Facebook
GoogleSurkis: ""Shakhtar" Miļevski gribēja par 8 miljoniem"
@EdmundsN
Piedāvājam Kijevas "Dynamo" prezidenta Igora Surkis interviju ukraiņu izdevumam "Gazeta po kijevski". Surkis ļoti atklāti stāsta par "Dynamo" budžetu, problēmām, transfēru aizkulisēm, spēlētāju "zvaigžņu" slimību un citām lietām.
Jau teicu treneriem un spēlētājiem – laiks reabilitēties skatītāju priekšā. Jābūt pašatdevei, kā lūk Ukrainas izlases spēlētājiem tikko. Pašatdevi jāsareizina ar meistarību, kas “Dynamo” nav mazāka kā pretiniekiem, un būs rezultāts.
Kā jūs personiski pārdzīvojat zaudējumus?
Kad zaudējām Ukrainas čempionātu (bijām vadībā 2:0, bet ielaidām divus vārtus), pēc tam arī izšķirošo spēli Krivi Rogā... Toreiz, godīgi sakot divas dienas pārdzīvoju. Savukārt zaudējumus “Steaua” un “Real” joprojām nevaru aizmirst. Esmu izaudzis īstās “Dynamo” tradīcijās – no sešu gadu vecuma uz stadionu staigāju... Nevaru vienkārši nolaist rokas. Nedrīkstējām apstāties pēc tam, kad bijām iekļuvuši Čempionu līgā, bet daudzi spēlētāji nodomāja citādi...
“Dynamo” komandā par to nesoda?
Par zaudējumu “Real” nevar sodīt, jo viņi gribēja uzvarēt, tas bija redzams. Domāju, nenostrādāja taktika – nedrīkstēja pret “Real” spēlēt ar vienu balsta pussargu. Lūk, Ukrainas izlase pret Itāliju nospēlēja ļoti gudri. Domāju, daudzi ir izdarījuši secinājumus pēc zaudējuma Madridē, un to parādīs mačs ar “Lyon”. Ja nē – secinājumus nāksies izdarīt man... Lai gan nedrīkst izdarīt secinājumus emociju iespaidā.
Kāpēc tad 90-to gadu beigās atkāpāties no principa veidot komandu no ukraiņu spēlētājiem? Veiksmīga komanda bija...
Toreizējās komandas spēlētāji savu ceļu uzsāka vēl bijušajā Padomju Savienībā. Savukārt jaunā paaudze tobrīd vēl nebija izaugusi – klubs tikai pamazām stājās uz savām kājām: treniņbāze, piemēram, bija tādā stāvoklī, ka uz tualeti bija jāiet ārā uz ielu un jāstāv rindā... Tikai tagad parādās jaunā paaudze – Mandzjuks, Ribka, Oļeiņiks, Lisenko. Ja viņi būs gatavi kaut ko ziedot karjeras labā, nevis staigās uz bāriem un diskotēkām, tad viņiem būs nākotne.
Labi, ir mums jaunā paaudze. Kur tad slēpjas problēma?
Leģionāri vismaz atstrādā savu naudu, bet ar mūsējiem dažkārt ir grūtāk, kā ar ārzemniekiem. Tas pats Alijevs uzskata sevi par zvaigzni, neko labu vēl neizdarot komandai. Tā ir pazudinoša psiholoģija.
No kurienes tā rodas?
Mentalitāte tāda... Mašīna ir, dzīvoklis ir – viss, neko vairs nevajag. Lai gan pelna viņi desmitkārt mazāk nekā pamatsastāva spēlētāji.
Jau vairāk nekā piecus gadus “Dynamo” pamatsastāvā stabili nespēlē neviens pašu audzēknis...
Jā, problēma ir milzīga. Šobrīd gribam vismaz vienu pieklājīga līmeņa spēlētāju gadā izaudzināt. Pagaidām neizdodas. Esmu pamanījis, ka bērnu istabās karājas “Liverpool”, “Milan” spēlētāju plakāti... Bērniem jāsapņo spēlēt komandā, kurā izaug! Kaut gan nešaubos par cilvēkiem, kas strādā mūsu futbola skolā – Rudakovs, Šepeļs. Treneri brauc uz “Milan”, “Ajax” mācīties, kā tur ar bērniem strādā.
Un tomēr – “Dynamo” neapmierina jaunatne, kas nesen ieguva Eiropas sudrabu.. Tas pats Romančuks, kuru jau uz Ukrainas izlasi izsauc, atdots uz īri Kijevas “Arsenal”. Un tādu nav mazums...
Mēs Romančuku ziemā ņemsim atpakaļ. Viņš ir ieguvis pietiekamu spēļu praksi. Par to vienojāmies jau mēnesi, pirms viņu izsauca uz izlasi. Un tad lai konkurē ar Nesmačniju, el Kadduri.
