Dzirkstīte Žindiga: "Galvenais ir kustēties!"

Dzirkstīt, cik man zināms, tu esi ogrēniete kopš dzimšanas?

- Jā, es esmu dzimusi Ogrē, arī dzīvojusi esmu tikai te.

Var secināt, ka arī sportot sāki tieši Ogrē. Vai tu atceries savu pašu pirmo sporta nodarbību?

- Es nezinu… (smejas). Tomēr atceros, tas bija 1. klasē, jā. Ceturtās klases skolēni bija mūsu klases šefi, tas nozīmē, ka viņi skolā uzņēmās tādu kā rūpi par pirmklasniekiem. Viņi mūs iesaistīja dažādās ārpusklases nodarbībās, palīdzēja mums. Tie ceturtklasnieki arī sportoja pie vieglatlētikas trenera Jura Iklāva. Viņi aicināja arī mūs: "Nāciet, nāciet sportot!" Mēs - tāds bariņš - arī aizgājām uz Ogres stadionu un sākām trenēties. Tā sākās mans ceļš ar sportu.

Kā veicās pirmajos treniņos?

- Bija ļoti interesanti, jo treniņos nodarbojāmies ne tikai ar vieglatlētiku, bet izmēģinājām arī dažādus citus sporta veidus – gan basketbolu un volejbolu, gan futbolu un handbolu.

Tas, ka godājamais Juris Iklāvs bija arī tavs pirmais treneris, man ir jaunums, bet, ja nemaldos, skolā tev bija ļoti labi fizkultūras skolotāji?

- Fizkultūru mūsu klasei pasniedza Lūcija Ratniece un Pauls Placēns. Meitenēm stundas parasti vadīja skolotāja Ratniece, bet gadījās arī, ka to darīja Placēns. Mēs bijām ļoti sportiska klase, 4. klasē Lūcija Ratniece kļuva par mūsu audzinātāju. Ja klases audzinātāja ir sporta skolotāja, tad no sportošanas grūti izvairīties. Sportā man vienmēr paticis uzvarēt, gribējās uzvarēt, bet jāsaka, ka, lai tās uzvaras būtu, tika ieguldīts pamatīgs darbs.

Ja tu saki, ka bijāt sportiska klase, varbūt es varētu zināt kādu tavu klasesbiedru – sportistu?

- Vienīgais, kurš varētu būt pazīstams kā sportists, ir Ainārs Logins, kurš bija kamaniņbraucējs, viņš aizgāja mācīties uz Murjāņu Sporta ģimnāziju. Pārējie ir sportiski, aktīvi un veselīgi cilvēki. To var redzēt joprojām, kad satiekamies salidojumos.

Tavs pirmais sporta veids bija vieglatlētika, bet tieši kuras disciplīnas?

- Pie Iklāva trenējos vieglatlētikas daudzcīņā. Sākumā tā bija pieccīņa, bet tika uzlabota un kļuva par septiņcīņu.

Un kā ar rezultātiem?

- 1. sporta klase man bija, bet vai bija kādi diži sasniegumi, pat neatceros… Jaunatnes čempionātos izcīnīju arī kaut kādas medaļas. Vislabāk man padevās šķēpmešana, tāpēc pārgāju uz to.

Nav noslēpums, ka nopietni nodarbojies arī ar citiem sporta veidiem?

- Kad mācījos vidusskolā, Ogrē par basketbola treneri sāka strādāt Jānis Puzāks, pēc tam arī Ilga Neimane. Tad es veiksmīgi sāku spēlēt basketbolu, kas man ļoti patika. Toties, kad sāku studēt, Latvijā ienāca frisbijs. Vēl studējot, bet jau strādājot ar savu pirmo treniņgrupu Ogrē, man noteikti bija jāpamēģina, kas tas frisbijs īsti ir.

Frisbijs ienāca Latvijā, bet kaut kad šajā sporta veidā notika arī pirmie valsts čempionāti. Cik zinu, tajos piedalījās Ogres sieviešu komanda "Moments"?

- Jā, tā bija. Mēs bijām pirmā sieviešu komanda, turklāt ilgu laiku arī vienīgā, tāpēc spēlējām pret vīriešu komandām. Precīzi neatceros, bet domāju, ka kādus vājākus pretiniekus arī uzvarējām. "Moments" čempionu laurus plūca daudzus gadus pēc kārtas. Tikai tad, kad mūsu komandas sastāvs nomainījās, turnīros sāka dominēt Salaspils sieviešu komanda.

Šobrīd tu esi sporta funkcionāre, bet vai tev sanāk arī pasportot?

- Jā, sportoju gan!

Piemēram?

- Es nūjoju, vingroju, skrienu. Rīgas maratonā katru gadu obligāti noskrienu sešus kilometrus. To esmu darījusi jau kādus 13 vai 14gadus pēc kārtas, nu jau savā vecuma grupā pat iekļūstu labāko trijniekā. Bet vieta jau nav tik svarīga, galvenais ir kustēties!

Paldies par interviju, Dzirkstīt! Daudz laimes tev tavā dzimšanas dienā!

Izmantotie resursi:
Ogres Vēstis Visiem -