Žigajevs par finanšu piesaisti klubu futbolā: “Uzņēmējam nav motivācijas atbalstīt”

Nauda Latvijas futbolā būs galvenais diskusiju temats septembra mēneša raidījumā "(Bez)maksas sports", kas pie saviem skatītājiem nonāks 17. septembra vakarā kanālā TV4, portālā Sportacentrs.com, kā arī visās populārākajās audio straumēšanas platformās.

Savus viedokļus raidījumā piedāvās vairāku Latvijas futbola klubu pārstāvji (Māris Verpakovskis (RFS), Dāvids Jansons ("Liepāja"), Verners Akimovs ("Tukums 2000/Telms"), kā arī Virslīgas vadītājs Maksims Krivuņecs.

Tāpat savu redzējumu par finansiālo situāciju 1. līgā sniedz "Leevon PPK" prezidents Jurijs Žigajevs. Par šo un citiem tematiem turpinājumā.

Kā izskatās šā brīža finansiālā situācija gan Virslīgā, gan Nākotnes jeb 1. līgā, ja salīdzinām ar pagātni?

Ir uzlabojusies finansiālā situācija. Virslīgā noteikti. Nākotnes līgā parādās jaunas komandas, kuras lielākoties atbalsta pašvaldības. Mārupe, Ogre... Es domāju, ka pēdējo 10 gadu laikā ir uzlabojusies tā kopējā situācija. Bet nav jēgas salīdzināt Virslīgu ar Nākotnes līgu, jo atšķirība ir pārāk liela.

Latvijas futbolā pēdējos gados, tiesa, citā kontekstā, popularitāti guvis termins “vektors”. Kāds tas šobrīd ir Latvijas klubu futbola finansiālajai situācijai?

Es domāju, ka uzlabojumi ir, bet, ņemot vērā to, kas notiek pasaulē, ir grūti ar finansēm. Ne tikai futbolā. Redzam, kas notiek hokejā un basketbolā. Manuprāt, Latvijā kopējā situācija nav tā labvēlīgākā finanšu piesaistei.

Tad tu teiktu, ka vektors ir lejupejošs?

Ar ko salīdzina? Ja ar laiku pirms 10 gadiem, tad noteikti ir gājis uz augšu. Bet, ja salīdzinām ar situāciju pirms dažiem gadiem, kad šķita, ka nu tik lieliem soļiem iesim uz priekšu, tad laikam stagnē. Bet tā tas ir visā pasaulē – uzņēmēji nogaida. Šobrīd grūti ar viņiem runāt.

Pirms 10 gadiem Guntis Indriksons teica, ka ieguldīšanās Virslīgā ir tāda bezjēdzīga naudas izmešana. Kā šāds apgalvojums izklausās mūsdienās?

Es domāju, ka Virslīgā joprojām ir lieli tēriņi. Futbols kopumā ir ļoti dārgs prieks. Paldies tiem uzņēmējiem, kuri iegulda naudu Virslīgā. Skaidrs, ja nebūtu tādu, fanātiķu kā “Riga FC”, RFS, “Liepājas”, “Valmieras”, “Audas” un vēl citu, kurus nenosaucu, tad arī futbolā būtu līdzīga situācija kā hokejā, kur ir četras komandas. Arī basketbolā līga ir kopā ar igauņiem. Virslīga ir tādā līmenī, jo futbolā ir tādi cilvēki, kuri ir gatavi ieguldīt. Es laikam piekristu Indriksona kungam.

Tērējot naudu futbolā, tie cilvēki droši vien saņem kaut kādu baudu no rezultātiem. Kaut kur arī ego iesaistīts. Bet, protams, tie ir lieli tēriņi.

Vai klubs Nākotnes līgā var būt finansiāli interesants projekts?

Pirmā līga ir solis līdz Virslīgai. Un tad teorijā varam runāt par kaut kādiem finansiālajiem labumiem. Kā zinām, apmeklējums ir tāds, kāds ir. Ar biļetēm nenopelnīt. Vienīgais veids, kā atpelnīt, nevis pelnīt, ir Eirokausi. Līdz tam, ja tu esi 1. līgā, protams, ir ļoti tāls ceļš mērojams. Veidojot komandu 1. līgā, par finansiālajiem labumiem neviens nedomā.

Iedomāsimies, ka “Leevon PPK” tiek Virslīgā. Kādas būtu finansiālās obligācijas, ar kurām būtu jārēķinās?

Manuprāt, reglamentā ir norādīta konkrēta summa, kuru jāparāda. Pat 1. līgā. Bet tās summas nav salīdzināmas ar Virslīgu. Man patīk, ka “Leevon PPK” sakarā man prasa par virslīgu. Tāds ir mūsu mērķis, bet tas ir vēl tālā perspektīvā – minimums divi vai trīs gadi. Mēs neesam gatavi nedz finansiāli, nedz arī citās jomās. Tas, kas mums ir šobrīd, ir smieklīgi. Skaidrs, ka mēs tur Virslīgā nepavilktu absolūti neko.

Atceros, ka savulaik līdzīgas frāzes no tevis izskanēja arī par Nākotnes līgu...

Jā, mēs nebijām spējīgi pievienoties Nākotnes līgai. Tāpēc bija tā apvienošanās ar “Leevon”, kam arī bija smaga situācija. Saliekot kopā divus makus, 1. līgu mēs varam pavilkt. Bet mēs varam pavilkt, netrenējoties profesionāli katru dienu. Droši vien nav noslēpums, ka mēs esam amatieri. Līdz ar to lielākā daļa naudas aiziet infrastruktūrā. Mūs neatbalsta neviena pašvaldība, kā tas ir citās komandās. Man grūti tagad pateikt skaitļos, bet puse budžeta noteikti aiziet infrastruktūrā un transportā. Maki mums nebija tik lieli, bet pagaidām izvilkt 1. līgu izdodas.

