"Skonto" stadiona liktenis: sfēras profesionāļu prognozes

„Skonto” stadions - soli pa solim…

Nedaudz vairāk kā 8000 vietu ietilpīgais „Skonto” stadions tika atklāts 2000. gadā. Pārsvarā izmantots futbola spēļu rīkošanai, taču uzņēmis arī dažādus kultūras pasākumus – te uzstājušies “Metallica”, “Depeche Mode”, “Aerosmith”, Džo Kokers un citas pasaules zvaigznes, arī pašmāju zvaigznes “Prāta vētra” un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku koncertuzveduma dalībnieki. Blakus stadionam esošajā “Skonto” hallē 2006. gadā risinājās pasaules čempionāts hokejā.

Ilgstošu kredītsaistību nepildīšanas dēļ 2011. gadā objektu pārņēma lielākais nodrošinātais kreditors - "Reverta", kuras darbība ir vērsta uz kādreiz izsniegto kredītu atgūšanu un atmaksāšanu valstij. Atbalstot sportu, „Reverta” noslēdza vienošanos par stadiona izmantošanu futbola spēlēm turpmāko divu gadu laikā, proti, līdz 2013. gadam. Nu šis termiņš beidzies.

Guntis Indriksons un Andris Ārgalis „Skonto” stadiona atklāšanā.

Desmit dienas pēc Latvijas un Slovākijas valstsvienību spēles izsolē nonāks četri zemesgabali, starp kuriem arī tas, uz kura atrodas daudzfunkcionāla sporta halle, stadions un noliktava. Šī zemesgabala platība ir 34 906 kvadrātmetri, bet kopējais īpašuma sastāvs – četri zemesgabali ar kopējo platību gandrīz 46 tūkstoši kvadrātmetru.

Nekustamā īpašuma nosacītā cena izsolē ir 12,5 miljoni eiro, izsoles augšupejošais solis – 100 tūkstoši eiro. Saskaņā ar Rīgas pilsētas teritorijas plānojumu, īpašums atrodas daļēji jauktās apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, kur primārā izmantošana ir daudzdzīvokļu māju, komerciāla rakstura objektu un tirdzniecības un pakalpojumu objektu būvniecība. Šajā teritorijā paredzēta perimetrālā apbūve, maksimālais atļautais stāvu skaits - 16 stāvi. Īpašums nodrošināts ar visām nepieciešamajām pilsētas komunikācijām. Tieši šis fakts padara šo īpašumu tik interesantu potenciālajiem tā jaunajiem īpašniekiem, kuru skaits šobrīd esot visai liels.

„Esam pateicīgi AS „Reverta” par atsaucību un konstruktīvo sadarbību. Zinot esošo situāciju ar stadiona apsaimniekošanu, „Reverta” darīja visu iespējamo, lai šī Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra mājas spēles Latvijas izlase aizvadītu Skonto stadionā,” šī gada septembra vidū teica Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis. Vai jau 2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklu mūsu izlase aizvadīs kur citur? „Šobrīd LFF apzināto stadionu sarakstā ir iekļauti Daugavas stadions un Krišjāņa Barona ielas jaunā stadiona projekts, Rīgā. Apzināto stadionu sarakstā iekļauti arī Daugavas stadions Liepājā, Zemgales Olimpiskā sporta centra stadions Jelgavā, Jūrmalas pilsētas stadions Slokā un Ventspils Olimpiskā sporta centra stadions. Minētajos stadionos nepieciešams veikt dažāda apjoma infrastruktūras uzlabojumu darbus gan laika, gan finanšu resursu ziņā, lai nākotnē varētu aizvadīt Latvijas nacionālās futbola izlases spēles,” par alternatīvām „Skonto” stadionam informēja Mežeckis.

Eksperti vērtē un prognozē

Kas notiks ar augstākminēto īpašumu? Kāds būs tālākais „Skonto” stadiona liktenis? Kur turpmāk spēles aizvadīs Latvijas nacionālā futbola izlase? Kas notiks ar zemes gabaliem, ja tie 25. oktobrī tiešām nonāks kāda jauna īpašnieka īpašumā? Visi šie jautājumi šobrīd tiek cilāti sporta draugu vidū, tāpēc lūkojām meklēt atbildes uz dažiem no tiem.

Portāla Sportacentrs.com aptaujātie nekustamo īpašumu eksperti uzskata, ka šī zeme tās potenciālos īpašniekus interesē ne jau futbola stadiona vai halles kontekstā, bet lai gūtu peļņu. Prognozes, pēc cik ilga laika stadions varētu tikt nojaukts ir visdažādākās, taču tas noteikti notiks, uzskata eksperti.

