Šautriņu mešana Latvijā: vai līderim Razmam būs sekotāji?

Šautriņu mešanu lielākoties var uzskatīt par amatieru sportu, jo daudziem spēlētājiem tas ir hobijs. Sākot ar 20. gadsimta beigām, šautriņu mešana kļuvusi arī par profesionālu aizraušanos planētas labākajiem vairāk kā 100 šī aroda meistariem.1992. gadā dibināta Professional Darts Corproration jeb saīsinājumā PDC laika gaitā kļuvusi par šautriņu mešanas vadošo organizāciju. Ikgadēji tās budžets ir ap 15 miljoniem sterliņu mārciņu, kas balvu fondos tiek sadalīts dažādos turnīros visa gada garumā, no kuriem 12 ir TV turnīri. Prestižākais ir gada beigās notiekošais pasaules čempionāts, kurā uzvarētājs var nopelnīt 500 tūkstošus sterliņu mārciņu. Dziesmas, ‘’walk-on’’ mūzika, atsevišķu šautriņu metēju šovs, līdzjutēju ekstravagantais apģērbs un vienkāršais, kā arī ātrais spēles formāts padara šautriņu mešanu pievilcīgu televīzijai. Arī no Latvijas vienam pārstāvim – Madaram Razmam - ir izdevies ielauzties starp profesionāļiem, šobrīd ‘’Order of Merit’’ rangā ieņemot 49. vietu. 16. decembrī Razma sāks savu kārtējo PDC pasaules čempionātu, tāpēc portāls ‘’Sportacentrs.com’’ analizēja, kas kopumā notiek Latvijas šautriņu mešanas vidē un vai aiz Razmas tuvākajā nākotnē redzami sekotāji.

Licencēto spēlētāju skaits un kā labā veidota šautru sistēma Latvijā?

Latvijas Darts organizācija dibināta 2006. gada augustā un ir oficiāli atzīta šautriņu mešanas sporta federācija, kuras mērķis ir vadīt un koordinēt šautriņu mešanas darbu Latvijā, kā arī pārstāvēt sporta veidu attiecīgajās starptautiskajās organizācijās. Kā sarunā ar portālu ‘’Sportacentrs.com’’ atklāja jaunievēlētais valdes priekšsēdētājs Žanis Buklovskis, tad organizāciju veido 11 biedri jeb tā saucamie šautriņu mešanas klubi – izveidoti lokāli juridiski veidojumi (pārsvarā biedrības), kurās sapulcējušies no pieciem līdz 20 šautriņu metējiem. Bez oficiāli izveidotiem klubiem ir aptuveni astoņas interešu grupas, kas savu darbību nav noformējušas oficiāli, taču ir sapulcējušas cilvēku kopu, kas arī zem noteikta nosaukuma startē vietējās sacensībās. Šobrīd licencēto spēlētāju skaits Latvijā ir robežās no 150 līdz 200 spēlētājiem, taču ir pamanāma tendence ikgadēji šautriņu metēju skaitam palielināties. Nopelns tam ir gan televīzijā translētajiem turnīriem, gan Madara Razmas veikumam uz lielās PDC skatuves. ‘’Ļoti labi zinu, ka ir daudz cilvēku, kuriem mājās ir šautru dēlis, kas ir mētājuši, taču viņiem trūkst informācijas,’’ visaptverošu problēmu daudzās sfērās, kas pamanīta arī šautriņu mešanā, secina Buklovskis.

Šautru sistēma Latvijā domāta amatieriem un to atzīst arī federācija. ‘’Mūsu mērķis ir gatavot spēlētājus WDF (Pasaules darts organizācija) Eiropas un Pasaules kausam. Ja spēlētājs prot sevi apliecināt šajā līmenī, tad uzskatu, ka viņš spēj spēlēt arī PDC līmenī. Cik tālu viņš nonāks, ir darba jautājums,’’ organizācijas mērķus raksturo valdes priekšsēdētājs. Kas ir WDF? Organizācija dibināta 1976. gadā un sevi dēvē par apolitisku un bezpeļņas organizāciju, kā mērķis ir attīstīt šautriņu mešanu visā pasaulē. Arī Madars Razma savu ceļu sāka caur amatieriem, piedaloties arīdzan WDF organizētos turnīros, un lielākā daļa šautriņu metēju savu ceļu sāk tieši no amatieru sacensībām. Pirms neilga laika tika likvidēta otra lielākā šautriņu mešanas organizācija Britu darts organizācija (BDO), kas rīkoja tā saucamo ‘’Lakeside’’ pasaules čempionātu. Līdz PDC izveidei tieši šo uzskatīja par vērienīgāko gada turnīru. Tā rīkošanas tiesības nu pārņēmis WDF, 2022. gada janvāra sākumā notiekot pirmajam šāda tipa turnīram.