Kaut kāda dīvaina paralēle sanāk – tos pašus septiņus gadus, kopš nav vietējo talantu, nav arī panākumu Čempionu līgā – ceturtdaļfinālu, pusfinālu...
Piedalīšanās Čempionu līgā jau ir panākums. Gribat, lai uzvaram Čempionu līgā? Pagaidām to paveikt ir sarežģīti. Pašreizējā komandā nav tādu spēlētāju kā Ševčenko un tāda trenera kā Lobanovskis vispār vairs nekad nebūs...
Vai tad tas nav menedžmenta “efektivitātes” rādītājs? Vai tiešām tai pašā otrajā līgā, kur atrada Gusevu, , vairs nav tik talantīgu spēlētāju, kuri dažreiz ir labāki par leģionāriem?
Laikam ir. Mēs meklējam, lai gan ne vienmēr efektīvi. Tas pats Kučers, kurš iesita Skotijai – tā ir mūsu nolaidība, ka viņš tagad ir “Shakhtar”. Mūsu menedžments – Sabo, Burjaks, Koteļņikovs, Biba, Terleckis, Kosovskis, Sučkovs – ir cilvēki, kas savu dzīvi veltījuši futbolam. Kā es varu šaubīties viņu profesionālismā?
Vai tad galvenais nav rezultāts, nevis tas, kurš tur strādā?
Jā, pareizi. Ja saskaita naudu, kas iztērēta leģionāriem, rodas jautājums – kāpēc par šo naudu nenopirkt vienu spēlētāju, bet līderi, zvaigzni? Piekrītu. Bet! Zvaigznes uz šejieni nebrauks – tāds ir mūsu futbola, čempionāta līmenis. “Shakhtar”, tāds, piemēram, ir brazīlietis Elano – viņš tagad ir uzspēlējis Brazīlijas izlasē un viss, jau grib mainīt klubu, viņš pats to atzīst, un neviens viņu šeit nenoturēs...
Tomēr pa šiem pēdējiem gadiem neviens “Dynamo” spēlētājs nav pārgājis uz pazīstamu klubu. Tas neko neliecina par viņu līmeni?
Bet kā viņi var augt, ja spēlē čempionātā ar komandām, kas sabrūk pēc pirmajiem ielaistajiem vārtiem? Pagājušajā gadā es Hicfeldam un le Guēnam sūtīju kasetes – viņi nesaprata, kāpēc “Dynamo” ar tādu spēlētāju sastāvu zaudēja “Thun” [pagājušās sezonas Čempionu līgas otrajā kvalifikācijas kārtā – autora piez.]. Citiem vārdiem, mums ir pietiekami daudz augstas klases spēlētāju. Šajā vasarā, piemēram, “Bordeaux” lika priekšā ļoti nopietnu priekšlikumu saistībā ar Rinkonu. Taču mēs neatdevām. Savulaik Gavrančiču gribēja “Fiorentina”. Šodien, ja būs piedāvājumi, esmu gatavs viņu atdot, jo uz viņa vietu ir ne mazums spēlētāju. Savukārt savējos turēsim visiem spēkiem. Miļevski, lūk, “Shakhtar” gribēja par astoņiem miljoniem, dolāru – solīds priekšlikums. Arī ārzemju klubi par viņu interesējās, bet mēs nepiekritām.
Bet vai ir vērts noturēt spēlētājus, ja viņi paši grib doties prom? Motivācija taču pazūd...
Nē, ja līdz kaut kam tādam arī aiziet, tad spēlētāji aiziet paši. – pieprasa, piemēram, tādas lietas, kas nav atbilstošas viņu spējām. Tā bija ar Leko – un viņš aizgāja uz “Monaco”. Taču kaut kā nedzirdu par viņu jūsmojam tagad. Savukārt Klebers deg nepacietībā pagarināt līgumu, Jussufu gribēja “Tottenham Hotspur”, bet viņš nolēma jaunu līgumu ar “Dynamo”. El Kadduri arī gribēja daudzas komandas, bet viņš palika. Sabličs bija brīvais aģents – kas traucēja viņam aiziet?
Vai tiesa, ka lielākā daļa “Dynamo” leģionāru pelna vairāk nekā mūsējie?
Nav taisnība. Algas ir aptuveni vienādas visiem pamatsastāva spēlētājiem. Ja arī ir atšķirība, tad ne desmitos tūkstošu.
Jūs sakāt – vājš čempionāts. Cik ilgi tas vēl tāds būs?
Kad klubiem būs attiecīgs un caurspīdīgs finansējums.
No kurienes tam parādīties?
Ziniet, šodien Tarutu, Jaroslavski par nabadzīgiem ļaudīm nenosauksi... Futbols jāmīl vairāk par naudu...
Bet varbūt labāk samazināt komandu skaitu Ukrainas čempionātā?