Atgriežoties pie potenciālās iekļūšanas Virslīgā, kādi ir ienākumi, ar kuriem uzreiz var rēķināties?

Ja mēs spēlēsim ar jauniešiem, tad nāk tā sauktie “Solidarity” maksājumi. Tos mēs saņemtu tāpēc, ka pie mums spēlē jaunie latviešu spēlētāji. Vai ir kaut kas cits? Droši vien, ka nav.

Jau runājām, ka jāpaļaujas uz sponsoriem. Sponsoru piesaistes temats pēdējo gadu laikā Latvijas sportā ir tāds krietni sasāpējis. Kā ir futbolā ar sponsoru piesaisti?

Šķita, ka būs vieglāk. Kā jau teicu, kad mēs pirms trīs gadiem 3. līgā spēlējām, trenējāmies reizi nedēļā. Naudu vajadzēja formām. Spēlējām Rīgas centra zonā. Tāpēc ari transportam minimāli vajadzēja līdzekļus. Šķita, ka foršu darbu darām. Cilvēki nāk, dokumentālo seriālu filmējam. Šķita, ka sponsoriem vajadzētu nākt. Ir, protams, kas mūs atbalsta, bet bija domāts, ka būs vieglāk.

Ja cilvēks labi nepazīst mani vai arī viņam nav kaut kādas super intereses par futbolu, tad viņam nav motivācijas atbalstīt to. Nav viegli. Visu cieņu tiem, kuriem tas izdodas.

Kādi ir tie atteikumu iemesli?

Parasti jau viss ir ļoti virspusējs. Nākamā gada budžets ir izpildīts, padomāšot par to nākamgad un tamlīdzīgi. Neviens jau nesaka, ka tu sliktu darbu dari. Atteikumi ir neitrāli un solīdi, bet tie tik un tā ir atteikumi.

Vai pārrunās no sponsoru puses ir bijušas konkrētas prasības?

Ar tiem, kuriem mums ir sadarbība, tā arī notiek.

Bet tas ir tikai tajā brīdī, kad sadarbība jau noslēgta?

Jā. Par baneru, karogu izvietošanu, iekļaušanu seriālā un tamlīdzīgiem tematiem runājam jau tad, kad sadarbība ir noslēgta. Nav bijis tā, ka kāds jau uzreiz nāk ar savām prasībām. Mēs gājām atbalstīt citu klubu spēles un izlasi.

Ko šobrīd piesaistīt ir grūtāk – sponsorus vai skatītājus?

Šobrīd pavisam noteikti sponsorus. Saprotu jautājuma domu. Man ir prasījuši, kā tik daudz cilvēku 3. līgā nāca uz mūsu spēlēm? Tur jau bija savs stāsts. Raidījums, komūna... Tad mums radās doma filmēt seriālu par komandu. Un tur jau uzreiz cilvēki bija apkārt. Mums nevajadzēja iet fanot par citām komandām, jo bija sava. Bet, ja runājam par fanu mākslīgu piesaisti, tad tas, manuprāt, ir ļoti grūti. Jebkurā sporta veidā.

Vienīgais aspekts, kas varētu būt labāks, ir lokālpatriotisms. Bet tur klubiem nav nekāda sakara. Lokālpatriotisms, piemēram, Rīgā ir ļoti vājš. Varbūt tāpēc, ka ir daudz visa kā. Manuprāt, ar šo jautājumu vieglāk ir, piemēram, Valmierā vai Liepājā. Rīgā par katru skatītāju jācīnās.
Atļaušos PPK sākotnējo konceptu saukt par tādu ballītes konceptu. Arī NFL taču cilvēki brauc stundām un pat dienām pirms mačiem cept pie stadiona gaļu un ballēties. Vai šāds koncepts ir ieviešams arī augstākā līmenī, piemēram, Virslīgā?

Pirmkārt, es domāju, ka abi Rīgas klubi un arī “Metta” ir ļoti progresējuši šajā jautājumā. Nezinu gan, vai tas ir saistīts ar mums. Piemēram, Rīgas dērbija redzējām Ozolu. Lieli klubi ļoti labi strādā. Par to tusiņu... Es domāju, ka to līdz galam īstenot grūtāk ir jau 1. līgā, jo ir reglamenti. Labi zinām, cik daudz sodu mums jau uzlikti. Vienkārši sakot, gaļu cept kaut kur pie Virslīgas spēles laikam nevarēs, bet, vai to vajag? Tas bija tāds mūsu 3. līgas “vaibiņš”. Vai tas piestāv Virslīgai? Manuprāt, nē.

1. līgā futbolisti vispār pelna kaut ko?

Droši vien, bet ne pie mums (smejas).

Minēji par pašvaldību atbalstu. Vai tas ir pietiekams?

Nemācēšu teikt par skaitļiem, bet, ja pašvaldība tev palīdz vismaz ar infrastruktūru, tas ir ļoti liels pluss un grūdiens. Bet nav pārmetumu. Ļoti labi, ka citās pilsētās pašvaldības atbalsta konkrētos klubus.

Ja tev būtu jāizvēlas – nauda vai infrastruktūra?

Ideāli jau būtu abi (smejas). Šobrīd, saprotot kopējo situāciju, kurā jāatbalsta visu sporta veidu klubi, jo tie tomēr nes tavas pilsētas vārdu, man pilnībā pietiktu ar infrastruktūru.