Ragovskis: “Ne vienmēr turnīrā izdodas uzspēlēt pret visām lielvalstīm”

Tev šis bija trešais pasaules čempionāts florbolā pieaugušajiem. Tavuprāt, ar ko šis turnīrs atšķīrās no diviem iepriekšējiem, ka šoreiz Latvija spēja sasniegt pusfinālu, sasniedzot visu laiku augstvērtīgāko rezultātu?
“Šis turnīrs noteikti bija labs tādā ziņā, ka treneri daudz iedeva visādas sīkas detaļas, uz ko fokusēties, kas iepriekšējos čempionātos nebija tik izteikti. Tāpat treneri strādāja ar katru spēlētāju mentāli, kas bija viens no iemesliem, kas ļāva sasniegt pusfinālu.”

Ierasts, ka Latvijai pasaules čempionātu grupu turnīrā bijušas divas spēles ar "lielajām" komandām un vēl arī ceturtdaļfinālā, bet pārējie mači ir bijuši pret sava vai zemāka līmeņa pretiniekiem. Tagad, atskatoties uz turnīru, vai šajā turnīrā bija grūtāk, ņemot vērā, ka piecas spēles bija pret "lielajām komandām", viena pret slovākiem, kuri arī demonstrēja atzīstamu sniegumu un tikai viens mačs bija salīdzinoši viegls?
“Iespējams, ka bija grūtāks, kaut gan pašam nemaz nešķita, ka turnīrs būtu bijis tik ļoti grūts. Ne vienmēr pasaules čempionātos sanāk uzspēlēt pret visām TOP-4 nācijām, tādēļ ļoti izbaudījām katru spēli un turnīru kopumā. Bet neteiktu, ka šis turnīrs būtu bijis kaut kādā veidā izteikti grūtāks, salīdzinot ar iepriekšējiem.”

Turnīru noslēgt ar diviem zaudējumiem noteikti nebija patīkami, bet, Tavuprāt, kas Latvijai pietrūka, lai uzvarētu kādu no noslēdzošajām spēlēm? Vai tas šoreiz bija reāli paveicams?
“Turnīru noslēgt ar diviem zaudējumiem noteikti nav patīkami. Varbūt nedaudz pietrūka pieredze, bet, reāli atskatoties uz grupu turnīra spēli pret somiem un pēc tam pusfināla maču pret to pašu komandu, bija jūtams, ka viņi krietni vairāk fokusējās un gatavojās uz izslēgšanas spēlēm. Pusfinālā varēja just, ka viņi bija vairāk atstrādājuši kaut kādas nianses. Pusfinālā droši vien nebija milzu iespējas uzvarēt, bet mēs noteikti to maču varējām nospēlēt labāk. Tas pats arī attiecībā uz bronzas maču, kur sākumā turējāmies un nezaudējām nemaz tik daudz, bet beigās pretinieks tomēr bija labāks.”

Čempionāta gaitā neredzēti daudz Latvijas izlases spēlētāju iedzīvojās dažādos savainojumos. Vai Tev izdevās tikt "cauri" turnīram bez nopietniem sarežģījumiem?
“Savainojumi noteikti atstāja iespaidu uz komandas kopējo sniegumu, taču tā ir sporta neatņemama sastāvdaļa un tam jātiek cauri. Pašam izdevās diezgan veiksmīgi aizvadīt turnīru, izvairoties no nopietnām veselības problēmām. Protams, ir kaut kādas mazās mikrotraumiņas, bet nekas nopietns.

Kā būtu jāgatavojas nākamajiem turnīriem, lai Latvijas izlases vieta pusfinālā kļūtu par likumsakarību, nevis vienreizēju notikumu 30 gadu laikā? Vai tas vispār ir iespējams?
“Noteikti jāturpina strādāt uz detaļām un visu spēlētāju fizisko sagatavotību. Time spēlētājiem, kuri šoreiz bija izlasē noteikti ir jānodod šī uzkrātā informācija saviem Latvijas klubiem un to spēlētājiem, lai tādā veidā augtu vietējais čempionāts un palielinātos konkurence uz vietu izlasē. Tādā veidā viens otru varam uzlabot un kļūt meistarīgāki. Domāju, ka drīzumā atkal ir iespēja sasniegt pusfinālu, jo mums ir pietiekami daudz jauni un talantīgi džeki. Jāturpina strādāt katram individuāli, kā arī klubos un tad arī arvien biežāk varēsim sasniegt pusfinālu.

Pieņemot, ka veselība atļaus, vai mēs varēsim redzēt Jāni Ragovski 2026. gada pasaules čempionātā, kas norisināsies Tev gana labi zināmajā Somijā?
Protams, ja veselība ļaus un dzīvē nekas krasi nemainīsies, tad domāju, ka mani tur varēs redzēt. Tie gan ir divi gadi, kas ir salīdzinoši ilgs laiks, viss var notikt, bet turpināšu spēlēt un centīšos iekļūt izlasē arī nākamajā čempionātā.”