"Jebkuram spēlētājam ir mērķis nonākt PDC. Arī Latvijas labākie šautriņu metēji tic, ka to var izdarīt," stāsta federācijas valdes priekšsēdētājs. Tomēr ne sevišķi skaidrs, ko pati federācija veikusi, lai Latvijā spētu izaudzināt spēlētājus, vai dotu tiem prakses iespējas turnīros. Buklovskis vaļsirdīgi atzīst, ka Covid-19 pandēmijas dēļ vairāk kā pusotru gadu iepriekšējā valde nav darījusi praktiski neko. Klasiskā šautru sezonā Latvijā notiek ap 10 līdz 12 turnīru. Janvārī sezona tiek uzsākta ar federācijas rīkotu Latvijas čempionātu, bet līdz gadu mijai notiek astoņas līdz desmit reitinga sacensības, ko organizē federācijas biedri jeb klubi – kā, piemēram, ‘’Vecumnieku kauss’’, u.tml. Gada izskaņā tiek organizēts atklātais ‘’Latvian Open’’ turnīrs, kas ir arī pasaules reitinga sacensības, kā arī LDO Latvijas kauss, ar ko sezonu noslēdz. ‘’Latvian Open’’ arīdzan ir lielākais balvu fonds starp visiem Latvijā rīkotajiem turnīriem – aptuveni seši tūkstoši eiro.

Plāni federācijai ir. No nākamā gada tā vēlas organizēt komandu līgu, kur pēc Eiropas kausu principa startētu komandas ar četriem kungiem un četrām dāmām, bet pēc diviem gadiem tā vēlas aizsākt sacensības starp klubiem. Savu viedokli par Latvijas šautriņu mešanas vadošās organizācijas veidotajiem turnīriem izteica jauniņais šautru aprindās - 18 gadus vecais Toms Balodis, kurš izmantoja iespēju, un savu pirmo turnīru dzīvē aizvadīja kā starptautisko – PDC kvalifikācijas skolā. Lai arī spēlētājs uzsver savu minimālo pieredzi, tomēr spriež, ka federācijas cenšas piedāvāt labāko tiem, kas vēlas spert pirmos soļus šajā sporta veidā, bet rīkotie turnīri organizēti līmenī. "Viss notiek laikā, bez aizķeršanās un tiek veidota ērta atmosfēra, kur spēlēt šautras," novēroto stāsta Toms.

Attiecības ar Madaru Razmu un šautriņu mešanas popularitātes trūkums

Federācijas valdes priekšsēdētājs sarunas ievadā aizskāra popularitātes problēmu, kas esot šautriņām un organizācijas rīkotajiem turnīriem. "Pamatā popularizējam sacensības savos sociālajos tīklos, kā arī mājaslapā. Esam veidojuši tiešraides no sacensībām, kā arī gribētu, lai par lokāliem turnīriem rakstītu sporta mediji," pauž Buklovskis.

No malas diezgan dīvaini vērot, ka federācija neizmanto zināmākā un vadošākā šautriņu metēja Madara Razmas vārdu un veidoto tēlu šī sporta veida sekotājos, lai veicinātu vietējā mēroga sacensību popularitāti vai piesaistītu jaunus censoņus. Sašutumu materiāla tapšanas gaitā par to pauda arī pats sportists. "Esmu nedaudz vīlies, ka federācija neko nedara ar maniem rezultātiem. Ja medijos parādās kāda publikācija par šautrām, tad tas lielākoties ir saistīts ar mani. Kāpēc federācijai to neizmantot? Mani reklamēt nevajag, bet ar manu piemēru var parādīt, ka ar šautrām ir iespējams izsisties līdz noteiktam līmenim un ar to arī nopelnīt. Tas gan nav divu gadu, bet, manuprāt, desmit gadu darbs. Ja viņi to negrib, kāpēc man gribēt," retoriski jautā Razma.

Savs viedoklis tematā ir arī Buklovskim, kurš vērš uzmanību uz to, ka šāda sadarbība netiek veidota, jo uz vadošo šautriņu metēju Latvijā nav iespējams paļauties. "Šī ir jūtīga tēma. Viņa iepriekš veiktās darbības federācijā bija vērstas personīgo interešu vārdā. Ar viņu ir grūti sarunāties, jo viņš sevi uzskata par visgudrāko. Mums ir daudz tādu sportistu, kuri, apostījuši gaisu riņķī, kļūst visgudrākie, un zina labāk, kā jāorganizē sacensības. Katram ir jādara tas, ko viņš prot vislabāk. Madaram ir jākoncentrējas uz savu līmeni un spēli, jo kā profesionāls sportists viņš var sasniegt krietni vairāk."

Jaunieceltais federācijas vadītājs turpina, ka Madaram būtu jāņem piemērs no lietuvieša Dariusa Labanauska, kurš aktīvi iesaistās Lietuvas šautriņu mešanas dzīvē un nekad neatsaka. Pie tam LDO pauž uzskatu, ka nedz Madars, nedz Labanausks nebūtu tikuši PDC apritē, ja 2006. gadā organizācija nepiesaistītu Baltiju pasaules reitingam.

