H.Rodkes fiziskās sagatavotības skola - 14.daļa

Tāpēc jau tikai retie kļūst par sporta zvaigznēm. Un tā tas arī būs turpmāk. Tāpēc runāšu par to sportistu sektoru, kur mēs (treneri, vecāki, psihologi, sporta ārsti, funkcionāri un sportisti) varam izdarīt ļoti daudz.. Mani uztrauc zems tieši vidējais līmenis, vājš vidusslānis sporta veidos, ar kuriem esmu vairāk saskāries, un droši vien vēl kādos aina ir identiska. Jauniešu vecums no 14 līdz 18 gadiem ir diezgan specifisks psiholoģiskā ziņā, un izšķirošs sportiskās karjeras turpmākajā liktenī. Šajā materiālā uzskaitīšu dažas lietas, kuras, manuprāt, ir jāspēj attīstīt sportistam, lai varētu runāt par veiksmīgu turpmāko karjeru.

Par katru uzskaitīto spēju droši vien varētu uzrakstīt pietiekami daudz. Sportista spēja ik dienas, un ikvienā treniņā iemācīties ko jaunu, vai labāk. Spēja vispār saprast, ka uz to ir vismaz jātiecas. Spēja disciplinēt savu prātu, un koncentrēt uzmanību tad, kad tas ir nepieciešams. Spēja saprast, ka neesi pats gudrākais, un uzklausīt trenera, vai citu, kompetentāku cilvēku ieteikumus. Sportistam jāspēj patstāvīgi rūpēties par savu veselību un atjaunošanos. Ikvienam jāsaprot, ka attīstības procesi nevirzās lineāri, ka cilvēka apziņa un fiziskā kondīcija funkcionē un pieaug viļņveidīgi. Nepārtraukti ir kāpumi un kritumi, tāpēc šis fakts ir jāizprot gan pašiem sportistiem, gan treneriem un vecākiem. Sportā jāprot maksimāli ātri pārvarēt pārmērīga stresa stāvokli, izprotot tā cēloņus, un atbilstoši noskaņojoties.

Kā augstāko pilotāžu varam uzskatīt spēju pārvaldīt sava ķermeņa enerģētisko centru darbību ar vingrinājumu, elpošanas vai domu palīdzību. Spēja katrā sporta situācijā izmantot jebkurus apkārtējos enerģētiskos strāvojumus un situāciju pavērsienus savā labā, kā arī izmantot ikvienu situāciju sava sportiskā snieguma uzlabošanai. Šis aspekts jau ir daļa no čempiona domāšanas. Sportistam jāsaprot, ka dzīvē jau nekas nenotiek nejauši, tāpēc ir jāspēj sadzirdēt, uzklausīt derīgs padoms, pieņemt un atbilstoši rīkoties, nebaidoties no jaunā un nezināmā. Jāmāk saskatīt izdevību, un neatgrūst to.

Ja tu - jaunais sportist - spēj šo izlasīt līdz galam, tad arī tas nav nejauši, un, iespējams, dos tev kādu labumu. Jāspēj saprast, ka rezultāts sportā būs tieši atkarīgs no ieguldītās prāta enerģijas. Treneriem jāspēj savai grupai novadīt tāds teorētiskais un psiholoģijas treniņš, pēc kura audzēkņi aiziet mājās iedvesmoti un kaut kādā veidā izauguši- disciplīnas, taktikas, ētikas, attieksmes vai kādā citā ziņā. Jauno, topošo čempionu vecākiem noteikti jāizlasa kāda vecumposmu pedagoģijas un psiholoģijas grāmata, lai labāk izprastu bērnu un jauniešu attīstību, un optimizētu savstarpējās attiecības.

Sportistiem jāspēj koncentrēt griba izpildīt sporta vai ikdienas uzdevumus maksimāli labi, ņemot vērā, protams, objektīvos apstākļus. Jāmācās organizēt savu domāšanu, veidojot konkrētus, pozitīvi virzītus domu tēlus, izvairoties no sīkām, nesakarīgām domām. Un visbeidzot- mums visiem jāmāk nepārmocīt sevi un citus ar pārāk dzelžainu tvērienu, kā arī atslābināties no pārgudras domāšanas un rīcības, un savlaicīgi izdarīt ko sirdij tīkamu, relaksējošu vai apēst ko garšīgu!

Vingrinājumi ceļu un potīšu nostiprināšanai. Turpinājums:

1. vingrinājums

Noturēšanās uz virsmas pēc uzlēkšanas vai nolēkšanas, neatraujot pēdu, labi attīsta koordināciju, veiklību, muskuļu izturību, kā arī nostiprina cīpslas. Galvenā doma- pēc iespējas efektīvāk ieslēgt darbībā sēžas un augšstilba pievelkošos muskuļus, lai atslogotu četrgalvaino muskuli un ceļa kauliņa saiti. Atkarībā no vecuma un sagatavotības treniņā var veikt 2- 4 sērijas pa 3- 15 cikliem augšā/lejā. Kastes augstums 10- 20 cm.

2. vingrinājums

Lēcienos piezemēšanās uz papēža, mīksti noamortizējot. Svarīgs sīkums- vēziena kājai pirkstgals pacelts. Aktīva vēziena kājas darbība nodrošina pārvietošanos uz priekšu, kā arī savā ziņā trenē apsteidzošo vēzienu, kas ir svarīgs elements sportā, lai ātri pārvietotos. Galvenā uzmanība uz „pielīpošu” piezemēšanos, un visu augšstilba muskuļu sabalansēta slodzes uzņemšana. Tāpēc arī augums noliekts uz priekšu, un mugura jostas vietā izliekta, lai labāk ieslēgtos darbībā sēžas un pievelkošie muskuļi. Ja kādam ir jautājumi par atspēriena kājas darbības amplitūdu ceļa locītavā, un ceļu savstarpējo pozīciju piezemējoties, tad varu teikt, ka šāds lēcienu izpildījums ir sākuma līmenis. Treniņā jāizpilda vismaz 2 sērijas pa 7- 15 lēcieniem uz katras kājas.