Nekustamo īpašumu kompānijas „Arco Real Estate” valdes loceklis Māris Laukalējs apstiprināja visiem zināmo faktu, ka daudzdzīvokļu mājas ir tas segments, kas Rīgas centrā šobrīd ir ļoti pieprasīts. „Skaidrs, ka šis ir ļoti interesants īpašums tā atrašanās vietas ziņā, taču es nespēju iedomāties tādu investoru, kurš būtu gatavs uzreiz apgūt visu šo teritoriju. Paredzu, ka sākumā tiks apbūvēti zemes gabali, kas ģeogrāfiski atrodas tuvāk Valdemāra ielai. Tie nav apbūvēti, tāpēc paredzu, ka tuvākā gada laikā apbūve sāksies tieši tur. Projektu izstrādei un celtniecībai ir nepieciešams diezgan ievērojams laiks, arī šis nav mazsvarīgs faktors. Teikt, ka stadions tuvāko mēnešu laikā tiks nojaukts, būtu pārsteidzīgi, taču pavērsieni var būt visdažādākie,” saka nekustamo īpašumu eksperts.

Tikmēr nekustamo īpašumu kompānijas „Balsts” valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš prognozē, ka šī teritorija varētu tikt apbūvēta tuvāko desmit gadu laikā. „Šis ir unikāls zemes gabals tā sauktajā klusajā centrā. Nekur pasaulē sporta būves šādās vietās neatrodas, izņēmums varētu būt kāds vēsturisks stadions vai sporta halle. Šādām sporta būvēm ir jāatrodas ārpus pilsētas centra, ne tās pašā sirdī, kā tas šobrīd ir ar „Skonto” halli un stadionu. Arī citās Baltijas valstu galvaspilsētās Tallinā un Viļņā šādu brīvu zemes gabalu ir ļoti maz. Jā, Viļņā, iespējams, kas tāds vēl ir atrodams, Tallinā – nē. Paredzu, ka tuvāko desmit gadu laikā šajā kvartālā varētu slieties jauktā tipa apbūves ēkas – dzīvojamās mājas, izklaides centri, tirdzniecības un atpūtas kompleksi,” prognozē Zariņš. „Jāsaprot, ka sporta būves šādās vietās nedod nepieciešamo labumu galvaspilsētas iedzīvotājiem,” piebilst eksperts.

Kompānijas „Latio” komercīpašumu tirdzniecības daļas vadītājs Jānis Šīns pauda viedoklis, ka interese par šo zemi varētu būt vēl lielāka, ja uz tās neatrastos stadions. „Šīs sports būves ir nopietns apgrūtinājums, jo jaunajam zemes īpašniekam tuvākajos gados pilsētas iedzīvotājiem nāksies izskaidrot, kāpēc pilsētai tiek atņemts vienīgais prasībām atbilstošais futbola stadions. Ja stadiona uz šīs zemes nebūtu, tad izsolē gribētāju uz šo īpašumu noteikti būtu vairāk. Neesmu informēts, cik dalībnieku ir pieteikušies uz šo izsoli, bet, ja nebūtu stadiona, tad pilnīgi droši to būtu vairāk par trim,” uzskata Šīns. „Pilnīgi droši paredzu, ka tuvāko pāris gadu laikā šajā vieta stadiona vairs nebūs. Izsoles sākuma cena nav ne liela, ne maza, tā ir atbilstoša šī īpašuma vērtībai,” pauž Šīns piebilstot, ka 4,6 hektārus zemes apbūvēt momentā nav iespējams, taču atpelnīt ieguldījumu var gan uz šīs zemes ceļot daudzdzīvokļu mājas, gan izklaides kompleksus, tirdzniecības centru vai arī biroju telpas.

Izsolē nonākušie zemes gabali.

Kas tālāk?

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē tagadējā futbola stadiona vietā sliesies kas pilnīgi cits. Par termiņiem, kad tas notiks, atbildes skan izvairīgi, taču pārliecības par LFF vadības neoficiāli pausto pārliecību, ka vismaz pāris gadus bumbu vēl būs, kur spēlēt, trūkst – pārāk daudz pazīmju, kas liecina par nepatīkamākiem scenārijiem. Ieguldot īpašuma iegādē lielu naudu, nākamais īpašnieks nekavēsies strādāt pie tā, lai investīcijas sāktu atpelnīt, un ne jau ar futbola stadionu tas paveicams... Izsoles jautājums ir valstiski svarīgs, un „Reverta” šobrīd veic sev uzticētos uzdevumus atgūt valsts naudu, taču, kurš domās par futbola un sporta nākotni? Guntis Indriksons ilgu laiku nodarbojies ar sporta mecenātismu (dara to arī šobrīd), taču katram skaidrs, ka tas nenotiks mūžīgi, un šis aizdomīgi izskatās pēc ceļa gala. Iespējams, dzīvojamo māju kvartāli tuvāko gadu laikā augs arī citos Latvijas sportam svarīgās teritorijās – dzirdētas runas, ka jau pavisam drīz futbolisti var palikt arī bez Ķeizarmeža futbola treniņu lakumiem. Bet tur savu meistarību slīpē ne tikai mūsu profesionālās klubu komandas un nacionālās izlases, bet arī amatieri, jaunieši, bērni…

Izsoles noteikumi: reverta.lv