Visticamāk, ka abu pušu paustajā patiesība ir kaut kur pa vidu, taču neizmantot Latvijas labāka šautriņu metēja rezultātus sporta veida popularitātes celšanā pat bez abu pušu sadarbības šķiet vīzdegunīgi. Tikpat interesants ir fakts, ka Razmu uzrunā daudzi jaunie censoņi, vaicājot, kur labāk iegādāties šautru dēli vai par treniņu iespējām. "Pieļauju, ka daudzi raksta arī federācijai, taču arī man atsūtīto ziņu skaits ir liels. Tādā ziņā interese ir augusi. Prasa gan, kur iegādāties inventāru, gan par trenēšanās iespējām."

Desmit gadi, lai parādītos nākamais PDC līmeņa spēlētājs no Latvijas

"Es lieku desmit gadu nogriezni – pēc tam arī var sākt ko nopietni domāt," savu pieredzi ceļā uz eliti stāsta Razma. PDC apritē, bet zemākos līmeņos, šogad sevi apliecinājuši trīs sportisti – Nauris Gleglu, Jānis Mustafejevs un 18 gadus vecais Toms Balodis. Federācijas ieskatā tieši Gleglu ir vistuvāk elitei, un savs pamats šādam apgalvojumam ir. Gleglu ir otrs šī brīža labākais latvietis, Nordic&Baltic tūres pirmo posmu kopvērtējumā noslēdzot 13. vietā. Ja Latvija būtu tikusi uz Pasaules kausu, tad tieši viņš startētu kopā ar Madaru Razmu.

"Potenciāls ir. Esam sākuši strādāt jaunajiem, jo tikai tā var izaudzināt nākamos spēlētājus. Liels jautājums būs, kā viņi sevi motivēs pārejā no jauniešu uz pieaugušo vecumu, kad dzīvē var parādīties citas prioritātes," gan pozitīvas iezīmes, gan esošos izaicinājumus ieskicē Buklovskis. Savukārt Razma piebalso, ka attiecībā uz trim šautriņu metējiem, kuri šogad sevi apliecināja citos PDC rīkotajos turnīros, nav bijuši skaidri viņu mērķi bez starptautiskas pieredzes krāšanas.

Plašākai publikai interesants var šķist Toma Baloža stāsts. Jauneklis bija tik drosmīgs, ka savu dzīves pirmo turnīru aizvadīja PDC kvalifikācijas skolā šī gada sākumā. Vēlāk spēlētājs piedalījies Latvijā rīkotajos turnīros tiešsaistē, kā arī PDC Attīstības tūrē. Vienā no Attīstības tūrēm Balodis nopelnījis savu pirmo mazo naudas balvu – 150 sterliņu mārciņas, kas, lai arī niecīga, 18 gadus vecu jaunekli var motivēt turpināt iesākto ceļu. Līdz šim Balodis vairāk zaudējis kā uzvarējis, taču pieredze nāk ar laiku, un to viņš uzsver arī savās atbildēs. "Vēlos izkopt savu spēli, lai varu pierast pie apstākļiem, kādi ir PDC rīkotajos turnīros."

Balodim interese par šautrām radusies 2019. gadā. Vispirms sacensības vērojis TV, bet vēlāk lēmis, ka būtu laiks iegādāties arī šautru dēli, uz kura praktizēties. Lēnām tas kļuvis par hobiju, kas aizrāvis. "Entuziasms kļuva vēl lielāks, kad aizbraucu uz PDC kvalifikācijas skolu. Sapratu, ka pastāv ceļš uz augšu. Redzot, kā spēlē labākie spēlētāji, vēlētos tikt uz kādu no TV turnīriem," sapņus atklāj Balodis, tomēr atzīstot, ka šobrīd viņa prioritāte ir veiksmīgi pabeigt mācības vidusskolā. Pašlaik spēlētājs sevi vairāk redz kā amatieru spēlētāju, un ja izdosies kļūt par profesionāli, tad izdosies.

"Ja vēl kāds piebiedrotos Madaram Razmam PDC apritē, tad interese par šautrām Latvijā vēl vairāk palielinātos," savas domas par veidu, kā šautriņu mešana var kļūt vēl atpazīstamāka valstī, pauž Balodis, piebalsojot, ka pasaules čempionāta laikā federācijai būtu vēlams apjomīgāk pastrādāt ar sporta veida popularizēšanu, jo tas ir brīdis, kad par šo sporta veidu ir vispastiprinātākā interese.

Par intereses veicināšanu vismaz pasākumu rīkošanas ziņā federācija ir domājusi, un zināms, ka 2022. gada augustā Latvijā notiks PDC Nordic&Baltic turnīri. Iespējams, tas var kļūt par mazo puzles gabaliņu, lai šautras Latvijā attīstītos vēl platākiem soļiem.