Pētījumā par populārāko sporta veidu Latvijā šogad atzīts futbols

„Gribu uzsvērt, ka mūsu pētījuma galvenais mērķis ir dot izejas informāciju sporta atbalstītājiem. Balstoties uz šeit apkopoto informāciju, iespējams precīzāk analizēt un pieņemt pareizākus lēmumus par investīcijām sporta mārketingā - gan runājot par augsto sasniegumu sportu, gan masveida pasākumu auditorijām, gan sporta translāciju sponsorēšanu dažādos medijos. Tā kā pētījumu veicam jau piekto reizi un dati ir pieejami arī par iepriekšējiem periodiem, ir iespējams izsekot sporta veidu attīstības dinamikai un izmaiņām iedzīvotāju attieksmē, ” stāsta pētījuma iniciators Andris Blaka.

„Latvijas sporta veidu tops ir unikāls pētījums Latvijas sporta vidē – tas apkopo dažādus statistikas datus un iedzīvotāju aptaujas datus, kas ļauj objektīvi paskatīties uz sporta veidu popularitāti, balstoties ne tikai uz pamanāmību medijos. Sporta atspoguļojums medijos ir tikai aisberga redzamā daļa, mēs esam apkopojuši arī sportojošo jauniešu un sporta profesionāļu un funkcionāru skaitu, sporta pasākumu apmeklētāju skaitu katrā no sporta veidiem. Apvienojot visus šos datus, var redzēt ļoti bagātīgu sporta dzīves ainu un sporta veidu patieso masveidību,” skaidro Mindshare biznesa plānošanas vadītājs Baltijā Aivars Šmits.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, 2014. gadā piecu populārāko sporta veidu sastāvs nav mainījies, tomēr mainījušās to pozīcijas. Šogad pirmajā vietā ierindojies futbols/ minifutbols/ pludmales futbols, pakāpjoties par 2 pozīcijām kopš 2012. gada un kļūstot par populārāko sporta veidu Latvijā. 2012. gadā pirmajā vietā ierindojās basketbols, kas šogad noslīdējis uz otro vietu. Populārāko sporta veidu TOP 5 ar ļoti tuviem indeksa rādītājiem veido arī volejbols/ pludmales volejbols, vieglatlētika/ skriešana un hokejs, apsteidzot tādus tradicionāli iecienītus sporta veidus kā riteņbraukšana, slēpošana un teniss.

Dažās topa pozīcijās notikušas krasas izmaiņas, tā piemēram vislielāko popularitātes pieaugumu piedzīvojis kērlings, kas pakāpies par 17 vietām, tam seko powerliftings (+13) un skeitbords/skrituļošana (+13). Lielāko kritumu piedzīvojis džudo, kas noslīdējis par 19 vietām, tāpat popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū zaudējusi airēšana/airēšanas slaloms (-14) un jāšanas sports (-13).

Šogad pirmo reiz Latvijas iedzīvotājiem bija jānosaka sportisti, kuri, viņuprāt, ir cienīgi saņemt „Gada sportista” nomināciju. Rezultātā redzams, ka iedzīvotāji visaugstāk vērtē skeletonista Martina Dukura panākumus un tenisista Ernesta Gulbja sasniegumus. Bieži tika minēti arī Tomass Dukurs, Māris Štrombergs, Sandis Ozoliņš un Aleksandrs Samoilovs.

“Pētījums “Latvijas sporta veidu tops 2014” liecina, ka saistībā ar sportu Latvijā priekšroka tiek dota pārbaudītam vērtībām un iedzīvotāji nemēdz ļoti strauji mainīt savu attieksmi pret dažādiem sporta veidiem. To apliecina arī tas, ka kopš 2009.gada populārāko sporta veidu Top 5 veido vieni un tie paši sporta veidi. Pētījums rāda, ka dažādu sporta veidu popularitāte (visplašākajā šī vārda nozīmē) ir lielā mērā saistīta ar sportistu starptautiskajiem sasniegumiem. Dati liecina, ka šogad ir palielinājusies sekošana līdzi bobslejam/ skeletonam un kamaniņu sportam. Jādomā, ka tas varētu būt saistīts ar skeletonista Martina Dukura iegūto sudraba medaļu un bronzas medaļām kamaniņu sportā Ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos. Izskatās, ka arī tenisam patlaban tiek sekots līdzi mazliet biežāk nekā pirms pāris gadiem, kas varētu būt saistīts ar faktu, ka tieši 2014.gadā tenisists Ernests Gulbis sasniedza savu augstāko vietu ATP rangā.” – skaidro pētījuma veicēja, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņs:

Kopumā pēdējā gada laikā ar sportu nodarbojušies tikai puse (48%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem un diemžēl salīdzinot šo rādītāju ar iepriekš veikto aptauju datiem, redzams, ka būtiskas izmaiņas nav notikušas. Sportotāju vidū joprojām vairāk ir vīrieši, kā arī skolnieki un studenti. Visvairāk iedzīvotāju sporto Rīgā un Vidzemē, bet sportotāju īpatsvars Pierīgā, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē ir nedaudz mazāks nekā vidēji.

37% aktīvo iedzīvotāju atzīst, ka iztiek bez tēriņiem savām sporta aktivitātēm, tomēr 2014. gadā vidēji mēnesī sporta aktivitātēm iztērētie naudas līdzekļi ir palielinājušies. 2014. gadā kopumā Latvijas iedzīvotāji vidēji mēnesī sporta vajadzībām iztērējuši EUR 20.15, kas ir par EUR 4.53 vairāk kā 2012. gadā.

Pasīvo sporta cienītāju īpatsvars arvien ir lielāks nekā aktīvo – kopumā 75% iedzīvotāju minējuši vismaz vienu sporta veidu, kam viņi seko līdzi TV, presē, vai klātienē. Hokejs saglabā savas līderpozīcijas sekotāju skaita ziņā, tam seko futbols, volejbols un basketbols. Tāpat pētījuma dati liecina, ka arvien vairāk cilvēku sāk sekot līdzi bobslejam un skeletonam.

Pētījums sniedz atbildes arī uz šādiem jautājumiem: kuri uzņēmumi cilvēkiem asociējas ar Olimpisko kustību Latvijā; kāda ir uzņēmumu- sporta veidu atbalstītāju atpazīstamība Latvijas iedzīvotāju vidū; kādas sporta TV pārraides piesaista visplašāko auditoriju; kuri ir atpazīstamākie sporta pasākumi; kādi ir iecienītākie sporta zīmoli u.tml.