Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:810, Did:0, useCase: 3

Autors: Helmuts Rodke

H.Rodkes fiziskās sagatavotības skola - 14.daļa

H.Rodkes fiziskās sagatavotības skola - 14.daļa
Helmuts Rodke
Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

Spējas būt labākajam. Runa ir par 14-18 gadus jauniem individuālajiem un sporta spēļu pārstāvjiem. Spējas būt labākajam, vai attiecīgā dienā būt iespējami labākajā kondīcijā, finālā padara sportistu bagātu un slavenu. Protams, ne jau katru, un ne katrs apdāvinātais kļūst talantīgs, un ne katrs talantīgais spēj sevi tiktāl pilnveidot, lai sasniegtu maksimumu.

Tāpēc jau tikai retie kļūst par sporta zvaigznēm. Un tā tas arī būs turpmāk. Tāpēc runāšu par to sportistu sektoru, kur mēs (treneri, vecāki, psihologi, sporta ārsti, funkcionāri un sportisti) varam izdarīt ļoti daudz.. Mani uztrauc zems tieši vidējais līmenis, vājš vidusslānis sporta veidos, ar kuriem esmu vairāk saskāries, un droši vien vēl kādos aina ir identiska. Jauniešu vecums no 14 līdz 18 gadiem ir diezgan specifisks psiholoģiskā ziņā, un izšķirošs sportiskās karjeras turpmākajā liktenī. Šajā materiālā uzskaitīšu dažas lietas, kuras, manuprāt, ir jāspēj attīstīt sportistam, lai varētu runāt par veiksmīgu turpmāko karjeru.

Par katru uzskaitīto spēju droši vien varētu uzrakstīt pietiekami daudz. Sportista spēja ik dienas, un ikvienā treniņā iemācīties ko jaunu, vai labāk. Spēja vispār saprast, ka uz to ir vismaz jātiecas. Spēja disciplinēt savu prātu, un koncentrēt uzmanību tad, kad tas ir nepieciešams. Spēja saprast, ka neesi pats gudrākais, un uzklausīt trenera, vai citu, kompetentāku cilvēku ieteikumus. Sportistam jāspēj patstāvīgi rūpēties par savu veselību un atjaunošanos. Ikvienam jāsaprot, ka attīstības procesi nevirzās lineāri, ka cilvēka apziņa un fiziskā kondīcija funkcionē un pieaug viļņveidīgi. Nepārtraukti ir kāpumi un kritumi, tāpēc šis fakts ir jāizprot gan pašiem sportistiem, gan treneriem un vecākiem. Sportā jāprot maksimāli ātri pārvarēt pārmērīga stresa stāvokli, izprotot tā cēloņus, un atbilstoši noskaņojoties.

Kā augstāko pilotāžu varam uzskatīt spēju pārvaldīt sava ķermeņa enerģētisko centru darbību ar vingrinājumu, elpošanas vai domu palīdzību. Spēja katrā sporta situācijā izmantot jebkurus apkārtējos enerģētiskos strāvojumus un situāciju pavērsienus savā labā, kā arī izmantot ikvienu situāciju sava sportiskā snieguma uzlabošanai. Šis aspekts jau ir daļa no čempiona domāšanas. Sportistam jāsaprot, ka dzīvē jau nekas nenotiek nejauši, tāpēc ir jāspēj sadzirdēt, uzklausīt derīgs padoms, pieņemt un atbilstoši rīkoties, nebaidoties no jaunā un nezināmā. Jāmāk saskatīt izdevību, un neatgrūst to.

Ja tu - jaunais sportist - spēj šo izlasīt līdz galam, tad arī tas nav nejauši, un, iespējams, dos tev kādu labumu. Jāspēj saprast, ka rezultāts sportā būs tieši atkarīgs no ieguldītās prāta enerģijas. Treneriem jāspēj savai grupai novadīt tāds teorētiskais un psiholoģijas treniņš, pēc kura audzēkņi aiziet mājās iedvesmoti un kaut kādā veidā izauguši- disciplīnas, taktikas, ētikas, attieksmes vai kādā citā ziņā. Jauno, topošo čempionu vecākiem noteikti jāizlasa kāda vecumposmu pedagoģijas un psiholoģijas grāmata, lai labāk izprastu bērnu un jauniešu attīstību, un optimizētu savstarpējās attiecības.