Es – par. Līdz kādiem astoņiem klubiem: “Dynamo”, “Shakhtar”, “Dnipro”, “Karpaty”, “Metalurg” (D), “Chernomorec”, “Metalist”, vēl kāds. Četur apļus spēlēt – lūk, jums arī lēciens uz priekšu.
Bet tai pat laikā – “mazā” futbola kritums reģionos...
Kāpēc? Lai aug, dara visu, lai tiktu elites līgā.
Jūs stādāt augstākos mērķus. Bet vai “Dynamo” 30 miljonu dolāru budžets priekš tā nav par mazu?
Katru gadu kluba budžets pieaug. Tas, protams, atkarīgs no pirkumiem – lūk, Korrea nopirkām par pieciem miljoniem eiro. Budžeta kopsumma svārstās 30-40 miljonu dolāru robežās, atkarībā no tā, vai piedalāmies Čempionu līgā. Bet ja vajag vairāk – mēs tērējam.
Pēc mūsu ziņām klubs vienā gadā nopelna tikai 20%. Tai pašā Krievijā līdz 50% aiziet...
Es sapņotu par 30% atmaksāšanos. Tomēr, kamēr uz pilnu jaudu nestrādās televīzija, nekas nebūs. Bet, piemēram, “1+1” [telekanāls Ukrainā – autora piez.] nez kāpēc izpērk tiesības rādīt Ukrainas Superkausu, bet čempionātu rādīt negrib... Krievijā no nākamā gada par tiesībām rādīt spēles klubiem atkarībā no ieņemtās vietas kopā samaksās 25 miljonus dolāru. Mums par to pašu maksā “kapeikas”. “Dynamo” par veselu gadu saņēma, pat smieklīgi teikt, 100 tūkstošus dolāru. Tāpēc ienāku pamatavots ir Čempionu līga.
Izgāšanās Čempionu līgas startā nav kļuvis par iemeslu pārskatīt pieeju. Kas tagad par to var kļūt?
Par to domāju katru dienu... Atsevišķus cilvēkus, iespējams, jāmaina. Bet viņi ir “ķeksīši”. Mehānismu, tas ir menedžmentu, es mainīt negrasos.
Izmantotie resursi:
www.dynamomania.com
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Gjeniaala fraaze
[+] [-]
-Nedrīkstējām apstāties pēc tam, kad bijām iekļuvuši Čempionu līgā, bet daudzi spēlētāji nodomāja citādi...
-Domāju, daudzi ir izdarījuši secinājumus pēc zaudējuma Madridē, un to parādīs mačs ar “Lyon”. Ja nē – secinājumus nāksies izdarīt man...-Tikai tagad parādās jaunā paaudze – Mandzjuks, Ribka, Oļeiņiks, Lisenko. Ja viņi būs gatavi kaut ko ziedot karjeras labā, nevis staigās uz bāriem un diskotēkām, tad viņiem būs nākotne.
-Alijevs uzskata sevi par zvaigzni, neko labu vēl neizdarot komandai. Tā ir pazudinoša psiholoģija. Mentalitāte tāda... Mašīna ir, dzīvoklis ir – viss, neko vairs nevajag. Lai gan pelna viņi desmitkārt mazāk nekā pamatsastāva spēlētāji.
-Esmu pamanījis, ka bērnu istabās karājas “Liverpool”, “Milan” spēlētāju plakāti... Bērniem jāsapņo spēlēt komandā, kurā izaug!-“Shakhtar”, tāds, piemēram, ir brazīlietis Elano – viņš tagad ir uzspēlējis Brazīlijas izlasē un viss, jau grib mainīt klubu, viņš pats to atzīst, un neviens viņu šeit nenoturēs...
-“Bordeaux” lika priekšā ļoti nopietnu priekšlikumu saistībā ar Rinkonu. Taču mēs neatdevām. Savulaik Gavrančiču gribēja “Fiorentina”. Šodien, ja būs piedāvājumi, esmu gatavs viņu atdot, jo uz viņa vietu ir ne mazums spēlētāju. Savukārt savējos turēsim visiem spēkiem. Miļevski, lūk, “Shakhtar” gribēja par astoņiem miljoniem, dolāru – solīds priekšlikums. Arī ārzemju klubi par viņu interesējās, bet mēs nepiekritām.
-Savukārt Klebers deg nepacietībā pagarināt līgumu, Jussufu gribēja “Tottenham Hotspur”, bet viņš nolēma jaunu līgumu ar “Dynamo”. El Kadduri arī gribēja daudzas komandas, bet viņš palika. Sabličs bija brīvais aģents – kas traucēja viņam aiziet?
-Bet varbūt labāk samazināt komandu skaitu Ukrainas čempionātā? Es – par. Līdz kādiem astoņiem klubiem.
-Budžeta kopsumma svārstās 30-40 miljonu dolāru robežās, atkarībā no tā, vai piedalāmies Čempionu līgā.
Tāpat daudz sanāca.
[+] [-]
[+] [-]