Kalašņikovs: ""1625 Liepāja" cīņā par pilsētas atbalstu zaudēja vienos vārtos"

"Nekas īpašs nav noticis. Daudzi no malas varbūt nezina, kāda ir īstā situācija. Mums futbola klubi pārsvarā sastāv no dažiem cilvēkiem – nav tā, kā rāda televizorā, ka Eiropā strādā daudz cilvēku un ir lielas darbinieku komandas. Pie mums tā nav," sacīja Dmitrijs Kalašņikovs.

"Agrāk klubā palīdzēja tāds cilvēks kā Janeks Kreitāls, kurš pats bija masieris, pats bija administrators u.tml. Tagad pēdējos gados – it sevišķi, kad Janeks jau bija aizgājis prom -, to pašu pildīju es. Sākot ar protokoliem un futbolistu pieteikšanu un beidzot ar taktiku. Bija arī cilvēki, kurus atradu un kuri palīdzēja tikai tāpēc, ka tur biju es. Tajā brīdī, kad aizgāju prom, viss arī beidzās. Vienkārši nebija cilvēku, kuri spētu to visu turpināt.

Bija dažādi piedāvājumi. Bija piedāvājumi Grobiņai, pilsētai, arī Mārim, taču skaidrs, ka šobrīd pilsētā ir viena lielā komanda, kurai tiek visas finanses u.t.t Futbolam kā tādam tas varbūt nemaz nav slikti, tas ir normāli. Taču, runājot konkrēti par klubu, kurā biju, tas bija neciešami – viennozīmīgi zaudējām vienos vārtos. Tāpēc no pilsētas nevarēja gaidīt nekādu palīdzību, jo viņi bija tikai priecīgi, ka viss tā notiek. Taču nevēlos nevienu aizvainot. Tālāk jau paši zināt, kā viss notiek. Kad runā, tas ir viens, bet darīt – pavisam kas cits. Kad runājām, piekrītu, ka komandai jābūt augstākā līmenī – pirmajā vietā, nevis ceturtajā -, taču līdz tam ir jātiek. Negribētu izcelt konkrēti sevi, taču tad, kad aizgāja cilvēks, kurš varēja darīt un stutēt komandu, vairs nebūs arī tās ceturtās vietas," Kalašņikovs turpināja.

"Grūti pateikt, vai būtu palicis, ja nebūtu "Jelgavas" piedāvājuma. Neskaidrība par nākamo sezonu ir katru gadu," sacīja Kalašņikovs. "Dzinulis bija tas, ka es gribēju un ka man vajadzēja, un apkārt tam arī salasīju gan kādus sponsorus, gan futbolistus u.t.t. Pirms tam arī nebija nekāda uzdevuma izcīnīt pirmo vai kādu citu vietu. Mums bija uzdevums sevi pierādīt. Visu cieņu "Preiļiem" un citām komandām, bet negribējām cīnīties par zemākām, bet gan augstākajām vietām. No tā arī izrietēja selekcijas darbs un viss pārējais, mēģināju pierunāt cilvēkus palīdzēt – vēlreiz viņiem paldies par to, jo man vienam būtu bijis ārkārtīgi grūti."

Jau starpsezonas sākumā klīda baumas, ka "1625 Liepāja" savu vietu 1. līgā varētu nodot kādai citai komandai – piemēram, "Babītei" vai "Skonto", ja Rīgas klubam tāda nepieciešamība būtu. Kalašņikovs šo informāciju apstiprināja, taču piebilda, ka viss bijis tikai runu līmenī. Vaicājot par komandas spēlētāju nākotni, Kalašņikovs atzina, ka lielākā daļa droši vien turpinās spēlēt tikai pilsētas čempionātā. "Vairākiem spēlētājiem gan mēģināju palīdzēt ar iekārtošanu citur. Tagad mēģinu palīdzēt centra aizsargam [Aleksandram] Gusevam, kurš ir jauns, vairākas sezonas jau nospēlējis un dzimis 1995. gadā.

Šeit, "Jelgavā", viņam diemžēl nav vietas, jo mums ir pieredzējusi komanda, kas gatavojas cīnīties par augstākajām vietām. Bijām vienojušies ar RFS, bet tad viņi pēkšņi ieguva vietu Virslīgā. Tagad ir variants ar "Babīti". Ļoti gribēju, lai turpina spēlēt arī Vugars Askerovs. Domāju, ka viņš mierīgi varētu spēlēt pat "Jelgavā", bet viņš jau ir pieaudzis cilvēks un pēc sezonas, kad vēl nezināju par savu nākotni, pieņēma lēmumu braukt jūrā, piestrādāt un tad, ja nu kas, atgriezties atpakaļ uz 1. līgas turnīru. Būtu zinājis, ka došos uz "Jelgavu", noteikti būtu viņu aicinājis, taču vilciens jau bija aizgājis."