Sportistiem jāspēj koncentrēt griba izpildīt sporta vai ikdienas uzdevumus maksimāli labi, ņemot vērā, protams, objektīvos apstākļus. Jāmācās organizēt savu domāšanu, veidojot konkrētus, pozitīvi virzītus domu tēlus, izvairoties no sīkām, nesakarīgām domām. Un visbeidzot- mums visiem jāmāk nepārmocīt sevi un citus ar pārāk dzelžainu tvērienu, kā arī atslābināties no pārgudras domāšanas un rīcības, un savlaicīgi izdarīt ko sirdij tīkamu, relaksējošu vai apēst ko garšīgu!

Vingrinājumi ceļu un potīšu nostiprināšanai. Turpinājums:

1. vingrinājums

Noturēšanās uz virsmas pēc uzlēkšanas vai nolēkšanas, neatraujot pēdu, labi attīsta koordināciju, veiklību, muskuļu izturību, kā arī nostiprina cīpslas. Galvenā doma- pēc iespējas efektīvāk ieslēgt darbībā sēžas un augšstilba pievelkošos muskuļus, lai atslogotu četrgalvaino muskuli un ceļa kauliņa saiti. Atkarībā no vecuma un sagatavotības treniņā var veikt 2- 4 sērijas pa 3- 15 cikliem augšā/lejā. Kastes augstums 10- 20 cm.

2. vingrinājums

Lēcienos piezemēšanās uz papēža, mīksti noamortizējot. Svarīgs sīkums- vēziena kājai pirkstgals pacelts. Aktīva vēziena kājas darbība nodrošina pārvietošanos uz priekšu, kā arī savā ziņā trenē apsteidzošo vēzienu, kas ir svarīgs elements sportā, lai ātri pārvietotos. Galvenā uzmanība uz „pielīpošu” piezemēšanos, un visu augšstilba muskuļu sabalansēta slodzes uzņemšana. Tāpēc arī augums noliekts uz priekšu, un mugura jostas vietā izliekta, lai labāk ieslēgtos darbībā sēžas un pievelkošie muskuļi. Ja kādam ir jautājumi par atspēriena kājas darbības amplitūdu ceļa locītavā, un ceļu savstarpējo pozīciju piezemējoties, tad varu teikt, ka šāds lēcienu izpildījums ir sākuma līmenis. Treniņā jāizpilda vismaz 2 sērijas pa 7- 15 lēcieniem uz katras kājas.


Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
, 2011-01-10 20:46, pirms 13 gadiem
Nezinu vai tā var paralēles vilkt, bet žēl ka pie šiem rakstiem ir tik maz komentāru - attiecīgi interese nav tik liela no tautas... Kgan šeit noteikti apgrozās liels skaits jauniešu, kas arī paralēli kaut kur trenējas un viņiem tieši šīs zināšanas būtu jāuzsūc līdz pēdējai kripatai! Bet tā jau laikam ir, ka jaunajai paaudzei ir daudz interesantākas lietas ko darīt, nekā veltīt laiku sevis pilnveidošanai.
, 2011-01-10 20:54, pirms 13 gadiem
hmm rakstīja: Nezinu vai tā var paralēles vilkt, bet žēl ka pie šiem rakstiem ir tik maz komentāru - attiecīgi interese nav tik liela no tautas... Kgan šeit noteikti apgrozās liels skaits jauniešu, kas arī paralēli kaut kur trenējas un viņiem tieši šīs zināšanas būtu jāuzsūc līdz pēdējai kripatai! Bet tā jau laikam ir, ka jaunajai paaudzei ir daudz interesantākas lietas ko darīt, nekā veltīt laiku sevis pilnveidošanai.
Es sheit iegriezhos ljoti biezhi, bet shis ir pirmais komentaars, taa kaa domaaju, ka tas, ka cilveeki nekomentee nenoziimee, ka vinji nelasa.
, 2011-01-10 22:21, pirms 13 gadiem
Piekrītu KirilamBB. Pamazām esmu pārgājis no aktīvā sportista lietām pie sabiedriskā trenera lietām. Paša bērni jādrīpelē, draugu bērnus pieskatu un vēl saviem bijušiem kolēgām neliedzu padomu.
Šos blogus uzsūcu no A - Z, jo paša pirmsākumi vieglatlētikā sen piemirsušies. Bet par 110% saskan manis paša un Helmuta filozofiskais aspekts par dzīvesveidu, pasaules uztveri un lietu kārtību. To sapratu jau pirms pāris (?) gadiem, kad izlasīju vienu interviju ar viņu.
Vispār ar prieku arī uzklausītu ieteikumus speciālās literatūras jomā. Ja Helmuts organizētu - noteikti aizietu uz kādu semināru. Jūtu ka esmu mērens čaiņiks akadēmisko zināšanu jomā, visu balstu uz savu pieredzi un izjūtām. Diemžēl studijām Sporta Akadēmijai vairs nav laika, bet tādu ķerto fāterīšu kā es ir aplam daudz.

