpašvārdu atveidē...
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Publika vienmer ta slikta, redz, nesaprot neko, pienemt neko nevelas...
Vai pats nejuti elitarismu un snobismu visa taja, Mesijas sindromu?
Agrim bija jaizturas vienkarsi = jamet pie malas blenosanas ar atveidi, pie kuras nepieturas neviens cits portals, pie kuras nepieturas pat gramatu tulkotaji un rakstnieki! Un mes seit runajam par sporta portalu! Sporta!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]