Paldies Helmutam, gaidu arvien jaunu info ! Lai veicas !
, 2011-01-11 01:36, pirms 13 gadiem
Nu re - prieks tomēr, ka ir cilvēki, kas novērtē
, 2011-01-11 05:53, pirms 13 gadiem
Ljoti labs un motiveejosh raksts, noteikti to katreiz izlasiisu veelreiz, lai iekaltu seit ietvertaas gudriibas, bet pagaidaam iesu apeest ko garsiigu
, 2011-01-11 05:55, pirms 13 gadiem
Maris.Podgrieznis rakstīja: Varbūt iespējamais cēlonis ir nepietiekama nozīmes piešķiršana meditācijai. Nav noslēpums, ka izcili rezultāti ir sasniedzami tikai veiksmīgi apvienojot abus lielumus veselu miesu un veselu garu. Tāpat nav mazsvarīga pareiza relaksācija pēc paaugstinātas fiziskās slodzes, kas palīdz daudz ātrāk atjaunot darba spējas. Cik daudz tiek izsvērti un iekļauti šie aspekti veidojot sportistu treniņu programmas? Kā piemēram regulāras floutinga nodarbības ietekmētu rezultātu progressu?
Tikai pagaajusho nedeelj uzinaaju par to, kas ir floutings un ir ieplaanots naakamnedeelj to izmeeginaat. Kaadi iespaidi?
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

Vingrinājumi

Vingrinājumi, kas uzlabo pārvietošanos sportā. Ātrumu, atsperīgumu un veiklību. Lai arī ir simtiem vingrinājumu un to variāciju, esmu izvēlējies nedaudzus, kas novērš visbiežāk novērotās kustību problēmas. Balstoties uz savu pieredzi, konsultācijām ar citiem treneriem un daudziem pētījumiem, esmu īpaši izdalījis trīs vingrinājumu grupas atsevišķām ķermeņa daļām/kustībām, kā arī esmu pievienojis dažus iedarbīgus kompleksos vingrinājumus.

NEkusties kā Džegers

Kad 16 gadīgā Mira Andrejeva trieca raketi pret nevainīgo Vimbldonas zālienu un saņēma par to sodu, pēc mača viņa demonstratīvi nepaspieda roku “vainīgajam” tiesnesim. Taču nelielā drāmiņa jeb liela čempiona atdarināšana nu nekādi netuvināja viņu Serēnas Viljamsas līmenim tenisā, kurai arī patika “flirtēt” ar soģiem. Lai nu kā, viena tīņu izgājienu dēļ neviens jau arī uzreiz nepiešķir titulu “sweet but psycho” vecumā, kad sportists ir knapi iespurdzis pieaugušo pasaulē.

Helmuts Rodke: komandu sporta spēļu sezonas gals

Sāpoši ceļi vai iekaisuši Ahilleji? Samocīts ķermenis pirms atbildīgiem fināliem? Tas izklausās nevis pēc sezonas ar pievienoto vērtību, bet drīzāk ar atvienoto. Ja trūkst pareizas slodžu periodizācijas, reālu (nevis kā pagadās), profesionālu fizisku treniņu, gadu no gada sportista kondīcija iekrīt lejupejošā spirālē, kas padara viņu arvien traumatiskāku un mazāk spējīgu uztrenēties nākotnē.